Kāds izskatās Latvijas piedāvājums Eiropas Komisijai?

Salīdzinājumā ar citu topošo komisāru atbildēm, I.Ūdrei trūkst pieredzes ES lietās un starptautiskajās organizācijās, viedokļa par ES nākotni un skaidru atbilžu uz politiskiem jautājumiem. Latvijai būtu jāformulē, kādu mērķu dēļ tā virza pārstāvjus darbam ES institūcijās.

Iesaki citiem:

Latvijā joprojām pastāv krasi atšķirīgi viedokļi par to, cik veiksmīgi valdība izmantoja tai pirmoreiz doto iespēju izvirzīt eirokomisāru nākamajiem pieciem gadiem. Topošo komisāru atbildes uz Eiropas Parlamenta (EP) deputātu jautājumiem[1] piedāvā vienu no pirmajām iespējām salīdzināt Latvijas un citu valstu izvirzīto kandidātu piedāvājumu nākamajai Eiropas Komisijai (EK).


Eiropas līmeņa kvalifikācija

Komisārs ir viens no augstākajiem politiskajiem amatiem ES. Arī EP pirmais jautājums ir par topošo komisāru kvalifikāciju un darba pieredzi, kas būs svarīga saistībā ar darbību komisāra amatā. Gandrīz visi pretendenti var piedāvāt ievērojamu pieredzi nacionālajā, starptautiskajā un/vai ES politikā.

Nacionālā politika: daudziem pretendentiem ir vairāku gadu pieredze valdības darbā kā premjeriem, ārlietu un finanšu ministriem utt. Vairākiem ir arī ilgstoša parlamentārā pieredze. Salīdzinot ar citiem topošajiem komisāriem, Latvijas kandidātes Ingrīdas Ūdres sešu gadu pieredze politikā (divi gadi – spīkeres amatā, četri – Saeimas deputātes, un pāris mēneši – ekonomikas ministres) ir viena no īsākajām.

Starptautiskās organizācijas: lielai daļai pieredze saistīta arī ar ANO, Pasaules banku, Starptautisko valūtas fondu, Eiropas Padomi, EDSO un OECD. I.Ūdres pieredze starptautiskajās organizācijās aprobežojas ar darbību Starpparlamentu savienībā, kura atšķirībā no iepriekšminētajām nav ietekmīga politiska organizācija, kas pieņemtu svarīgus lēmumus. Salīdzinot ar citu pretendentu nopietno starptautiskās pieredzes izklāstu, īpaši frivoli skan topošās nodokļu un muitas komisāres bilstais, ka viņai augstajā amatā noderēs arī starptautiskā basketbolistes pieredze.

ES lietas: gandrīz visi ir veltījuši daļu karjeras Eiropas integrācijai, koordinējot ES lietas savā valstī vai darbojoties ES institūcijās. Viņi ir bijuši ES lietu ministri, iestāšanās sarunu vadītāji, strādājuši Eiropas Konventā, EP, ES Padomē un EK. Arī šajā gadījumā I.Ūdres pieredzē neko līdzvērtīgu neatrast.

Vairāki komisāri piemin arī savu akadēmisko un biznesa pieredzi pirms iesaistīšanās politikā, piemēram, topošais iekšējā tirgus komisārs min, ka bijis grāmatvedis; zinātnes komisārs – pētnieks, utml. I.Ūdre piedāvā savu četru gadu pieredzi auditores amatā.


Kā aktivizēt Lisabonas stratēģiju?

EP arī jautā, ko topošie komisāri darīs un kādam jābūt galvenajām prioritātēm, lai veicinātu Lisabonas mērķu (ES līdz 2010.gadam jākļūst par konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē) sasniegšanu. Galvenās idejas daudzās atbildēs ir visai līdzīgas. Topošie komisāri atzīst nepietiekamo progresu, kuru parasti skaidro ar politiskās gribas trūkumu. Kā galvenās prioritātes visbiežāk minētas iekšējā tirgus pilnveidošana, ES likumdošanas ieviešana, Eiropas sociālā modeļa modernizācija, inovācijas un izglītība. Uzsvērta arī nepieciešamība EK uzņemties aktīvāku lomu, izmantot paplašināšanās dotās iespējas un vairāk iesaistīt EP, dalībvalstis un sociālos partnerus. Lielas cerības saista ar gaidāmo Vima Koka vadītās darba grupas ziņojumu par stratēģijas izpildi, kas tiks izmantots vidusposma pārskatam nākamajā pavasarī. Neskatoties uz to, ka vēl nav izstrādāta nākošās EK kopīgā pozīcija, daudzi piedāvā personīgo viedokli, kā arī galvenās prioritātes Lisabonas stratēģijai savā atbildības jomā.

