Kāpēc tev ir jāzina, ka SOPA nav SPA? 1

Lai arī sociālajos tīklos visi aktīvi atbalsta #wikipediablackout un darbības pret SOPA, latviešu valodā rakstošajā vidē trūkst informācijas par to, kā šie labojumi ASV skars mūsu ikdienas dzīvi. Vai mēs atbalstām atbalstīšanas pēc?

Iesaki citiem:

'Cepiens' par SOPA ASV un Rietumeiropas medijos ilgst jau vismaz vairākus mēnešus un nevilšus nākas tam sekot, ja interesējies par interneta medijiem. Šodien tas sasniegs līdz šim augstāko punktu - daudzas mājas lapas šodien būs tukšas par protestu šiem labojumiem. Visvairāk pamanītais ir Wikipedia protests.

Līdz šim brīdim daudziem ir skaidrs, ka SOPA ir kaut kas ļoti slikts un tas sabojās visas labās lietas, ko mums dod Internets, tomēr šķiet, ka šie labojumi skars tikai ASV, vai ne?

Kas ir SOPA un kā mēs nonācām tik tālu?

  • Viss aizsākās 2011.gada maijā ar PIPA - The PROTECT IP Act (Preventing Real Online Threats to Economic Creativity and Theft of Intellectual Property Act of 2011), kas tika iesniegts ASV Senātā. PIPA mērķis bija aizsargāt intelektuālās tiesības un sodīt ārvalstu lapas, kas izvieto materiālus, uz kuriem attiecas autortiesības. Bija paredzēts, ka šādām lapām tiktu atslēgta pieeja meklēšanas pakalpojumiem, maksājumu sistēmām un reklamēšanās pakalpojumiem.

  • Tam 2011.gada oktobrī sekoja Pārstāvju Palātā iesniegtais SOPA (Stop Online Piracy Act). Tā ideja ir līdzīga PIPA.

  • 2011.gada novembrī 11 uzņēmumi, to skaitā Google, Facebook un LinkedIn parakstīja vēstuli, kurā izteica protestu pret SOPA un PIPA, norādot, ka tas ir drauds Amerikas inovācijām un kiberdrošībai, tai pat laikā atzīstot, ka digitālais pirātisms ir aktuāla problēma.

  • 2011.gada novembrī Tumbl, Reddit, Mozilla uz saviem logotipiem un lietotāju rakstiem izvietoja melnas svītras kā protestu pret SOPA, tās noņemot tikai tad, kad lietotāji apsolīja ziņot, ka protestē pret SOPA.

  • 2011.gada decembrī lielākais ASV domēnu reģistrācijas pakalpojuma sniedzējs GoDaddy paziņoja, ka atbalsta SOPA un neilgā laikā zaudēja aptuveni 20 tūkstošus lietotāju, neskatoties uz to, ka pēc tam atsauca savu paziņojumu.

  • 2011.gada decembrī notikušās diskusijas Pārstāvju Palātā pagaidām ir atliktas, tikmēr 2012.janvārī tika publicēts Baltā Nama paziņojums, kas uzsvēra, ka, lai gan digitālais pirātisms ir aktuāla problēma, netiks atbalstīti tādi labojumi, kas būs pretrunā interneta dinamiskajai dabai un sniegtajām iespējām.



Tad kas ir SOPA nozīmīgākie punkti, kas uz mums attiektos?

  1. SOPA nosaka, ka ASV ģenerālprokuram turpmāk būs tiesības vērsties pret ārvalstīs reģistrētām lapām, ja tajās ir konstatēti autortiesību pārkāpumi. Tai nav jābūt lapai, kurā ir torrenti vai mūzika - tā var būt jebkura lapa, par kuru prokuratūra uzskata, ka tā veicina zādzības. Bet ko ASV ģenerālprokuratūra var nodarīt lapai, kas atrodas ārpus ASV? Interneta pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums bloķēt pieeju šai lapai piecu dienu laikā, meklētāji (Google, Yahoo, Bing) izņems ārā lapu no meklēšanas pakalpojuma un to neindeksēs, Google AdSense tiks pieprasīts pārtraukt līgumu ar šo lapu, maksājumu servisiem (PayPal, Visa) tiks pieprasīts slēgt pakalpojumu sniegšanu šai lapai. ASV ģenerālprokurors gluži vienkārši varēs padarīt teju neiespējamu šādas lapas tālāko eksistenci, pat tad, ja tā neatrodas ASV jurisdikcijā. Pirmie, kas no tā ciestu, būtu, piemēram, WikiLeaks. Tādējādi, tiktu apdraudēts tas, kādēļ Internets ir kļuvis par pārmaiņu katalizatoru tik daudzās valstīs - bezcenzūra un informācijas atklātība.

