Kāpēc Latvijai neder minoritāšu teritoriālais iedalījums 20

Zviedrijas, Vācijas un Dānijas pieredzē, īstenojot minoritāšu konvenciju, nav tādu precedenti, kuri derētu Latvijai. Protams, nacionālās minoritātes tiesības galvenokārt jāattiecina uz LR pilsoņiem, bet nevar tos tiesiski nošķirt „teritoriālos aplokos”!

Iesaki citiem:

Latvijā beidzot ir sākusies sagatavošanās, lai ratificētu Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Ārlietu ministrijas paspārnē izveidotajai darba grupai ir jāsniedz priekšlikumi par ratifikācijas dokumenta saturu, norādot arī nacionālās minoritātes tiesību subjektus mūsu valsts teritorijā. Ļoti labi, ka sabiedrība uzzina par modeli, kādā ratifikācija tiek plānota.

Par to pirmām kārtām jāpateicas sagatavotāju grupas vadošajam ekspertam, vēstures doktoram Ilmāram Mežam, kas ir arī pazīstams etnologs un šodien darbojas kā integrācijas lietu ministra padomnieks. I.Mežs uzskata, ka konvencija jāratificē, nosakot tās īstenošanas vietējo mērogu, un iesaka izmantot Zviedrijas, Vācijas un Dānijas pieredzi, ļaujot atsevišķām grupām nacionālo minoritāšu tiesības baudīt tikai to tradicionālās apdzīvotības apvidos – krievu gadījumā tās varētu būt kādās 10-20 Latgales pašvaldībās[1].

Pret tādu pieeju kategoriski iebilst pazīstamā valodas zinātniece Dzintra Hirša, paužot uzskatu, ka labāk neratificēt konvenciju, nekā to darīt I. Meža rekomendācijas garā, jo tā sadalīt minoritāšu tiesības esot „daudz nedemokrātiskāk, nekā pateikt, ka viņiem šādu tiesību vispār nav.”[2]

Es esmu konvencijas neatliekamas ratifikācijas piekritējs un kopš 1998. gada nemitīgi centies pierādīt, ka šis solis Latvijas valstij ir nepieciešams un lietderīgs, tas veicinās iekšējo stabilitāti un paaugstinās mūsu valsts starptautisko prestižu. Savu pārliecību es nemainu. Taču, vērtējot pašreizējo diskusiju, man jāsaka: tiesību mēroga jautājumā Dz.Hiršai ir vairāk taisnības nekā I.Mežam.

Protams, nacionālās minoritātes tiesības galvenokārt jāattiecina uz republikas pilsoņiem, tas jāuzsver, bet nevar tak šos pilsoņus tiesiski nošķirt „teritoriālos aplokos”! „Teritoriālā” vai „rajonu” tiesībsistēma radītu tikai jaunu iekšēju spriedzi etnisko attiecību jomā.

Zviedrijas, Vācijas un Dānijas Konvencijas īstenošanas pieredzē nav tādu precedentu, kuri derētu Latvijas etnisko grupu tiesību apjoma un „platuma” īpašai nospraušanai. Tāpēc, ka šo valstu gadījumos ir runa par senvēsturiskām un pierobežu minoritātēm, kādu Latvijā nav. Īsi aplūkošu šo valstu piemērus.

