Atslēgvārdi:

Kādēļ dzīvot Latvijā? Ideja par globālu Latviju 46

Svētku laiks ir jauks ne tikai ar ziemas brīvdienām - tā ir arī iespēja varbūt tikai reizi gadā klātienē parunāties ar cilvēkiem, kas mācās vai jau ir pabeiguši mācības labākajās pasaules augstskolās, šobrīd dzīvo citās valstīs, bet brīvdienās viesojas Latvijā.

Iesaki citiem:

Tie ir Latvijas talanti, leģendārās "aizplūdušās smadzenes", kas varbūt šurp atgriezīsies, varbūt - nē, bet kuru, vismaz man šeit, dzīvojot Latvijā, gada laikā ļoti pietrūkst!

Bijām norunājuši šaurākā pulciņā padiskutēt par tēmu 'Kas jādara, lai talantīgi cilvēki izvēlētos dzīvot Latvijā?' Vienojāmies sarunu fokusēt ap jūlija Rīgas Laika rakstu "Sarunas mainoties gadalaikiem" par ārzemju augstskolu beidzējiem (un uz ko viņi var cerēt Latvijā), kā arī divus raidījuma Viss Notiek sižetus (lūk viens, lūk otrs) par latviešiem, kas jau izvēlējušies atgriezties.


Kādēļ dzīvot Latvijā?

Taču diskusija negaidīti izvērtās plašāka un iekļaujošāka. Kā jau daudzas labas lietas 21.gadsimta otrajā dekādē, arī šī sākās tviterī. Jautājums, ko gandrīz nejauši tur uzdevu (vairāk stāstot par tās dienas situāciju, nekā cerot uz tviterotāju atbildēm): vai un kādēļ dzīvot Latvijā?



Uzdevu jautājumu un pazudu, jo atbildes negaidīju. Bet atbildes bija. Daudz. Vērtīgas. Publiski apņēmos tās apkopot, lai nepazūd internetā! Pašas atbildes var apskatīt šeit.

ĻOTI atšķirīgas.

Daļa manu "respondentu" uzskatīja, ka Latvijā dzīvot nav vērts - dažādu iemeslu dēļ, piemēram, materiālais nodrošinājums, defekti sabiedrībā, pārvaldē. Vēl daži, - ka ir vērts, bet iemesli nav racionāli izskaidrojami: tie ir līdzīgi vecāku un bērnu attiecībām. Vai - tie ir sajūtami, tikai ilgu laiku esot prom no Latvijas. Sak, esi Latvijā? Cik žēl, tātad nesaproti un nesapratīsi ar'...

Bet lielākā daļa tviterotāju tomēr izvēlējās kaut pamēģināt man iemeslus izskaidrot. Atļāvos šos iemeslus sagrupēt sešās kategorijās - tās iekļauj arī iemeslus, ko man gan pirms tam, gan vēlāk stāstīja citi bijušie un šobrīdējie "ārzemnieki":

1) Īpašā un citur neesošā mājas sajūta. Šis ir bez konkurences pats populārākais iemesls vismaz manu "respondentu" lokā! Vieni to tā arī sauca - mājas sajūta, " в гостях хорошо, а дома лучше". Citi piesauca katrs savus šīs pašas sajūtas atribūtus - iespēju veikalā iegādāties 10 dažādas sieriņu šķirnes, īpaši rakstainos cimdus, bērzu sulu, rupjmaizes smaržu. Katram kaut kas savs, diez vai vispārināms, diez vai rīcībpolitikas kategorijās izsakāms...

2) Latvijā esot labs augstvērtīgai dzīvei nepieciešamo faktoru komplekts. Daba, kultūra, pietiekams labklājības līmenis, vismaz 300 putnu sugas. Un no tvitera tagad zinu, ka vismaz trim cilvēkiem ar to pietiek!

3) Iespējas. It sevišķi jauni cilvēki, kas ir bijuši arī citās valstīs, novērtē to, cik daudz iespēju ir mazā sabiedrībā, kur talantīgam cilvēkam vieglāk "izsisties" un mazāka sociālā statusa noteiktā distance.

4) Pašu iedzīvotāju piedalīšanās Latvijas veidošanā - lai līdzdarbojoties sabiedriskos, politiskos jautājumos izveidotu tādu valsti, kādā paši vēlamies dzīvot!

5) Ticība Latvijas nākotnei. Viens tviterotājs minēja šādu iemeslu, par kuru pati nebūtu iedomājusies - viņaprāt, pēc 10-20 gadiem Latvija būs starp pasaules attīstītākajām valstīm. Un - nudien, kādēļ lai viņam nebūtu taisnība?

6) Visbeidzot, tika pieminētas arī grūtības integrēties citās sabiedrībās - svešuma sajūta, kultūras barjeras, sevis kā imigranta apzināšanās.



Gudriem cilvēkiem pievilcīgāka Latvija

Atbilde, ar kuru tikai reizi sastapos tviterī, bet toties vairākas reizes klātienē, runājot ar cilvēkiem, kas ārzemēs dzīvojuši ilgāku laiku: dzīve Latvijā ir sākumpunkts, savdabīga liktens nejaušība. Bet tālāk cilvēkam pašam jālemj, kur labāk dzīvot. Palikt tur, kur pavadīta bērnība, vai doties tālāk. Un nevienam nav tiesības ko pārmest par viņa izvēli.

Manuprāt, šī ir doma pie kuras, neskatoties uz milzīgo aizbraukušo skaitu, joprojām neesam pieraduši! Domājot par aizbraucējiem, pēc noklusējuma pieņemam, ka viņi ir devušies prom apstākļu spiesti. Bet ne vienmēr tā ir taisnība. It sevišķi talantīgiem cilvēkiem.