  2. SOPA pieņems, ka jebkura lapa, kas ļauj lietotājiem izvietot saturu, ir primāri izveidota ar mērķi piedāvāt tādus pakalpojumus, kas pārkāpj autortiesības. Tā var būt jebkura lapa, kurai ir šāda iespēja, lai gan tā primāri kalpo citiem mērķiem. Tādējādi YouTube, Wordpress, Draugiem.lv, Facebook, Wikipedia, Blogger, Tumblr, Dropbox pēc SOPA definīcijas kļūs par lapām, kuru primārais mērķis ir ASV īpašuma zagšana.



Es neesmu jurists, es esmu tikai satraukts cilvēks, kas ikdienā izmanto tādas lapas kā YouTube, WikiLeaks, Google un cenšas rakstīt savu blogu miomilo.lv tā, lai nepārkāptu autortiesības, izmantojot publicitātes fotogrāfijas, Creative Commons licenses vai korektas atsauces. Un es jūtos apdraudēta.

Es arī, protams, apzinos, ka autortiesību pārkāpumi ir aktuāls jautājums, bet vai tas ir risinājums? Vai tiešām nav nekāda cita risinājuma kā tikai mēģināt atslēgt internetu?! Domāju, ka šis ir jautājums, kurš ir bijis aktuāls kopš 80-tajiem gadiem – tā ir cīņa starp tiem, kas uzskata, ka Internetā visam jābūt par brīvu pret tiem, kas uzskata, ka par visu ir jāmaksā. Tā ir cīņa starp Google Chrome vai Mozilla Firefox un MS Internet Explorer. Tā ir cīņa starp Open Office vai Google Docs un MS Office. Tā ir cīņa starp Paramount Pictures un PirateBay.

Es ticu, ka nākotne nav nedz internetā par maksu, nedz internetā bez maksas. Pašlaik augošs sektors ir programmas un web pakalpojumi, kas ir bezmaksas savā pamata versijā un maksas (turklāt, par saprātīgu samaksu) savā papildinātajā versijā (piemēram, prezi.com, draugiem.lv, WordPress vai simtiem Android un Apple aplikāciju). Tāpat risinājums ir filmas un mūzika, ko var skatīties internetā bez maksas, papildus noskatoties reklāmas. Risinājumi jau ir, tomēr šķiet, ka lielo korporāciju lobiji labāk nevis izvēlas ielekt šajā jau braucošajā vilcienā, bet gan mesties zem tā, lai tikai tas apstātos un viss atkal būtu pa vecam. Bet nebūs.

Papildināts 19.01.2012: Šis ir lielisks video, kas sīkāk runā par SOPA/PIPA sekām globālās politikas līmenī

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

Kruze martins
Mārtiņš Krūze

1. par aktiem pasaulē:
Lai gan principā noteikti jāatzīst, ka SOPA (un PIPA) ir visai biedejošs un interneta vidē plaši aprakstīts un aprunāts noteikti ne pūkains un ļoti liels bubulis, taču tas principā ir ASV akts, kas, mazliet norobežojoties no domas, ka lielā daļā pasaules ir paradums pieņemt ASV pieredzi un idejas kā absolūtu ideālu, man neliekas tik biedējoši.

Taču tas nav vienīgais tāda veida akts un domas izvirzījums. Ir vēl ACTA, kas +/- ir vairāk vai mazāk tas pats tikai internacionālā līmenī, un pie kā izstrādes savu roku pielikuši ir arī vīri un sievas ari no Briseles.


2. par to, kāpēc es ne pārāk uztraucos.
Internets, jebšu Interneta Protokols (IP) ir ļoti izkaisīts - nav tāda centrālā datora, kur stāv internets - tie ir miljardiem serveru, kas katrs satur savu lapiņu (vai tās daļu) un tu vari aizliegt domēnu, tu vari "arestēt" serveri, bet nekad nebūs tāda situācija, ka tu vari "izskrāpēt" no interneta kaut kādu datu paliekas līdz galam, vienmēr kaut kur būs kāds rezerves serveris, kas turpinās darboties vai, ja pat kaut kādā valstī aizlieks kaut kādas IP adreses, tad vienmēr būs iespēja iet car proxi serveri (serveri, kas atrodas citur un darbojas kā starpnieks) vai analoģisku tehnoloģiju un pārlūkot informāciju tādā veidā.

Taču pirmā lieta, ko viņi var darīt ir - izdzēst domēna ierakstus, ja tas notiek, tad vismaz dzīvei nepieciešamās IP adreses saglabāt var, lai tiktu pie servera "pa tiešo", piemēram, http://draugiem.lv = http://213.175.75.5/

Citi autora darbi