I.Ūdre savā atbildē nosauc dažus tradicionāli minētos aspektus: vidusposma pārskats, V.Koka ziņojums, paplašināšanās, ES likumdošana, sociālie partneri. Kā nodokļu un muitas komisāre viņa sola rūpēties, lai dalībvalstu netiešo nodokļu politika nekaitētu iekšējam tirgum, cīnīties pret krāpšanu, īstenot pasākumus, kas skar muitas savienības darbību un cīnīties pret viltošanu un par drošām ES jaunajām ārējām robežām. Viņas apņemšanās jūtīgajā uzņēmumu nodokļu jomā, kur notiek asi strīdi par nodokļu likmju un/vai bāzu harmonizēšanu, ir formulētas ļoti neskaidri: “ir iespējams panākt tālāku attīstību uzņēmumu nodokļu jomā” un “tālāk jāattīsta darbs arī traucējošās nodokļu konkurences jomā”. Atšķirībā no daudziem citiem I.Ūdres atbildē trūkst politiski stratēģiska skatījuma uz nepietiekamo progresu Lisabonas mērķu īstenošanā, tā iemesliem, turpmākajām prioritātēm un viņai uzticētās jomas ieguldījumu Lisabonas mērķu īstenošanā. Vīzijas trūkums I.Ūdres atbildē sevišķi asi redzams, ja to salīdzina, piemēram, ar Igaunijas komisāra Sīma Kallasa atbildi, kurā piedāvāta liberāla programma ES konkurētspējas atjaunošanai ar piecām galvenajām prioritātēm: iekšējā tirgus stiprināšana, darba tirgus reformas, sociālās politikas atstāšana dalībvalstu kompetencē, Stabilitātes pakta nosargāšana un aktīva EK sadarbība ar dalībvalstīm.

Līdzīga aina paveras arī salīdzinot atbildes uz jautājumu par iecerēm uzlabot EK tēlu. I.Ūdres atbilde sastāv no daudzreiz dzirdētām frāzēm (ES institūcijām jākļūst pieejamākām un saprotamākām, lielāka uzmanība jāpievērš lēmumu skaidrošanai, jāpaplašina saikne ar sabiedrību, “atbildības sajūta par mūsu darbības sekām” uzlabos tēlu u.c.), kuras var attiecināt gandrīz uz ikvienu institūciju un atbildības jomu. Tikmēr S.Kallass piedāvā strukturētu un izvērstu uzdevumu sarakstu ar saviem ieteikumiem EK darba kārtības veidošanai, deklarēto prioritāšu īstenošanai, decentralizētai komunikācijai utt. Arī vairāki citi kandidāti iedziļinājušies šajā jautājumā, domājot gan par to, kā sabiedrībai skaidrot savu specifisko atbildības jomu, gan par to, ka svarīga ir ne tikai EK tēla veidošana un sabiedriskās attiecības, bet arī EK darba kvalitāte un saturs, un attieksme pret ES kopumā.


Ko vēlas Latvija?

Salīdzinājumā ar citu topošo komisāru atbildēm, Latvijas pretendenti raksturo neliela pieredze nacionālajā politikā, pieredzes trūkums ES lietās un starptautiskajās organizācijās, viedokļa trūkums par ES nākotnes prioritātēm, kā arī strupas un neskaidras atbildes uz politiskiem jautājumiem. Iespējams, ka citur Eiropā no Latvijas kā mazas, jaunas un atpalikušas valstiņas (zems IKP un augsts korupcijas indekss) neviens arī negaida iedziļināšanos ES kopējās problēmās un stratēģisku skatījumu par ES nākotni. Tomēr Latvijai pašai ir svarīgi formulēt, kādiem mērķiem un interesēm tā vēlas izmantot iespējas izvirzīt pārstāvjus darbam ES institūcijās. Tieši mazas un jaunas valstis parasti cenšas uz EK sūtīt pieredzējušākus un ES lietās kompetentākus politiķus. Vai Latvijas intereses EK aprobežojas tikai ar piedalīšanos nodokļu un muitas administrēšanā, vai tā arī vēlas, lai Latvijas izvirzītais komisārs līdzīgi saviem kolēģiem var piedāvāt stratēģisku skatījumu uz EK un ES politiskajām prioritātēm? Gaidāmā pretendentu iztaujāšana, EP vērtējumi un, apstiprināšanas gadījumā, komisāru darbība paver plašas iespējas vērtēt, salīdzināt un diskutēt par to, ko Latvija vēlas un ko spēj piedāvāt EK un ES. Kā iespējamos vadmotīvus diskusijai piedāvāju divus citātus:


“Komisijas locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un uzticību Eiropai, un no personām, kuru neatkarība nav apšaubāma”
(ES Konstitucionālā līguma projekts, 26.panta 4.daļa)

“Komisāra amats daudzos gadījumos liek būt “Eiropas Savienības sejai”. Tāpēc komisāriem, cik vien iespējams, tieši jāpiedalās nacionālajās debatēs savā zemē un savā atbildības jomā, sniedzot savu pievienoto vērtību Eiropas perspektīvai”.
(Margotas Valstrēmas, topošās EK viceprezidentes un komunikāciju komisāres atbilde Eiropas Parlamentam)


____________

[1] Raksts balstīts uz topošo komisāru rakstiskajām atbildēm uz EP vispārīgajiem jautājumiem, kas visiem pretendentiem bija vienādi. Salīdzinātas atbildes uz jautājumiem par komisāru pieredzi un viedokli par ES nākotni (Lisabonas stratēģiju un EK publisko tēlu). Rakstā nav aplūkotas atbildes uz šaurākiem un specifiskākiem jautājumiem par komisāru neatkarību un viedokļiem par EK darbību līdz ES Konstitūcijas pieņemšanai, EK un EP attiecībām un dzimumu līdztiesību (uz šiem jautājumiem pretendentu atbildes bieži vien bija formālākas un līdzīgākas). Pretendentu rakstiskās atbildes.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!