Atslēgvārdi:

Karš un atvaļinājums Eiropā 9

Runa ir ne tikai par Gruzijas, bet arī par Eiropas nākotni, taču Eiropa turpina uzvesties atbilstoši atvaļinājumu sezonas noskaņai.

Iesaki citiem:



Raksts angļu valodā

Gruzijas rietumu daļa ir pakļauta Krievijas karaspēka un Dienvidosetijas paramilitāro bandu rīcībai, pārvietojot karaspēku un militāro tehniku. Tiek izlaupīti un daļēji vai pilnībā nodedzināti gruzīnu ciemi — Gruzijas varas iestādes un starptautisko mediju pārstāvji min septiņus dažādus ciemus. Mērķtiecīgi tiek aizdedzināti mežu masīvi, kas atrodas Boržomi nacionālā parka teritorijā, kā arī tiek liegts Ukrainas un Turcijas lidmašīnām un helikopteriem ielidot Gruzijas gaisa telpā, lai piedalītos meža masīvu dzēšanas darbos. Krievijas karaspēks kopā ar Abhāzijas republikas spēkiem ir pārgājis autonomās republikas robežas un okupējis tuvējos ciemus Enguri upes apkārtnē, tajā skaitā arī Enguri hidroelektrostaciju, pārņemot to savā kontrolē.

Šis triju beidzamo dienu Krievijas puses militāro aktivitāšu uzskaitījums nav nekas jauns vai netipisks kara un okupācijas apstākļiem, par kādiem diemžēl nākas uzskatīt norises Gruzijā. Krievijas un Gruzijas karš ir mainījis Eiropas valstu attiecības ar Krieviju, taču varbūt mazāk pamanāmi, bet neizbēgami ir mainījis attiecības un mijiedarbības arī starp Eiropas valstīm. Ja to vēl neredzam vai neapzināmies, tas tomēr nenozīmē, ka situācija un apstākļi nav mainījušies. Jau iepriekš gan politiķi, gan ārpolitisko jautājumi eksperti publiski atzinuši, ka ir atšķirta jauna vēstures lappuse. Turpmāk vēlos detalizēt apskatīt, kādas tad varētu būt šīs "jaunās vēstures lappuses", ar kuru aizpildīšanu būs spiesta nodarboties katra transatlantiskās telpas valsts.



Atvaļinājumu sezona ārpolitikā

Savā ziņā ironiski — cik laisks un relaksēts brīvdienu noskaņojums augustā valda Briselē starptautisko institūciju (ES un NATO) gaiteņos, tikpat laiska un relaksēta ir bijusi Eiropas organizāciju reakcija un atbilde Krievijas soļiem Gruzijā. Un pats ironiskākais, ka šis ir jautājums ne tikai par Gruzijas nākotni, bet arī par pašas Eiropas nākotni, taču Eiropa turpina uzvesties atbilstoši atvaļinājumu sezonas noskaņai.

ES un NATO nespēja laicīgi atbildēt uz tās sabiedrotā un partnera — Gruzijas — lūgumu pēc "palīdzības, kas būtu vairāk nekā paziņojumi"[1], ir izskanējis kā beigu sākums tai misijai un lomai (ES un NATO kā drošības garants), kā abas šīs institūcijas uztver liela daļa dalībvalstu.

ASV un Eiropas valstis ir sašķēlušās divās daļās — vieni uzskata, ka nevajag kult emocijas un riskēt ar attiecībām ar Krieviju, baidoties, ka Krievija aizcirtīs durvis un zaudēti tiks jau tā līdzšinējie grūtā un smagā darbā iegūtie attiecību un dialoga formāti. Otri savukārt uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi visas sarkanās līnijas un neatkarīgi no aizcirstām vai atvērtām durvīm attiecībās ar Krieviju ir jāvadās pēc principa, ka reakcijai ir jābūt adekvātai nodarījumam, tas ir, Krievijas iebrukums neatkarīgās Gruzijas teritorijā ir jāuztver kā agresija un apdraudējums brīvās pasaules pamatprincipiem un potenciāli nākotnē — arī citu valstu robežām, kas atbilstoši tam ir arī jāaizstāv.

Pirmajā grupā ar zināmu regularitāti noturas jau tradicionālais valstu pulciņš — Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Beļģija. Otrajā grupā ir ASV, Zviedrija, Somija, Baltijas valstis, Polija, Ukraina — pamatā tās valstis, kuras atrodas Krievijas pierobežā un kuras ik pa laikam izbauda Krievijas Federācijas bruņoto spēku militāro mācību kaujas dunu rokas stiepiena attālumā no savām robežām.



