Kal niknāk, korupcijas kalve! 8

Kam ir vajadzīga melu industrija, kurā pasniedzēji melo, ka lasa referātus, studenti melo, ka tos raksta paši, bet augstskolas melo, ka tām par šo procesu nekas nav zināms?

Iesaki citiem:

Savas nepatīkamās pieredzes iedvesmots, šā gada janvārī es publicēju rakstu par plaši sazēlušo plaģiātismu Latvijas augstskolās. Izrādījās, ka šī tēma ir tik tiešām aktuāla, par to rakstīja avīzes, stāstīja televīzija un radio. Pēc portāla politika.lv aicinājuma definēt savu nostāju par plaģiātismu studentu vidū atbildēt spēja veselas četras augstskolas (no 19 aptaujātajām). Ir pienācis jauns akadēmiskais gads un korupcijas kalvēs duna nav norimusi – studenti vēl joprojām iesniedz tīrasiņu plaģiātisma paraugus, bet pasniedzēji to tapšanai dod zaļo gaismu. Pie šāda secinājuma nonācu, ar plaģiātismu saskaroties gluži personīgā veidā.

Plaģiāts

Pagājušajā nedēļā kāda kolēģe man ieteica izlasīt referātu, kas publicēts kolekcijā http://referati.venta.lv, jo tas esot par mani interesējušo dzimumlīdztiesības tēmu. Atvēru minēto referātu un.... atradu pats savu rakstu, par kura autoru uzdevās kāds Lauris Šulcs, Biznesa Augstskolas “Turība” tieslietu students. Teksts bija pārkopēts vārds vārdā, ja neskaita virsrakstu.

Kopā ar politika.lv darbiniekiem aptuveni pusstundas laikā noskaidrojām, ka ar Laura Šulca vārdu http://referati.venta.lv atrodami vēl divi portālā politika.lv iepriekš publicēti raksti. Mazliet rūpīgāk izlases veidā pārskatot citus referātus, izrādījās, ka referātu kolekcijā ir ne viens vien plaģiāts. Daļa no tiem, kā vēsta ieraksts, ir konkrētu studentu rakstīti un iesniegti konkrētiem pasniedzējiem.

Reakcija

Turpmākajās dažās dienās politika.lv producente Krista Baumane sazinājās ar visām iespējami iesaistītajām vai ieinteresētajām personām, kuru reakcija bija šāda.

“Turības” tieslietu fakultātes dekāne Kristīne Strada bija nepatīkami pārsteigta par iespēju, ka L.Šulcs varētu būt iesniedzis norakstītu darbu kāda mācību priekšmeta nokārtošanai. Viņa sazinājās ar studentu, kurš teica, ka mājaslapai http://referati.venta.lv gan esot nosūtījis šos rakstu darbus, bet mācību procesā tos izmantojis neesot. Vēlāk, kad L.Šulcam piezvanīja K.Baumane, viņš noliedza, ka vispār būtu kaut kādā veidā saistīts ar šo plaģiātu tapšanu. Kāds esot vēlējies viņu iegāzt un tāpēc šo visu sarīkojis. Noskaidrojis, vai telefonsaruna netiekot ierakstīta, viņš paskaidroja, ka viņam esot labi zināms plaģiātisma nelikumīgums, jo esot taču tieslietu students. Vēlāk viņš palūdza šos darbus no datubāzes izņemt, kas arī tika izdarīts. Līdz nokopētā raksta izņemšanai no datubāzes tas jau bija lejuplādēts 107 reizes.

Ventspils Augstskolas Tulkošanas Studiju fakultātes dekāns Jānis Sīlis, uzzinot par Ulda Priekuļa plaģiātisma atklāšanu, nebija pārāk izbrīnīts, jo Priekulis jau pirms vairāk nekā trim mēnešiem par parādiem un plaģiātisma piekopšanu esot atskaitīts (tiesa, ne par konkrēto internetā ievietoto referātu).

Referātu kolekcijas http://referati.venta.lv veidotāji paskaidroja, ka nekādā veidā neatbalstot plaģiātismu. Viņi nevarot visu referātu autorību pārbaudīt un nekādu atbildību neuzņemoties. “Mēs tikai novietojam šos darbus publiski pieejamā vietā,” portālam politika.lv raksta viens no referātu lapas uzturētājiem Ivars Jukāms.

