Foto: Don Scott © THE PRESS/AFI

Izpētot pasaules labāko pieredzi valstīs, kurās ir izteikta uz rezultātu orientēta budžeta vadība, redzam, ka strādāt pēc būtības nav iespējams gadskārtējā budžeta ietvaros, bet nepieciešama vidēja termiņa budžeta plānošana un līdzekļu piešķiršana konkrētam mērķim.

Šis ir citāts no filmas „Pie bagātās kundzes”. Tā ir mana mīļākā filma, varu to skatīties vēl un vēl. Mirklī, kad aģitācijas plakātu līmētājs saka šo teikumu, man gribas to pārfrāzēt, sakot : „Kā man maksā, tā es līmē’”.

Valsts pārvaldē strādājošie, vai jūs reizēm nenomāc domas, ka strādājat, nezinot, vai reiz sasniegsiet rezultātu? Politiķi, vai esat padomājuši, kāpēc “slinkajiem” ierēdņiem dažkārt zūd degsme plānot ko jaunu un ilgstošu?

Iepriekšējie divi gadi valsts pārvaldē nesuši pozitīvas vēsmas ministriju izpratnē par to, cik nozīmīga ir uz rezultātu vērsta vadība. Ministrijās, kā arī aģentūrās ir uzsākta institūciju darbības stratēģiju izstrāde. Dažas čaklākās iestādes šo vingrinājumu jau ir veikušas, bet, neredzot reformu turpinājumu, zaudējušas entuziasmu. Izskan jautājums, ko darīt tālāk? Diemžēl, atbilde uz to patlaban ir tikai teorētiska.

Lai institūciju darbības stratēģijas nepaliktu tikai uz papīra – kā ministrijas vīzija par tās kompetencē esošajām politikām, nepieciešama politikas programmu reāla sasaiste ar budžeta programmām. Reāla sasaiste nozīmē atbrīvošanos no nepieciešamības rakstīt vienus un tos pašus budžeta pieprasījumus ik gadu par ministrijas bāzes finansējumu, kas mainās tikai gadījumos, ja kārtējā valdība pieprasa tos optimizēt un pārskatīt. Reāla politikas sasaiste ar budžeta plānošanu dod iespēju ministrijai institūciju darbības stratēģijas ietvaros noteikt rīcības virzienus, tiem atbilstošos politikas un darbības rezultātus, kā arī nepieciešamo finansējumu rezultātu sasniegšanai.

Politikas rezultāti nav sasniedzami gada laikā. Uz tiem ministrija virzās pakāpeniski, gadu no gada izpildot noteiktos rezultatīvos rādītājus un sadarbojoties ar citām institūcijām, kas atkal savukārt izpilda savus rezultatīvos rādītājus. Sistēma darbojas nevainojami, bet pārsvarā – teorētiski…

Nešaubos, ka ikvienam no lasītājiem prātā ir savs stāsts par institūcijām, kurām gada beigās uzrodas dažnedažādi pirkumi, kam ar rezultātu izpildi nav nekāda sakara. Ikgadēja budžeta ietvaros institūcijām nav iespējams pārskaitīt atlikušos naudas līdzekļus uz nākošo gadu konkrēta mērķa izpildei, tādēļ arī decembrim ir raksturīga nelietderīga budžeta līdzekļu tērēšana.

Izpētot pasaules labāko pieredzi valstīs, kurās ir izteikta uz rezultātu orientēta budžeta vadība, kā, piemēram, Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā, redzam, ka strādāt pēc būtības nav iespējams gadskārtējā budžeta ietvaros. Uz rezultātu orientēta darbība ir savienojama tikai ar vidēja termiņa budžeta plānošanu un uzkrājuma apropriācijām – naudas līdzekļu piešķiršanu konkrētam mērķim.

Plānošanai vidējā termiņā ir vairākas priekšrocības. Tā ne tikai rada skaidrību sabiedrībai, par ko tā maksā nodokļus, bet arī ievērojami samazina ikgadējiem budžeta pieprasījumiem vajadzīgo dokumentu apjomu. Ja ministriju budžeta bāzi, pamatojoties uz ministrijas darbības stratēģiju, izskatītu ik pēc trim gadiem, ik gadus skatot tikai budžeta pieteikumus jaunajām politikas iniciatīvām, Finanšu ministrijai, kā arī citām ministrijām atliktu vairāk laika analizēt attīstības prioritātes pēc būtības, nenogrimstot papīru kalnos.

Nenoliedzami, pāreja uz vidēja termiņa budžeta plānošanu ir izaicinājums Latvijas ekonomikai un politiskajai iekārtai. Valdību nestabilitāte un sabiedrības noslāņošanās nebūt nav reformu veicinoši faktori. Vienlaicīgi pastāv arī risks zaudēt šķietamo budžeta caurspīdīgumu. Lai uz rezultātu vērsta vadība būtu budžeta plānošanas sastāvdaļa, nepieciešama stingrāka atskaitīšanās sistēma, vienlaicīgi palielinot arī atbildību par rezultātu neizpildīšanu. Jautājums, vai VIENMĒR visas iesaistītās puses šajā procesā ir ieinteresētas?

Ja gribam pārmaiņas padarīt par dzīvotspējīgām, patlaban ir īstais laiks aktīvi iesaistīties darbā pie Koncepcijas par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē ar 2006.gadu, lai kopā ar Finanšu ministriju un darba grupas pārstāvjiem palīdzētu šo ideju iedzīvināt. Koncepcija jāiesniedz Ministru kabinetā martā. Patlaban tās projekts ir tikai tapšanas stadijā, tāpēc jebkurš ierosinājums var būt noderīgs.

Latvija starp Eiropas Savienības valstīm jāmin kā viena no progresīvākajām uz rezultātu vērstas vadības ieviesējām jauno dalībvalstu vidū. Būtu žēl, ja darītprieks vienkārši noplaktu un pēc gadiem mēs tikai nopūstos, sakot: „Mēs centāmies, bet nesanāca!”