Tas ir absolūti normāli, neizbēgami un pat pareizi, ka mūsdienu pasaulē cilvēka dzīvesvieta var būt fluīda. Mainīsies. Visā pasaulē esmu sastapusi britus, frančus, dāņus, kas brīvprātīgi pārcēlušies uz dzīvi citur - dažkārt savas dzīves laikā apmetoties pat 5 dažādās valstīs.

Atzīsim sev godīgi! Atsevišķās jomās cilvēka izaugsmei nepieciešamā intelektuālā vide un iespējas Latvijā ir vienkārši par šauru: Latvijā nekad nebūs tik specializētas un niansētas intelektuālās, akadēmiskās, zinātniskās, biznesa vides, lai šeit savus "griestus" varētu atrast talantīgi cilvēki pilnīgi VISĀS jomās. Pat Dānija un Lielbritānija to nespēj piedāvāt!

Protams, ka tas nenozīmē, ka, saskaroties ar šo atziņu, varam vienkārši nolaist rokas un neko nedarīt. Mums ir jādomā par to, lai šī vide šeit būtu pievilcīgāka - tas taču ir vajadzīgs visiem, arī tiem, kas no Latvijas prom braukt nemaz netaisās!

Sarunās apmēram apjautām faktorus, kas Latviju padarītu (un zināmā mērā jau padara!) par pievilcīgāku dzīvesvietu gudriem cilvēkiem nekā daudzas sabiedrības, kuras ekonomiskās labklājības ziņā mums ir tālu priekšā:

1) šobrīd plaukstošās un aizvien kvalitatīvākās mūsdienīgas kultūras/intelektuālās norises Rīgā, kad teju katru dienu "ir ko darīt" un ar ko sarunāties, no kā mācīties. Ļoti retās pilsētās, valstīs, kur mūsējie šobrīd dzīvo, ir Rīgai līdzvērtīgas iespējas;

2) iespēja paveikt ko mūsu nelielajai sabiedrībai īpaši nozīmīgu vai to transformēt tā, kā lielākās sabiedrībās nemaz nebūtu iespējams;

3) priekšrocības, ko talantīgiem cilvēkiem rada tieši pats fakts, ka viņi pieder mazai valstij (lielākas "izsišanās" iespējas pasaulē kā Latvijas pārstāvjiem);

4) maza sabiedrība nozīmē arī to, ka nevaram atļauties pārliekus specializēties un pazaudēt " lielo bildi"- cilvēkiem ir jāprot vairāk lietu, jāiegūst plašāka profila zināšanas nekā lielākās sabiedrībās, kur darba dalīšana var būt niansētāka. Tas var nozīmēt lielāku elastīgumu, interesantākus darbus, plašākas saskarsmes un sinerģijas iespējas ar citu nozaru zinātājiem (katram nav jātup savas šaurās specializācijas "alā").



Ideja par globālu Latviju

Kā redzams, jau šobrīd talantīgiem cilvēkiem ir iemesli dzīvot tieši Latvijā. Bet noteikti ir arī kur "augt", šīs iespējas paplašināt. Tik ārkārtīgi svarīga ir pareiza attieksme!

Ko ar to domāju? To, ka, strādājot pie šī iespēju klāsta paplašināšanas, vienmēr ir jātur prātā, ka pat tad, ja Latvija būtu dzīvei visdraudzīgākā valsts, vienmēr būs cilvēki, kas šeit būs pavadījuši bērnību, aizbraukuši un atgriezties nevēlēsies.

Normāli. TAS IR NORMĀLI!

Taču tas nenozīmē, ka drīkstam izšķērdīgi attiekties pret šiem talantiem... Cilvēks, kurš fiziski nedzīvo Latvijā, tādēļ vien mūsu kopienai nav "zudis"!

Lai to "no iekšām" saprastu, būtu jāpārdomā mūsu līdzšinējā izpratne par Latviju.

Piedāvāju beigt domāt par mūsu valsti tā, kā to darījām tajos aizvēsturiskajos laikos, kad pasaulē nebija brīvi pieejams internets! Jau iepriekš esmu rakstījusi - Latvija kā kopiena ir globāla, nevis ģeogrāfiski ierobežota; atrašanās faktam konkrētā teritorijā ne obligāti būtu jābūt vienīgajai (vai pat galvenajai) piesaistei Latvijai!

Savās sarunās noskaidrojām, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši (šeit ar "latviešiem" es domāju visus bijušos Latvijas iedzīvotājus!) dažādu motivāciju vadīti labprāt dalītos ar savām zināšanām un citādi palīdzētu labākas Latvijas veidošanai, bet ... viņiem tam netiek piedāvātas JĒGPILNAS iespējas! Nereti radot sajūtu, ka nevienam šeit, fiziskajā Latvijā, viņu (dažkārt pat Latvijas valsts apmaksātās!) pasaules labākajās augstskolās iegūtās zināšanas nav vajadzīgas.

Kā lai to savādāk nosauc, kā izšķērdība pret talantiem, pret Latviju?

Ja cilvēks ir beidzis pasaules labākās augstskolas, strādā labi apmaksātu darbu, bet pateicības vārdā ir gatavs ko bez atlīdzības vai uz labiem nosacījumiem darīt Latvijas labā - kādēļ to neizmantot?

Jā, šāda motivācija ir, turklāt (kā par pārsteigumu sev atklāju) nav reta! Niansēs gan tā, protams, atšķiras. Vieni vēlētos Latvijai kaut vai no tālienes palīdzēt, jo jūtas parādā par šeit iegūto/apmaksāto izglītību. Citi - ar domu par savu atgriešanos reiz tālākā nākotnē. Citi - vēloties uzlabot dzīves apstākļus šeit palikušajiem draugiem/radiem. Vēl kāds vienkārši pārmaiņas pēc vēlas nevis vienkārši strādāt garlaicīgu, lai arī labi apmaksātu darbu, bet gan savā brīvajā laikā izdarīt ko labu! Un kādēļ ne Latvijai?