Krievijas stratēģija un taktika

Uzskatu, ka pirmās grupas valstu stratēģija, kas attiecībās ar Krieviju ir bāzēta uz pieņēmumu, ka sekmes attiecībās nesīs līdzvērtīgas partnerības principa pieeja jeb Krievija ieklausīsies (reaģēs) rietumiem vēlamajā virzienā tad, ja rietumi ieklausīsies (reaģēs) Krievijai vēlamā virzienā, ir cietusi neveiksmi un cietīs neveiksmes arī turpmāk. Šeit es domāju neveiksmes ilgtermiņā, ne tuvāko gadu gāzes un naftas produktu līgumu ietvaros. Atbilde ir meklējama gaužām vienkāršā stratēģiskā apsvērumā — Krievija attiecības ar citiem partneriem neveido uz partnerības bāzes, bet gan pakārto savu rīcību sasniedzamajam mērķim, un, kamēr viens vai otrs mērķis būs svarīgāks par citiem, tikmēr arī loģiski, ka ir pieļaujama mazāk svarīgo mērķu ignorēšana.

Ar patiesu neizpratni ieklausos to viedokļu pārstāvjos, kas apgalvo un izvirza tēzes, ka Gruzija pati ir vainīga pie karadarbības izprovocēšanas un Maskavas tanku iebraukšanas tās teritorijā. Tēze, ka Gruzijas rokās bija iespējas novērst Krievijas uzbrukumu, ir vāja, vismaz, ja domā ilglaicīgākā perspektīvā. Drīzāk pretēji — Gruzijas aktīvā militārā pretošanās un starptautiskā politiskā un mediju ofensīva novērsa vai vismaz, kā izskatās pašlaik, aizkavēja Krievijas maksimālā Gruzijas plāna realizāciju. Maksimālais Gruzijas plāns, visticamāk, bez Dienvidosetijas un Abhāzijas pilnīgas kontroles paredzēja arī ar militāro metožu palīdzību sagraut un destabilizēt iekšpolitisko stāvokli līdz iespējai nomainīt esošo valdību un prezidentu ar citu — Maskavas plānam atbilstošu. Tad uz ilgiem laikiem tiktu panākts svarīgākais mērķis — Gruzija "aizmirstu" par iestāšanos NATO un ES, neceltu iebildumus par Krievijas Melnās jūras flotes bāzes iespējām Gruzijas krastos un neradītu turpmāku lieku konkurenci Krievijas kontrolētajiem naftas un gāzes tranzīta ceļiem Eiropas virzienā. Un vēl būtu par vienu satelītvalstiņu vairāk.



Eiropas iespējas

Krievija ir uzvarējusi divās frontēs. Viena no tām — Gruzijā, jo spēja izdarīt krietni vien vairāk un tālāk, nekā bija iedomājusies pati Gruzija un tās sabiedrotie — ar fiziskā pārsvara priekšrocībām iekarot savas pozīcijas, tās noturēt un tajās palikt neatkarīgi no tā, ko diktē morāle un starptautiskās sabiedrības doma, kā būtu jārīkojas un kādām normām jāseko gadsimtā, kurā pašlaik dzīvojam. Savukārt uzvara otrajā frontē ir gūta, sašķeļot ES un NATO dalībvalstis atkarībā no to ekonomiskajām interesēm, kuras ir ar īstermiņa ekonomisku ieguvumu, taču ilgtermiņā ar politisku un vērtību zaudējumu. Krievijas realizētā politika ir balstīta uz reālisma pieeju un metodēm. Atbilstoši tam caur Gruziju tai ir izdevies ievilkt pirmās aprises un kontūras jaunajai Eiropas ģeopolitiskajai kartei ar Krieviju kā "centrālo arhitektu".

Vienotā Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas nostāja ir iezīmējusi jaunu, reālās situācijas diktētu, sadarbības formu. Šo var uzskatīt par labu starta mirkli un starta kombināciju, lai kopīgiem spēkiem meklētu iespēju mazināt šķelšanos un konsolidētu Eiropas valstis, pārliecinot par situācijas nopietnību un jaunajām ģeopolitiskajām kombinācijām, kuras atbilst Krievijas, taču ne mūsu — ES un NATO — interesēm.


_________________________

[1] Giorgi Kandelaki, Gruzijas prezidenta Analītiskās grupas vecākais padomnieks

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

elo 26.08.2008 16:42
Haļavas karš Krievijai izdevās, bet ilgtermiņā nenesīs augļus. Kāpēc?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dallas 26.08.2008 16:33
ja Francija būtu Krievijai kaimiņos ,tad gan saprastu labāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N. 24.08.2008 19:30
Un bilde zverigi laba

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N. - Martinam 24.08.2008 19:29
Baigi labi Tev uzrakstijies, apsveicu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 23.08.2008 01:59
Voldis aizrādīt KATRAM Krievijas pilsonim, ka viņa atrašanās šeit rada draudus mums, tāpēc aicinām viņu doties mājās (..) jo par Krievijas valsts politiku solidāri atbildīgi ir visi tās pilsoņi! (..) pārtraukt sarunāties krieviski. (..) Krievu okupant, ej mājās!

Reti kad tik atklāti tiek parādīta iestāšānās "par Gruziju" rusofobiskā motivācija; tomēr jūtams, ka tā ir izplatīta. Biežāk, kā K. Streips savā blogā, vienkārši dzen dubultos standartus (Krievijas karaspēka ievešana esot nekaunība, bet agrāk notikusi Gruzijas karaspēka ievešana Dienvidosetijā neesot), un naidīgumu pret krieviem parāda, runājot par citu (latviešvalodīgos latviski valstī, kurā viņu ir vairākums apkalpot vajag, bet krievvalodīgo krieviski pilsētā, kur viņi ir vairākums - nevajagot).