Zviedrijā somi – Zviedrijas pilsoņi ir sadalīti divos patstāvīgos kopumos: vieni ir ziemeļu pierobežas priviliģētie Tornedāles novada tradicionālie somi, bet citur valsts teritorijā pastāvīgi dzīvojošiem somu izcelsmes pilsoņiem nav šādu privilēģiju. Tornedālieši veido īpašu autohtonu tautasgrupu, kas izveidojusies Somijas ziemeļdaļā jau mūsu ēras 13.-16. gadsimtā. Viņiem ir uz seno somu dialektu bāzes tapusi sava valoda, ko turpina lietot ģimenē, bet mūsdienās viņi labi prot arī somu un zviedru literāro valodu. Šo seno somu tautas atzaru par minoritāti padarīja Krievijas un Zviedrijas 1809. gada miera līgums, ar kuru Tornedāle tika sadalīta starp Krievijai pakļauto Somijas lielkņazisti un Zviedriju. Abas šīs daļas gan saglabāja kultūras un valodas kopsaikni, bet Zviedrijā viņi palika kā īpaša mazākumtautības grupa (savā etniskā dzimtenē). Viņu pašreizējo statusu nosaka Somijas un Zviedrijas attiecīgi starptautiski nolīgumi, kuri ir spēkā Tornedāles pierobežas teritorijā. Šīs somu minoritārās tiesības nosaka arī Apvienoto Nāciju organizācijas Cilvēktiesību komisijas 1994. gada rekomendācija par iedzimto tautu tiesībām. Tādējādi ap 30 tūkstoši tornedālieši – somi, kas dzīvo savā etnogrāfiskā teritorijā, bauda tiesības, kuras ir daudz plašākas nekā citos Zviedrijas novados dzīvojošo somu tiesības. Taču visā Zviedrijā uz citiem somiem, kas ir valsts pilsoņi, attiecas Eiropas Padomes minoritāšu konvencijas principi un ieteikumi, ko Zviedrijas valdība respektē. Piemēram, ja zviedru skolā ir vismaz pieci skolēni, kuru vecāki vēlas, lai bērniem mācītu somu valodu, tas obligāti jādara. Somu lielais vairākums neprasa saviem bērniem speciālas somu nacionālās skolas.

Vācijā nacionālās minoritātes tiesības ir piešķirtas visām autohtonām etniskām grupām, piemēram, frīziem, kuri joprojām dzīvo savā dzimtenē pie Ziemeļjūras, kur viņiem mūsu ēras 7. gadsimtā pat bija spēcīga karaļvalsts. Sorbi kopš 8. gadsimta kompakti dzīvo savā vienīgajā teritorijā – Lauzicas novadā, kur 19. gadsimtā notika viņu nacionālā atmoda.

Šlēsvigas dāņi un vācieši ir VFR un Dānijas senas pierobežas minoritātes, kuras sadalītas abās pusēs pēc vairākkārtējas robežu grozīšanas 1848., 1864., 1919., 1940. un 1945. gadā.

Vai Latvijas Republikā ir tādas senvēsturiskas un tādas pierobežu minoritātes? Taču nav un nekad nav bijušas! Mums jāmeklē citi kritēriji un motīvi konvencijas ratifikācijas sakarā.

Manuprāt, ņemot vērā daudzu Eiropas valstu uzskatus un pieredzi, krustpunktā jāliek atziņa, ka nacionālās minoritātes ir etniskās grupas, kuras vismaz 100 gadus eksistē Latvijas teritorijā kā kultūretniski kopumi, kuras apvieno vismaz trīs tūkstošus cilvēku un kurās vismaz 50% personas ir LR pilsoņi. Protams, nacionālās minoritātes tiesības ir visām etniskām grupām, kurām tās bija Latvijas valstī 1918.-1940. gadā.

Par Konvencijā deklarēto tiesību subjektiem jāatzīst visi nacionālai minoritātei piederīgie LR pilsoņi. Bet Saeima varētu oficiāli paziņot, ka Konvencijā atzīmētās kultūras un izglītības tiesības varēs baudīt arī Latvijas nepilsoņi.

Vietu nosaukumu daudzrakstība nav Latvijā aktuāls jautājums.

Nacionālo minoritāšu valodu lietojumu pašvaldībās – saskarsmē ar cittautiešiem, kuri pietiekami neprot latviešu valodu, - varētu atstāt pašvaldību kompetencē. Ar piezīmi, ka tas nedrīkst mazināt valsts valodas lietojumu pārvaldes lietvedībā, kur vairākvalodība netiek pieļauta.

Noteikti jāuzsver valsts gatavība aizstāvēt visu Latvijā dzīvojošo cilvēku cieņu, stingri vērsties pret rasisma, antisemītisma, šovinisma, jebkuras ksenofobijas recidīviem. Bet „teritoriālais” iedalījums pie mums būtu tikai „piektais ritenis” ratifikācijas ceļā.

____________________________________

[1] Skat. I.Mežs "Ko mums mācīties no minoritāšu konvencijas pielietošanas prakses citur Eiropā?"

un viedokli „Latvijas Avīzes” 2005. gada 1. februāra numurā.

