Vai pasaule ir neatgriezenisku klimata pārmaiņu priekšā? Viedokļu sadursmes, informācija, piedāvājumi situācijas risināšanai, lēmumi – pasaules klimata sanāksmē 193 valstu pārstāvji centīsies vienoties par planētas klimata sistēmai draudzīgāku saimniekošanu. Vai 18.decembrī saņemsim atbildes un kādas tās būs? Sekojiet norisēm ar politika.lv sadaļas COP15 palīdzību.

Sadaļu COP15 par pasaules klimata sanāksmi portāls politika.lv piedāvā, lai pievērstu lasītāju uzmanību klimata pārmaiņu tematikai. COP15 sadaļā politika.lv īsā un pārskatāmā veidā piedāvā svarīgāko informāciju, ziņas un viedokļus par COP15. COP15 sadaļā portālā divas nedēļas varēsiet atrast īsceļus un saites uz būtiskākajiem un interesantākajiem tīmekļa resursiem par COP15, iesūtīt savu redzējumu par klimata jautājumiem un piedāvāt pašu atrastu interesantu informāciju.

Kas ir klimata pārmaiņas?

Pārmaiņas, kas ietekmē klimatu globāli vai reģionāli, mēra ar izmaiņām gaisa vidējā temperatūrā, nokrišņu daudzumā, vai izmaiņām ārkārtas vai neierastu laika apstākļu biežumā. Izmaiņas var izraisīt gan dabas norises, gan cilvēku darbība. Globālā sasilšana, kas ir biežāk dzirdēts jēdziens, ir tikai viena no klimata pārmaiņu šķautnēm. Publiskajā informācijā bieži pieminētais oglekļa dioksīds jeb CO2 ir gāze Zemes atmosfērā, kas rodas dabiski un arī cilvēka darbības rezultātā, piemēram, sadedzinot fosilos energoresursus (ogles, nafta, gāze, degslāneklis, u.c.). Tā ir viena no galvenajām siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm (SEG), ko rada cilvēka darbība.

Kāpēc par to jāuztraucas?

Tiek uzskatīts, ka Zemes atmosfēras temperatūras celšanās par vairāk kā 2oC līdz šī gadsimta beigām izraisīs neatgriezeniskas globālas klimata pārmaiņas, kas pasliktinās un sarežģīs cilvēku dzīves apstākļus daudzos zemeslodes reģionos tik ievērojami, ka tam būs katastrofālas ekonomiskas un sociālas sekas.

Klimata pārmaiņas, kas izraisa negatīvu ietekmi uz sabiedrību, ekonomiku un vidi kopumā dēvē par bīstamām klimata pārmaiņām. Jēdziens “bīstamas klimata pārmaiņas” oficiāli pirmoreiz lietots 1992.gadā ANO Klimata pārmaiņu ietvarkonvencijā, kuras mērķis ir nepieļaut cilvēku bīstamu iejaukšanos zemeslodes klimata sistēmā.

Kas ir pasaules klimata sanāksme?

Pasaules klimata sanāksmes oficiālais nosaukums ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu ietvarkonvencijas (angļu valodā – Framework Convention on Climate Change jeb UNFCCC) dalībvalstu 15.konference jeb COP15. Tā notiek Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā no 2009.gada 7. līdz 18.decembrim. Tās mērķis ir panākt, ka pasaules valstis vienojas par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu ievērojamu samazinājumu. Tiek lēsts, ka klimata sanāksmē piedalīsies 193 pasaules valstu pārstāvji. COP15 noslēguma daļu, kad paredzēts apstiprināt jaunu globālu vienošanos par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu samazinājumu plāno apmeklēt vairāk nekā 100 pasaules valstu un valdību vadītāji.

Plānots, ka jaunā vienošanās aizstās spēkā esošo, bet pēc daudzu ieskatiem neefektīvo ANO Klimata pārmaiņu ietvarkonvencijas Kioto protokolu, par ko valstu valdības vienojās 1997.gadā ANO konferencē Kioto, Japānā. Kioto protokolā tika noteikti saistoši mērķi SEG izmešu ierobežošanai. Pasaules industriāli attīstītās valstis piekrita savu SEG izmešu apjomu laikā no 2008. līdz 2012.gadam samazināt kopā par 5,2%, salīdzinot ar 1990.gada SEG izmešu līmeni. Liels skaits valstu Kioto protokolu ilgstoši neratificēja, tādēļ tas stājās spēkā tikai 2005.gadā.

