Foto: Māris Tralmaks; Foto - © AFI

Šobrīd katram liekas, ka viņam Rīgas centrā noteikti vajadzētu uzbūvēt plānoto, bet pēc tam gan vairs nevienam. Viņš būtu tas pēdējais izņēmums, nu piemēram, saistībā ar Bastejkalnu vai stikla būriem Vecrīgā.

Par Sabiedriskās politikas institūta projektu Atstāsim Rīgu mūsu bērniem ar Rīgas domes izpilddirektoru Māri Tralmaku sarunājas Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnāliste Aija Lulle

Kā Rīgas pilsētas izpilddirektors Jūs sekojāt līdzi Sabiedriskās politikas institūta projektam?

Jā, biju diskusiju grupā, vasarā satikos un apmainījos domām ar Putniņas kundzi (Aivita Putniņa, projekta Atstāsim Rīgu mūsu bērniem vadītāja – A.L.). Mums bija atšķirīgs viedoklis par to, kā uztvert sabiedrības viedokli. Nu labi, notiek aptauja, uzklausa sabiedrības viedokli, bet subjektīvisms jebkurā gadījumā paliek. Piemēram, viens viedoklis – vēsturiskais centrs ir vajadzīgs iedzīvotājiem, kuriem ir svarīgi radīt labus dzīves apstākļus, bet UNESCO un tūristu skatījums nav tik būtisks. Otrs viedoklis ir pretējs. Es tomēr domāju, ka vajadzētu mēģināt abus sabalansēt.

Vajadzētu saglabāt pašu labāko, kas šeit ir attiecībā uz apbūvi, arī parkus, kanālu, tiltus un Vecrīgas plānojumu ar pietiekami lielo vecpilsētas daļu. Šajā aptaujā un diskusijās bija vēlme teikt apmēram tā: “Pilsētas centrālajā daļā jābūt pietiekoši daudz spēļu laukumiem”. Jā, es nenoliedzu, ka tie varētu būt, bet tas nenozīmē, ka mums viens parks ir jāpārvērš par atrakciju vietu bērniem. Tam ir Mežaparks un citas vietas.

Kādu redzat centra attīstību?

Ja es pateikšu, ka iedzīvotājiem šeit nav vietas, jūs teiksiet, ka es necienu rīdziniekus, centra iedzīvotājus, kuri grib šeit dzīvot un negrib braukt projām. Tajā pašā laikā visā pasaulē ir jaunie mikrorajoni, individuālā apbūve. Kad ģimene ir jauna, ar maziem bērniem, tā cenšas pārvietoties ārā no centra. Kad bērni ir pieauguši, kad ir biznesa lietas, lielāka rocība, viņi cenšas dzīvot centrā. Esam pieraduši un domājam tā: ja esmu piedzimis, piemēram, Iļģuciemā, tad man visu laiku tur arī būtu jānodzīvo. Varbūt nemaz nav tik slikti pamainīt dzīvesvietu.

Un kā ar Rīgas centra apbūvi?

Šobrīd katram liekas, ka viņam noteikti vajadzētu uzbūvēt to, ko viņš ieplānojis, bet pēc viņa gan vairāk nevienam nevajadzētu. Viņš būtu tas pēdējais izņēmums, nu piemēram, saistībā ar Bastejkalnu vai arī stikla būriem Vecrīgā.

Cik lielā mērā Jūsu redzējumu ietekmē iedzīvotāju viedoklis?

Eksperti, profesionāļi ir pateikuši, kas ir labais un skaistais centra apbūvē, arī tūristi izsaka savu vērtējumu. To mums vajag nofiksēt. Tuvākajā laikā tiks izstrādāts, kādi uzdevumi tiks doti kādai privātfirmai vai personai, kas varētu tālāk pie plāna strādāt. Tiks izsludināts konkurss, tālāk strādās speciālisti. Iedzīvotāju vēlmes, protams, ir jāņem vērā un jāieliek iekšā tajā modulī, ko mēs iepriekš esam nofiksējuši.

Bet cik daudz, teiksim, procentuāli, Rīgas attīstības plānojuma koncepcijā iestrādāsiet no aptaujās un diskusijās ar rīdziniekiem izskanējušā?

Tas būs speciālistu jautājums, kas pie attīstības plāna strādās tālāk. Speciālistiem ir jāsaka, cik bērnu vai sporta laukumu, cik supermārketu būvēt. Piemēram, grūti iztēloties, kur centrā varētu izveidot lielu, bet ērtu iepirkšanās centru. Jaunatvērtais Barona centrs, piemēram, nav ērts, pie tā ir grūti piebraukt. Taču netālu no centra ir Centrālais tirgus. Iedzīvotāji tur var iepirkties, pat neizmantojot transportu.

Kā izpilddirektors bieži saņemat iedzīvotāju vēstules?