[2] Skat. „Latvijas Avīze” 2005. gada 1. martā, 8. lpp.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (20) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sieviete 16.04.2005 18:10
AK,

Staļins - Bija tak plaanots uz 16.martu puulii iemest eksplodeejoshus priekshmetus.sekas taadaa situaacijaa ir prognozeejamas ,bet nav paredzamas. Neteelosim muljkus."nacistu " nosodiitaajus uzkuudija Krievijas Federaacijas dienesti.Tos "nacikjus" arii izbiidija tie pashi dienesti.Shajaa kontekstaa tika ieveeroti un noveeroti vairaaki PCTVL biedri

Nu nav ko man šādās, maigi sakot, nepietiekami pamatotajās frāzēs, bet drīzāk fantāzijās komentēt...

Smuki Plinera kungs tos desmitniekus dalīja vai ne???? Es domāja, ja es pieietu viņam klāt un pasūdzētos, ka man naudiņas trūkst un palūgtu viņam kaut vienu 1,- Ls viņš man iedotu??? Vai tik viņa miesassargi nemēģinātu ar sulīgas necenzētās leksikas palīdzību ierādīt manu īsto vietu!!! Bet tā, mēdiju intervijās cik mēs izpalīdzīgi un labi, ka vecam vīram neparko naudu dalam!!!! Slikti paliek!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 21.03.2005 22:15
AK

Saprotiet mani pareizi,mees Latvijaa ,vairums,esam ljoti labveeliigi noskanjoti kaa pret Krieviju,taa pret Krieviem .Protams ,te,kaa jebkur ir savi atsaldeetie((.

Mees,Latvija visu laiku censhamies sniegt draudziigu roku Krievijai,atrast saprashanos,draudziibu un mieru.Tachu visu laiku sajuutam neadekvaatu Krievijas uztveri(((.Kas tur Krievijaa vispaar notiek???



Neesam jau te mees tik naivi,lai nesaprastu ,kamdelj vajadziigas petardes un duumu sveces...duumi ,panika....viss notiek,bet neviens nesaprot kas,kaapeec...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 21.03.2005 09:56
Cita starpaa,es atceros.kaut arii shai diskusijai ar to nav sakara,bet tomeer.Pagaashvasar,kad bija taas diskuteshanas ap to ,kas buutu labaaks eirokomisaars(protams ka Udre bija vislabaakaa!vinja ir ljoti jauka),tad "providus" riikoja to akciju ar mutes aizklashanu ar papiira gabalinjiem.Paiet paaris dienas,atveru vienu krievvalodiigo Latvijas aviizi(chas vai vesti,manupraat) un redzu lielu skaistu fotograafiju:Garda ar meiteneem,mutes aizklaatas,taa teikt pilsonisks protests pret "mutes aizbashanu" prezidentes izpildiijumaa.Man toreiz gribeejaas paprasiit:kaads velns Tevi diida Gardas kungs?Tagad zinu."Dienaa " Ozolinsh raksta par kaut kaadaam nenoskaidrotaam Gardas attieciibaam ar Krieviju,man gan liekas ka tur nekas neskaidrs nava!Garda ,tapat kaa Pliners,Kirshteins un veel dazhs labs, ir tiirs un skhiists kaa baarenja asarinja.Engeliishi!:))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 21.03.2005 09:34
AK.

Protams,var piekrist apgalvojumam ,ka muusu politikji ir toleranti,demokratiski,tomeer manupraat ,bezrobezhu liberalisms ir biistams pashai demokraatijai!Demokraatijai ir jaaprot sevi aizstaaveet.

Protams fantazeet nevienam nav aizliegts,tapat kaa plaanot.Es savaam fantaazijas aciim izteelojos Saeimas deputaatu no PCTVL frakcijas Jakovu Plineru,kad vinsh tur Briiviibas piemeneklja pakaajee staaveeja,un izteelojos,ko vinsh tur izteelojaas.:))Un ko tad vinsh vareeja izteeloties?

Garaam vinjam nes arestantu dreebees nestus asinjainus cilveeku kermenjus ar Davida zvaigni pie kruutiim.Sirds priekaa pukst straujaak("lielgabalju galja" top aiznesta,tagad naak kaarta runaataajiem,kur pirmais un galvenais buus VINSHS )Starp cietushajiem paviid ar semiitiskas izcelsmes cilveeki.Krievijas masu meediji staav rindaa pie Jakova un luudz komenteet.Un vinshs..... nu jaaa taas ir tikai fantaazijas...labi ka taa.

