Labrīt, lasītāji!Šorīt esam atkal liecinieki tam, ka valdošā kliķe jostas savilkšanu sagaida no visiem pēc kārtas, bet tikai ne no "savējiem." Šorīt Saeimas "gudrās galvas" noraidīja Jaunā laika priekšlikumu par padomes locekļu skaita samazināšanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Un kā nu ne? Šīs padomes ir vienkārši elpu aizraujoša bodīte, un tās vairāk par visu citu dod valdošajām partijām iespēju, caurkritušiem politikāņiem un citām sev tuvām personām nodrošināt ērtu, pavisam ērtu dzīvi. Cik par to nav dzirdēts? Premjerministra preses sekretāram ir pietiekami daudz brīva laika, lai vadītu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra padomi. Buldozerim satiksmes ministram ir padomnieks, kuram nepietrūkst laika darboties pat septiņās valdēs un padomēs. Laikam jau tas ir loģiski, jo traktortriecējraķete droši vien padomos neieklausās, pats visu labāk zina, bet tomēr. Valstī ir vairāk nekā 100 šādu padomju un valžu, un kopā to locekļiem algās katru mēnesi tiek maksāti daudzi desmiti tūkstošu latu. Un kuram nav slinkums skatīties, tas momentā piefiksēs to, ka laba daļa šīs naudiņas mierīgi atripo atpakaļ kā ziedojumi tām partijām, ar kuru gādību cilvēki ir saņēmuši šīs ļoti siltās un jaukās vietiņas. Pats savā rokā nekodīsi, taču Godmaņa valdības liekulība te ir redzama kā atvērta brūce uz miesas.
Noraidītajā JL priekšlikumā bija arī cita doma, proti — ja reiz valsts un pašvaldības uzņēmumiem ir vajadzīga valde un padome, droši vien tajā vajadzētu darboties cilvēkiem, kuri kaut ko zina par attiecīgo jomu, un tāpēc būtu nepieciešami atklāti konkursi. Piemēram, caurkritušais Saeimas priekšsēdētājs Straume pēc tam, kad viņu noraidīja vēlētāji, tika iebīdīts Rīgas lidostas padomē. Vai viņš ir speciālists aviācijas lietās? Ja kas, vai speciālists aviācijas lietās ir arī lidostas valdes vadītājs Krišjānis Peters? Var jau būt. Darbojoties padomē vai valdē droši vien kaut ko iemācās. Taču galvenais minēto kungu atribūts nav vis zināšanas un drēbes pazīšana, bet gan tuvība valdošajai bandai. Minētais transporta ministra padomnieks acīmredzot ir speciālists daudzās jomās — meža lietās, pasta lietās, ceļu uzturēšanas lietās, ostas lietās. Tā teikt, ļoti plašs profils.
Bet tikmēr cilvēki, kuri tik tiešām ir speciālisti attiecīgajās jomās, pie amatiem valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs un valdēs netiek. No tā izriet visnotaļ acīmredzama pārliecība, proti — valstij, vai vismaz tiem, kuri tajā ir uzkundzējušies, ir vienalidzīga attiecīgo uzņēmumu darba kvalitāte. Nezinu teikt vai, piemēram, Latvijas pasts nebūtu aizslīdējis tik ļoti tuvu sabrukumam, ja tā pārvaldē būtu pasta lietu profesionāļi, un nevis politikāņu draugi, bet izslēgt šo iespēju nevar. Tiesa, profesionālisms nav pat minimāla prasība arī politiskos amatos, to mēs redzam vairāku ministriju un Saeimas komisiju vadībā. Taču tie ir ievēlēti ļaudis, reiz tauta ir pateikusi savu, neko tur darīt nevar. Uzņēmējdarbība nav vēlēta lieta, un tur tomēr profesionālisms ir būtisks.
Kārtējo reizi — kauns Saeimai!
Jauku visiem dienu!