Kas ir klimata pārmaiņas? 4

Vai pasaule ir neatgriezenisku klimata pārmaiņu priekšā? Viedokļu sadursmes, informācija, piedāvājumi situācijas risināšanai, lēmumi – pasaules klimata sanāksmē 193 valstu pārstāvji centīsies vienoties par planētas klimata sistēmai draudzīgāku saimniekošanu. Vai 18.decembrī saņemsim atbildes un kādas tās būs? Sekojiet norisēm ar politika.lv sadaļas COP15 palīdzību.

Iesaki citiem:
8180200197 b1717d3b4c

Sadaļu COP15 par pasaules klimata sanāksmi portāls politika.lv piedāvā, lai pievērstu lasītāju uzmanību klimata pārmaiņu tematikai. COP15 sadaļā politika.lv īsā un pārskatāmā veidā piedāvā svarīgāko informāciju, ziņas un viedokļus par COP15. COP15 sadaļā portālā divas nedēļas varēsiet atrast īsceļus un saites uz būtiskākajiem un interesantākajiem tīmekļa resursiem par COP15, iesūtīt savu redzējumu par klimata jautājumiem un piedāvāt pašu atrastu interesantu informāciju.


Kas ir klimata pārmaiņas?

Pārmaiņas, kas ietekmē klimatu globāli vai reģionāli, mēra ar izmaiņām gaisa vidējā temperatūrā, nokrišņu daudzumā, vai izmaiņām ārkārtas vai neierastu laika apstākļu biežumā. Izmaiņas var izraisīt gan dabas norises, gan cilvēku darbība. Globālā sasilšana, kas ir biežāk dzirdēts jēdziens, ir tikai viena no klimata pārmaiņu šķautnēm. Publiskajā informācijā bieži pieminētais oglekļa dioksīds jeb CO2 ir gāze Zemes atmosfērā, kas rodas dabiski un arī cilvēka darbības rezultātā, piemēram, sadedzinot fosilos energoresursus (ogles, nafta, gāze, degslāneklis, u.c.). Tā ir viena no galvenajām siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm (SEG), ko rada cilvēka darbība.


Kāpēc par to jāuztraucas?

Tiek uzskatīts, ka Zemes atmosfēras temperatūras celšanās par vairāk kā 2oC līdz šī gadsimta beigām izraisīs neatgriezeniskas globālas klimata pārmaiņas, kas pasliktinās un sarežģīs cilvēku dzīves apstākļus daudzos zemeslodes reģionos tik ievērojami, ka tam būs katastrofālas ekonomiskas un sociālas sekas.

Klimata pārmaiņas, kas izraisa negatīvu ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku un vidi kopumā dēvē par bīstamām klimata pārmaiņām. Jēdziens “bīstamas klimata pārmaiņas” oficiāli pirmoreiz lietots 1992.gadā ANO Klimata pārmaiņu ietvarkonvencijā, kuras mērķis ir nepieļaut cilvēku bīstamu iejaukšanos zemeslodes klimata sistēmā.


Kas ir pasaules klimata sanāksme?

Pasaules klimata sanāksmes oficiālais nosaukums ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu ietvarkonvencijas (angļu valodā – Framework Convention on Climate Change jeb UNFCCC) dalībvalstu 15.konference jeb COP15. Tā notiek Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā no 2009.gada 7. līdz 18.decembrim. Tās mērķis ir panākt, ka pasaules valstis vienojas par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu ievērojamu samazinājumu. Tiek lēsts, ka klimata sanāksmē piedalīsies 193 pasaules valstu pārstāvji. COP15 noslēguma daļu, kad paredzēts apstiprināt jaunu globālu vienošanos par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu samazinājumu plāno apmeklēt vairāk nekā 100 pasaules valstu un valdību vadītāji.

Plānots, ka jaunā vienošanās aizstās spēkā esošo, bet pēc daudzu ieskatiem neefektīvo ANO Klimata pārmaiņu ietvarkonvencijas Kioto protokolu, par ko valstu valdības vienojās 1997.gadā ANO konferencē Kioto, Japānā. Kioto protokolā tika noteikti saistoši mērķi SEG izmešu ierobežošanai. Pasaules industriāli attīstītās valstis piekrita savu SEG izmešu apjomu laikā no 2008. līdz 2012.gadam samazināt kopā par 5,2%, salīdzinot ar 1990.gada SEG izmešu līmeni. Liels skaits valstu Kioto protokolu ilgstoši neratificēja, tādēļ tas stājās spēkā tikai 2005.gadā.