Kopenhāgenas klimata sanāksmē piedalās liels skaits pasaules valstu un to starpā nebūt nevalda vienotība par to, kā skaidrojamas klimata pārmaiņas, cik būtiski klimata pārmaiņas ietekmē cilvēka rīcība, kādam jābūt globālajam SEG izmešu samazinājumam un kādas saistības jāuzņemas attīstības un attīstītajām valstīm. Industriāli attīstītās valstis COP15 centīsies panākt savstarpēju vienošanos par līderību SEG izmešu samazināšanā un par atbalstu attīstības valstīm, kamēr attīstības valstis sanāksmē mēģinās gūt apliecinājumu atbalstam tādai to tehnoloģiskajai un ekonomiskajai attīstībai, kas nekaitētu klimata procesiem un ļautu šo valstu sabiedrībām baudīt ekonomiskās un sociālās dzīves samērīgu uzplaukumu.

Galvenie dalībnieki

Ar jēdzienu “galvenie dalībnieki” jāsaprot tās pasaules valstis, kuru ekonomika ir tik ietekmīga un ražošana un patēriņš ir tik apjomīgs, ka šīm valstīm ir būtiska loma klimata pārmaiņu novēršanā, samazinot rūpniecībā, transportā, mājsaimniecību un citus sektoros radīto SEG izmešu apjomu. No šīm valstīm ir atkarīgs, vai izdosies panākt ievērojamu globālu SEG izmešu samazinājumu.

1. Ķīna:

• Apņēmusies līdz 2020.gadam samazināt CO2 izmešus uz vienu IKP vienību par 40-45%, salīdzinot ar 2005.gadu;
• Vēlas, lai turīgākās valstis izmešu apjomu līdz 2020.gadam samazinātu par 40%, salīdzinot ar 1990.gadu;
• Gatava maksāt 1% no IKP, lai palīdzētu citām valstīm piemēroties;
• Vēlas, lai rietumvalstis dara pieejamas / nodrošina zemu oglekļa izmešu tehnoloģijas.

2. ASV:

• Līdz 2020.gadam samazinās izmešu apjomu par 17%, salīdzinot ar 2005.gadu, kas būs ekvivalents aptuveni 4% procentu samazinājumam, salīdzinājumā ar 1990.gadu;
• Neatbalsta saistošas starptautiskas apņemšanās;
• Prasa, lai Ķīna, Indija, Dienvidāfrika un Brazīlija apņemas īstenot lēnu un pakāpenisku izmešu apjoma palielinājumu.

3. Eiropas Savienība:

• Apņēmusies pasaules klimata sanāksmē uzņemties vadošo lomu;
• Apņēmusies līdz 2020.gadam samazināt izmešu apjomu par 20%, salīdzinājumā ar 1990.gadu. Samazinājuma mērķi gatava palielināt līdz 30%, ja citi lielākie piesārņotāji arī nosaka augstākus mērķus;
• Vēlas, lai turīgākās valstis līdz 2050.gadam izmešus samazina par 80-95%;
• Vēlas, lai nabadzīgās valstis palēnina izmešu apjoma pieaugumu;
• No publiskiem līdzekļiem gatava apmaksāt 7-22 miljardus USD no aptuveni 150 miljardiem USD, kas līdz 2020.gadam nepieciešami katru gadu.

4. Indija

• Apņemas ierobežot izmešu pieaugumu, bet nepieņem nekādus saistošus mērķus;
• Uzskata, ka klimata pārmaiņās vainojamas turīgās valstis un norāda uz lielajām atšķirībām izmešu apjomā uz vienu IKP vienību;
• Vēlas, lai turīgās valstis būtiski samazina izmešu apjomu, garantē finansiālu atbalstu un tehnoloģiju pieejamību;
• Vēlas saglabāt saistošus mērķus attīstības valstīm.

5. Japāna

• Ja arī citas valstis apņemas īstenot līdzīgas aktivitātes, tad Japāna līdz 2020.gadam izmešu apjomu gatava samazināt par 25%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni;
• Šāds samazinājuma apjoms nozīmē aptuveni 30% samazinājumu tuvāko 10 gadu laikā un šādu attīstību neatbalsta rūpniecības sektors;
• Premjera Hatojamas iniciatīva paredz palielināt tehnisko un finansiālo atbalstu attīstības valstīm;
• Atbalsta priekšlikumus, kas paredz, ka katra valsts var noteikt pati savus SEG izmešu samazinājuma mērķus.

Lielākie piesārņotāji

Valstis:

• Ķīna
• ASV
• ES
• Indija
• Krievija

Sektori

• Transports
• Enerģētika
• Mājsaimniecības
• Lauksaimniecība
• Uzņēmējdarbība
• Pakalpojumi