Jā, dienā saņemu piecas līdz desmit vēstules. Darbalaiks ir pietiekami saspringts, bet līdz šim daudz laika esmu veltījis iedzīvotājiem, viņu iesniegumiem un vēstulēm. Izmainīju darba kārtību un nozīmēju pieņemšanas laikus. Katru pirmdienu no 14.00 līdz 19.00 runāju ar iedzīvotājiem.

Smeļaties idejas tālākam darbam?

Noteikti. Ir bijuši daži cilvēki, kuri runā par attīstību, perspektīvām. Bet pamatā nāk cilvēki, kuriem sāp ļoti konkrētas problēmas – dzīvoklis, jumts, nesakārtotība. Un tie pārsvarā ir mikrorajonu, nevis centra rajona iedzīvotāji, jo centrā tomēr vairāk dzīvo bagātāki cilvēki.

Kā Rīgai šobrīd akūti pietrūkst?

Centrā trūkst sakārtotības, sevišķi vecpilsētā, saistībā ar privātmājām, kuru īpašniekus nekādi nevaram ietekmēt. Otrs: vajag labiekārtot parkus, es domāju, ne tikai ierīkot celiņus, lai varētu normāli staigāt. Parkos ir jābūt arī piemiņas vietām, interesantiem apskates objektiem, kā Kronvalda parkā strūklakai, lai cilvēki gribētu apsēsties, paskatīties. Pats par sevi saprotams, parkos arī ir jābūt iespējai izīrēt velosipēdus, braucamrīkus bērniem, lai būtu interesanti gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem.

Bet, lai pasēdētu ar bērniem parkā, ir jābūt drošam, ka būs, kur aiziet uz tualeti.

Nu jā, tas protams. Tas tualešu jautājums šobrīd ir aktuāls. Tas pats sakāms par atkritumu kastēm. Jāizdomā, kā tās novietot, lai atkritumu tvertnes organiski iederētos vidē.

No drošības un sakārtotības viedokļa Rīga vakaros ir nepietiekami apgaismota.

Nākamajā gadā apgaismošanas sistēmai esam papildu atvēlējuši 500 000 latu. Līdz šim Rīgas gaisma ir darbojusies tikai izdzīvošanas režīmā un saimniecība ir stipri nolaista.

Kā iztēlojaties Rīgu pēc divdesmit gadiem?

Domāju, ka centram no apbūves viedokļa pamatā vajadzētu saglabāties tādam pašam. Bet ir dažas celtnes Rīgas centrā, kuras neiederas.

Kuras?

Nu es negribētu nosaukt, jo tad man teiks, ka es gribu kaut ko nojaukt. Bet ir uzbūvētas dažas sarkano ķieģeļu celtnes Dzirnavu ielā, vēl šur un tur, kas neiederas ainavā un arhitektūrā. Gribētu redzēt, ka izstrādājamajā attīstības plānā tiktu iezīmētas tās vietas, kuras varam sakopt, lai tās organiski iederētos centrā. Pēc divdesmit gadiem domāju, centrs būs sakopts, sakārtots, būs jaunas mājas, bet tās būs tādas, kas iederēsies apbūvē.

Kas šobrīd notiek ar pilsētas attīstības plāna izveidi?

Šonedēļ Rīgas domes Attīstības komiteja izskatīs jautājumu par noteikumu un nolikuma izstrādi attīstības plāna izstrādes konkursa izsludināšanai. Ir vajadzīgas firmas vai privātpersonas, kas plānu varēt u izstrādāt. Process ir iekavējies, jo notika deputātu diskusijas – kas ir būtiskākais, kam plānā vajadzētu parādīties. Manā skatījumā pietiekami būtiski ir plānā iekļaut to, kā tieši mēs celtnes, kokus, ainavu saglabāsim. Viena lieta ir pateikt, ka Dzirnavu ielā koka mājas ir interesantas un saglabājamas, bet tajā pašā laikā mājas brūk un ir bijuši gadījumi, kad tās krīt virsū cilvēkiem. Plānā ir jāpasaka kā un ar kādiem paņēmieniem tās var saglabāt.

Taču ir jautājums arī par līdzekļiem. Var kritizēt Rīgas pašvaldību un teikt, ka mēs esam neaktīvi, bet valdība ir ieinteresēta, lai vēsturiskais centrs tiktu saglabāts. Tad lūdzu, arī valsts mērogā vajadzētu izrādīt aktivitātes, piešķirot attiecīgu finansējumu.

Lielākās problēmas līdz šim plānošanas darbā, šķiet, bijušas tādēļ, ka nebija viena institūcija vai konkrēta amatpersona, kas ir par to atbildīga.

Pareizi. Domāju, ka Attīstības komitejā šonedēļ būs diskusija par personām un ir jānozīmē, vai nu priekšsēdētāja vietnieks, priekšsēdētājs vai izpilddirektors.

Iedzīvotāji aptaujās kā vienu no smagākajām Rīgas problēmām ir minējuši nesakārtotos transporta jautājumus.

