Atslēgvārdi:

Kāpēc mēs esam vajadzīgi ES? 5

Eiropas Savienības paplašināšana ir stabilitātes un drošības eksports uz kandidātvalstīm, kas savukārt palielina drošību visā Eiropā. Mazāk nozīmīgs iemesls ir Eiropas apvienošanas pabeigšana, jo vērtību simboli neveido politisko procesu, bet ietērpj to svētku drānās.

Iesaki citiem:
Calisi 255x203
Foto:A. Jansons

Vērojot pagājušās nedēļas nogales notikumu gaitu Eiropas Savienības (ES) Padomes tikšanās laikā prezidējošās valsts Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, atkal un atkal gribējās uzdot jautājumu – kādēļ turīgās, labklājībā un politiskā stabilitātē dzīvojošās ES valstis vēlas tērēt savu enerģiju un milzīgus finansiālus līdzekļus Centrālās un Austrumeiropas valstīm? Pie tam kandidātvalstu attieksmi pret ES paplašināšanos nebūt vienmēr var raksturot kā entuziasma pilnu. Drīzāk tieši pretēji – jo tuvāk nāca ES iestāšanās sarunu slēgšana, jo lielākas pretenzijas un neapmierinātību pauda kandidātvalstu politiķi. Kādēļ tad tomēr, neraugoties uz savstarpējām pretenzijām par piešķirtā finansējuma un kvotu apjomu nepietiekamību un sadales taisnīguma principu neievērošanu, ES paplašināšanas process ir nonācis noslēguma posmā? Šo jautājumu varētu formulēt arī sadzīviskā valodā – kāpēc mēs esam vajadzīgi ES?

ES paplašināšanas procesa iemesli meklējami vairākās jomās – politikā, ekonomikā, drošībā un, visbeidzot, ideoloģiskajā jaunās Apvienotās Eiropas simbolā.

Politika. ES ir reģionāla valstu apvienība, kura veidota, lai sadarbības ceļā izvairītos no konfliktiem un vardarbības. Tas ir politisks forums, kurā tiek saskaņotas intereses līdz tādai pakāpei, kad katras valsts zaudējumi tiek saskaņoti ar ieguvumiem un ir pieņemami visām dalībvalstīm. Jaunu valstu uzņemšana ES nozīmē iespēju paplašināt politiskās stabilitātes telpu un paplašināt politisko debašu loku, tādējādi samazinot iespējas jaunām dalījuma līnijām un atsevišķu valstu izslēgšanai. Dalībvalstu interešu formulēšanai varējām sekot galotņu tikšanās laikā Kopenhāgenā, kad, neraugoties uz daudzveidīgo un dažubrīd pat atšķirīgo viedokļu pastāvēšanu, dalībvalstis pieņēma vienprātīgu lēmumu gan par jaunu valstu uzņemšanu, gan finansēm. Šoreiz politisko interešu saskaņošanas ‘studijās’ piedalījās arī kandidātvalstis. Visaugstāko atzīmi nopelnījusi Polija, taču arī pārējās valstis, izmantodamas nogaidīšanas taktiku, ieguva ES iekšienē notiekošo sarunu pieredzi. Politisko interešu saskaņošana reģionālā līmenī sniedz lielākas iespējas runāt ‘vienā balsī’ arī ārpus ES robežām. ES, pieaugot no 15 līdz 25 valstīm, būs spējīga spēlēt daudz ietekmīgāku politisko lomu pasaules procesos.

Ekonomika. ES dalībvalstīm ir svarīgi rast jaunu tirgu iespējas. Ekonomika var attīstīties un būt efektīva tikai pie nosacījuma, ka tai ir izaugsmes iespējas. Jaunu valstu uzņemšana un to ekonomiku nostiprināšana radīs nosacījumus ES kļūšanai par lielāko ekonomisko telpu pasaulē. Tieši pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados iezīmējās asa konkurence starp pasaules dažādiem ekonomiski dinamiskiem reģioniem – ASV, Rietumeiropu, Austrumāziju. Lai izturētu globālo spiedienu, ES bija svarīgi nostiprināt savas ekonomiskās pozīcijas. Līdz ar Centrālās un Austrumeiropas valstu uzņemšanu ES, tā virzās tuvāk tādam svarīgam partnerim kā Krievijai. Nenoliedzami, ka Krievijai jau ir liela loma ES ekonomikā, piemēram, 53% no tās naftas eksporta nonāk ES, kas veido 16% no ES kopējā naftas patēriņa, vēl lielāki šie skaitļi ir gāzes eksportā un patēriņā.

