Es nebiju domājis, ka tas būs Parex. Protams, visām bankām ir pienākuši grūti laiki, bet.. iespējams mani iespaidoja tas, cik veikli Parex izvairījās no Krievijas krīzes 1998. gadā. Tā vai citādi, es biju gaidījis, ka arī pēc šīs krīzes Parex būs palicis neskarts...
Jebkurā gadījumā, šī Parex lieta izvirza četrus praktiskus galvenos jautājumus. Pirmkārt, būtu pamācoši izprast, kāpēc Parex ir nonācis tādā situācijā. Otrkārt, rodas jautājums, vai nacionalizācija bija pareizais risinājums. Saistībā ar to rodas arī trešais jautājums, kā tas iespaidos mūs, nodokļu maksātājus. Un ceturtais – kura banka varētu būt nākamā?
Kādēļ Parex? Līdz galam nav skaidri saprotams, kas īsti ir noticis. Dažas amatpersonas pie visa notikušā vaino naudas noguldītājus, kas metās izņemt savu naudu no bankas. Gala rezultātā šis „noguldītāju skrējiens” uz Parex banku kalpoja kā palaišanas mehānisms visām no tā izrietošajām sekām, tomēr, es neuzskatu, ka tas ir pietiekams paskaidrojums. Varu izteikt trīs hipotēzes par to, kas ir noticis. Pirmā hipotēze – „Neveiksme”. Parex paņēma milzīgu (vairāk kā miljards eiro) sindicēto aizņēmumu, cerot labi nopelnīt, piemēram, kreditējot nekustamā īpašuma tirgu Latvijā. Cik es saprotu, runa iet par īstermiņa aizdevumiem (apmēram uz diviem gadiem), kuri parasti tiek pagarināti. Bet tad sākās globālā likviditātes krīze, un pēc tam arī pasaules finansu krīze. Likviditāte kļuva ļoti pieprasīta. Tāpēc kreditori atteicās pagarināt aizdevuma termiņu, un Parex nespēja pārdot savus aktīvus. Galu galā, kurš gan mūsdienās spēj pārdot nekustamo īpašumu? Hipotēze numur divi – Parex īpašumā bija daudz ASV ‘toksisko’ vērtspapīru. Hipotēze numur trīs – pati interesantākā- Parex sakrāja pārāk daudz pašaudzētus „toksiskus aizdevumus”. Protams, ka Finanšu un Tirgus Kapitāla Komisija (FKTK) turpina apgalvot, ka „augsta riska aizdevumi” banku sistēmā sastāda mazāk kā vienu procentu. Un tomēr, tikai nedēļu pirms, tie paši cilvēki centās pārliecināt, ka Latvijas finanšu sistēma ir pilnīgi stabila. Ja šī hipotēze ir pareiza, tas varētu nozīmēt, ka arī citām bankām varētu būt problēmas ar aizdevumu portfeli.
Vai nacionalizācija bija pareizais risinājums? Ja alternatīva bija ļaut Parex bankrotēt, tad es uzskatu, ka valdība rīkojās pareizi. Parex bankas bankrots varētu izraisīt vispārēju paniku un „noguldītāju skrējienu” uz bankām. Zaudētā uzticība banku sistēmai valstī radītu ekonomisko lejupslīdi, kas daudz neatšķirtos no 30-to gadu Lielās Depresijas, kuru piedzīvoja ASV. Lai nu kā, nav nekāda iemesla priecāties par šo jaunieguvumu. Valsts īpašums nozīmē, ka valdība ir apņēmusies samaksāt par Parex nemākulīgo vadīšanu ar nodokļu maksātāju naudu. Nodokļu maksātāju galīgās izmaksas būs atkarīgas no tā, cik droši būs bankas aktīvi.
Visbeidzot, kura banka varētu būt nākamā, ja tāda vispār būtu? Atbilde uz šo jautājumu ir atkarīga no tā, kā mēs vērtējam notikušo ar Parex- neveiksme, pārmērīgas saistības ar amerikāņu riskanto hipotēku, vai mūsu pašu pārāk lielais riskanto hipotēku skaits. Tomēr, ir skaidrs, ka jebkurš no augstāk minētajiem variantiem kombinācijā ar lielu īstermiņa sindicēto aizņēmumu nav laba zīme.