Šis jautājums centrā saistīts ar sabiedriskā un privātā transporta attiecību. Domāju, ka tas jāregulē par ekonomiskajām svirām. Jau tagad ir uzsākta to autovadītāju sodīšana, kuri ir novietojuši auto neatļautās vietās. Daļa to mēģina apšaubīt, bet es domāju, ka šāda sistēma ir pareiza. Pasaules praksē ir arī tādi piemēri: ja mašīnā, kas iebrauc centrā, ir tikai viens pats vadītājs, viņam jāmaksā vairāk, nekā tad, ja mašīnā ir vairāki cilvēki.

Protams, individuālais transports jebkurā gadījumā pilsētas centrā būs. Tādā gadījumā individuālā transporta vadītājiem ir jārēķinās, ka būs jāiemaksā pilsētas kasē pietiekami daudz naudas, ja vēlēsies piebraukt pie sava biroja pilsētas centrā vai vecpilsētā. Šo naudu varētu izmantot, uzlabojot transporta situāciju.

Jautājums ir arī par vakara pasākumiem – koncertiem, operu. Nav slikti, ja cilvēki var uz to atbraukt ar savu transportu. Šos jautājumus jārisina, saskaņojot pasākuma sākuma laiku tā, lai nesanāktu vienlaicīgi ar darba beigām citās iestādēs, kad to darbinieki brauc uz māju.

Transporta jomā, protams, jārunā arī par pazemes un virszemes autostāvvietām. Kronvalda parkā tā nav aizpildīta, jo cilvēki tik un tā iemanās nolikt mašīnu citur, arī zem zīmes.

Autostāvvietas un augsta cena par mašīnas novietošanu centrā tik un tā neatrisinās transporta problēmas Rīgā.

Skaidrs, ka tilta vai tuneļa būve būs nepieciešama un pie tā mēs strādāsim. Bet centrālajā daļā auto būs: šeit ir ofisi, mācību iestādes, teātri utt. Droši vien, ekonomiskās sviras ir tās, kas varētu transporta jautājumu sakārtot. Bet negribu absolutizēt, esmu gatavs diskusijām.

Sakiet, vai esat, piemēram, mēģinājis pāriet pāri brauktuvei krastmalā?

Jā, esmu mēģinājis un saprotu, kāpēc tā jautājat.

Es ikreiz, tur šķērsojot ielu, domāju, ka mani sabrauks.

Tā ir problēma, ja autovadītājiem, kas noliek mašīnu krastmalā pēc tam ir jāiet pār gājēju pāreju… Nu statistika pašreiz – jāspļauj pār plecu vai jāsit pie galda – nav negatīva.

Ne jau par statistiku, es par izjūtām runāju. Luksoforu tur nav, mašīnu ātrums – baigs.

Nu tam es tā nebiju pievērsis uzmanību. Ņemšu to vērā.

Minot konkrētus piemērus, no aptauju datiem, jāatzīmē, ka iedzīvotāji ir negatīvi noskaņoti, piemēram, pret kazino atrašanos pilsētas centrā.

Pats arī esmu pret. Bet kazino ir visā pasaulē, tūristi un biznesa cilvēki ir pie tā pieraduši. Ja mums nebūs kazino, viņi brauks uz citām valstīm un tur atstās savu naudu. Domāju, ka kazino ir un būs. Cik tie ir uzbāzīgi un traucējoši pilsētas iedzīvotājiem, atkarīgs arī no reklāmas. Šeit mums būtu stipri jāpadomā, jo ar reklāmas palīdzību var ietekmēt arī tos, kas kazino neapmeklē. Ja tie atrastos klubos vai viesnīcās, bet uz āru nebūtu spilgtas reklāmas, tad arī iedzīvotājiem nebūtu tiks daudz pretenziju.

Interesanti, ka prostitūciju gan lielākā daļa aptaujāto rīdzinieku nemin kā draudus.

Tikmēr, kamēr šī problēma neskar katru konkrēto iedzīvotāju, tā nešķiet svarīga vai ir vienaldzīga. Taču likums paredz iekārtot arī speciālas vietas prostitūtām, jo tad šo vietu ir iespējams uzraudzīt, prostitūtas nav izkaisītas pa visu pilsētu. Mums, pašvaldībai ir jāpilda likums, ir jāatrod vieta. Bija vairāki varianti – Čaka, Mūkusalas iela. Ir bijušas sūdzības no iedzīvotājiem, kas nevēlas, lai šis pakalpojuma veids tiktu sniegts Čaka ielā. Par to vēl ir jāpieņem lēmums, bet to nevar pieņemt Tralmaks viens pats. Lai arī kāds būtu šis lēmums, kādam tas tik un tā būs nepatīkams un būs pietiekami lieli protesti. Es domāju, ka nākamajā gadā nāksies šo jautājumu atrisināt.