Es jau nemaz neveelos,lai juus nosodiitu Jakova Plinera riiciibu.Saprotu labi,ka tas buutu mulkiigi,tapat,ja TB/LNNK deputaatam prasiitu slaveet Krievijas riiciibu(aviizes ,ko lasa vinja elektoraats ,vinju burtiski noeestu).Tomeer no trakajiem veelams norobezhoties,trakajiem vai peerkamajiem.

Shajaa kontekstaa ,kad no Droshiibas policijas naak zinjas par visaadiem spridzekliem masu akciju laikaa,savdabiigi izklausaas retorika par Krievijas lomu kopeejaa ciinjaa pret terorismu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 20.03.2005 15:08
Staļins - Bija tak plaanots uz 16.martu puulii iemest eksplodeejoshus priekshmetus.sekas taadaa situaacijaa ir prognozeejamas ,bet nav paredzamas. Neteelosim muljkus."nacistu " nosodiitaajus uzkuudija Krievijas Federaacijas dienesti.Tos "nacikjus" arii izbiidija tie pashi dienesti.Shajaa kontekstaa tika ieveeroti un noveeroti vairaaki PCTVL biedri

Nu nav ko man šādās, maigi sakot, nepietiekami pamatotajās frāzēs, bet drīzāk fantāzijās komentēt...

Dazhas dienas atpakalj droshiibas dienesti noveersa asinsizlieshanu

Es teiktu citādi - atļaujot nacisma (Waffen SS karoja par hitlerisma uzvaru un Latvijas pārvāciskošanu) slavināšanu (16. marta pasakumu būtība ir tieši tāda - sk. organizatoru viedokļus un simboliku - klubs415.lv, visulatvijai.lv, Liepājā - nss.lv, latvians.lv), musu valsts vara provocē asinsizliešanu katru dienu. Pagaidām tā, paldies dievam, nav konsekventa, un izvēlas iespēju pareklamēt savus drošības dienestus kā varoņus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 19.03.2005 21:58
P.S.pievienojos apsveikumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 19.03.2005 21:58
man te tadc jautajums AK.

Kaa Juus attiecaties pret terorismu un tamliidziigu graujoshu darbiibu? Dazhas dienas atpakalj droshiibas dienesti noveersa asinsizlieshanu,bet vai var galvot ,ka dienesti vienmeer spees to izdariit?Bija tak plaanots uz 16.martu puulii iemest eksplodeejoshus priekshmetus.sekas taadaa situaacijaa ir prognozeejamas ,bet nav paredzamas.

Neteelosim muljkus."nacistu " nosodiitaajus uzkuudija Krievijas Federaacijas dienesti.Tos "nacikjus" arii izbiidija tie pashi dienesti.Shajaa kontekstaa tika ieveeroti un noveeroti vairaaki PCTVL biedri.

Kaa Juus riikosieties situaacijaa,kad ir prognozeejama taadi notikumi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 18.03.2005 07:47
Monarhisti, ljimonieshi, taa deeveetie 'kreisie' - kas vinus vieno shajaa ciinjaa pret fashismu? Tas, ka kopsh uzvaras par fashismu krievijaa ir propagandeets, ka antifashisms ir krieviem asiniis (metaforiski izsakoties). Tagad shiis grupas, kuru vienojosais faktors ir to entuziasms krievu 'lietas' aizstaaveeshanaa, iztaisaas par antifashistiem, jo shii ir laba liinija, kaa censties paraadiit, cik ljoti krievi ciesh. Mesedzs ir taads - Latvijaa atdzimst fashisms (jo tiek atljauta legionaru demonstracija), tatad ir apdraudeti visi krievi. Tapec arii shiis tik dazaadaas organizaacijas, kaa Juus pareizi atziimeejaat, visas sanaaca kopaa zem 'antifashisma' karoga. Tomer ta ka Jums ir taisniba arii par to, ka atseviski indiviidi veel nenosaka visu kopumu, tad ir veerts atziimeet, ka no visiem legionariem iistu fashistu bija ljoti ljoti maz. Taa pat kaa no visiem latviesu karaviriem, kas dieneja padomju pusee Afganistaanaa, iistu komunistu bija ljoti ljoti maz. Taapeec teikt, ka legionaru demonstracijai ir liels sakars ar fashismu, ir visai maldiigi. Tas ir veel viens iemesls, kapeec 'antifashitu' paraadiishanaas 16.martaa bija absurda. Kas attiecas uz raksta teemu, tad mana nostaaja ir taada, ka visiem, kam tiesaam ruup Latvijas naakotne vajadzeetu apsveert, kaa vinju riiciiba vieno vai polarizee sabiedriibu. 'Antifashiti' kurina naidu. Vairumam no mums ir veel atminjaa puslegitiimais veids, kaa krievu nacionaalisti iztureejaas pret latviesiem padomju laikaa, saucot vinjus par gansiem un fasistiem. 'Antifasistu' pasaakums bija meegjinaajums so ideju atsvaidzinaat. Es pilniigi pievienojos ebreju kopienas viedoklim par so visu pasaakumu. Arii minoritaasu konvencija buutu jaaskata no taa viekokla, kaa taa saliedees vai skjels Latvijas sabiedriibu. Diemzeel patlaban skiet, ka taas pienjemsana sabiedriibu vairaak saskels.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 18.03.2005 01:19
Bezvardis Kada tur kreisaa koalicija? Latvijaa t.s kreisie no paareejiem atskiras tikai ar to, ka 'kreisie' aizstav krievu tiesibas un veelas tuvinaties krievijai

