Foto: Auntie P

Sabiedrības integrācijas fonda budžeta atkarība no Integrācijas sekretariāta mazinātu fonda finansiālo neatkarību, jo naudas daudzums būtu tieši proporcionāls sekretariāta izpratnei par fonda darbu un līdzekļu nepieciešamību.

Seši miljoni latu Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) budžetā izrādījusies pietiekami kārdinoša summa, lai par to uz kara takas stātos Latvijas Pirmās partijas (LPP) pārvaldītais Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS). Pakļaujoties LPP vēlmēm, valdošā koalīcija līdz 3.septembrim apstādināja Saeimā skatāmos SIF likuma grozījumus, kas garantē fonda neatkarību, tādēļ prognozējams, ka tikai parlamenta rudens sesijā izšķirsies, vai nevalstiskās organizācijas (NVO) arī turpmāk varēs rēķināties ar neatkarīgu finansējuma avotu, vai tomēr SIF budžets nonāks Integrācijas sekretariāta pārziņā un līdz ar to naudas sadalījums trešajam sektoram varētu tikt pakļauts vienas partijas politiskajām interesēm.

Senā vēlme joprojām dzīva

Cīņa par politisko ietekmi SIF notiek jau kopš ĪUMSILS izveidošanas 2002.gada decembrī, kad pie ministru portfeļu dalīšanas savu daļu dabūja arī svaigi izveidotā un Saeimā ievēlētā Aināra Šlesera radītā LPP, kam, lai nodrošinātu attiecīgu ietekmi valdībā, speciāli tika izveidots Integrācijas sekretariāts. Savu startu ĪUMSILS sāka ar nepilnu 300 000 latu budžetu, savukārt 2001.gadā darbu uzsākušajam SIF jau tad integrācijas projektiem 2003.gadā ieplānotais budžets bija aptuveni 1,5 miljoni latu, ko fonds konkursa kārtībā sadalīja galvenokārt nevalstiskajām organizācijām etniskās un sociālās integrācijas projektiem. Gadu gaitā SIF budžets ir krietni pieaudzis — no jau minētajiem 1,5 miljoniem latu 2003.gadā līdz aptuveni 5,8 miljoniem latu šogad, bet 2008. gadā SIF plāno administrēt mazliet vairāk par 10 miljoniem latu. Iespējams, tieši fonda augošais budžets rosina ĪUMSILS vēlmi pēc tā kontroles.

Jau kopš ĪUMSILS izveidošanās SIF budžets nonācis divdabīgā pozīcijā — pēc SIF likuma joprojām fondam kā patstāvīgam publiskajam nodibinājumam būtu tieši Ministru kabinetā jāiesniedz priekšlikumi par nepieciešamajiem budžeta līdzekļiem, taču realitātē

patlaban SIF budžeta pieprasījumu Finanšu ministrijai iesniedz ĪUMSILS. Tas tikai vairo SIF atkarību no Integrācijas sekretariāta, kas ir pierādījies arī praksē — šogad sekretariāts SIF naudas pieprasījumu “aizbīdījis” aiz savām finanšu vajadzībām, tādēļ fonda budžeta prioritātes ĪUMSILS budžeta pieprasījumā palikušas vienpadsmitajā, divpadsmitajā un trīspadsmitajā vietā. Šādā veidā, kā uzskata SIF direktors Nils Sakss, ir apgrūtinātas fonda iespējas saņemt valsts finansējumu atbilstoši fonda vajadzībām.

Taču pavisam konkrētas aprises Integrācijas sekretariāta vēlmēm iezīmēja valdības Aigara Kalvīša (TP) pašreizējās valdības deklarācija, kur par izbrīnu nevalstiskajam sektoram un paša fonda vadībai uz vispārējā deklaratīvā valdības apņemšanās solījumu fona parādījās pavisam konkrēta lieta — solījums vēlētājiem SIF nodot ĪUMSILS pārraudzībā ar pamatojumu — lai uzlabotu valsts politikas koordināciju integrācijas jomā.

NVO piedāvā priekšlikumus

Par sabiedrības integrācijas koordināciju līdz šim nav bijis sūdzību vai bažu, jo ĪUMSILS ir noteicis integrācijas prioritātes, bet SIF, attiecīgi pēc tām vadoties, ir piešķīris naudu integrācijas projektiem. Taču tā gan tiesa, ka SIF pēc pašreizējās likuma redakcijas neatbilst Valsts pārvaldes likumam, kas ir apstiprināts vēlāk nekā fonda likums. Proti, ikvienai iestādei jābūt padotai Ministru kabinetam (MK), ko patlaban nenosaka SIF darbību reglamentējošie normatīvi.