Drošība. ES vairāk nekā piecdesmit gadus ir bijusi viena no visdrošākajām valstu apvienībām. Militāru konfliktu neiespējamību noteica uz savstarpēju sadarbību balstītas valstu attiecības, bet ārējo drošību garantēja NATO klātesamība reģionā. Beidzoties aukstajam karam, ES sadūrās ar jauna tipa parādību – militāru konfliktu pie tās robežām, t.i., bijušajā Dienvidslāvijā. ES tas bija grūti ‘sagremojams’ fakts un kaunpilna nespēja iesaistīties konflikta novēršanā un risināšanā. ES parādīšanās parasti bija saistīta ar finansiālu palīdzību tad, kad konflikts jau bija beidzies. Militārie konflikti, kuriem sekoja virkne sociālo un ekonomisko problēmu tās tuvākajā politiskajā vidē, mudināja Rietumeiropas politiķus aprēķināt, kas izmaksā lētāk – piedalīšanās konfliktu risināšanas un seku likvidēšanā vai jaunu valstu iesaistīšana valstu sadarbības tīklos, kuros vardarbība tiek izslēgta. Miers ir lētāks par karu. Savulaik šo domu ir izteicis bijušais Dānijas aizsardzības ministrs un liels Baltijas valstu atbalstītājs Hans Hekerups, pasvītrodams: “Vai nu mēs eksportējam stabilitāti, vai arī importējam nestabilitāti. Nestabilitāte noved pie nedrošības un nedrošība noved pie ekstrēmisma.” ES paplašināšana ir stabilitātes un drošības eksports uz kandidātvalstīm, kas savukārt palielina drošību visā Eiropā.

Ideoloģija. Mazāk nozīmīgs ES paplašināšanas iemesls ir Eiropas apvienošanas pabeigšana. Noslēdzot ES Padomes tikšanos Kopenhāgenā, Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens tēlainā veidā to raksturoja kā “jaunās Eiropas dzimšanu”, “Aukstā kara beigas”, uzaicinot piebiedroties “mūsu ģimenei”. Politisko vērtību simboli neveido pašu politisko procesu, bet ietērpj politiķu lēmumus svētku drānās.
Kopenhāgenas svētku cēliens beidzies. Politiķi solīto izpildījuši. Septembrī savs vārds būs sakāms Latvijas pilsoņiem, un tad arī cāļus skaitīsim.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

okron 06.01.2003 19:41
1993.gadā, pirms Zviedrijas iestāšanās ES,es Zviedrijā pajautāju kādam no politikas tālu esošam un izglītotam zviedram, kāpēc Zviedrijai ar tās augsto dzīves līmeni jāstājās šajā organizācijā? Toreiz saņēmu atbildi, ka, tikai apvienojoties Eiropas valstis var konkurēt Pasaules tirgū ar ASV un Dienvidaustrumāzijas valstīm Japānu,Dienvidkoreju utt.Jāatzīstas,ka toreiz man kā bijušajam "soviet people" pārstāvim to bija ļoti grūti saprast.

Tagad,kad es pats braucu ar japāņu mašīnu,sēžu pie amerikā ražota datora, klausos korejiešu stereo aparatūru, mani vairs šaubas nemāc, ka globalizācijas apstākļos "pastāvēs, kas pārvērtīsies"!

Ja Latvija domā pastāvēt viena, no visas pārējās pasaules neatkarīga, tad, labākajā gadījumā šādu uzskatu paudēji naivi maldās, bet sliktākajā, apzināti vai nē, pauž kādai citai varai vēlamus uzskatus.Kas ir šī vara, nav ilgi jādomā, ja zina mūsu valsts vēsturi...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pitijs 20.12.2002 11:50
Man ļoti imponē dažu recenzentu marksistiskais uzskats, ka pamata visam ir ekonomika - tas ir tik dzirdets...!

