Loading

Kalendārā plānošana 2

Acīmredzot mūsu republikas tiesībsargs savu dzīvi plāno jau ļoti, ļoti tālu uz priekšu, jo jau tagad viņš konkrēti zina, ko darīs 2012. gada 2. jūnijā, lai varētu pateikt, ka neko citu tajā dienā viņš darīt negribēs. Vien žēl, ka tas apliecina zaķapastalas statusu jautājumā par cilvēka tiesībām un to nedalāmību.

Labrīt, lasītāji!

Šorīt laikrakstā Diena ir plaša intervija ar Latvijas tiesībsargu Juri Jasonu, kurš, tā izrādās, nupat amatā ir sabijis veselu gadu. Kolēģe Vita Dreijere viņu iztaujā par dažādām tēmām, tajā skaitā attiecībā uz šodienas balagānu pie Brīvības pieminekļa tiesībsargs ir pateicis lūk, ko: "Es uzskatu, ka lēmums aizliegt pulcēšanās brīvību 16. martā ir ar visdziļāko politisko dimensiju." Nudien. Runa ir par to, ka daudzās Latvijas darbavietās no potenciāliem darbiniekiem tiek pieprasītas krievu valodas zināšanas, lai arī, piemēram, "galdniekam," ko minējusi kolēģe, tādas nav vajadzīgas, jo koks valodu neprot. Tur tiesībsargs saskata "diskriminācijas pazīmes."

Un tad Vita pievēršas šovasar gaidāmajām Draudzības dienām, kuras plašāk ir pazīstamas ar vārdu "praids." Vispirms tiesībsargs pasaka, ka praida gadījumā ir tas pats, kā ar 16. martu -- "neredzu problēmas, kādēļ cilvēki, kas vēlas realizēt pulcēšanās brīvības principus, nevarētu pulcēties." Bet tad kolēģe konstatē, ka "Ziemeļvalstīs varētu būt norma, ka tiesībsargs piedalās. Vai jūs arī varētu pievienoties šim gājienam?" Un tiesībsargs atbild: "Visticamāk, nē. Ziemeļvalstīs ir daudz dažādu normu, bet nedomāju, ka tas ir arguments man kaut kā pārkārtot dienas plānus un piedalīties pasākumā, kurā es neesmu plānojis piedalīties."

Manuprāt, Vitai Dreijerei tajā brīdī vajadzēja palūgt tiesībsargu parādīt savu dienas plānotāju, lai aplūkotu, kas tieši viņam ir paredzēts šī gada 2. jūnijā. Tas ir datums, kas patlaban vēl ir krietni attālu, bet acīmredzot tiesībsargs jau zina, kas viņam tajā dienā ir paredzēts, ja jau nav "argumenta" par "dienas plānu pārkārtošanu." Nu, ko? Organizēts, dikti organizēts šis cilvēks. Vai arī, ticamāk, te būs vēl viena paralēle ar 16. martu. Arī šodien mūsu valsts politikāņi mūk no situācijas kā velns no krusta. Tikpat liela zaķapastala acīmredzot jautājumā par Draudzības dienām ir arī tas cilvēks, kurš it kā mūsu valstī skaitās galvenais cilvēka tiesību aizstāvis esam. Cik jauki.

Iepriekšējie Draudzības dienu pasākumi Rīgā saistāmi ar nogurdinoši atkārtotu procesu. Rīgas domes "gudrās galvas" grib aizliegt, tiesa kārtējo reizi pasaka, lai neākstās, ir tāda lieta kā Satversme. Pats pasākums notiek aiz sētas, jo, lūk, Rīgā ir arī tādi ļaudis, kuri draudzīgi nu nekādi negrib būt. Viņi grib paust savus aizspriedumus, viņi grib bļaustīties, un dažos gadījumos viņi grib kādam fiziski uzbrukt. Vārdu sakot, ne tikai draudzības, bet arī civilizācijas pazīmju viņiem iztrūkst. Ļoti jauki būtu, ja kāda no mūsu valsts redzamākajām amatpersonām, tajā skaitā it kā cilvēka tiesību aizstāvis Jansons, tā arī pateiktu, ka tas 21. gadsimtā Eiropas valstī nav īpaši pieņemami. Vēl vairāk, ļoti jauki būtu, ja kāda no šīm amatpersonām piedalītos Draudzības dienu gājienā, lai apliecinātu, ka arī politikā mums ir personas, kuras saprot, ka cilvēka tiesības nav pārdalāms jēdziens un, ka Latvijai un tās reputācijai nu nekādu labumu nedod tas, ka Draudzības dienām apkārt ir bļaujošu bauru bars, un nevienam politikā par to nav sakāms pilnīgi nekas. Nudien žēl, ka Latvijas Republikas tiesībsargs to nesaprot.

Jauku visiem dienu!

Creative commons Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu politika.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt politika.lv ar ziedojumu!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author
Tmp author
Vladimir Nikiforov

Nav vērts gaidīt no tiesībsarga iestāšanos par seksuālām minoritātēm, ja viņš nesaskata npieciešamību cilvēktiesību aizstāvībai liegt pasākumus, kuros godina esesiešus, kuri palīdzēja Hitleram apkarot seksuālās minoritātes, grbiot vai negrbot

Streips 165x152
Kārlis Streips

Vispār Jūs te sākat kļūt par tādu visnotaļ griezīgu skaņu plati ("grbiot vai negrbot"), bet jauki, ka kāds atceras, ka viena no galvenajām upuru grupām Hitlera nāves nometnēs bija geji. Jauku Jums dienu.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips