Foto: E.Rudzītis
Jautājums uzdots partijām, kuras ir pārstāvētas Rīgas domē un kuras saskaņā ar janvārī veiktajām sabiedriskās domas aptaujām Rīgā atbalsta vismaz 5% vēlētāju
Atbild PCTVL priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Jurijs Petropavlovskis:
Ņemot vērā mūsu frakcijas “propozīcijas” situāciju, būtu diezgan grūti mūsu frakcijas darba rezultātus atšķirt no valdošās koalīcijas darba rezultātiem. Tomēr var minēt PCTVL frakcijas aktīvo darbību municipālo dzīvokļu celtniecības atjaunošanā. Atšķirībā no sociāldemokrātiem, kuri liek uzsvaru uz dotējamiem sociāliem dzīvokļiem, mēs uzskatam, ka domei ir intensīvi jāietekmē dzīvokļu tirgus. Bez tam, mums ir izdevies atjaunot “garus” sabiedriskā transporta maršrutus, piemēram, autobusu maršrutus Nr.3 (Pļavnieki-Bolderāja), Nr. 21 (Imanta-Mežciems), tramvaju Nr.3 (Jugla-Ķengarags).
PCTVL frakcija iniciēja Rīgas Īres valdes dibināšanu un mūsu deputāti aktīvi darbojas tajā. Deniss Gorba ir Īres valdes priekšsēdētājs, bet Genadijs Kotovs – valdes biedrs. PCTVL deputāti ierosināja visu pilsētai piederošo nedzīvojamo telpu saraksta publicēšanu un to pieejamību Rīgas domes interneta lapā īpašumu departamenta sadaļā.
Atbild LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinevičs:
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) pašlaik Latvijā ir vienīgais kreisi jeb sociāli orientētais politiskais spēks ar skaidru, vairāk nekā gadsimtu pārbaudītu un eiropeisku ideoloģiju. LSDSP darbība Rīgas domē parāda gan mūsu prioritātes, gan darbības stilu. Ne velti labējie demagogi, nespēdami noliegt acīmredzamo, joprojām mēģina kreisumu saistīt ar tautību, sak, kreisie = prokrieviskie.
LSDSP īsteno savas idejas, un to jūs varat redzēt darbos, kas paveikti nepilnu četru gadu laikā, kad sociāldemokrāti bija tas cements, kas visdažādākos politiskos spēkus saliedēja kopīgam darbam rīdzinieku un mūsu pilsētas labā. Kamēr labējā Saeima kašķējas un maina valdības kā cimdus, sociāldemokrātiskā Rīga mierīgi strādā un attīstās.
Mantojumā no labējiem saņēmām nepārskatāmu un izteikti blēdīgu pilsētas budžetu – pat Valsts kontrole bija nolaidusi rokas un atzina, ka Rīgas budžets bija nesaprotams un neatbilda ne vien likumiem, bet arī elementārai loģikai. LSDSP ir sakārtojusi pilsētas budžetu, padarījusi to caurspīdīgu, saprotamu un atbilstīgu gan likumiem, gan pilsētas vajadzībām. Budžets pildās arvien labāk, četru gadu laikā ienākumi palielinājušies par gandrīz 100 miljoniem latu, deficītu izdevies samazināt no gandrīz 20 uz 4 procentiem, perspektīvā orientējoties uz bezdeficīta budžetu.
Sociāldemokrāti izveidojuši pilsētai spēcīgus finansiālos pamatus, un Rīgas budžets tagad ir tikpat stabils, kā sociāldemokrātiskās idejas. Tagad jebkurš rīdzinieks var izsekot pilsētas naudas plūsmas. Blēžu laiki aizgājuši. Cerams, uz neatgriešanos.
