Kažokzvēriem brīvību!? 2

Tātad – šīs nedēļas tēma – kažokzvēriem brīvību.

Iesaki citiem:

Kaut kā apnika tekstus ietilpināt 140 zīmēs... Tātad – šīs nedēļas tēma – kažokzvēriem brīvību.
Prieks, ka mūsu tautieši ir aktīvi uz visādu inciatīvu ierosināšanu, ieskaitot absurdu iniciatīvu. Tomēr ir arī jāpadomā par sekām, ko radītu šādu inicitīvu ieviešana dzīvē.
Kopš nedzīvojam vairs viensētās, bet esam iespiesti pilsētu šaurībā, daudzi arodi un iztikas iegūšanas veidi ir industralizēti.
Govis neganās daudzdzīvokļu māju pagalmos, bet ir saspiestas fermās, turpat nedzird arī vistu klukstēšanu un gaiļu dziesmas, tomēr pilsētnieki lieto pienu, ēd gaļas un uzcep olas. Lops no laimīga vientuļnieka, kas ganās zaļā zālītē viensētas pļavā, ir pārvērties par industralizācijas upuri – aug saspiestībā rūpnieciskās ražošanas fermā un savu dzīvi beidz industrāli konveijera kautuvē.
Diemžēl tā ir cena, ko mūsu barība maksā par mūsu vēlmi dzīvot nebēdīgā konfortā.
Tieši tāpat mēs no medniekiem un cilpu licējiem esam kļuvuši vienkārši par patērētājiem, kas pieņem to, ko citi uzražo. Vai nu tas ir sintētiskais kažoks vai dabīgā kažokāda. Un maksājam par to atbilstošu cenu – pirmajā variantā – saindētu vidi, otrajā – kažokzvērs krātiņā.
Var jau skaļi bļaut, ka kažoks ir ekstra, tikai vajadzētu arī atcerēties, ka par ekstru, tas ir kļuvis pavisam nesen, jo līdz tam tas ir bijis normāls un ikdienišķs siltumizolācijas materiāls ziemas spelgonī. Brīdī, kad cilvēks iesēžas apkurinātā transportlīdzeklī un pārvietojas ar kājām labi, ja 500m līdz savai darba vietai, tas tiešām kļūst lieks un kļūst par statusa apliecinājumu ne nepieciešamību. Es nekādi nesaprotu kāda prakstiska jēga ir Āboltiņas kažokam, tomēr redzu to lauku sievas kažokam. Tikai pēdējai tas dēļ mākslīgi radītā statusa elementa ir nepieejams.
Bet stāsts nav par statusu, bet gan par lopiņu krātiņā.
“Bez tabu” sižets – ūdeles ar augoņiem, muskuļu krampji, agonija... skats šausminošs. Tomēr... Dzīvojot vienā mājā ar zoologu, man zuda ticamības moments.
Paskaidrojums – jebkurā zvēraudzētavā ir karantīnas bloks, kurā ievieto zvērus, kas jāārstē. Augoņi... Mums arī mēdz uzmesties augoņi, furunkuli, brūces – nezin kāpēc tas tiek piemirsts, visādi mēdz gadīties – tātad sniedzam sev medicīnisko palīdzību. Zvēraudzētavas gadījumā ievietojot cietušo karantīnā. Arī mēs slimojam, nonākam pie ārsta vai slimnīcā - piekrītiet? Zvēraudzētavā tam būtu jābūt paredzētam atsevisķam blokam, kurā tiek izolēti zvēriņi ar dažādām kaitēm, jo jebkura zvēraudzētāja rūpe ir glābt cietušo un, piedodiet par cinismu, nepazaudēt peļņas ieguves elementu, jo nosprādzis lops īsti nekam vairs nav derīgs un ir norakstāms zaudējumos. Bet neviens nav ieinteresēts pazaudēt peļņas avotu.
Un te varētu sākties problēma. Pieņemsim, ka uzfilmētais materiāls NAV NO KARANTĪNAS bloka. Tad jautāju – kā Latvijas Valstī tiek pieļauta zvēraudzētavas pastāvēšana, kurā nav zootehniķa un sava vetārsta, kuriem būtu jārūpējas par traumētu un slimu dzīvnieku izolāciju! Es nemeklēju attaisnojumu, mēģinu izprast populismu ar kādu tiek pasniegta šī problēma. Jo dzīvnieks krātiņā ir sekas mūsu izvēlētajam dzīves veidam. Un ir nepieļaujami, ka mūsu vajadzībām pakārtotais mocās. Ir jāizjūt cieņa, bet tomēr nav jēgas aizpeldēt galējībās – aizliedzam, likvidējam. No tā jēgas nebūs, tikai ļaunums. Jo neatteiksies neviens kažokādu nēsātājs no kažoka, attiecīgi pieprasījums nekur nepazudīs, bet ražotājs nonāks pagrīdē, attiecīgi taps nekontrolējams. Un tad sāksies ziepe! Tad varēsim gaudot par patiesi nežēlīgu attieksmi. Ir jākontrolē, bet ne jālikvidē.
Pret jebkuru lopu ir jāizjūt cieņa. Ja jau viņš mirst mūsu dēļ, tad tas ir jāizmanto līdz pēdējam. Ja ēdam gaļu, tad izmantojam arī kaulus un ādu. Nevis to izmetam, kā nevienam nevajadzīgu.
Patērētāju kultūra ir radījusi vēl vienu lielu problēmu, par kuru “zaļie” klusē – pārražošanu. Mēs ražojam vairāk kā patērējam, attiecīgi nenormāls pārtikas daudzums nokļūst vienkārši miskastē. Un te vairs nav saruna par kažokzvēriem, bet gan par liellopiem un cūkām. Un tā jau ir necieņa pret tiem, kas mirst mūsu dēļ...