Un, ja tā padomā, daudz ko taču var darīt arī tāpat, bez kāda īpaša plāna, valstiskas koncepcijas vai stratēģijas. Pietiktu ar akciju, pēc kuras varētu sākties vilnis. Ideju par to, ko mēs katrs kā globālais latvietis varam darīt mūsu kopējās kopienas veidošanai, ir taču bezgalīgi daudz, teiksim:
1)nolasīt lekciju kursu (kaut online) par jautājumiem, kuri LV svarīgi, bet neviens cits tajos pagaidām neorientējas;
2)taisot biznesu konkrētā valstī, youtube vai blogā ielikt latviski pamācību, kā tur nodibināt uzņēmumu,
3)dzīvojot kādā no eksotiskajām valstīm, iedot savus kontaktus Latvijas medijiem lai gadījumā, ja tajā valstī notiek kas svarīgs, Latvijas sabiedrībai ir priekšstats no "savējiem".

Ļoti daudz ko var izdomāt, ja vien ir griba un entuziasms!

Kā būtu, ja mēs pamēģinātu vienu eksperimentu: "inventerizēt" Latvijas globālo cilvēku prasmes un zināšanas - kaut vai uztaisot vienkāršu Excel sarakstu, kur katrs (vienalga, vai fiziski Latvijā vai jebkur citur) var ierakstīt, kas ir tas, ko viņš pats jūtas spējīgs izdarīt mūsu sabiedrības, Latvijas labad? Sākot no visniecīgākās lietas, līdz pat grandioziem plāniem.

Vai kas tāds varētu izdoties?

[Papildinājums 06.01.2013]: mēģinām šeit!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (46) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Uldis

Mīlēt savu zemīti un tautu nevis tapēc ka viņa man kaut ko ir vai nav devusi , bet tapēc ka viņa vispār ir.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Voldis

Paturēsim prātā arī, ka katrai tautai ir SAVA DVĒSELE, enerģētiski informatīva realitāte, kurai ir savi uzdevumi, ko varam veikt tikai kopībā!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Bernhards

Kāpēc netiek likts akcents uz vārdiņa -DZIMTENE!No šā vārdiņa izpratnes katrs arī jūtas piederīgs un arī noderīgs Latvijai!
Protams katram ir sava izpratne,bet vai cenšamies izprast tās patieso nozīmi?-Nozīme ir tā,ka šeit ir VIENĪGĀS mājas LATVIEŠIEM.
Ja uz šo lietu liks akcentu,tad nebūs vairs JAUTĀJUMU!
Savādāk nezinu,-kā varam pastāvēt!!!
Var jau domāt par gudro''smadzeņu''piesaisti.Bet,lai tas notiktu,-tieši šeit ir vajadzīgi garīgi motivēti,-ar atbildību un mīlestību vadīti cilvēki,kas pieņem šo informācīju,kas tālāk tiek dota tautai viegli saprotamā veidā!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
non-PC

Latvijā ir forši dzīvot tāpēc, ka tur ir rases ziņā homogēna vide - 99% iedzīvotāju pieder baltajai rasei.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kārlis Rokpelnis

Kādēļ dzīvot Latvijā? Ideja par globālo Latviju
Šo rakstu izlasījām latviešu Annas Ziedares Vasaras Vidusskola Austrālijā 5. Klases nodarbībā par latvietību. Dažas pārdomas un secinājumi no mūsu klases pārrunām:
• Māju sājūta vari atrast daudzās vietās, toties nostaļģija ir un paliek saistīta ar Latviju pat tiem, kas Latvijā nav auguši un varbūt pat tur nekad nav bijuši, bet apzinās sevi kā saistīti ar Latviju.
• Mēs uzskatam, ka Rīga un Latvija konkurē ar jebkuru vietu pasaulē, ieskaitot Austrāliju, kā iespējama dzīves vieta, un šī konkurence ir uz vienādiem noteikumiem.
• Jāmin, ka Latvijai vajag labu infrastruktūru, ko visi vari atļauties. Visiem ir iespēja izbaudīt Latvijas dabu un kultūru, bet ne visi vari atļauties skaistas drēbes, lielas mājas un labas skolas. Latvijā ir resursi, bet jautājums ir, kam tie ir pieejami. Vienlaicīgi ir jānovērtē šo resursu konkurētspēju ar citām vietām pasaulē. Salīdzinoši ar tagad Adelaides +40 grādiem, pludmales apmeklējumi šķiet daudz pievilcīgāki kā aukstās Latvijas ziema ;) .
• Ekonomiski, finansiāli un citādi Latvijai ir redzama saulaina nākotne. Bet jautājums ir - vai šī nākotne ir tik pievilcīga, lai uz Latviju pārvāktos? Kāpēc doties kur citur, ja tepat (Austrālijā) ir labi? Redzam pozitīvu nākotni, bet ne pietiekoši, lai tūlīt tur aizbrauktu uz dzīvi. Protams, vēlam Latvijai kļūt tik konkurētspējīgai, lai pat no šejienes cilvēki vēlētos uz turienit pārvākties!

Globālā latvietība jau pastāv un ir pastāvejusi jau kopš svētceļieku izbraukšanas uz Dienvidamerikā, Piektā gada revolucionāru trimdas, Otrā psaules kara bēgļu izbraukšanas un izsūtīšanām uz Austrumiem. Mūsuprāt, jebkāda veida pārdomām par jauno izceļošanas vilni, kas ir aprakstīts šajā rakstā, būtu jāsaistās ar jau esošajam latvietības un ar Latviju saistītajām institūcijam, ko izveidojuši un turpina uzturēt iepriekšējo izbraucēju paaudzes. Protams, lai veidotos šāda sasaiste, soļi pretī jauniebraucējiem un „jaunajai globālajai Latvijai” ir jāsper arī no trimdinieku un citu jau pastāvošo aizrobežu latviešu kopienu puses.