Visus šos gadus izglītība un bērni ir bijusi viena no LSDSP prioritātēm. Jau pierasts, ka katra jaundzimušā rīdzinieka vecāki no domes saņem pabalstu, pierasts, ka 1. – 4. klašu skolēni pilsētas sabiedriskajā transportā var braukt bez maksas. Sociāldemokrāti konstatē, ka pēdējos gados dzimstība palielinās, un ir ne tikai atraduši iespēju palielināt grupiņu skaitu esošajos, bet arī sākuši būvēt jaunus bērnudārzus. Visās Rīgas skolās ir datorklases ar pašvaldības apmaksātu internetu – jaunajiem rīdziniekiem ir jāiet kopsolī ar laiku un jāiegūst mūsdienīga, eiropeiska izglītība. LSDSP ir jau uzsākusi un plāno nākamajā mācību gadā pilnībā ieviest policistu apsardzi visās Rīgas skolās. Pie daudzām skolām izbūvēti ātrumvaļņi, ierīkoti luksofori. Ir veikti remonti bērnudārzos, pilsētā iekārtoti vairāk nekā 50 rotaļlaukumi, izveidoti skeitparki.
Otra svarīgākā LSDSP prioritāte ir dzīvojamo namu celtniecība, kas kļuvusi sevišķi aktuāla tagad, kad labējie politiķi ir vienojušies ar namīpašniekiem par “īres griestu” atcelšanu, tā nostādot neapskaužamā situācijā daudzus tūkstošus rīdzinieku. Labējo liekulība sevišķi spilgti izpaužas faktā, ka pēc “cēlajām” runām par to, ka “kaut kā vajadzētu valsts līmenī risināt denacionalizēto namu īrnieku problēmas”, izrādījās, ka 2005. gada valsts budžetā šim mērķim nav atvēlēts neviens santīms! Turpretī Rīgas dome pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma ir atjaunojusi pašvaldības dzīvojamo namu celtniecību. 2003. gadā pabeigtas sešas dzīvojamās mājas, 2004. gadā uzbūvēts jauns mikrorajons Dreiliņos. Ja sociāldemokrātu iesāktā mājokļu programma tiks turpināta vismaz pašreizējos tempos, 2013. gadā Rīgā vairs nebūs dzīvokļu gaidītāju rindas.
Tikai sociāldemokrātiskā domē bija iespējams noteikt aizliegumu izlikt no pašvaldības dzīvokļiem ģimenes ar bērniem. Par spīti labējo politikas inspirētajai inflācijai un cenu pieaugumam, komunālo maksājumu tarifi Rīgā saglabājušies stabili.
Šā sasaukuma dome sākusi un turpina mazo ielu, iekšpagalmu un iekškvartālu ielu seguma atjaunošanu mikrorajonos, kur pēc ilgajiem labējo valdīšanas gadiem tas bija katastrofālā stāvokli. 2005. gadā visām pilsētas iekškvartālu ielām jābūt savestām kārtībā.
Sociāldemokrātu darbības rezultātā Rīga ir kļuvusi par vienu no tīrākajām un sakoptākajām pilsētām Eiropā. Konsekventi palielinām līdzekļus pilsētas teritoriju uzkopšanai. Sakopts Biķernieku mežs, Šampētera mežs, Daugavas krastmala no centra līdz Rumbulai, daudzi parki un skvēri. Likvidētas vairāk nekā 100 nelegālas izgāztuves un sakoptas plašas teritorijas.
Izstrādāts domes saistošo noteikumu projekts par azartspēļu ierobežošanu Rīgas pilsētā, projektā paredzēts aizliegt nepilngadīgajiem atrasties azartspēļu vietās, kā arī noteikt teritorijas, kurās azartspēles aizliegtas pavisam.
LSDSP vadītā dome ir sākusi īstenot plānotu pilsētas starptautisko sakaru attīstīšanas stratēģiju. Durvis vēris Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs Varšavā, darbu sākusi Rīgas reģiona pārstāvniecība Briselē, noslēgti sadarbības līgumi un sāktas sadarbības programmas ar Stokholmu (Zviedrija), Pori (Somija), Berlīni un Hamburgu (Vācija), Kalē (Francija), Varšavu (Polija), Sudžou (Ķīna), Maskavu un Sanktpēterburgu (Krievija), Taškentu (Uzbekistāna) u.c. Tāpat Rīgas dome ir iesniegusi projektus Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanai. Rīgas investīciju projektiem piesaistītās ES naudas kopsumma 2005. gadā varētu sasniegt 30 miljonus latu. Pirmie projekti, ko piedāvājam ES, saistīti ar satiksmes organizāciju galvaspilsētā: Austrumu maģistrāles posma izbūvi no Gaujas ielas līdz Meža prospektam, divlīmeņu krustojuma būvi Brīvības un Juglas ielu krustojumā, satiksmes mezgla rekonstrukciju nobrauktuvē no Vanšu tilta Pārdaugavas pusē, ielu un krustojumu rekonstrukciju, luksoforu sistēmas modernizāciju. Lielāko daļu no darbiem plānots pabeigt jau 2006. gadā.
Mūsu darbības rezultātā Rīga ir atguvusi valsts kultūras galvaspilsētas statusu. Kopējais pašvaldības atbalsts kultūrai kopš šā sasaukuma laikā katru gadu ir audzis. 2004. gadā Rīgas domes Kultūras pārvaldes kopējais budžets bija vairāk nekā 5,6 miljoni latu – tas ir 2,9% no pilsētas kopējā budžeta. Ar domes atbalstu notiek nozīmīgi valsts un starptautiskie pasākumi un festivāli: ritmiskās mūzikas festivāls “Rīgas ritmi”, Garīgās mūzikas festivāls, starptautiskais kinoforums “Arsenāls”, starptautiskais kinoaktieru festivāls “Baltijas Pērle”, jaunās mūzikas festivāls “Arēna”, Senās mūzikas festivāls, Jaunā teātra festivāls “Homo Novus” un daudzi citi.
Mēs varam pamatoti uzdot jautājumu Saeimas labējiem: kāpēc valstī mūžīgi trūkst naudas? Arī pašvaldībai, protams, naudas nekad nebūs par daudz, tomēr LSDSP vadītā Rīgas dome vienmēr atrod līdzekļus ne tikai izglītībai un bērniem, ne tikai sociālajām programmām un kultūrai, bet arī valstiski svarīgu objektu būvei. Mēs lepojamies ar to, ka tieši Rīgas dome atrada 8 miljonus latu Nacionālā teātra ēkas rekonstrukcijai. Mēs lepojamies, ka esam sākuši Latvijas vēsturē lielāko objektu – Dienvidu tiltu, kuram ir liela nozīme visas valsts satiksmes sistēmā un par kuru līdz šim bija tukši runājušas daudzas partijas.
Ka sociāldemokrāti tur solījumus, liecina arī prāmja līnija Rīga – Stokholma, kura ir izsaukusi tik daudz labējo partiju naida un ķengāšanās, tomēr sekmīgi savieno divu kaimiņvalstu galvaspilsētas.
Atbild TP Rīgas priekšvēlēšanu kampaņas sabiedrisko attiecību koordinators Mārtiņš Kaprāns:
Šo četru gadu laikā TP darbība ir bijusi mākslīgi ierobežota, jo TP kā opozīcijas partijai, pirmkārt, bija maza ietekme uz „kreisās” pozīcijas politiku, otrkārt, domes pozīcija ignorēja lielāko daļu TP ierosinājumus un kritiku vai arī piesavinājās šīs idejas un uzdevās par to autoriem. Līdz ar to TP Rīgas pašvaldības politiku ietekmēja vai, pareizāk, papildināja valstiskās politikas līmenī, bet municipālajā līmenī TP nopelni galvenokārt izpaudās konstruktīvā „kreiso” politikas kritikā un kontrolē.
TP regulāri ir norādījusi uz „kreisās” koalīcijas realizēto politiku nepilnībām, tādējādi nodrošinot pretsparu domes propagandas aparāta veidotajam rožainajam priekšstatam par pilsētas mēra Gundara Bojāra un pašvaldības darbību. Tā, piemēram, TP daudzkārt ir vērsusies ar sūdzībām dažādās iestādēs, lai nodrošinātu tiesisku pašvaldības darbību.