Kopenhāgenas klimata sanāksmē piedalās liels skaits pasaules valstu un to starpā nebūt nevalda vienotība par to, kā skaidrojamas klimata pārmaiņas, cik būtiski klimata pārmaiņas ietekmē cilvēka rīcība, kādam jābūt globālajam SEG izmešu samazinājumam un kādas saistības jāuzņemas attīstības un attīstītajām valstīm. Industriāli attīstītās valstis COP15 centīsies panākt savstarpēju vienošanos par līderību SEG izmešu samazināšanā un par atbalstu attīstības valstīm, kamēr attīstības valstis sanāksmē mēģinās gūt apliecinājumu atbalstam tādai to tehnoloģiskajai un ekonomiskajai attīstībai, kas nekaitētu klimata procesiem un ļautu šo valstu sabiedrībām baudīt ekonomiskās un sociālās dzīves samērīgu uzplaukumu.


Galvenie dalībnieki

Ar jēdzienu “galvenie dalībnieki” jāsaprot tās pasaules valstis, kuru ekonomika ir tik ietekmīga un ražošana un patēriņš ir tik apjomīgs, ka šīm valstīm ir būtiska loma klimata pārmaiņu novēršanā, samazinot rūpniecībā, transportā, mājsaimniecību un citus sektoros radīto SEG izmešu apjomu. No šīm valstīm ir atkarīgs, vai izdosies panākt ievērojamu globālu SEG izmešu samazinājumu.

1. Ķīna:


  • Apņēmusies līdz 2020.gadam samazināt CO2 izmešus uz vienu IKP vienību par 40-45%, salīdzinot ar 2005.gadu;

  • Vēlas, lai turīgākās valstis izmešu apjomu līdz 2020.gadam samazinātu par 40%, salīdzinot ar 1990.gadu;

  • Gatava maksāt 1% no IKP, lai palīdzētu citām valstīm piemēroties;

  • Vēlas, lai rietumvalstis dara pieejamas / nodrošina zemu oglekļa izmešu tehnoloģijas.


2. ASV:


  • Līdz 2020.gadam samazinās izmešu apjomu par 17%, salīdzinot ar 2005.gadu, kas būs ekvivalents aptuveni 4% procentu samazinājumam, salīdzinājumā ar 1990.gadu;

  • Neatbalsta saistošas starptautiskas apņemšanās;

  • Prasa, lai Ķīna, Indija, Dienvidāfrika un Brazīlija apņemas īstenot lēnu un pakāpenisku izmešu apjoma palielinājumu.


3. Eiropas Savienība:


  • Apņēmusies pasaules klimata sanāksmē uzņemties vadošo lomu;

  • Apņēmusies līdz 2020.gadam samazināt izmešu apjomu par 20%, salīdzinājumā ar 1990.gadu. Samazinājuma mērķi gatava palielināt līdz 30%, ja citi lielākie piesārņotāji arī nosaka augstākus mērķus;

  • Vēlas, lai turīgākās valstis līdz 2050.gadam izmešus samazina par 80-95%;

  • Vēlas, lai nabadzīgās valstis palēnina izmešu apjoma pieaugumu;

  • No publiskiem līdzekļiem gatava apmaksāt 7-22 miljardus USD no aptuveni 150 miljardiem USD, kas līdz 2020.gadam nepieciešami katru gadu.


4. Indija


  • Apņemas ierobežot izmešu pieaugumu, bet nepieņem nekādus saistošus mērķus;

  • Uzskata, ka klimata pārmaiņās vainojamas turīgās valstis un norāda uz lielajām atšķirībām izmešu apjomā uz vienu IKP vienību;

  • Vēlas, lai turīgās valstis būtiski samazina izmešu apjomu, garantē finansiālu atbalstu un tehnoloģiju pieejamību;

  • Vēlas saglabāt saistošus mērķus attīstības valstīm.


5. Japāna


  • Ja arī citas valstis apņemas īstenot līdzīgas aktivitātes, tad Japāna līdz 2020.gadam izmešu apjomu gatava samazināt par 25%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni;

  • Šāds samazinājuma apjoms nozīmē aptuveni 30% samazinājumu tuvāko 10 gadu laikā un šādu attīstību neatbalsta rūpniecības sektors;

  • Premjera Hatojamas iniciatīva paredz palielināt tehnisko un finansiālo atbalstu attīstības valstīm;

  • Atbalsta priekšlikumus, kas paredz, ka katra valsts var noteikt pati savus SEG izmešu samazinājuma mērķus.



Lielākie piesārņotāji

Valstis:


  • Ķīna

  • ASV

  • ES

  • Indija

  • Krievija


Sektori

  • Transports

  • Enerģētika

  • Mājsaimniecības

  • Lauksaimniecība

  • Uzņēmējdarbība

  • Pakalpojumi

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Makss Vēbers - 2 Hohma 18.12.2009 11:21
Pielādēti pretjautājumi kā argumentācija (bet bez argumentācijas) ir patīkama metode, kā diskusiju padarīt nejēdzīgu. Mans "savārstījums" Tevi pazemo? Ja mazliet augstāku atbildības sajūtu par pat ne pārāk tālu nākotni prasoša attieksme un rīcība izraisa zoseni, tad atceries, ka formulējumu "elitārs" šajā sarakstē neieviesu es.