Nav pārsteidzoši, ka daudzi rīdzinieki - un ne tikai osetieši, bet arī tieši krievi - piedalījās atbalsta mītiņā pie Krievijas vēstniecības. Ne tikai par Dienvidosetiju un mazākumtautību tiesībām, bet arī pret rusofobiju.

IM Ja šāds jauns konflikts pie Krievijas robežām Krievijai skaitās uzvara , nu tad nezinu. Gan jau nu krievi varēs izpriecāties par amerikāņu kuģiem Melnajā jūrā utt

Šiem vārdiem piekritīšu: jebkāds šā konflikta rezultāts ir neizdevīgs Krievijai: Saakašvili sakāve - jūsu parādīto iemeslu dēļ, kā arī CNN-BBC-LTVutt rusofobijas viļņa dēļ. Saakašvili uzvara Krievijai arī nebūtu izdevīga - tā apstiprinātu nespēju pildīt uzņemtos miera uzturēšanas pienākumus un gatavību ziedot savu pilsoņu un miera uzturētāju dzīvību.

Tāpēc Krievija vispār nebija ieinteresēta konfliktā. Saakašvili, savulaik, acīmredzot sagaidīja, ka Krievija no diviem ļaunumiem izvēlēsies citu. Kļūdījās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ruta - Autoram 22.08.2008 16:44
Krievijas "uzvara" ir īslaicīga. Ja Dienvidosetijas un Abhāzijas zaudēšana no tagadējā "de facto" pārvērtīsies arī "de jure", atkritīs visi šķēršļi Grūzijas uzņemšanai NATO.

Savukārt Dienvidosetijas iekļaušana Krievijas sastāvā nez vai būs ieguvums Krievijas ekonomikai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 19.08.2008 23:49
Krievija ir uzvarējusi divās frontēs.

--------------------------------------------------

Negribētu gan piekrist ka Krievija būtu kādā frontē uzvarējusi. Manuprāt Krievijai bija visas iespējas un laiks atrisināt kā abhāzu - gruzīnu tā osetīnu - gruzīnu konfliktus. Krievija neatrisināja ne vienu ne otru , bet ieguva vēl trešo , gruzīnu- krievu konfliktu. Ja šāds jauns konflikts pie Krievijas robežām Krievijai skaitās uzvara , nu tad nezinu. Gan jau nu krievi varēs izpriecāties par amerikāņu kuģiem Melnajā jūrā utt. Jācer ka tas viņiem sagādās prieku. Gan jau Gruzija ar bruņosies krieviem par prieku.

Faktiski jau izskatās tā ka Krievija jau ir anektējusi Gruzijas teritorijas Abhāziju un Dienvidosetiju. Bet nu uz viņiem jau tā karājās neviena neatzītu teritoriju stutēšana. Ar Abhāziju un Dienvidosetiju tādas neviena neatzītās stutējamās apšaubāmu režīmu teritorijas jau paliek pat nepieklājīgi daudz pat priekš Krievijas ambīcijām. Tāka nu tam jaunajam Eiropas ģeopolitikas "arhitektam" tās pirmās strīpas tai Eiropas ģeopolitikā ir galīgi neizdevušās strīpas. Lai jau nu viņi paši tušē kā māk (ar tautu pašnoteikšanos un visādi citādi) , diez vai vēl daudz atradīsies tādu kas tās greizās strīpas atzīs par atbilstošām demokrātijas un mūsdienu globālās pasaules normām. Tā ka manuprāt arī šajā frontē pilnīga izgāšanās un nekas vairāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Voldis 19.08.2008 21:33
Demokrātisko valstu pilsoņiem jāatceras savi pienākumi ne tikai iekšpolitikā, bet arī ārpolitikā - norādīt saviem politiķiem aktualitātes un risinājumus, kā arī darboties nepastarpināti - ar t.s. tautas politikas metodēm.
Krievijas/Gruzijas kara gadījumā, kur Krievijas vadība melīgi atsaukusies uz savu pilsoņu interesēm ārvalstīs, mēs varam aizrādīt KATRAM Krievijas pilsonim, ka viņa atrašanās šeit rada draudus mums, tāpēc aicinām viņu doties mājās un ieviest tur kārtību (vismaz novērst valdībā esošo čekistu agresiju pret kaimiņvalstīm), jo par Krievijas valsts politiku solidāri atbildīgi ir visi tās pilsoņi!
Otrs, ko varam darīt, ir pārtraukt sarunāties krieviski. Tādējādi demonstrēsim savu suverenitāti un solidaritāti ar Gruziju.
Treškārt, varam tūkstošveidīgi demonstrēt, afišēt, utml. paust savu atbalstu Gruzijai (Es esmu gruzīns! Rokas nost no Gruzijas! Krievu okupant, ej mājās! Putins/Hitlers/Staļins utt.).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Autoram 19.08.2008 18:15
Paldies par lielisko rakstu!!!