TP ir sūdzējusies prokuratūrai gan par neseno koncertzāles „Ave Sol” zaudēšanu, gan arī agrāk – par liegumu iepazīties ar e-Rīga mārketinga komunikāciju plāna izstrādāšanas un realizēšanas konkursa vērtēšanas gaitu un rezultātiem. Tāpat TP regulāri ir vērsusi sabiedrības uzmanību uz nepamatoti augstajām Rīgas Domes amatpersonu prēmijām, nesamērīgi dārgu Rātsnama būvniecību, kā arī dīvainajiem un nelietderīgajiem augstāko pašvaldības amatpersonu (Gundara Bojāra, Sergeja Dolgopolova u.c.) komandējumiem uz visdažādākajām pasaules malām. Tāpat TP ir norādījusi uz pozīcijas nesaimniecisko pieeju prāmju satiksmes ieviešanā.
TP Rīgā ir konsekventi ievērojusi savas labējās politikas pamatprincipus, iebilstot gan pret G.Bojāra „brāļošanos” ar Maskavu (piemēram, protestēšana pret šaubīgo reputāciju ieguvušā Zigmunda Stankeviča apstiprināšanu par Rīgas Domes pārstāvi Maskavā), gan arī pret dīvainu pieminekļu politiku (lai atceramies Pētera I epopeju).
Var izcelt vairākas TP iniciatīvas, kas jau tiek realizētas:
Ja runājam par valstisko politikas veidošanas līmeni, tad svarīgi uzsvērt TP kultūras ministres Helēnas Demakovas pacietīgo darbu pie koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja celtniecības Rīgā. Šī ideja nu ir kļuvusi pavisam reāla – prognozējams, ka abu kultūras objektu būvniecība tiks pabeigta 2008.gadā.
Atbild Tautas saskaņas partija:
Rīgas Domē pašlaik darbojas divi TSP deputāti – Ivans Klementjevs un Jānis Ločmelis. Vispirms jāatzīmē, ka viens deputāts nevar neko panākt, tas ir komandas darbs.
Pēdējos gados ar I. Klementjeva līdzdalību tika paveikts:
Ar J. Ločmeļa līdzdalību tika paveikts:
Atbild TB/LNNK mēra kandidāts Jānis Birks:
Visu sasaukuma laiku Apvienība rūpīgi sekoja jautājumam par naftas termināļu būvniecību Rīgas brīvostā, galveno vērību pievēršot cilvēku veselības jautājumiem. Regulāri notika tikšanās gan ar amatpersonām, gan iedzīvotājiem. Tika uzsvērta stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamība ostas attīstības plānam. Šo viedokli izdevās iekļaut arī domes dokumentos. Frakcijas aktīvā darbība arī palīdzēja noraidīt vairāku jaunu naftas termināļu celtniecību. Pēc frakcijas ierosinājuma dome arī atbalstīja nepieciešamību celt dzelzceļa pārvadu pie Sarkandaugavas stacijas. Līdz ar to ceram, ka jaunajā domes sasaukuma mums būs iespēja risināt šos jautājumus iedzīvotājiem un videi labvēlīgākā veidā, galveno uzmanību pievēršot iedzīvotāju veselībai, rūpniecisko avāriju riska samazinājumam un satiksmes jautājumu risinājumam.
Frakcija šīs domes sasaukuma laikā regulāri sekoja līdzi satiksmes jautājumu risināšanai, vairākkārt uzklausot atbildīgās amatpersonas un izvirzot savus priekšlikumus satiksmes organizēšanā. Šobrīd mums ir labs priekšstats par primāri veicamajiem darbiem satiksmes jomā.
Frakcija piesaistīja domes amatpersonu uzmanību tā saucamās Maskavas forštates attīstības nepieciešamībai, galveno vērību pievēršot iedzīvotāju dzīves apstākļiem šajā Rīgas daļā. Pēc tam, kad “TB”/LNNK bija aktualizējusi šo problēmu, domes amatpersonas uzsāka darbu pie Maskavas forštates nākotnes attīstības plānošanas, diemžēl pēdējā laikā šis darbs ir apsīcis. Uzskatām, ka jaunajai domei būs pēc iespējas ātrāk jāatrod šīs problēmas efektīvs risinājums.