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
dzīvnieku tiesības

Pāris komentāri par jocīgākajām vietām.

"Lops [..] ir pārvērties par industralizācijas upuri [..]. Diemžēl tā ir cena, ko mūsu barība maksā par mūsu vēlmi dzīvot nebēdīgā konfortā."
- Iespējams, būsiet pārsteigta, ka komfortabli var dzīvot arī neiesaistoties industriālajā vardarbībā. Papētiet, kas par zvēru ir vegānisms!

"Vai nu tas ir sintētiskais kažoks vai dabīgā kažokāda. Un maksājam par to atbilstošu cenu – pirmajā variantā – saindētu vidi, otrajā – kažokzvērs krātiņā."
- Iespējams, būsiet pārsteigta, bet "dabisko kažokādu" ražošana nozīmē pamatīgu vides piesārņojumu. Skatīt, piemēram, šo pētījumu: "The environmental impact of mink fur production" (2011) http://www.ce.nl/publicatie/the_environmental_impact_of_mink_fur_production/1131

"Var jau skaļi bļaut, ka kažoks ir ekstra, tikai vajadzētu arī atcerēties, ka par ekstru, tas ir kļuvis pavisam nesen"
- Vai tas kaut par mata tiesu attaisno to, ka joprojām turpinām šo vardarbību, bez kuras viegli var iztikt?

"Arī mēs slimojam, nonākam pie ārsta vai slimnīcā - piekrītiet?"
- Tad sanāk, ka jo vairāk dzīvnieku industrijā audzē nokaušanai, jo lielāks būs pieņemamais sakropļoto, garīgi un fiziski slimo dzīvnieku skaits. Ja kažokādu industrija pasaulē tur būros miljoniem dzīvnieku, ir pieņemami, ka simtiem tūkstoši nemitīgi šo audzētavu apstākļos cieš papildus "standarta ciešanu komplektam" (vēl pirms mokpilnās nāves)? Šādā aprēķina skatījumā spilgti izpaužas nozares auksti vienaldzīgais skatījums uz šiem dzīvniekiem, kas jūt, kam sāp, kas jūk prātā tajos būros.

"Ir jāizjūt cieņa, bet tomēr nav jēgas aizpeldēt galējībās – aizliedzam, likvidējam."
- Šeit Jūs ignorējat dzīvnieku tiesībju aizstāvju teikto, ka cieņa pret dzīvnieku nav savietojama ar nonāvēšanu modes un peļņas dēļ.

"ražotājs nonāks pagrīdē, attiecīgi taps nekontrolējams"
- To pašu var teikt par narkotiku ražošanu, vardarbību ģimenē, verdzības aizliegšanu utt. Jā, nav iespējams izkontrolēt visu, kas notiek pagrīdē, bet var censties tikt galā ar "legālo" nevajadzīgo vardarbību.

"Patērētāju kultūra ir radījusi vēl vienu lielu problēmu, par kuru “zaļie” klusē – pārražošanu."
- Cik zinu, "zaļie" runā arī par to komplektā ar neracionālu resursu patēriņu utt.

Aicinu paskatīties uz cieņas minimumu pret dzīvniekiem citādāk - vai tie iemesli, kuru dēļ viņus nogalinām, turam mokošos apstākļos un izmantojam citādi, ir pamatoti? Vai tiešām nevaram bez tiem iztikt? Manuprāt, tas kļūst aizvien vieglāk izdarāms un mūs kavē pamatā tikai ieradums, tradīcija un daļai, protams, fakts, ka dzīvnieku pakļaušana ir peļņas avots.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Lasītājs

Ļoti vāji! Viedoklis satur domāšanas un spriedumu kļūdas, faktu kļūdas, neinformētību, un vispār nerunā par tēmu.

Nemaz nepieminot, ka cilvēku un citu dzīvnieku attiecību politiskais aspekts (plašā nozīmē) nav iezīmēts, atražotas pūļa klišejas, kopumā orientācija uz cinisma vairošanu sabiedrībā.