Pārdomas

Principā jau nevienam neko vairs nevar pārmest. L.Šulca dalība plaģiātisma tapšanā nav pierādāma, ja vien viņš minētos rakstus patiešām nav iesniedzis “Turībā” (plaģiātismu gan bija iespēja novērtēt “Turības” rektoram, kuram tika nosūtīts e-pasts ar saitēm uz plaģiātu un oriģināliem). Protams, tikai sev zināmu iemeslu dēļ studentam bija interesanti, vai telefonsaruna tika ierakstīta, vai nē, turklāt dekānei stāstītais atšķīrās no portālam teiktā. Ko darīja tie 107 cilvēki, kas līdz plaģiātisma izņemšanai no referātu kolekcijas bija lejuplādējuši šo tekstu, protams, nav zināms. Pilnīgi pieļaujama šķiet doma, ka daudzi skolotāji un pasniedzēji visā Latvijā šo tekstu novērtējuši ar visdažādākajām atzīmēm, nemaz nenojaušot, ka “autori” to īsti nav pat izlasījuši.

Uldis Priekulis no Ventspils Augstskolas jau ir izslēgts. Par pārējiem Ventspils Augstskolas studentu plaģiātisma gadījumiem es šeit vairāk neko neteikšu, ļaujot pie to atklāšanas pacīnīties pašiem augstskolas pasniedzējiem. Sevi cienošās augstskolās studentus pat par vienu atklātu plaģiātisma gadījumu varētu izslēgt. Attieksme, protams, var būt arī niansētāka. Cik tieši niansēti pret plaģiātismu izturas Ventspils Augstskolā, cerams, varēsim drīz vien uzzināt.

Savā pirmajā rakstā par studentu plaģiātismu es salīdzināju augstskolas ar korupcijas kalvēm. Šeit minētā Ventspils Augstskola nebūt nav vienīgā, kurā plaģiātisms tiek sistemātiski kultivēts. Domāju, ka nekļūdīšos, sakot, ka plaģiātisms ir endēmiska problēma vairumā Latvijas augstskolu. Nav nekāds brīnums, ka studenti kopē viens no otra un no interneta tā, ka spalvas put, un tādas studentu uzturētās referātu krātuves kā http://referati.venta.lv šo sērgu veicina – pietiek uzmest aci sludinājumu sadaļai, kur referātus pērk un pārdod ar mērķi svešu darbu uzdot par savējo, lai pašam nebūtu lieki jāpūlas. Pasniedzēji, kuriem ir 70 un vairāk studenti, turpina spiest šos studentus rakstīt referātus par pilnīgi nekonkrētām un analītiskās spējas neveicinošām tēmām, piemēram, “Latvija un ES” vai “Civillikuma vēsture”, vai “Latvijas nodokļu sistēma”. Ko domā to augstskolu vadība, kurās pasniedzēji apgalvo, ka ir spējīgi izlasīt vairāk nekā simt referātus? Kam ir vajadzīga šāda melu industrija, kurā pasniedzēji melo, ka lasa referātus, studenti melo, ka tos raksta paši, bet augstskolas melo, ka tām par šo procesu nekas nav zināms?

Nesen advokāts Platacis minēja, ka labam juristam Latvijā ir jābūt korumpētam. Korupcijas kalvēs plēšas dūc un veseri klaudz. Produktu ražošanas tempi šeit pagaidām nekrītas. Augstskolas čakli gatavo jaunajam izlaidumam cilvēkus, kas būs rūdīti intelektuālās krāpniecības speciālisti un varēs droši turpināt darbu korupcijas laukā. Tomēr ar katru šīs korupcijas ražotnes vesera piesitienu krītas to augstskolu prestižs, kuras plaģiātismu uzskata par svešu un ļoti attālu problēmu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


:) 22.10.2009 11:50
skiet ka referāta autoram gribējies pa jaunu atklāt velosipēdu :D
aplikt ar asprātībām citus un pašam rādīties tīram un baltam :D nu īsts bērnu dārza līmenis :D tā tikai turpināt :D

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Saule 07.07.2009 16:10
Var taču paņemt referātu vai kursa darbu tikai kā paraugu, vai izmantot tā saturu un literatūru!
Kad saņem norādījumus par studija darbu no pasniedzēja vai skolotāja, dažreiz nezini, kā šim darbam būtu jāizskatās! Tāpēc uzskatu, ka tādā gadījumā ļoti noder pašpikot , kā šis darbs varētu izskatītie! Protams, ielieciet vienmēr savas domas!
Atradu jaunu mācību materiālu krātuvi par sms cenu 60 santīmi! Esmu izmantojusi jau pāris darbus kā piemērus, ļoti palīdzēja :)
Iesaku: http://refoo.lv/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Staļins 07.07.2003 09:45
Piekrītu autoram-plaģiātisms pastāv.kā izbijis students to zinu.un tiešām-tas var radīt sekas,kas neveicina LR attīstību.mums taču ir vajadzīgi domā'joši speciālisti.zinu,ka daudzi studentu darbi pat netiek izlasīti.viens no cēloņiem-daudzi pasniedzēji,materiālu apstākļu deļ strādā vairākās darbavietās.