Par valdības deklarācijā iecerēto SIF nodošanu Integrācijas sekretariātam satraucās NVO, kuru finansējums lielā mērā ir atkarīgs tieši no fonda budžeta — no tā, cik neatkarīgs savos lēmumos un budžeta naudas pieprasīšanā un sadalīšanā ir SIF. NVO valdības deklarācijā samanīja draudus fonda neatkarībai, tādēļ nevalstisko sektoru pārstāvošā Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) ar saviem priekšlikumiem iesaistījās SIF likuma grozījumu izstrādē. Proti, lai juridiski sakārtotu fonda padotību Ministru kabinetam, bet vienlaicīgi arī nodrošinātu SIF neatkarību, LPA piedāvāja konkretizēt SIF statusu, noteikt fonda tiesisko pārraudzību un budžeta neatkarību.

LPA ieteica SIF piešķirt atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas statusu, kas nozīmē, ka SIF līdzīgi kā pašvaldības vai augstskolas, kam ir savs no valsts pamatbudžeta nošķirts budžets, darbojas pilntiesīgi un autonomi no sākotnējās publisko tiesību juridiskās personas valsts. Šāds fonda juridiskais statuss nebūtu pretrunā ne ar Valsts pārvaldes likumu, ne arī ar fonda darbības būtību.

Taču statuss vēl neatrisina pārraudzības problēmu un nenodrošina fonda hierarhisko un finansiālo patstāvību. LPA uzskata — lai nodrošinātu SIF neatkarību no MK politiskās ietekmes, būtu pamats nevis stiprināt SIF institucionālo, bet gan funkcionālo patstāvību. LPA likumu analīze liecina — tā kā SIF likums nenosaka fonda padotības formu un subjektu, kam tas padots, tad teorētiski ir pamats uzskatīt, ka SIF atrodas ministru prezidenta pārraudzībā. Tomēr, tā kā valdības vadītājam nav tik daudz laika un resursu, lai iedziļinātos fonda ikdienas jautājumos, tad LPA iesaka fonda pārraudzību nodot kāda ministra rokās. “Tas nekaitēs fonda darbībai un neatkarībai, ja vien likumā ir noteikti atsevišķi aizsargmehānismi pret nepamatotu iejaukšanos fonda darbībā un tā neatkarībā,” tā SIF likuma labojumu priekšlikumu pamatojumā Saeimai raksta LPA, iesakot SIF nodot sabiedrības integrācijas ministra pārraudzībā, taču — ar būtiskiem nosacījumiem, proti, SIF ir noteikta īpaša budžeta pieprasījuma iesniegšanas kārtība, tiek precizēts pārraudzības saturs un integrācijas ministrs SIF padomes sastāvā darbojas tikai ar padomdevēja tiesībām, jo viņš nevar vienlaikus pārraudzīt iestādi, kuras vadībā pats atrodas un koleģiāli ar citiem ministriem, pašvaldību un NVO pārstāvjiem pieņem lēmumus.

Vilinošais budžets

Tomēr, arī sakārtojot padotības formu, vēl joprojām paliek atklāts jautājums par SIF budžetu, jo gan NVO, gan arī SIF vadība uzskata, ka turpmāk vairs nav pieļaujama situācija, kad tiek ignorēts pašreizējais likums un SIF budžeta pieprasījums ir atkarīgs no Integrācijas sekretariāta, tāpēc, ka “šāda kārtība nenoliedzami samazina fonda finansiālo neatkarību, jo iegūstamo līdzekļu daudzums ir tieši proporcionāls kādas ministrijas vai sekretariāta labvēlīgajai izpratnei par fonda darbu un līdzekļu nepieciešamību,” vēstulē parlamentam raksta LPA. Lai atrisinātu realitātes neatbilstību likumam, LPA ieteica grozīt SIF likumu, nosakot, ka fonds budžeta pieprasījumu iesniedz tieši Finanšu ministrijai un to pieprasa kā centrālai valsts iestādei.