Nu ko manas piezīmes nav diez ko produktīvas un rosinošas, bet tas jau arī bija tikai garāmejot...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nikolajs 19.12.2002 14:08
Nu, šis viedoklis, ka mēs kļūsim par mistisku ES pārprodukcijas noieta tirgu, ir plaši izplatīts. Man ir brīnums, ka to dažreiz izsaka pat visai izglītoti cilvēki, nepamanot, ka tas jau pats par sevi satur pretrunu. Jo, lai šo produkciju pirktu, Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt naudai, par ko šo produkciju pirkt. Savukārt naudu nevar dabūt nekā citādi, kā eksportējot savu produciju vai pakalpojumus.

Būsim taču godīgi - pašlaik vidējais Lavijas patērētājs nespēj atļauties ne trešo daļu no tā, ko spēj vidējais ES patērētājs. Tad kam ES uzņēmēji pārdos to savu produkciju?

Uzskatu, ka raksta autores minētais ekonomiskais aspekts ir noteicošais ES vēlmē paplašināties. Jo vairāk, ES tik tiešām iegūst Latvijas izskatā potenciāli pievilcīgu tirgu. ES arī darīs visu, lai mūsu tirgus attīstītos pēc iespējas ātrāk, proti, lai tajā parādītos pēc iespējas vairāk naudas. Tātad ES sekmēs preču un pakalpojumu ražošanu Latvijā. Bet vai tad mēs negribam to pašu?

Sekojoši, sakrīt ES un Latvijas intereses. Gan ES, gan mums ir izdevīgi, lai Latvija pēc iespējas ātrāk kļūtu par pārtikušu valsti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dina 17.12.2002 23:56
Par šo iesaku ielūkoties Kustības par Neatkarību lapā http://www.nato.lv

Piemēram: http://www.nato.lv/Eirosavieniba.htm

Ja igauņu valdošie kā milzīgu sasniegumu pasniedz, ka viņi dabūšot no ES trīs gadus pēc kārtas 70 latus gadā uz vienu iedzīvotāju - tad tā arī ir Igaunijas neatkarības cena. Latvija dabūs mazāk , Igaunijas sasniegums ir labākais "per capita"...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

haota 17.12.2002 19:09
Uz šo jautājumu var paskatīties arī no otras, daudz pragmatiskākas puses –

Eiropas Savienības esošajām dalībvalstīm kandidātu uzaicināšana ir izdevīga kaut vai tādēļ, ka jaunās dalībvalstis praktiski bez ierunām pieņems visus tos 50 gadu laikā tapušos ES noteikumus, kas ir tikuši izstrādāti, ņemot vērā tikai dalībvalstu intereses un specifisko stāvokli. Dabiski, ka dalībvalstīm ir izdevīgi, ka tos spēles noteikumus, kas ir izstrādāti viņu interešu realizācijai, pieņem arī citi.

Latvija ir salīdzinoši stipri vien trūcīga un ekonomiski nepieredzējusi valsts – mums tīri objektīvu iemeslu dēļ ES standarti ir par augstiem. Bet tur jau slēpjas vēl viens būtisks ES dalībvalstu izdevīgums – ja bijusī kandidātvalsts šos standartus nespēs pildīt, tad tās uzņēmēju un lauksaimnieku vietā tie būs jāpilda tiem, kas to spēj : patreizējām bagātajām ES valstīm (tādējādi gandrīz pilnībā pārņemot Latvijas tirgu).

Vēl mēs ES esam vajadzīgi kā vieta, kur pēc robežu atvēršanās pilnīgi netraucēti izvērsties ES dalībvalstu uzņēmumiem (valsts vietējiem vairs palīdzēt nebūs tiesīga), kuriem ir gan milzīgi līdzekļi, gan pieredze un rūdījums darbībai ES mērogā (atšķirībā no vietējiem).

Tāpat mēs būsim pateicīgs tirgus, kur izgāzt ES dalībvalstu pārprodukciju (kas nebūtu nekas ļauns, ja vien nesaistītos ar “sīku” blakusefektu – vietējo uzņēmumu nogremdēšanu).

Nedomāju, ka nepieciešams ES dalībvalstu izdevīguma pamatošanai aiz matiem pievilkt kaut kādus drošības un ideoloģiskos apsvērumus, ja pilnībā pietiek ar pragmatisku ekonomisko labumu.