Tie, ko jūs šeit saucat par kreisajiem, precīzāk - aizstāv pēc iespējas vienlīdzīgākas tiesības neatkarībā no tautības.

Es esmu domājis par "leiboristisko" spārnu ekonomikas jautājumos, ieskaitot LSDSP, kas pagaidām ir pie varas Rīgā un nav kreisā jūsu izpratnē. Kreisums šai nozīmē gan PCTVL, gan TSP un LSDSP krasi izpaudās, piemēram, strīdā par denacionaliozētiem namiem.

'antifasisti' pie Briiviibas piemineklja, kuri bija ieterpusies modificeetaa nacistu karogaa (sarkanaa ar baltu apli viduu, kuraa ieksaa melns krusts

Es tur redzēju granātu... Agrāk ļimonovieši (daži cilvēki no simtiem antifašistu 16. martā) izmantoja šai aplī sirpi un āmuru. Bet tas nav tik būtiski - galvenais, vai jūs vēlaties vienu nelielu grupu identificēt ar veselu plašu kustību? Nu nebija nekad ļimonoviešiem tāda cilvēka skaita Latvijā - viņi ir viena no organizācijām, kas piedalījās antifašistiskajā pasākumā, un viņu "kreisums" patiešām nav konsekvents. Citi dalībnieki ir monarhisti ("Baltijas kazaku pulks" - sk. rodina.lv) - ko, visus pret SS protestējušos sauksiet par monarhistiem? Tie nu gan nav kreisie!

Valstu tautas ir etniskaas grupas, kam ir valstis. Neviena tauta peec buutiibas nav ne 'valstu' ne 'nevalstu' tauta. Kas ir etniskaa grupa un kas ir tauta un kas ir naacija - sie jeedzieni ir tik plasi staipaami, ka iesaku nemaz nesaakt

Vispār jau to par etniskām grupām šai sarunā sāka Rex... Un jūs tagad it kā gribat turpināt, lietojot šos terminus pirmajā teikumā. Bet otrajā esat pret... Nesaprotu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bezvardis 18.03.2005 00:27
Pareizi. Ja es nemaldos, es arī priekšvēlēšanu raksta par PCTVL komentāros pieminēju arī Rīgas kreisās koalīcijas problēmas. Un vienmēr cenšos argumentēt savu viedokli.

Kada tur kreisaa koalicija? Latvijaa t.s kreisie no paareejiem atskiras tikai ar to, ka 'kreisie' aizstav krievu tiesibas un veelas tuvinaties krievijai. Nacionalisms savukart ir labeejuma paziime. Taa ka Latvijas ta devetie 'kreisie' nav nekadi kreisie un nav ko muljkot sevi (liidziigi kaa tie 'antifasisti' pie Briiviibas piemineklja, kuri bija ieterpusies modificeetaa nacistu karogaa (sarkanaa ar baltu apli viduu, kuraa ieksaa melns krusts).

Sava valstiska veidojuma? Manuprāt tie ir valstu tautām, nevis etniskām grupām. Izņēmums ir katoļu valsts Vatikāna un nav vēl skaidrs, kā stabilizēsies Izraēla.

