Kas notika Strasbūrā

"Diena", 28.06.2004.

Iesaki citiem:

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2004.gada 17.jūnijā pasludināja spriedumu Tatjanas Ždanokas lietā pret Latviju. Lietas fabulu nebūtu vērts atkārtot, jo domāju, ka nav neviena, kas nebūtu kaut nedaudz dzirdējis par šo lietu. Kaut gan jāuzsver, ka jebkuras lietas risināšana sākas ar faktu noskaidrošanu un konkrētajā gadījumā pušu viedokļi par faktiem, īpaši tiem, kuri saistīti ar 1991.gada notikumiem Latvijā, bieži bija radikāli pretēji. Tas tiesas darbu noteikti neatviegloja.


Nesamērīgi vēlēšanu tiesību ierobežojumi

Šajā komentārā pieskaršos tiesas galvenajai konstatācijai par T.Ždanokas vēlēšanu tiesību pārkāpumu (Konvencijas 1.protokola 3.pants), neļaujot viņai balotēties Saeimas vēlēšanās atbilstīgi likumā noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem LKP un PSKP biedriem. Pēc tiesas uzskata, šāds ierobežojums pret konkrēto personu nebija nepieciešams jeb samērīgs, jo prasītāja neradīja bīstamību valsts nacionālajai drošībai. To tiesa secināja, analizējot pušu iesniegtos faktus gan par notikumiem 1991.gadā un vēlāk, gan arī prasītājas pašas darbības un izteicienus.

Tiesa gan atzīst un uzsver tās praksē nostiprinājušos principus, ka valsts pati izlemj, kādu vēlēšanu sistēmu tā veido, un ka valstij ir liela rīcības brīvība, nodrošinot velēšanu tiesības. Tiesa arī uzsver, ka valstij ir tiesības aizsargāt savu demokrātiju. Tā iemesla dēļ laikā, kad tika rakstīta Konvencija, tajā tika iekļauts 17.pants.

Tomēr tiesas spriedums parāda, ka prasītāja, pēc tiesas domām, neapdraud valsts demokrātisko iekārtu. Tiesa klasificē viedokļu atšķirības un to, ko aizstāv prasītāja, kā normālu parādību demokrātiskā sabiedrībā un viedokļu plurālismu.

Šeit ir vērts pievērst uzmanību tam, ka tiesa nodala ierobežojumus, kas tiek attiecināti uz parlamenta vēlēšanām un šādiem ierobežojumiem, ja tie ir attiecināti uz valsts pārvaldē un tiesu sistēmā strādājošajiem. Pēc tiesas domām, valstij ir leģitīmas tiesības prasīt, lai pārvaldē un tiesās strādājošie ir politiski neitrāli, bet vēlētājiem jādod tiesības izlemt, ko vēlēt parlamenta vēlēšanās.


Pilnu "Dienas" tekstu lasīt šeit

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti