Atslēgvārdi:

Kam vajadzīga latviešu valoda? 8

Būdams Latvijā un runādams latviski, es parasti piedzīvoju dažādu reakciju. Daži cilvēki nesaka neko, kaut gan varbūt pamana, ka man ir dīvains, pat nedzirdēts akcents.

Iesaki citiem:

Bet tāpēc ka viņi nevar mani atpazīt kā vācieti, viņi iespējams domā, ka esmu trimdas latviešu pēctecis, vai varbūt viņi ir pārāk pieklājīgi, kautrīgi vai vienkārši vienaldzīgi, lai uzdotu jautājumu. Drusku grūtāk ir, sastopoties ar krieviem, jo tad saduras divi akcenti, bet dažreiz no tā veidojas īpaši interesantas sarunas.

Bet visparastāka reakcija ir prieks, prieks par to, ka acīmredzot kāds ir nopūlējies iemācīties latviešu valodu un to arī aktīvi lietot. Man tad bieži jautā, cik ilgi man bija jāmācās, kur es mācījos - un galvenokārt kāpēc. Ne vienu vien reizi man teikts: "Kāpēc tieši latviešu valodu? Tā taču ir tik maza un nenozīmīga!"

īstenībā šāds jautājums nozīmē: "Kam tā vajadzīga? Vai nebūtu bijis jēdzīgāk, tērēt savu laiku lielākām valodām?" Man tas mazliet skan kā mazvērtības komplekss. Protams, tajā pašā laika posmā un ar tām pašām pūlēm varētu arī mācīties ķīniešu, angļu, franču, spāņu vai krievu valodu un tādējādi sazināties ar daudz vairāk cilvēkiem.

Kam tātad vajadzīga latviešu valoda?

Mana visīsāka atbilde uz šo jautājumu ir "kāpēc ne?"

Bet protams ir arī vairākas un plašākas atbildes uz jautājumu, kāpēc kāds grib brīvprātīgi mācīties latviešu valodu. Pats mācīdams, es sākumā vienmēr apvaicājos par studentu motīviem. Tie, pirmkārt, var būt personīgi: Ir latviešu partneri, ģimenes saknes vai sajūsma pēc ceļojumiem uz Latviju. Otrkārt, dažiem studentiem ir iemesli saistībā ar darbu, un, pēdējokārt, maza grupiņa ir valodniecības entuziasti, kuri grib mācīties kādu "eksotisku" valodu vai konkrēti interesējas par šo interesanto indoeiropiešu valodu grupas pārstāvi.

Nekad neaizmirsīsim pašu galveno: Valodas zināšanas ne tikai nozīmē, ka atvaļinājumā var nopirkt saldējumu vai pasūtīt aliņu: Valoda ir atslēga cilvēku sirdīm un tautas kultūrai un mentalitātei. Varbūt Latvijai ir vienkārši vairāk draugu, nekā latvieši paši domā? Latviešu valoda Vācijā vai citur droši nekad nebūs vidusskolas priekšmets, bet vienmēr un visur būs cilvēki, kuri grib to mācīties.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilis 30.01.2011 15:17
Ļoti labs raksts! Paldies autoram.

Eiropas mērogā duras acīs latviešu zemā valodas un valstiskā pašapziņa, kas, šķiet, ir izskaidrojams kā vēsturisku apstākļu rezultāts.

Tomēr šis jautājums ir jāaktualizē, jo valsts, kuras valtsnācija nerespektē savu valsti, tās valodu un kultūru, nav ilgstoši dzīvotspējīga. Taču tas tas ir sibjektīvās nostājas, un nevis objektīvu apstākļu rezultāts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 19.01.2011 11:17
Ir prieks dzirdēt par autora interesi latviešu valodā. Tomēr viņš nedod iemeslus kāpēc pašiem latviešiem būtu jāturas pie valodas un--galvenais--kā pie tās noturēties visādu ārēju spiedienu un pašu neievērības dēļ.

Lai latviešu valoda noturētos uz ilgāku laiku būtu jānotiek vismaz sekojošam:

1) Latvijas iedzīvotāji turpina dzīvot samērā izolētu dzīvi. Tādu varam iedomāties "zaļos" laukos, valstī, kur tiek ataudzēti meži un cilvēki lielāko tiesu atkal dzīvo mežvidē.

2) Rīga būtiski jāatšķir no pārējās Latvijas, jo tur latviešu valoda domājams nevaldīs izņemot privātā vidē, kā to visai drīz pierādīs mācības universitātē.

3) Īpaša uzticība latviešu starpā, kurā gadījienā valodai ir jābūt savai "slepenībai", kuru varētu izmantot tirdzniecības nolūkos.

4) Īpaša uzticība (skat 3.) latviešu starpā dotā brīdī ir fantāzija kuru apstiprina valdības un tirdznieku korumpētība. Lai tāda uzticēšanās tiktu veicināta ir jāpiekopj īpašas sevi ziedošanas tradīcijas latviešu kopienas labā.

5) Apzināta un neatlaidīga augšā minēto punktu veicināšana, pie kuriem var pieminēt obligātus trīs valodu kursus visiem skolniekiem.

Saprotams pastāv arī citi vērā ņemami punkti, pa piemēram, īpašas literatūras izkopšana. Te domāju apzināti atteikties no grāmatu rakstīšanas īsstāstu kopšanai par labu, jo rakstīt grāmatas latviešu valodā rakstniekiem neatmaksājas (vai drīz tā būs).

Vēlreiz autoram paldies par uzņemšanos, bet nepaldies par pozitīvisma nepamatotu sludināšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 19.01.2011 06:43
Droši vien notiek divas lietas vienlaikus - globalizācija un arvien jūtamāka pāreja uz angļu valodas lietošanu un mācīšanos; un no otras puses - pieaugoša interese par mazajām valodām. Sk. piemēram, latgaliešu studentu resursu - http://lgsc.lv/ .

Lai sokas Bertoldam viņa kultūras uzturēšanas darbs. Arī pirmie latviešu dzejnieki bija lielā mērā vācu kultūras iespaidā. Sk. http://www.korpuss.lv/senie/toc.jsp un http://www.korpuss.lv/senie/static/LGL1685_K1.html . Piemēram, šāds Kristofa Fīrekera sarakstītais dzejolis (publicēts 17.gs. beigās):

1. NAhz tu Ļau§chu Pe§titajs/ Ko mums Deews irr dahwanajs/ Behrniņ śchķih§tas Jumprawas/ Par ko wiśśi brihnijahs.
2. Ne no Wihra Aśśnim nahk; Bet tas Śwehtajs Garriņ§ch mahk/ Tahdu Augli Gaiśma^ zelt/ Likt no Jumpraws Meeśahm §elt.
3. Meitas Meeśas gŗuhtas tohp; Tomehrt śawu Gohdu kohp: Te ween śchķih§tajs Gohdiņ§ch §pihd/ Kur pats §kaidrajs Deewiņ§ch miht.
4. Wiņ§ch no Debbes nolai§chahs/ Zilweks tohp in §emmojahs; Kur to Deews gribb/ tihk tam eet/ Par mums śawas Aśśnis leet.
...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 18.01.2011 23:45
Nu, samazgu te nebija, kamēr atkal viens slimais neiemaisījās- bet tiem jau likumi nav rakstīti. Forsmana kungs interesanti iztulkoja reakcijas, tas man tā. Jo viens no rūpniekiem nesen publiski teica- viņa biznesā lielākā daļa neko nezina par Latviju- kas tā ir un ko dara. Tāda situācija ir iespējama- es, piemēram, ne pārāk labi orientējos, kā izskatās Lesoto. Un ko vēl teikt par lielo nāciju pārstāvjiem, kuriem nemaz nav interesanti principā, ko tās utes bezd.
Tāpēc pārsteigums, ka latviski ir iemācījies nevis bēdubrālis gruzīns vai kalmiks, bet lielākas valsts pārstāvis, dabiski var būt lielāks. Un ja vēl ņem vērā, kā te izdarās ap 25% šeit dzimušo cittautiešu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latviete 18.01.2011 22:39
Man tiešām sāpīgi un neērti par tautiešiem. Šeit ir kāds cilvēks, kas ir izdarījis kaut ko tik bezjēdzīgu kā apgūt latviešu valodu, un viņu tik tipiski latviski te uzreiz aplej ar samazgām.

Atvainojiet lūdzu, Forsmana kungs, un turpiniet rakstīt! Ar lielu interesi sekošu Jūsu blogiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilx 18.01.2011 20:40
Bertolds ne tikai pats ir iemācījies latviešu valodu, bet arī māca to citiem. Viņš ir sarakstījis mācību līdzekļus latviešu valodas apguvei, kas tieši piemēroti vācu valodā runājošiem latviešu valodas apguvējiem.
Vēlu Bertoldam sekmes arī turpmākajā darbībā! Kaut būtu vairāk šādu mums, latviešiem, draudzīgu cilvēku citās zemēs. Mēs esam maza tauta, bet pietiekami interesanta, lai būtu vērts iemācīties mūsu valodu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

FZSS 18.01.2011 20:07
man ir balta skaudība uz tiem , kuriem valodas viegli padodas:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Bērziņš 18.01.2011 16:08
Nezinu vai tas ir mazvērtības komplekss, vai, kas cits, bet manu apziņu vienmēr silda stāsti par ārzemniekiem, kuri iemācās latviešu valodu. Un es zinu, ka tā ir daudziem latviešiem. Godīgi sakot man bieži vien kaitina tas, ka Latvijā ir daudz krievu, tas tā ir un es tur neko nevaru padarīt. Bet, ja es dzirdu, ka krievs ir iemācījies runāt latviski, es pret viņu attiecos tieši tāpat, kā es attiecos pret ārzemniekiem - ar prieku, ka kāds ir iemācījies runāt latviski. Man tas šķiet vienkārši skaisti, ja cilvēks iemācās, latviešu valodu kaut vai bez tās mierīgi var iztikt, kā to var krievi Latvijā.