Valstu tautas ir etniskaas grupas, kam ir valstis. Neviena tauta peec buutiibas nav ne 'valstu' ne 'nevalstu' tauta. Kas ir etniskaa grupa un kas ir tauta un kas ir naacija - sie jeedzieni ir tik plasi staipaami, ka iesaku nemaz nesaakt. Piemeram 13.gs-taa Livonijas Indrikis runaaja par visiem Rietumu kristiesiem kaa par Latiinjiem. Dienvidslaavijaa bija triis lielas naacijas: Horvaati, Serbi un Musulmanji - atskiriibas starp mineetajaam naacijaam bija galvenokaart to piekoptaa religija. Pastaav visai pamatots viedoklis, ka Latvijas krieviem ir daudz vairaak kopiiga ar latviesiem, nekaa ar Krievijas krieviem. Ja taa - varbuut taa ir atseviska etniskaa grupa, nevis 'valstu tauta' ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 17.03.2005 22:37
AKA Šādam raksta autora viedoklim grūti piekrist. Latvijā nav pierobežu minoritātes, bet līvi/lībieši, kuru skaits ir pavisam neliels, minoritātes statusu būtu pelnījuši.

Kaut kādā mērā pierobežu minoritātes ir poļi, baltkrievi, krievi Latgalē, dažos pagastos leiši. Vēl Dribins minēja, ka nav senvēsturiskas minoritātes - te bez līviem es pieskaitītu arī krievus, poļus, ebrejus un vāciešus... "Sen" nav precīzs vārds.

Vai LR tiešām ir spējīga garantēt visas Konvencijā minētās tiesības visām šīm etniskajām grupām, pat ja raksta autora kritērijus uzskatītu par pietiekami pamatotiem? Vai autors pats maz ir ieskatījies šajos statistiskajos rādītājos?

Ņemot vērā mazākumtautību izkliedētību, nav tik daudz vietu, kur to pārstāvju īpatsvars un skaits būtu ievērojams (Konvencijā tam ir nozīme), izņemot krievus, kam attiecīgas tiesības nodrošināt acīmredzot var (vēsture parādīja). Un tur, kur iespējams, palīdzēt visām šīm grupām nebūtu neiespējami.

Rex Vispār, saprātīgi būtu noteikt, ka par mazākumtautību var atzīt tikai tādu etnisku grupu, kurai nekur citur pasaulē nav sava valstiska veidojuma

Sava valstiska veidojuma? Manuprāt tie ir valstu tautām, nevis etniskām grupām. Izņēmums ir katoļu valsts Vatikāna un nav vēl skaidrs, kā stabilizēsies Izraēla.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 17.03.2005 21:52
Eh... Ja Dribinam nav ko teikt, tad varētu paklusēt...

Vispār, saprātīgi būtu noteikt, ka par mazākumtautību var atzīt tikai tādu etnisku grupu, kurai nekur citur pasaulē nav sava valstiska veidojuma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 17.03.2005 10:32
AK: Es pat nedomāju, ka mums var būt šāda vienprātība...

Rīgas domē jau nav daudz nacionālo jautājumu - tā tikai tāda izrādīšanās vēlētājiem, ko tagad piekopj valdošā koalīcija (31 no 60). Vajadzīgi kompetenti risinājumi pilsētas (nevis tikai atsevišķo biznesa grupu) attīstībai. Kāpēc, lai tādas nebūtu arī Dolgopolova partijas vai pat PCTVLa ieceres?

Vienīgais "nacionālais jautājums", kurš mani interesētu Rīgas domes darbā, būtu redzēt "Dž.Dudajeva ielas" plāksnītes arī lībiešu valodā. Kaut vai tāpēc, lai huligāniem vai nacionālā naida kurinātājiem būtu grūtāk tās noķēpāt. :)) Un no visādiem saukļiem tīras māju sienas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 17.03.2005 00:28
Vai Latvijas Republikā ir tādas senvēsturiskas un tādas pierobežu minoritātes? Taču nav un nekad nav bijušas! Mums jāmeklē citi kritēriji un motīvi konvencijas ratifikācijas sakarā.

Manuprāt, ņemot vērā daudzu Eiropas valstu uzskatus un pieredzi, krustpunktā jāliek atziņa, ka nacionālās minoritātes ir etniskās grupas, kuras vismaz 100 gadus eksistē Latvijas teritorijā kā kultūretniski kopumi, kuras apvieno vismaz trīs tūkstošus cilvēku un kurās vismaz 50% personas ir LR pilsoņi. Protams, nacionālās minoritātes tiesības ir visām etniskām grupām, kurām tās bija Latvijas valstī 1918.-1940. gadā.