Pēc frakcijas deputāta E. Cilinska iniciatīvas Rīgas dome uzsāka darbu pie Rīgas gaisa aizsardzības programmas un šādu dokumentu dome arī apstiprināja, ne tikai izpildot saistības sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, bet arī izveidojot dokumentu, kuru īstenojot reāli uzlabotos iedzīvotāju, īpaši pilsētas centrā dzīvojošo, veselība.
Tieši “TB”/LNNK frakcija pirmā rosināja Rīgas domi paust negatīvu attieksmi pret celulozes rūpnīcas būvniecību, kas varētu apdraudēt arī Rīgas iedzīvotāju veselību.
“TB”/LNNK deputāte Helmī Stalte panāca Rīgas domes atbalstu gadskārtu svinību svinēšanai Rīgā – Ziemassvētki, Metenis, Lielā Diena, Zāļu diena, Miķeļi. Sadarbojoties Rīgas domes Kultūras pārvaldei, Vides un Izglītības, jaunatnes un sporta komitejām, Rīgā nu jau ikgadēji godāti latviskie svētki.
Atbalstījām un mūsu deputāti līdzdarbojās bērnu un jaunatnes festivālos Rīgā.
Deputāti ir dalījušies zināšanās un pieredzē ar Rīgas skolotājiem, vadījuši seminārus un praktiskas apmācības tradicionālās kultūras jautājumos, skarot nacionālās identitātes apziņas veidošanu.
Laikā, kad kreisie spēki Rīgā organizēja pret izglītības reformu vērstas akcijas, deputāti apmeklēja Rīgas krievu skolas, iepazinās ar reālo situāciju un ar mediju starpniecību pievērsa sabiedrības uzmanību faktam, ka tiek negatīvi ietekmēti skolotāji un vecāki.
Deputāti aktīva līdzdarbojās Rīgas 800-gades sagatavošanas un īstenošanas pasākumos „Rīga dzied”, „Rīga dejo”, kā arī Rīgas dziesmu svētkos.
Kopā ar Rīgas domes Kultūras pārvaldi un Valsts tautas mākslas centru organizēti, režisēti un vadīti starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2003” pasākumi kā Rīgā, tā visā Latvijā.
Deputāti līdzdarbojušies ikgadējo svētku „Baltijas saule” organizēšanā Zaķusalā, 2004. gada Eiropiādes atklāšanas koncerta ideju realizēšanā, atbalstīja projektu „Daugavas pils”.
Deputāti ir pievērsuši domes amatpersonu uzmanību nepareiziem, negodīgiem risinājumiem namu pārvalžu reorganizācijas procesā, kā arī tendenciozai kadru izvēlei, rosināja ūdens patēriņa starpības apmaksas kārtību risināt, pašiem iedzīvotājiem norēķinoties tieši ar „Rīgas ūdeni”.
“TB”/LNNK deputāti ierosināja un guva konceptuālu atbalstu Gunāra Astras un Ernesta Brastiņa pieminekļu veidošanai Rīgā, iestājās pret Pētera I un Barklaja deTolli atjaunoto pieminekļu uzstādīšanu. Frakcijai ir izdevies novērst Pētera I pieminekļa uzstādīšanu, kā arī Dž. Dudajeva ielas pārdēvēšanu, ko regulāri vēlējās domes kreisie deputāti.
Atbild “Latvijas ceļš”:
LC frakcija visu šīs domes darbības laiku ir bijusi konstruktīvā opozīcijā. Mūsu frakcijas deputāti ir atbalstījuši ar saviem balsojumiem visus tos lēmumus, kas veicināja rīdzinieku sociālo problēmu risinājumus, izglītības un kultūras pasākumus, izglītības un kultūras iestāžu remontu, sporta pasākumus, mājokļu celtniecību un transporta objektu būvniecību, privatizāciju, kā arī citus, kas neradīja šaubas gan par līdzekļu lietderīgu tēriņu, gan par sagatavoto lēmumu atbilstību likumam un domes interesēm.
LC konsekventi savos balsojumos ir atbalstījis priekšlikumus, kas veicina uzņēmējdarbību, privatizāciju, ja tā atbilda likumam un domes interesēm.