plaģiātismu veicina arī formāla pieeja studentu darbiem,-piemēram,kursa darbiem. kursa darbu nofomējums biežāk rada pasniedzēju interesi un iebildumus nekā tā saturs,tā būtība.vai tas ir pareizi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ora_fem 11.11.2002 19:58
Sveicinaati. Izlasiiju raxtu par plagiaatismiem un man shajaa sakaraa ir ko teikt. Pati maacos RSU Eiropas studiju fakultaatee un ne reizi man nav ienaakusi praataa doma radiit plagiaatismu referaatiem vai elementaariem kopsavilkumiem. Iemesls ir diezgan banaals- godpraatiiba un arii zinaamais respekts pret tiem, kas man pasniedz. Ja shie cilveeki ir naakushi un gatavojushies lekcijaam , tad arii es varu neguleet divas naktis, atrast laiku lasiitavai un izmantot atsauces uz materiaaliem no "cietiem vaakiem". Ir arii veel otrs iemesls. Ik pa laikam tiek atkaartots - nedomaajiet, ka mees nepaarlasaam www.referati.lv Liidz ar to var teikt, ka plagiaatismu zinaamaa meeraa veicina arii pashi pasniedzeeji kas laika truukuma deelj, vai kaada cita iemesla deelj nav ieskatiijushies shajos saitos, kur var atrast jau gatavus referaatus. Nevajag vainiigos mekleet tikai vienaa pusee.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Graudiņš 31.10.2002 16:11
Vai ir pienācis laiks skaitīt lūgšanu …

“Ak mīļais Kungs Dievs un Pestītājs! Tu nu redzi manu ceļu un zini ka es nebraucu vis, dzīdamies pēc pasaules goda un kārumiem, bet meklēju un lūdzu tikai to, lai tu dotu mērnieciņa cienīgam tēvam tādu prātu, ka viņš man piesķirtu dziļas ielejas pļavu, zirņu kalna tīrumiņus … “

Vai studenti domā pievilt Dievu kā toreiz Ķencis (Brāļi Kaudzītes,“Mērnieku Laiki,” 1879.g.) darīja savā lūgšanā? Kas ir mainījies šodien kopš tiem laikiem? Vai mūsudienās blēži runā ar Dievu pirms grēkiem lai atvieglotu dūšu? Varbūt tomēr ir cerība?

Vai melu industrija ir lidzīga prostitūcijai? Es domāju ka prostitūcīja ir tā vecākā profesīja un korupcija un plaģiātisms seko netālu par tām pašām pēdiņām. Parasti sabiedrība par šādām izdarībām nerunā un tikai tad kad kautko pārdo vai pērk. Nav jau svarīgi atbildēt. Tikai iegaumēsim kad visas tās īpašības ir iegājušas tautā, un lai mainītu kultūras parašu ir jāsāk nopietni darboties ap stumbri un nevis tikai apgriezt sabiedriskai kaitei zarus. Ar diegu un adatu lāpot sabiedriskas problēmas uz priekšu nevar tikt.

Kamdēļ plaģiātisms vispār notiek? Vai plaģiātisms ir sabiedrības slimība jeb tikai dzīves veids un konkurences pieeja kā tikt rindas priekšgalā? Ir iespējams kad pedagoģijas metodes – pakļauties skolotājam – neļauj studentam tik viegli vēlākos gados atkratīties no mācības pieejas kuras neviļus ierobežo domāšanu, un spējas stāvēt uz savām kājām.

No māzām sēkliņām var izaugt cietumnieks. Mūsu cietumi ir jau pilni ar slepkavām, zagļiem, krāpniekiem un maukām. Pasaulē mazā Latvija atrodas 20. vietā ar cietumnieku skaitu salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu. Ko tas vis norāda par mūsu sabiedrību? Var domāt kad mēs cīnamies pret sīkumiem un pašu stumbri nemaz neievērojam.
http://www.kcl.ac.uk/depsta/rel/icps/worldbrief/highest_pris...

Būsim celmlauži un nevis zaru cirpēji!

Ivars Graudiņš

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


ivars_ju 30.10.2002 21:50
Referātu kolekcija ir bezpeļņas projekts, tā nav taisīta ar mērķi gūt peļņu no banneru izvietošanas. Līdz ar to laikam nav iespējams atbildēt uz jautājumu - Kādi referāti no tās tiek apmaksāti?