Annas Ziedares Vasaras vidusskolas (http://www.facebook.com/AnnasZiedaresVV) 2013. gada 5. klases skolēni Kristaps Brūns, Andrejs Jaudzems, Šarlote Jakse, Emīls Baumanis un pasniedzējis Kārlis Rokpelnis.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Liels, liels paldies Jums par iesaistīšanos diskusijā un vērtīgām pārdomām! :) Novēlu mums visiem, lai Latvijai reiz kļūtu par tik dzīvei pievilcīgu dzīvesvietu, ka cilvēki no Austrālijas vēlētos šurp pārcelties! Labs izaicinājums nākotnei! :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ķīps

Ir divas lietas- strādāt un dzīvot. Ideāli, ja vieta, kur to dara, sakrīt. Starpstāvoklis- komandējumi- strādāt ārzemēs, bet atgriezties Latvijā. Vēl starpstāvoklis- strādāt attālināti. Diemžēl tehnoloģiski tas ir iespējams, tikai praksē tas notiek reti- tajos gadījumos, kad ar darba vietu, kolēģiem nav nepieciešama aktīva komunikācija. Tāpēc strādāšana ne vienmēr nozīmē arī dzīvošanu, tur kur strādā. Dzīvošana Latvijā ir prestiža. Es te gan runāju par prātiem, ne apteksnēm
Pasaulē, savukārt, dzīvošana laukos ir prestiža. Uz Latviju to var attiecināt daļēji- pilsētu priekšpilsētas ir arī lauku priekšpilsētas, savukārt dziļajos mežos nav infrastruktūras, ceļu pirmām kārtām. Dziļie meži, pie kam, gan ir tikai Latvijas specifika. Pēc iedzīvotāju blīvuma uz vienu kvadrātkilometru esam pēdējā vietā Eiropā (mazāk gan ir Norvēģija, bet tā nav EU valsts). Tāpēc dzīvojot Latvijā, ir ko elpot, nav jāskatās kaimiņam pakausī. Citiem vārdiem tā ir neapjausta vērtība.
Jā, un piekrītu Kažokas kundzei, ka Latvija ir globāls, ne ģeogrāfisks jēdziens. Ja Eiropas savienības pilsonim visur , visās valstīs būs vienādas tiesības, tad tas nebūs svarīgi, ka tava mītnes zeme ir Latvija un Tu esi un paliec tās pilsonis. Tāpēc, šķiet interesanta doma, ka jau tagad fiziskā dzīves vieta nevar būt šķērslis, lai būtu Latvijas patriots. Cits jautājums kā šo izpratni izmantot. Excelis ir labs sākums, bet var ar to var izraisīt lavīnu- šaubos.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
raimonds nipers

Ka šajā valstī var dzīvot - labklājība ir nodrošināta tikai valsts ierēdņiem, Latvijā ir lielākā ,287600 darbinieku, attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu un nekompetentākā valsts pārvalde ES( Pasaules bankas dati )Lai to uzturētu Latvijā ir lielākais nodokļu slogs ES .No vidējas valsts darba algas 450 ls maksājot valsts noteiktos 14 nodokļus mēnesī valsts iekasē vidēji 75%

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
vientiesis

Mūsu valsts ir pašpietiekama. '
Mūsu valsti veido klerki, bet pārējie ir vajadzīgi vēlēšanām un nodokļiem.
Mūsu valstī ir izkropļots redzējums par naudas radīšanu. Visiem liekas ka tā rodas kasē. Bet naudu rada tikai ražotāji, visi pārējie skolotājus, ārstus un citus no budžeta dzīvojošie ir tika un vienīgi patērētāji. Un tā kā ražošanaun vispār uzņēmejdarbība pie mums nav godā, tad sekas tam ir milzīgai ārējais parāds. Par kura atdošanu nu ne viens pagaidām arī nedomā. Un arī kā var atdod, ja mēs neko prātīgu neražojam.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Aija Freimane

Paldies Ingrai Skreabai Un Ivetai Kažokai! jauki, ka tēmu aktualitāte in nenovecojoša, tikai žēl, ka nekas nemainās kopš savulaik pētīju Nacionālo Inovāciju sistēmu no dizaina apsketa... Un jauki, ka v;ek kādā darbā izlasu 'social well-beeing', sociālā labklājība, kas tagad ir mana doktora darba pamats no dizaina skatu punkta.... Esmu viena no tiem, kas pēc otrā maģistra grāda iegūšanas Londonā atgriezos Latvijā, strādāju un tagad esmu doktorante Latvijā! Viennozīmīgi piekrītu, ka Latvija IR iespēju zeme!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vjačeslavs Kaščejevs

Talants ir tur, kur ir pārliecība, motivācijas un ticība. Un mans liels prieks to lasīt šajās rindās un starp rindiņām. Pilnīgi piekrītu par līdzšenējās izpratnes pārdomāšanu: "Latvijas identitāte" ir ideja, ticība, piederība, kas ir iemiesota reālos cilvēkos (kur tie arī neatrastos). Vēlmi atgriezties / piederēt rada tieši šī idejiskā un garīgā kopīga. Un tā ir jārada un jāiemieso tieši jaunajiem un talantīgajiem. Lai izdodas!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
vientiesis

