Atslēgvārdi:

“Kas man maksā, tam es līmē” 3

Izpētot pasaules labāko pieredzi valstīs, kurās ir izteikta uz rezultātu orientēta budžeta vadība, redzam, ka strādāt pēc būtības nav iespējams gadskārtējā budžeta ietvaros, bet nepieciešama vidēja termiņa budžeta plānošana un līdzekļu piešķiršana konkrētam mērķim.

Iesaki citiem:

Šis ir citāts no filmas „Pie bagātās kundzes”. Tā ir mana mīļākā filma, varu to skatīties vēl un vēl. Mirklī, kad aģitācijas plakātu līmētājs saka šo teikumu, man gribas to pārfrāzēt, sakot : „Kā man maksā, tā es līmē’”.

Valsts pārvaldē strādājošie, vai jūs reizēm nenomāc domas, ka strādājat, nezinot, vai reiz sasniegsiet rezultātu? Politiķi, vai esat padomājuši, kāpēc “slinkajiem” ierēdņiem dažkārt zūd degsme plānot ko jaunu un ilgstošu?

Iepriekšējie divi gadi valsts pārvaldē nesuši pozitīvas vēsmas ministriju izpratnē par to, cik nozīmīga ir uz rezultātu vērsta vadība. Ministrijās, kā arī aģentūrās ir uzsākta institūciju darbības stratēģiju izstrāde. Dažas čaklākās iestādes šo vingrinājumu jau ir veikušas, bet, neredzot reformu turpinājumu, zaudējušas entuziasmu. Izskan jautājums, ko darīt tālāk? Diemžēl, atbilde uz to patlaban ir tikai teorētiska.

Lai institūciju darbības stratēģijas nepaliktu tikai uz papīra - kā ministrijas vīzija par tās kompetencē esošajām politikām, nepieciešama politikas programmu reāla sasaiste ar budžeta programmām. Reāla sasaiste nozīmē atbrīvošanos no nepieciešamības rakstīt vienus un tos pašus budžeta pieprasījumus ik gadu par ministrijas bāzes finansējumu, kas mainās tikai gadījumos, ja kārtējā valdība pieprasa tos optimizēt un pārskatīt. Reāla politikas sasaiste ar budžeta plānošanu dod iespēju ministrijai institūciju darbības stratēģijas ietvaros noteikt rīcības virzienus, tiem atbilstošos politikas un darbības rezultātus, kā arī nepieciešamo finansējumu rezultātu sasniegšanai.

Politikas rezultāti nav sasniedzami gada laikā. Uz tiem ministrija virzās pakāpeniski, gadu no gada izpildot noteiktos rezultatīvos rādītājus un sadarbojoties ar citām institūcijām, kas atkal savukārt izpilda savus rezultatīvos rādītājus. Sistēma darbojas nevainojami, bet pārsvarā – teorētiski...

Nešaubos, ka ikvienam no lasītājiem prātā ir savs stāsts par institūcijām, kurām gada beigās uzrodas dažnedažādi pirkumi, kam ar rezultātu izpildi nav nekāda sakara. Ikgadēja budžeta ietvaros institūcijām nav iespējams pārskaitīt atlikušos naudas līdzekļus uz nākošo gadu konkrēta mērķa izpildei, tādēļ arī decembrim ir raksturīga nelietderīga budžeta līdzekļu tērēšana.

Izpētot pasaules labāko pieredzi valstīs, kurās ir izteikta uz rezultātu orientēta budžeta vadība, kā, piemēram, Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā, redzam, ka strādāt pēc būtības nav iespējams gadskārtējā budžeta ietvaros. Uz rezultātu orientēta darbība ir savienojama tikai ar vidēja termiņa budžeta plānošanu un uzkrājuma apropriācijām – naudas līdzekļu piešķiršanu konkrētam mērķim.

Plānošanai vidējā termiņā ir vairākas priekšrocības. Tā ne tikai rada skaidrību sabiedrībai, par ko tā maksā nodokļus, bet arī ievērojami samazina ikgadējiem budžeta pieprasījumiem vajadzīgo dokumentu apjomu. Ja ministriju budžeta bāzi, pamatojoties uz ministrijas darbības stratēģiju, izskatītu ik pēc trim gadiem, ik gadus skatot tikai budžeta pieteikumus jaunajām politikas iniciatīvām, Finanšu ministrijai, kā arī citām ministrijām atliktu vairāk laika analizēt attīstības prioritātes pēc būtības, nenogrimstot papīru kalnos.