LC frakcijas deputāti katrs ir strādājuši divās pastāvīgajās komitejās un darbojušies dažādās domes komisijās, piemēram, dzīvokļu sadales komisijā, privatizācijas komisijā, vides fondā, sabiedriskās drošības un kārtības fondā, kuru uzdevums ir bijis rūpīgi izvērtēt un sagatavot lēmumus iesniegšanai izskatīšanai domē.
Vienlaikus LC frakcija pildīja arī “sargsuņa” funkciju un iebilda vai arī aicināja noraidīt tos sagatavotos lēmumus un priekšlikumus, kuri mūsuprāt neatbilda likumam, kaitēja domes un rīdzinieku interesēm, bija sagatavoti neatbilstošā kvalitātē. Esam ierosinājuši domes sēdē kopumā 46 reizes noņemt no izskatīšanas, nosūtīt atpakaļ papildus informācijas iegūšanai vai noraidīt sagatavotos dokumentus. Bieži arī tika izteikti priekšlikumi (vairāk kā trīsdesmit) kā uzlabot iesniegtos lēmumprojektus. Kopumā LC pārstāvji ir bijuši visaktīvākie debatētāji domes sēdēs.
LC ir divas reizes vērsies pie Pašvaldību lietu ministra, apstrīdot domes pieņemtos lēmumus, kā rezultātā tie tika atcelti un, pateicoties mūsu aktivitātēm, Tatjana Ždanoka nekļuva par Mājokļu aģentūras vadītāju.
Tieši LC deputātu frakcijas iebildumu rezultātā būtiski tika uzlabots Mežu aģentūras nolikums un tika precizēts tās stratēģijas dokuments. Pateicoties LC ierosinājumam, tika pieņemts domes lēmums, ka Mežaparka teritorija ir saglabājama kā nedalāms veselums.
LC frakcija aicināja sakārtot domes budžeta jautājumus un, pateicoties opozīcijas darbam, tika apturēta nekontrolētā un nesaprātīgā aizņemšanās prakse, audzējot domes budžeta deficītu, visas domes saistības beidzot tika atspoguļotas budžetu pavadošos dokumentos, kā rezultātā tika samazināts deficīts.
Pateicoties LC deputātu aktivitātei, Finanšu komitejā tika panākts, ka tiek precizēti zemes izmantošanas mērķi un noteikts korekts nekustamā īpašuma nodoklis mazdārziņu kooperatīviem.
Tieši pateicoties LC deputātu iniciatīvai “Pilsētas sabiedriskā transporta attīstības stratēģija līdz 2018. gadam” tika papildināta ar priekšlikumu par elektrovilciena integrāciju pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā un šobrīd šis jautājums jau tiek risināts, pilsētas vadībai sadarbojoties ar valdību.
Esam iesnieguši 6 pieprasījumus domes vadībai, kuros prasīts skaidrot nepamatotus lēmumus, nesaprotamu rīcību vai kontroles trūkumu, piemēram, koncertzāles “Ave Sol” jautājumā, zemes atsavināšanas gadījumos (piem., Kleistu ielas gadījumā), saistībā ar Attīstības fonda izlietojumu, par likumam atbilstošu procedūru apiešanu u.c.
Jāatzīst, ka vairākos gadījumos, kaut arī LC būtiski iebilda, nav izdevies panākt vēlamo rezultātu. Tā, piemēram, LC iebilda pret pašvaldības tirdzniecības uzņēmuma “Sakta “privatizācijas metodi un gaitu, tomēr tas neguva domes atbalstu. Pateicoties LC deputātu aktīvām iebildēm, tika nodrošināta tālāka kinoteātra Rīga funkcionēšana.
LC deputāti ir pieņēmuši un uzklausījuši iedzīvotājus – vairāk kā 1000 cilvēku, kuri ar savām rūpēm ir vērsušies pēc palīdzības.