Ir jau skaisti izrauties pasaules plašumos un izbaudīt plašo iespēju loku. Taču lielākajam baudītāju lokam tas aprobežojas ar vienkārša melnstrādnieka, vai labākajā gadījumā brigadiera funkciju pildīšanu, kas bieži vien neatbilst iegūtai izglītībai. Protams, kā jau zināms ir arī izņēmumi.
Ir ļoti patīkami izrauties no miskastes un iebraukt kaimiņu sakārtotā sētā, kurā tevi vēl piedevām sagaida un piedāvā iepazīšanās šļuku. Taču skarbā patiesība ir vien tajā, ka tu tur esi vajadzīgs kalpa lomai lai arī ļoti izpušķotai. Tajā pašā laikā Latvijā kļūst arvien tukšāka no cilvēkiem. Un zemes, uzņēmumi un niecīgie dabas resursi tiek nopārdoti svešzemniekiem. Var iestāties situācija, kad vairs nebūs kur atgriezties.
Ne viens mūsu vietā Latviju nesakārtos un, ja arī sakārtos, tad tas noteikti nebūs latviešu valodā, bet varbūt angļu, ķīniešu, arābu, krievu vai kādā citā valodā. Tā kā mīlīši atlocīsim piedurknes un ņemsim rokā mēslu dakšas. Un tikai tad, kad izmēzīsim savu māju un sakārtosim to pēc savas saprašanas un patikas, tikai tad mēs varam sākt mēģināt mācīt pārējs kā labāk dzīvot.
Vēl daži jautājumi pārdomām:
1. Vai, mūsu mīļā, Latvija nav par mazu, lai kļūtu globāla un vai to arī vajag;
2. Ja mēs esam tik gudri un spējīgi, tad kāpēc nevaram valdīt pār pasauli dzīvojot Latvijā;
3. Vai latvietis ģenētiski ir spējīgs demokrātiski pārvaldīt savu valsti;
4. Kāpēc mums vienmēr kāds cits ir vainīgs mūsu nelaimēs;
5. Kad mēs beigsim raudāt par saviem pārdarījumiem;
6. Vai nevajadzētu to visu atstāt vēsturniekiem, bet pašiem beidzot, sevi apzinoties, iet tālāk ar augsti paceltu galvu;
7. Beidzot atkratīties no vēsturiskā konformisma (latvieši vienmēr mācējuši sadzīvot ar visām varām kuras gājušas pāri Latvijai) un atcerēties, ka šī ir mūsu pašu valsts un sakārtot to, lai tā kalpotu saviem iedzīvotājiem, nevis sev.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Ļoti, ļoti piekrītu jūsu 7.jautājumam

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Laila Jansone

Ideja par globālu Latviju man patika un lika aizdomāties...
Es uzskatu, ka par latvieti tevi nepadara fakts ka tu dzīvo Latvijā, bet gan fakts ka tu "iekšēji" atdzīsti sevi par latvieti un nav nozīmes kurā pasaules malā atrodies. Piemērams, mana draudzene dzīvo Spānijā jau piekto gadu (iemīlējās spānietī) un šā gada oktobrī viņa rīkos kāzas. To es pieminēju tādēļ, ka viņa vēlās kāzas ar LATVIEŠU TRADĪCIJĀM... līgavainis neiebilst,jo vēlās lai mīļotā būtu laimīga.
Manā skatījumā tās nav tikai kāzas ar latviešu tradīcijām, tie nav tikai Līgo vai Ziemassvētki ar piparkūku smaržu un deviņiem ēdieniem...tas ir daudz vairāk...un ja mēs šo mājas sajūtu spējam saglabāt atrodoties citā valstī, tad tā ir vēl lielāka vērtība - tās ir solis uz Globālu Latviju!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Banuta Rubess

Iveta, ļoti labs raksts. Latvijā pieprasa pazīšanās, nevis zināšanas. Joks.
Tie, kas saka, Latvijā es tieku tālāk uz priekšu, acīmredzot nevar atrast, kā iesakņoties fluīdā mītnes zemē. Mans vectēvs, skolotājs no Latgales, teica, ubi bene, ibi patria. Agrāk es viņam nepiekritu.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

"Latvijā pieprasa pazīšanās, nevis zināšanas. Joks."
Baņuta, katrā jokā, protams, ir daļa patiesības: es tomēr ceru, ticu un mēģināšu panākt, lai tas mainās

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Andris Pauls-Pāvuls

Un tagad, dārgie iezemieši, samainām latviešus pret krieviem, un lasām "Kādēļ dzīvot Krievijā? Ideja par globālu Krieviju" un tikai nesākam šausmināties par Maskavā uztaisītu vienkāršu Excel sarakstu...

Ingrairnice
Ingra Skreba

Iveta, paldies par rakstu!
Esmu viena no tiem latviešiem, kas jau vairākus gadus ir prom no Latvijas. Katram no mums ir pilnīgi cita situācija un motivācija kāpēc?! Man tās bija iespējas paplašināt savas zināšanas un paskatīties uz dzīvi no citas perspektīves. Latvija ir joprojām mīļa, jo tās tomēr ir mūsu pirmās mājas. Domājot par Latviju, savu maģistra darbu veltīju tieši par Latvijas attīstību tagadnē un nākotnē, vai ari, kādu to vēlētos redzēt, savu zemi, Latviju. Es rakstīju par 'Inovāciju Kultūras attīstību valsts mērogā'. Ja ir interese, šeit ir neliela prezentācija: http://prezi.com/cwhbbyracjht/national-innovation-culture-latvia/?kw=view-cwhbbyracjht&rc=ref-454829M

Mēs domājam, arī atrodoties citā pasaules malā/ valstī, mēs domājam, dzīvojam līdzi un vēlamies dalīties, un redzēt savas valsts attīstību/ izaugsmi.
Man patika doma par Globālo Latviju. Ne visi atgriezīsies, tas ir jāsaprot. Pasaule ir plaša un iespēju ir daudz. Bet kāpēc neizveidot interaktīvu vidi, kur tie latvieši, kas vēlas dalīties ar zināšanām un brīvprātīgi, varētu vismaz online vidē to paveikt. Tādā vidē var iepublicēt, piemēram, jautājumus no Latvias puses, kam būtu nepieciešama papildus informācija vai informācija citādā griezumā, un ari paši latvieši dzivojoši ārzemēs, var ievietot savu informāciju ar kuru vēlas dalīties.
Piemēram, kā notiek citu kultūru integrācija noteiktā valstī, vai kā darbojas Mentor programas kādā ārzemju augstskolā. Es pati esmu Mentors Aarhus Universitātē Dānijā, un šīs zināšanas ir ļoti ļoti vērtīgas.