Šādam raksta autora viedoklim grūti piekrist. Latvijā nav pierobežu minoritātes, bet līvi/lībieši, kuru skaits ir pavisam neliels, minoritātes statusu būtu pelnījuši. Runājot par 100 gadu veciem kultūretniskiem kopumiem (3000 cilvēku, 50% pilsoņu), izskatās, ka minoritātes statuss būtu piešķirams praktiski visām lielākajām etniskajam grupām LR - sk. tabulu no naturalizācijas pārvaldes mājas lapas (dati uz 2005. g)

Klāt varētu pieskaitīt vēl čigānus - pāri par 8000 cilvēkiem pēc 2000.g tautas skaitīšanas datiem, vāciešus - 3465; tatāri (3168) laikam varētu neatbilst piedāvatajam laika cenzam, igauņi - skaitam.

Vai LR tiešām ir spējīga garantēt visas Konvencijā minētās tiesības visām šīm etniskajām grupām, pat ja raksta autora kritērijus uzskatītu par pietiekami pamatotiem? Vai autors pats maz ir ieskatījies šajos statistiskajos rādītājos?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 16.03.2005 22:24
Aleksis Varbūt varam sveikt AK ar ievēlēšanu Rīgas Domē?

Varbūt... Es pagaidām nesteigtos.

Lai piepildās PCTVLa ieceres!

Es pat nedomāju, ka mums var būt šāda vienprātība...

Un vienlaikus - lai pašas ieceres kļūst reālistiskas

Ja tas būtu nereālistiskas, nebūtu vērts vēlēties to piepildišanos - bet lai kļūst vēl realistiskākas!

AKA Labprāt pievienojos Alekša apsveikumam

Pateicos

neskatoties uz nosaukumu <politika.lv> šis forums nav domāts politiskai aģitācijai, bet argumentētu viedokļu apmaiņai!

Pareizi. Ja es nemaldos, es arī priekšvēlēšanu raksta par PCTVL komentāros pieminēju arī Rīgas kreisās koalīcijas problēmas. Un vienmēr cenšos argumentēt savu viedokli.

lai politiķa AK viedoklis cenšas nenonākt pretrunās ar topošā jurisprudences speciālista AK viedokli!

Bet kāpēc lai tam atšķirtos? Tiesību izpratne ir saistīta arī ar politiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 16.03.2005 21:53
Labprāt pievienojos Alekša apsveikumam un ar labdabīgu skaudību varu teikt - Jūs paspējāt pirmais! Pie minētajiem novēlējumiem deputātam AK varu vien no savas puses vēl piebilst, ka neskatoties uz nosaukumu <politika.lv> šis forums nav domāts politiskai aģitācijai, bet argumentētu viedokļu apmaiņai!

Un vēl - lai politiķa AK viedoklis cenšas nenonākt pretrunās ar topošā jurisprudences speciālista AK viedokli! Sekmes studijās!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 16.03.2005 19:45
Varbūt varam sveikt AK ar ievēlēšanu Rīgas Domē?
Lai piepildās PCTVLa ieceres! Un vienlaikus - lai pašas ieceres kļūst reālistiskas un piepildāmas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 16.03.2005 07:25
Dribina argumenti pret minoritāšu konvencijas attiecināšanu uz noteiktām teritorijām izskatās pamatoti.
Tomēr kaut kāda teritoriālā pieeja varētu noderēt. Piemēram, ja būtu interese pašvaldībās lietot un skolās mācīt (vai kaut uz ielu plāksnītēm rakstīt) līvu valodā, tad to praktiski nevarēs īstenot uzreiz visā valstī. Varbūt vajag vispirms sākt ar līvu novadu Talsu rajonā (vai, teiksim, Rīgu) - arī tā būs praktiski darbošanās no nulles, kultūras reanimācija gandrīz tukšā vietā. Un tad, ja labi izdodas, tad pakāpeniski izplatīt veiksmīgos risinājumus uz citiem novadiem, kad pēc tā rodas vajadzība. Arī gadījumā ar čigāniem - ir jāievieš risinājumi vispirms tur, kur ir pietiekami lielas un aktīvas čigānu kopienas. Un censties saprast, ko viņiem vispirms vajag. Ne līvi, ne čigāni sevišķi skaļi un nepārprotami savas vajadzības nav apzinājuši - tās ir jāmēģina vispirms noskaidrot tur, kur tās ir aktuālākās.