Atbild Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs un Rīgas mēra kandidāts Juris Lujāns:
Latvijas Pirmās partijas (LPP) Rīgas domes deputātu kandidātu sarakstā iekļauti trīs pašreizējie deputāti, LPP biedri – Andris Ameriks, Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs, Maija Vimba, kas strādā šajā pašā komitejā, un Pāvels Seļivanovs, pašvaldības sporta kluba „Rīga” vadītājs. Starp nozīmīgākajiem LPP deputātu paveiktajiem darbiem īpaši vēlētos izcelt visus tos risinājumus, kas bijuši vērsti uz nosacījumu un vides radīšanu straujai pilsētas attīstībai nākotnē un kas būs priekšnoteikums LPP prioritāšu veiksmīgai īstenošanai jaunajā domes sasaukumā.
Pēc Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja A.Amerika iniciatīvas reformēta Rīgas būvniecības procesa vadīšana un kontrole, izveidojot Būvvaldi un nosakot konkrētu administratīvo atbildību par katru procesa posmu. Pilsētas attīstības departamentā būvniecības birokrātisko šķēršļu novēršanai nodibināta Vienas pieturas aģentūra. Jaunā būvprojektu saskaņošanas un dokumentu aprites sistēma, izvirzot skaidrus kritērijus katrai projektu grupai un definējot vienotas prasības projektu iesniedzējiem, uz pusi samazināja būvprojektu skaņošanas laiku un nodrošināja augstākas kontroles iespējas. Vairāki tūkstoši projektu, kas ik gadu tiek apstiprināti Būvvaldē, līdz īstenošanai nonāk ievērojami ātrāk, līdz ar to rīdzinieki ātrāk iegūst jaunas dzīvojamās mājas, darba vietas, kultūras, atpūtas un izklaides objektus.
Izstrādāts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāns. Kopā ar piegulošo buferzonu, kuru arī skar saglabāšanas un attīstības plāns, Rīgas vēsturiskais centrs aizņem pusi no pilsētas 307 kvadrātkilometrus lielās teritorijas. Izstrādātais plāns paredz radīt iespējami labvēlīgākus apstākļus Rīgas unikālā kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas vērtību iekļaušanai aktīvā, mūsdienīgā pilsētvidē. Viduslaiku, jūgendstila un koka arhitektūras potenciāls tiks apvienots ar Eiropas pilsētu pieredzi investīciju ieguldīšanā gan jaunceltnēs, gan pārbūvēs, gan restaurācijas un modernizācijas projektos. Pilsētas centram kā Latvijas galvaspilsētas un reģiona metropoles kodolam jākalpo par darījumu, tūrisma, tirdzniecības, valsts pārvaldes un atpūtas vietu, kā arī par rīdzinieku dzīvesvietu ar drošu, videi draudzīgu un ērtu transporta sistēmu.
Izstrādāta Rīgas Attīstības plāna – pilsētas teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam un Rīgas attīstības programmas – pirmā redakcija. Tā nosaka galvenās jaunā Attīstības plāna prioritātes. Austrumu maģistrāle, Dienvidu tilts, Ziemeļu tunelis, divlīmeņu ceļu pārvadi, jaunas ielas un jaunas transporta kustības shēmas, sazarots infrastruktūras tīkls, apstādījumu rekonstrukcijas un paplašināšanas koncepcija, mazdārziņu attīstības programma un, protams, plaša mājokļu celtniecība – tās ir galvenās Rīgas attīstības stratēģijas nostādnes. Īstenojot tās par pilsētas budžeta līdzekļiem, mērķtiecīgi piesaistot valsts budžeta līdzekļus un privātas investīcijas, rīdzinieku ērtības, darba, atpūtas un izklaides iespējas iegūs jaunu kvalitāti un pietuvināsies Eiropas metropoles piedāvājumam.
A.Amerika vadībā izstrādātas starptautisku atzinību ieguvušās teritoriju attīstības koncepcijas Ķīpsalai un Daugavas kreisajam krastam, kur paredzēti vairākos līmeņos savienoti debesskrāpji, Kleistu un Buļļupes masīvam, Maskavas forštatei, Andrejsalai u.c.