Mēs mīlam Latviju!

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Sveiki, Inga! Es sava bloga ieraksta beigās pievienoju to piesaukto Excel failu - varbūt jums arī vērts tur ierakstīt savas zināšanas?

Ingrairnice
Ingra Skreba

Ingra! Mans vārds ir neparasts un nepierasts:)
Paldies, Iveta! Noteikti sākšu ar excel, bet nākotnē derētu padomāt ko interaktīvāku, padomāt mums visiem.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
gd

Varu minēt vēl vienu iemeslu, par kuru tauta jaunībā ne vienmēr aizdomājas, bet kuru apjēdz mazliet vēlāk.

Dzīve svešumā nozīmē praktiski drošu dzīves partnera iespēju degradāciju. Sociālo kastu ziņā "apprecēt latvieti" nāk kaut kur stipri zemu visās sabiedrībās, pēc visām Rietumu nacionalitātēm, taču visdrīzāk mazliet virs precībām ar attīstības valstu partneriem. Tas nozīmē, ka it sevišķi "smadzenēm", it sevišķi ja ir jau pieņemta profesionālā devalvācija (Latvijā biji ierēdnis, Īrijā - sētnieks), ir jāsamierinās ar pamatīgu diskauntu partnera meklējumos, ja tas notiek ārpus latviskās kopienas. No pretējās puses šis diskaunts, ņemiet vērā, ir loģisks. Zinātniski izsakoties, priekš partneru tirgus, pirmās pāudzes emigrantu "ģenētiskā vērtība" ir unobservable, kās ir sevišķi neizdevīgi taisni ģenētiski kvalitatīvajam galam.

Tāpēc ļoti bieži partneri tiek meklēti Latvijā. Tas ir loģiski, bet sekas tam ir Latvijai labvēlīgas - tādās ģimenēs jautājums par "varbūt atgriezties Latvijā?" īsti nekad no dienaskārtības nenotiet. Šis varētu būt viens no svarīgākajiem iemesliem uzturēt aktīvu sadarbību ar ārvalstu diasporu (pārējām tur lekcijām un kam tur vēl ir maza nozīme, cilvēki saprot arī angliski un gan jau atradīs, ko viņiem vajag bez diasporas).

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

nu nezinu ... varbūt pirms kādiem 20 gadiem tā bija, bet, manuprāt, mūsdienu cilvēki vairs šādas izvēles neveic, paļaujoties uz "sociālo kastu" principu :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
gd

Bezklasu sabiedrība? Nekas tāds pagaidām nav redzēts. "Mūsdienu cilvēki".. nesen kaut kur bija raksts, ka pēdējā laikā ASV pateicoties ilgstošai meritokrātijai un reliģijas ietekmes kritumam vairs nenotiek vispār nekāda sociālo klasu "samaisīšanās". Tiek izvēlēti līdzvērtīgi partneri ar izcilu precizitāti (izglītības, attiecīgi, arī intelekta ziņā) un viņiem dzimst tādi paši bērni.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
gd

Tāpēc jau latvieši tā mīl "Ziemassvētku ciemošanos". Parasti tas visiem garantē sociālās klases kāpumu vismaz pa kādiem diviem pakāpieniem. Visiem bez izņēmuma.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
maasa

Iveta, nav, nav tā pagātne. Nesen lasīju P. Sahlberg "Finish Lessons" (par izglītību, bet tas nav svarīgi). Tur autors mēģina parādīt, cik augsts ir skolotāja profesijas prestižs somu sabiedrībā un to viņš dara... lietojot aptauju datus par to, kādas profesijas pārstāvi respondenti vislabprātāk izvēlētos par savu dzīvesbiedru. :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
no klaida

Varbūt šis apgalvojums attiecas uz vīriešiem, bet nez vai uz sievietēm. Jā, latviešu vīrieša - melno darbu darītāja statuss rietumos ir zemāks nekā vietējā vīrieša. Savukārt austrumeiropiešu sievietes rietumos ir cieņā - dažviet ASV sieva-eiropiete skaitās pat trofeja. Protams, no latviešu tautas dzīvā spēka uzturēšanas viedokļa labāk ir precēties savā starpā latviešiem, bet arguments, ka ārvalstīs ir sliktāka partnera izvēle ir garām - tieši otrādi, sievietei tieši rietumos ir lielākas izvēles iespējas, jo rietumvalstīs ir lielāka stabilo, ģimenes dzīvei piemēroto un, jā, turīgo vīriešu masa nekā LV, kuru ir mocījušas sociālās pārmaiņas, kas ir īpaši negatīvi skārušas vīriešu populāciju. Latviešu vīrieši nebūt nav slikti un ir pat izskatīgi, taču ģimenei piemēroto visām nepietiek, tāpēc šis arguments ir garām. Vismaz attiecībā uz sievietēm.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
no klaida

Godīgi sakot, šis arī ir vienīgais iemesls, kāpēc es pati vairs neatrodos Latvijā, jo gluži vienkārši aizprecējos prom. Latvijā man bija visai laba dzīve, liela alga, bagāta kultūras dzīve, utt. Latvijai ir daudz priekšrocību.. tīri no dzīves kvalitātes viedokļa. Taču sievietei Latvijā ir grūtāk nekā rietumos (piemēram, ASV sievietes, it īpaši baltās sievietes, statuss ir ļoti augsts). Vīrietim savukārt ir izdevīgāk dzīvot Latvijā, jo viņa statuss Latvijā ir augstāks nekā rietumos, tāpat arī vīrietim Latvijā daudz lielākā mērā tiek piedoti dažādi "grēciņi".