Jums ir tiesības uzskatīt, ka darbs "Datori mūsu dzīvē" (tika minēts darbs "Datori manā dzīvē", bet tāds referātu kolekcijā nav, tāpēc pieņemu, ka ir domāts šis darbs) ir mēsls. Pats es to darbu lasījis neesmu, visus darbus izlasīt vienkārši fiziski neesmu spējīgs. Turklāt - es tomēr arī ieteiktu ņemt vērā kas to darbu ir rakstījis. Nevar gribēt, lai, piemēram, 9. klases skolnieks rakstītu doktora disertācijas līmeņa darbus. Diemžēl man nav iespēja izvērtēt Jūsu eseju rakstīšanas talantus. Bet pat, ja Jums tie ir augstā līmenī, nevajag noniecināt cilvēkus, kas uz to nav spējīgi. Un tādēļ arī nevajag apvainot referātu kolekciju.

Tad vēl man ir viens jautājums - kādi atkritumi tad ir atrodami zem adreses referati.lv?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 30.10.2002 17:56
Ivaram --

Tavi argumenti par interneta resursu krātuvju apvainošanu plaģiātisma veicināšanā ir absurdi. Manuprāt, ir milzu starpība starp resursu krātuvēm, kuras legāli publisko autoru darbus, esot pārliecinātas par šo darbu autorību, un tādām miskastēm kā referati.lv vai referati.venta.lv, kur publicē visu bez izņēmuma, nepārbaudot, no kurienes tas darbs nācis vai kas ir īstais autors ar acīmredzamu mērķi iesniegt cita darbu kā savējo - to skaidri parāda referati.venta.lv sludinājumu sadaļa, ka ari viesu grāmata, kur lietotāji sajūsminās par to, ka par kādu nospertu referātu dabūjuši augstu atzīmi vai atklāti priecājas, kā ietaupījuši laiku nopērkot svešu darbu. Padomā, uz ko tas ved? Tu varbūt aizstāvi situāciju, kad students, kuram ir pietiekami daudz piķa, var vienkārši nopirkt visus savus darbus un izšļūkt cauri augstskolai tā arī pats neko neizlasījis vai neuzrakstījis? Manuprāt, tādas mājaslapas kā referati.venta.lv vairo tiesisko nihilismu, degradē augstākās izglītības nozīmi un būtību, kā arī vienkārši tiražē mēslus -- atvaino par skarbo valodu, es savādāk nevaru nosaukt tur publicētos sacerējumus par tādām tēmām kā "Datori manā dzīvē" un tamlīdzīgi. Izsmiekls. Ceru, ka to lapu drīz aizklapēs ciet un tā būs laba mācība citiem censoņiem.

Starp citu, ko jūs dariet ar naudu, kas nopelnīta par banneru izvietošanu? Kādi referāti no tās tiek apmaksāti?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


ivars_ju 30.10.2002 16:52
Uzskatu, ka mazināt plaģiātismu varētu vienkāršā veidā - pasniedzējiem vajadzētu pievērst nopietnāku uzmanību atsaucēm uz literatūras avotu iesniegtajā darbā (arī pamācīt studentus kā pareizi noformēt atsauci). Neredzu iemeslu, kāpēc lai par plaģiātu uzskatītu darbu, kura tapšanā izmantota informācija no referātu kolekcijas, ja norādīta atsauce uz šo referātu. Kāda ir atšķirība starp grāmatu un referātu? Referāts nav tik kvalitatīvs? Tad pasniedzējs var attiecīgi zemāk novērtēt iesniegto darbu par sliktas literatūras izmantošanu. Varbūt atšķirība ir tajā, ka grāmatas ir uz papīra nodrukātas, bet referāts pieejams elektroniski? Bet internetā atrastu informāciju tak drīkst izmantot referātā? Un nejau drukāšanas procesā rodas zināšanas.

Domāju, ka augstskolām vispār nevajadzētu uzdot studentam rakstīt referātus. Esejas būtu labs risinājums.

Un referātu kolekcija nav tikai plaģiātismu veicinoša darbu krātuve. Kur vēl tik daudz informācijas par visdažādākajām tēmām var atrast? Referātu kolekcijā ir arī CV paraugi (CV paraugs ir visvairāk lejuplādētais darbs referātu kolekcijā) pieteikuma vēstuļu paraugi u.tml. Turklāt - tik pat labi var plaģiātisma veicināšanā apvainot jebkuru portālu internetā, piemēram, politika.lv, jo no politika.lv arī tika iegūti plaģiātismā izmantotie darbi, kas tika minēti šajā rakstā.

Ar cieņu,

Ivars
http://referati.venta.lv

Saistītie raksti