Veikti detālpānojumi simtiem hektāru plašām teritorijām. Tajās noteikta atļautā un plānotā izmantošana, izstrādāti apbūves noteikumi, projektētas ielas, aizsargjoslas un komunikāciju shēmas, infrastruktūras objekti utt. Lai stimulētu šo procesu, tika organizēti starptautiski arhitektu plenēri par Ķīpsalas, Daugavas krastmalas, Līvu laukuma attīstības koncepcijām, kuru rezultātā saņemtie priekšlikumi iestrādāti Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plānā, topošajā pilsētas Attīstības plānā, kā arī, izstrādājot šo teritoriju detālplānojumu uzdevumus. Pasaules arhitektu un pilsētplānotāju piesaiste ļauj izvairīties no domes iepriekšējo sasaukumu laikā pieļauto kļūdu atkārtošanas un attīstīt Rīgu atbilstoši visaugstākajiem projektēšanas un būvniecības kritērijiem.
Ar mērķtiecīgu detālplānojumu izstrādes un investoru piesaistes politiku būvniecība Rīgā sasniegusi 53% no Latvijas kopējā būvniecības apjoma, turklāt tā pārvirzīta no lielveikalu celšanas uz dzīvojamo māju celšanu, bet pēdējā laikā – uz aktīvās atpūtas objektiem (jauni futbola laukumi, tenisa, golfa un kriketa laukumi, skeitborda rampas, veloceliņi utt.) un viesnīcām.
Pilsētas attīstības komiteja izplānojusi arī jaunos dzīvojamos masīvus Dreiliņos, Ziepniekkalnā-4, Juglas ezera apkaimē, Rumbulā („zaļā pilsēta”), kas būtiski papildinās pilsētas dzīvojamo fondu, tostarp ar pašvaldības daudzdzīvokļu mājām.
Uzskatu, ka principā atrisināts iekškvartālu apbūves jautājums. Apkārtējo dzīvokļu īpašnieku tiesības tika pielīdzinātas zemes īpašnieku tiesībām, līdz ar to nepieļaujot viena īpašuma izmantošanu un attīstību uz citu īpašumu vērtības samazināšanas rēķina. Visi iekškvartālu apbūves projekti tagad tiek skatīti Pilsētas attīstības komitejā kā attīstības priekšlikumi, paturot kontrolē gan iedzīvotāju viedokļu stingru ievērošanu, gan nepieciešamību regulāri sekot normatīvo aktu atbilstībai reālajai situācijai. Rīgas pilsētas Būvvaldei uzdots izvirzīt potenciālajiem būvētājiem maksimāli iespējamās prasības pret attālumiem starp esošajām un jaunajām ēkām.
Topošajā pilsētas Attīstības plānā paredzēts komplekss risinājums lielo dzīvojamo masīvu nākotnes pastāvēšanai. Pilsētplānošanas pārvalde kopā ar RTU Arhitektūras fakultāti ir izstrādājusi vērienīgu projektu „Otra Rīga. Dzīvojamo mikrorajonu attīstības perspektīvas”. Projekta ietvaros tapušais pētījums jau šobrīd sāk kalpot par rokasgrāmatu arhitektiem, plānotājiem, investoriem un protams, pašiem iedzīvotājiem. Uz tā pamata tiks arī rekonstruēta šo rajonu infrastruktūra, uzlaboti dzīves, atpūtas un izklaides apstākļi.
Uzsākta halles būvniecība 2006. gada pasaules hokeja čempionātam. A.Ameriks, uzņemoties atbildību Rīgas domes vārdā, sadarbībā ar toreizējo Ministru prezidenta biedru Aināru Šleseru un par sporta jomu atbildīgo izglītības un zinātnes ministru Juri Radzeviču radīja principiālo sadarbības shēmu starp pašvaldību, valsti, Latvijas Hokeja federāciju un investoru, kā arī panāca tās īstenošanu. Rezultātā vairākus gadus ilgušo neauglīgo sarunu vietā ir reālas cerības sagaidīt Rīgā pasaules hokeja svētkus.
Pēc A.Amerika ierosinājumiem pieņemti lēmumi neapbūvēt Doma laukumu, Līvu laukumu, Alberta laukumu, Pēterbaznīcas laukumu, Uzvaras parku, kanālmalas apstādījumus Bastejkalnā, teritoriju starp Dailes teātri, Brīvības ielu un Šarlotes ielu u.c. nozīmīgas publiskās telpas vietas.