"Melīgā klimatgeita" diemžēl (vai varbūt - par laimi?) ir centieni bezatbildīgas attieksmes un rīcības vārdā no oda zarnas uzpūst dirižabli. Ja man pārmet "neokonu" miksēšanu kopā ar "foxņūzistiem", tad ar "slīpās pieres zaļo neonacismu" bez mazliet izvērstāka skaidrojuma par frāzes saturu atkritumos tiek iemests jebkas, kas atšķiras no "no regrets" pieejas. protams, publiskā debatē vienkāršošana ir pieļaujama, taču ne pār mēru ;)

p.s.: apmēram iztēlojos, ko domā ar "zaļajiem nacistiem". Sarūgtināšu Tevi - ekstrēmais vides protekcionisms par katru cenu mani neuzrunā, turklāt, ir taisnīgi atzīmēt, ka tā ir absolūti niecīgākā, lai arī skaļākā, vides lietu interesentu daļa. turklāt, es nebrīnītos, ja atklātos, ka šos skaļos "zaļos nacistus" virza tieši vides lietu pārvēršana izsmejamā farsā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hohma - Makss Vēbers 13.12.2009 16:49
Domā, ka ar savu savārstījumu izklausies 'elitārs'?
Kamēr zinātne nav pārliecinoša (nevis melīga kā to parāda Klimatgeita), tikmēr nekādus saistošus politiskus lēmumus par milzu naudas summām pieņemt nedrīkst.
Nejauc arī kopā 'neokonservatīvos' un standarta 'fox news auditoriju' ar libertāriešiem (par tādu es uzskatu, piem., Ron Paul). Pēdējā grupa gan sāk iegūt svaru, bet to nefinansē naftnieki vai banksteri.

Tā esot no regrets attieksme? Labāk palikt par slīpo pieri - zaļo nacistu, un vienalga, kas tev maksā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Makss Vēbers 10.12.2009 13:39
2 2pirkstupierīte
---------------------------
jā, Foxnews (un daļēji arī cnn) ir t.s. "no regrets approach" lobija ietekmīgākais kanāls. to labi parāda arī attiecīgā lapa (vēl daudzas citas, uz dažām no kurām, kā pamanīju, viedokļu līdzsvara dēļ ir ieliktas saites arī politika.lv cop15 sadaļā). līdzīgā stilā darbojas arī oglekļa intensīvo rūpniecības sektoru dāsni atbalstītais Heartland Institute Čikāgā un Cato Institute. Šīs grupas dēvē sevi arī par "libertariāņiem", kas aktīvi aizstāv komersantu un patērētāju tiesības izvēklēties sev tīkamu pieeju ražošanai un patēriņam.

rūpīgi iepazīstoties ar publiskajā vidē pieejamo informāciju, ko šīs grupas sniedz, jāsecina, ka to stiprā puse ir daudz naudas no lobijiem, kam nav izdevīga jaunu tehnoloģiju ieviešana ražošanā, energoefektivitāte un saprātīgs [resursu un produktu] patēriņš. savukārt to stiprā puse noteikti nav kautvai kaut nedaudz paškritikas. tāds ir bizness - dotā nauda ir jāatpelna, pat, ja argumentācija reti kad sniedzas tālāk par "fraud, scam, corrupt data, scandal, x-gate", utt. apgalvojumu pīārošanu un atgādināšanu, visticamāk, sev jau tāpat uzticamai ļoti šaurai auditorijai, kurai "no regrets" jeb "bez nožēlas" attieksme pret apkārt notiekošo ir dzīves vadmotīvs.

taisnības dēļ jāpiemin, ka augšminēto grupu uzmanības lokā un gādībā ir visi tie jautājumi, kas skar to industriju interešu lobēšanu, kas nodara kaitējumu cilvēka veselībai un videi. šīs grupas un info kanāli aktīvi aizstāv visus ASV republikāņu ekstrēmākos uzskatus un likumdošanas priekšlikumus - aizstā tabakas industriju, apgalvojot, ka smēķēšana nav kaitīgāka par ledeņu sūkāšanu, aizstāv šaujamieroču (tajā skaitā - automātisko) brīvu tirdzniecību, aizstāv metālapstrādes un energētikas uzņēmumus, kas izmanto novecojušas un videi kaitīgas tehnoloģijas. uzskaitījumu var turpināt, bet nav laika un arī nevajag - šo ruporu jeb t.s. pētniecības un analītikas institūtu darbību raksturo destruktivitāte un sabotāža šauru interešu grupu peļņas vārdā.

iesaku neiespringt ;)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

2pirkstupierīte 10.12.2009 13:03 http://climategatefacts.com/

Citi autora darbi