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Danute

Paldies par rakstu!
Par Excel tabulu nosmaidīju - iespējams, ka tādas tabulas efekts būtu atskārsme, ka mūsu ir daudz. Daudz par daudz vienai tabulai. :)
Par lielu un globālu Latviju!

Dd 20130227 8028
Madara Peipiņa

Iveta, paldies par rakstu - šī ir tēma, par kuru ir sanācis daudz runāt un domāt pēdējo divu nedēļu laikā, kad uz Ziemassvētkiem mājās un ciemos ir atbraukuši tuvi draugi un ģimenes locekļi, kas dzīvo, strādā, mācās un vienkārši IR citur. Daudziem no viņiem ir ļoti personīgi stāsti, kādēļ viņi šobrīd nevar un negrib atgriezties Latvijā. Viens no šiem stāstiem ir ļoti tieši saistīts ar izglītības sistēmu visos tās līmeņos - tā kā šim cilvēkam darbības joma ir ļoti saistīta ar akadēmisko vidi un zinātni, kamēr nebūs krasu pārmaiņu izglītībā, viņš atpakaļ visdrīzāk nebrauks. Citiem nebūšana Latvijā saistās ar mērogu un vērienu - tie vienkārši ir par mazu.

Mani novērojumi liecina, ka Latvijas vērtību un dotās iespējas palīdz novērtēt vairāki faktori:
1) spēja ielikt sevi lielākā, globālā kontekstā, redzēt "lielo bildi", un tam ļoti palīdz, ja cilvēkam ir bijusi iespēja kādu laika posmu dzīvot dažādās pasaules vietās;
2) vēlēšanās un prasmes pašam veidot savu dzīvi un vidi sev apkārt, spēja līdz-radīt, nevis tikai patērēt un sagaidīt no citiem;
3) laimes sajūtas un dzīves kvalitātes mērīšana/uztvere nevis materiālās vienībās, bet pēc citiem indikatoriem, kas ietver attiecības, spēju sevi pilnveidot un īstenot, iespējas palīdzēt citiem un līdzveidot vidi sev apārt.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Paldies! "tā kā šim cilvēkam darbības joma ir ļoti saistīta ar akadēmisko vidi un zinātni, kamēr nebūs krasu pārmaiņu izglītībā, viņš atpakaļ visdrīzāk nebrauks"
Bet, redzi, kamēr par šo publiski nerunā, tikmēr jau arī nemainīsies! Labākais, ko šis cilvēks var izdarīt: pastāstīt (kaut vai anonīmā blogā), kas tieši akadēmiskajā vidē ir tāds, kas biedē talantīgus, izglītotus cilvēkus!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Arnis

Latvijas globalizācijas ēnas puse ir identitātes krīze. Esam ģeogrāfiski un statistiski pārāk mazi, lai spētu iejaukties milzīgā multikulturālā vidē, saglabājot savu jau tā papurināto identitāti. Ir pārāk liels citu kultūru un sociālo tradīciju īpatsvars un pat spiediens, ko paši arī šobrīd komerciālu nolūku vadīti kultivējam. Ir, protams, jābūt atvērtiem pārmaiņām un jāspēj pieņemt citādais, bez tā nevar. Taču daudz svarīgāks jautājums par "morālo robežu atvēršanu" jeb Latvijas globalizāciju, manuprāt, ir savas identitātes apzināšanās. Kopīga apzināšanās. Vārds "kopīga" šinī gadījumā ietver visus LV iedzīvotājus, ne tikai pilsoņus. Vai LV globalizācija to veicinātu? Neesmu drošs.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

Cik sapratu, tad autores doma bija nevis par latviskās identitātes globalizēšanu un izmainīšanu (kā Jūs pamatoti norādījāt - tā jau bez visas 'globalizēšanas' ir krietni papurināta), bet gan par diasporā dzīvojošo ieguldījumu mūsu valsts un Latvijas tautas labā. Priekš tam nav jāmaina pati identitāte, bet gan tikai dažas ārējās izpausmes. Lai latviešu jaunietim no Londonas un no Valmieras būtu saprasts kopīgais, kas viņus vieno.

Nevienam tas nav liegts jau tagad - bet ir labāk, ja būtu konkrētas programmas kā abos virzienos īstenot kultūras iespaidu apmaiņu. Līdzīgi kā tas notiek ar Izraēlas kultūras centru Sohnut, programmu Taglit/Birthright Israel, ārvalstu ebreju filantropu ziedojumu piesaisti dažādiem projektiem, kas notiek Izraēlā, u.c. Tā nu ir sanācis, ka ievērojams skaits latviešu (tāpat kā ebreju) dzīvo diasporā. Mēs varam viņiem parādīt to, cik Latvija ir jauka un reklamēt iespējas veikt Aliyah (t.i. "pacelties" jeb atgriezties vēsturiskajā dzimtenē). Bet jārēķinās ar to, ka visi nekad neatgriezīsies - labākais uz ko var cerēt ir dinamisks atbraukušo un aizbraukušo līdzsvars. Tātad - ir jāpalīdz veidot priekšstatu par to, ko nozīmē būt diasporā dzīvojošam Latvijas tautas pārstāvim.