Juridiski tas nav pretrunā ar Valsts budžeta likumu, taču LPA priekšlikums izrādījies pretrunā ĪUMSILS interesēm, tādēļ Integrācijas sekretariāts pašā pēdējā mirklī — divas dienas pirms SIF likuma labojumu pieņemšanas Saeimā trešajā lasījumā — parlamenta Cilvēktiesību (CT) komisijā iesniedza savus likuma grozījumu priekšlikumus, kuru galvenā būtība ir tā, ka ĪUMSILS vēlas kontroli pār SIF budžetu. Integrācijas ministram Oskaram Kastēnam (LPP) un viņa juridiskajai padomniecei Andai Ozolai īpaši SIF likuma grozījumiem veltītajā CT komisijas sēdē neradās pamatojums, kādēļ sekretariāts likuma virzības procesu grib aizkavēt pēdējā mirklī, lai gan par minētajiem grozījumiem ĪUMSILS bija informēts jau no paša sākuma — LPA vienlaikus savus priekšlikumus nosūtīja gan Saeimai, gan Integrācijas sekretariātam, turklāt ĪUMSILS pārstāvji piedalījās šo grozījumu apspriešanā parlamentā. Tāpat sekretariāta vadībai trūka pamatotu argumentu, kādēļ ĪUMSILS grib kontrolēt fonda budžetu, ja sekretariātam tiek daudz spēcīgāki ieroči — fonda tiesiskā pārraudzība.

Vēl jo vairāk nav saprotams, kādēļ Integrācijas sekretariāts savā pārziņā grib SIF budžetu, ja tikai 16% jeb 1 miljons latu no SIF administrētā finansējuma ietilpst ĪUMSILS kompetencē, bet nākamgad šis skaitlis samazināsies līdz 3%. Tas tādēļ, ka laika gaitā integrācijas jēdziens valstī ir paplašinājies — ar sabiedrības saliedēšanu mēs vairs nesaprotam tikai šauri etnisko, bet arī sociālo integrāciju un līdzdalības veicināšanu. Fonds šogad finansē jomas, kas ir arī Labklājības un Finanšu ministrijas kompetencē, piemēram, administrējot daļu Eiropas Sociālā fonda (3,2 milj. Ls), kā arī sekmējot NVO kapacitātes stiprināšanu (Ls 400 000) un atbalstot Eiropas Savienības informācijas punktu uzturēšanu Latvijā (Ls 101 000). Nozīmīga SIF budžeta daļa ir Norvēģijas valdības palīdzība Latvijas NVO (Ls 822 000), kā arī projektu sagatavošanas fonds norvēģu finansējuma apgūšanai (Ls 411 000). Savukārt nākamgad līdztekus jau minētajām pozīcijām SIF paredzēts administrēt Valsts kancelejas finansējumu (5,2 milj. Ls), ar kuru stiprināt valsts pārvaldes institūcijas, pašvaldības un NVO struktūrfondu apguvei.

Politiskā izšķiršanās

SIF budžeta pārraudzība ir politisks jautājums — tā Cilvēktiesību komisijas sēdē atzina Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāves, komentējot, vai SIF budžeta nodošana ĪUMSILS kompetencē ietekmētu fonda administrējamā finansējuma apgūšanu. Politiski ar koalīcijas atbalstu jau ir apturēta SIF likuma grozījumu pieņemšana parlamentā, un tagad deputātiem būs jāizšķiras, vai ļaut iespēju politiski ietekmēt vienu no galvenajiem NVO finanšu avotiem. Pagaidām vismaz lielāko koalīcijas partiju ZZS un TP pozīcija ir nogaidoša — ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis uzskata, ka SIF un ĪUMSILS vadībai “pašiem savā starpā jāizmačojas”, bet TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis teic — lai pieņemtu lēmumu, TP vēl jāsaprot, par ko īsti SIF un NVO satraucas.

Visticamāk, SIF budžetam nonākot LPP vadītā sekretariāta rokās, lēmumus par naudas sadali tāpat pieņems SIF padome, nevis viens ministrs, taču SIF budžeta apjoms un atbalstāmās aktivitātes gan būs atkarīgas no integrācijas ministra. Tādēļ joprojām atklāts paliek jautājums, vai nevalstiskajam sektoram domātais finansējums būtu jāatdod viena politiskā spēka rokās. Loģiskāk un drošāk tomēr, ja nevalstisko sektoru finansē neitrāla institūcija, ko citās Eiropas valstīs dēvē par “kvazi NVO” — valsts dibināta un finansēta organizācija, kas ir profesionāli neatkarīga no politiskajām struktūrām[1]. Starp citu, Norvēģijas valdība SIF kā NVO fonda administrētājam uzticējās tikai tā politiskās neitralitātes dēļ. Tādēļ, fonda budžetam iespējami nonākot ĪUMSILS kontrolē, SIF, iespējams, būs jāatsakās no norvēģu finansējuma administrēšanas, jo vecajām Eiropas demokrātijām gan ir skaidrs — kurš tur naudas lādi, tas arī ietekmē procesus.

__________________________

[1] Nilda Bulēna (Nilda Bullain), Radosta Toftisova (Radost Toftisova). “NVO un valsts sadarbības politika un prakse Eiropā: salīdzinošā analīze”. 2004.