Bet likumā, protams, var teritorijas īpaši neatrunāt - jo nav jau ne lībieši, ne čigāni uz mūžu piesaistīti pie tām pašām pašvaldībām. L.Dribinam te ir taisnība. Vienkārši vajadzīgs elastīgs (un teritoriāls) likuma realizācijas mehānisms.

Manuprāt, ņemot vērā daudzu Eiropas valstu uzskatus un pieredzi, krustpunktā jāliek atziņa, ka nacionālās minoritātes ir etniskās grupas, kuras vismaz 100 gadus eksistē Latvijas teritorijā kā kultūretniski kopumi, kuras apvieno vismaz trīs tūkstošus cilvēku un kurās vismaz 50% personas ir LR pilsoņi.

Kas tās par "daudzām Eiropas valstīm"? I.Mežs taču analizēja konvencijas lietojumus dažādās Eiropas valstīs un katrā valstī bija cita definīcija un nekur tā nebija īpaši plaša vai visaptveroša. Turklāt līvi šai L.Dribina definīcijai nemaz neatbilst. T.i. tauta, kuras pastāvēšanai visvairāk vajadzīga valsts aizstāvība tiek izslēgta, jo nekur jau neatradīsim 3000 cilvēkus, kuri gatavi sevi uzskatīt par līviem (ja nu vienīgi kaut kādas priekšrocības viņiem piesolīt - līdzīgi kā azartspēļu licences ASV indiāņu rezervātos).

Nezinu, līdz kādai pakāpei būtu "jāatšķaida" minoritāšu konvencija, lai to varētu attiecināt uz visām lielajām etniskām grupām, kā to piedāvā L.Dribins. Minoritāšu konvencija nedrīkst būt mūsu valstij nepatīkama saistība (liability), kuru pieņem tādēļ, lai celtu starptautisko prestižu vai kādam pielabinātos. Gluži otrādi - konvencija jāizmanto, lai stiprinātu Latvijas savdabību - tāpēc arī Šadurskis postulēja par tiem līviem un čigāniem. Nav nekādas jēgas ar konvenciju piešķirt visām Latvijas etniskajām minoritātēm tādas kultūrautonomijas tiesības, kādas savukārt ASV, Kanāda, Austrālija, Krievija, Vācija, Īrija, Zviedrija, utml. - nav gatavas nodrošināt tur dzīvojošajiem latviešiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 15.03.2005 16:49
IMHO Latvijā ir tikai divas minoritātes Konvencijas izpratnē, un tie ir lībieši un čigāni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 15.03.2005 16:34
Nacionālo minoritāšu valodu lietojumu pašvaldībās – saskarsmē ar cittautiešiem, kuri pietiekami neprot latviešu valodu, - varētu atstāt pašvaldību kompetencē.

Tie, kas latviešu valodu prot, ir nepilnvērtīgi - tie nedrīkst izmantot dzimto valodu pašvaldībā? Un ja pašvaldībā vairums vēlētāju ir pret mazākumvalodu lietošanu, bet pieprasījums ir liels - sludināt vairākuma gribu bez mazākuma tiesību ievērošanas?

Noteikti jāuzsver valsts gatavība aizstāvēt visu Latvijā dzīvojošo cilvēku cieņu, stingri vērsties pret rasisma, antisemītisma, šovinisma, jebkuras ksenofobijas recidīviem

Ož pēc tā, ka "nacionālās minoritātes ir etniskās grupas, kuras vismaz 100 gadus eksistē Latvijas teritorijā kā kultūretniski kopumi, kuras apvieno vismaz trīs tūkstošus cilvēku un kurās vismaz 50% personas ir LR pilsoņi." ir domāts pret ukraiņiem. Starp citu, kādēļ nodalīt antisemītismu no citiem ksenofobijas, rasisma un šovinisma veidiem? Dribins uzskata, ka antisemītisms ir labāks vai sliktāks par rusofobiju vai romafobiju?

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Uzliesmojums 255x203

Etniskuma uzplūdi 6 Autors:Leo Dribins

Caurules 255x203

Identitāšu rēbuss 12 Autors:Leo Dribins