Nenoliedzami, pāreja uz vidēja termiņa budžeta plānošanu ir izaicinājums Latvijas ekonomikai un politiskajai iekārtai. Valdību nestabilitāte un sabiedrības noslāņošanās nebūt nav reformu veicinoši faktori. Vienlaicīgi pastāv arī risks zaudēt šķietamo budžeta caurspīdīgumu. Lai uz rezultātu vērsta vadība būtu budžeta plānošanas sastāvdaļa, nepieciešama stingrāka atskaitīšanās sistēma, vienlaicīgi palielinot arī atbildību par rezultātu neizpildīšanu. Jautājums, vai VIENMĒR visas iesaistītās puses šajā procesā ir ieinteresētas?

Ja gribam pārmaiņas padarīt par dzīvotspējīgām, patlaban ir īstais laiks aktīvi iesaistīties darbā pie Koncepcijas par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē ar 2006.gadu, lai kopā ar Finanšu ministriju un darba grupas pārstāvjiem palīdzētu šo ideju iedzīvināt. Koncepcija jāiesniedz Ministru kabinetā martā. Patlaban tās projekts ir tikai tapšanas stadijā, tāpēc jebkurš ierosinājums var būt noderīgs.

Latvija starp Eiropas Savienības valstīm jāmin kā viena no progresīvākajām uz rezultātu vērstas vadības ieviesējām jauno dalībvalstu vidū. Būtu žēl, ja darītprieks vienkārši noplaktu un pēc gadiem mēs tikai nopūstos, sakot: „Mēs centāmies, bet nesanāca!”

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 13.03.2005 13:04
Miiljaa Virdzhiinij.

Kas notiek tai IZM?Man nav politiskas gribas tur luukoties(((

Pacenties;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Virdžīnija 11.03.2005 09:47
Staļin, kādu laiciņu atpakaļ, ja nemaldos tavs tautieties, Merabs Mamardašvilli rakstīja, ka "velns spēlējas ar mums, kad mēs domājam neprecīzi." Ja jau par medicīnas sistēmu ir runa - izrakstu tev konsultācijas pie mūsu cienījamās Izglītības ministres ;)

Bet ja par tēmu - man šķiet, ka politiskās kultūras iespējamība Latvijā vēl arvien ir izaicinājums (lasīt - problēma), jo pašlaik notiekošais pārāk bieži atgādina Kafkas aprakstītos procesus un pārsvarā noslēdzas ar diskursīvo stratēģiju "nepieciešama politiskā griba"! Un tad viss sākas no gala ...

Bet ja pavisam konkrēti - man, piemēram, ir problēmas ar politikas un darbības rezultātu praktisku nošķiršanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Staļins 11.03.2005 04:49
"Sistēma darbojas nevainojami, bet pārsvarā – teorētiski..."

Labi pateikts.Es,piemeeram negribu sevi iedomaties darbojoties sevi SISTEEMAA.

Pastaav legenda"ka nu tik sakartosim sisteemu,un buus labaak" ne nu sakartos ,ne nu kaa.Sisteemas,jebkura sistema,to gribu uzsveert,pirmaam kartaam straada pati savaas intereses,nevis to interesees,kam taa itkaa tikusi veltiita.

Tirdznieciibas sisteemai,labi patiik vienaadi gurkji,aboli untml...kas ilgi saglabaa"preces izskatu".Juus domaajat klientu labaa tas vajadziigs? Visas taas kimijas,ja? Un peec tam slimo tauta,arsteejas.

Slimi cilveki nonaak mediciinas sisteemas parzinjaa..Juus domaajat,ka mediciina visu laiku atttistas ,pilnveidojas...Ja pielieto dialektiku,tad nefiga! Kads gan labums farmaacijas kompanijaam no klienta,kursh vienreiz nopeerk tabletes un izveseljojas?Vienreiz nopirka un VISS!Vinjaam vajag,lai klients pirktu un pirktu zaales.Un tableteem ir tada tendence visu laiku palikt dargaakaam.Nejausha tendence?Senos laikos bija valdnieki,kas saviem dakteriem maksaaja nevis par taam dienaam,kad tie slimoja,bet par taam dienaam,kad valdieki bija veseli.Un rezultaati bija.

Tapataas sastaav ar valsts parvaldes sisteemaam.Ak vai valstij,taas pilsonjiem un iereednjiem.Ak vai mums.!

Ko dariit?Aciimredzot ir nepiecieshami nestandarta risinaajumi.Nesisteemas risinaajumi.