Taglit/Birthright programmā var pieteikties ikviens jaunietis, kuram viens no vecākiem ir ebrejs, vecumā no 18 līdz 26 gadiem, kurš aktīvi nepraktizē citu reliģiju. Šiem jauniešiem organizē kaut ko līdzīgu sponsorētai VIP-tūrei - ceļojumam pa Izraēlas ievērojamākajām vietām, arī kopīgus pasākumus ar vietējiem jauniešiem - piemēram, Izraēlas armijas karavīriem. Kā redzam, netiek prasīts, lai cilvēks zinātu ivrita valodu vai būtu ticīgs judaists, vai būtu pēc izcelšanās 100% ebrejs. Svarīgi ir vien tas, lai viņam būtu ģimenes saistība ar ebrejiskumu, un lai viņš nebūtu noskaņots PRET - pret Izraēlu, pret judaismu, utt.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Kas ir "sava identitāte"?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Voldis

Tieši tā - latviskā identitāte ir svarīgākais jautājums. Nekad latvietis nebūs lielāks anglis par angli, utml.!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ceturtā Atmoda

@a_troska @IvetaKazoka Nomainījam komunismu uz kapitālismu, nenomainot personālijas.kropļojot satversmi neatjaunojām valsti,bet valstiskumu.
https://twitter.com/satversme
RīgasPartija E.Puķe
@satversme
Anti Partiju Monopola,partija.1922 g SATVERSMES,valsts pārvaldes atklātības un lietderības atjaunošana.,partiju monopolstāvokļa likvidācija politikā.Varu tautai
LATVIJA · http://www.facebook.com/rigaparty

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

Pēc vairāku gadu pavadīšanas ārzemēs mācoties un strādājot, radušies pat vairāki pamatojumi, kādēļ dzīvot tieši Latvijā (it īpaši tanīs vietās, kur var atrast darbu - Rīgā, Pierīgā, dažās citās relatīvi lielās pilsētās).

(1) Latvija var būt saprotamāka tiem, kuriem vēlas ne vien dzīvot pēc citu noteiktās kārtības, bet arī līdzi-radīt to sabiedrību, kurā viņi atrodas; radošām personām palīdz tas, ka mūsu valstī, valsts pārvaldē, pilsoniskajā sabiedrībā un pat servisu industrijās viss vēl nav perfekti izveidots un optimizēts. Būtu krietni vairāk jāpiepūlas, lai saprastu, kā var uzlabot sabiedrību, piemēram, Dānijā. Vēl jo vairāk - perfekti nepārzinot dāņu sabiedrību un nezinot tik labi vietējo valodu. Cilvēkam ar ļoti spilgtu talantu (piemēram, mūzikā vai zinātnē) vēl ir iespējams saprast, kā radoši izpausties citā zemē. Bet lielam vairumam citu cilvēku tas ir visai sarežģīti - līdz ar to daudz smagāk jārisina visādi dzīves jēgas jautājumi: kādēļ es vispār šeit esmu un ko vēlos sasniegt. It īpaši tad, ja cilvēka garīgās vēlmes neaprobežojas ar 100 desu šķirnēm un iespēju atpūsties Kanāriju salās.

(2) Pat tad, ja cilvēks neko īpaši radošu te Latvijā neuzsāk - ir tāda lieta kā sociālais kapitāls; cilvēku savstarpēja uzticēšanās, solidaritāte. Ir vienkārši jauki un patīkami dzīvot tādā vidē, kur sociālais kapitāls ir augsts. To cilvēki bieži izsaka ar to, ka viņiem te ir pierasta vide, draugi un paziņas, viss tuvs un mīļš. Nav noslēpums, ka īsi pēc PSRS sabrukuma sociālais kapitāls ļoti strauji saruka - varēja pamatoti apgalvot, ka "Īrijā pret mums izturas cilvēcīgi, bet Latvijā - nē". Tagad, kad krīze smagāk skārusi arī Īriju un dažas citas Eiropas valstis - jāsecina, ka masveidīgas imigrantu plūsmas sociālo kapitālu tomēr neveicina. Pēc šī kritērija dzīve Somijas (un drīz vien arī Latvijas) mazpilsētā parasti būs omulīgāka nekā Losandželosā vai citā lielā imigrācijas centrā, kaut arī tur "iespēju" it kā būtu vairāk.

(3) Tiem cilvēkiem, kuriem ir ģimenes un bērni, ir acīmredzama ērtība dzīvojot Latvijā - nav īpaši jādomā par to, kā nodrošināt saviem bērniem latvisku vidi. Ilgāk uzturoties ASV latviešu vidē man nācās pārliecināties, cik lielus upurus no vecākiem prasa svētdienas skoliņu uzturēšana, evaņģeliski luteriskās draudzes (kur mācītājas drīkst būt arī sievietes - un ļoti bieži arī ir), vasaras nometnes Katskiļu kalnos (Catskill mountains) un Garezerā, utml. Latvijā to visu var dabūt bez nekādas piepūles: Nav jāved bērni desmitiem kilometru tālu, lai tie varētu satikties ar citiem latviešu bērniem; pietiek apskatīties tuvējo māju pagalmā vai ļaut bērniem uzaicināt ciemos skolasbiedrus, utml.

(4) Vēl viens iemesls palikšanai Latvijā: Veselai virknei profesiju nu jau nav tik būtiski, no kuras ģeogrāfiskās vietas cilvēks strādā. Tas varētu būt viens no Latvijas eksporta rādītāju uzlabošanās cēloņiem - tiem, kuri spēj kaut ko saražot ES tirgum, ir krietni mazāka motivācija braukt kaut kur prom. Savukārt tiem, kuru dzīves aicinājums ir sniegt pakalpojumus vietējiem (ēstuvju darbinieki, santehniķi, celtnieki, ārsti un medmāsas) - tiem ir izdevīgi pārcelties uz vietu, kur par to pašu maksā vairāk. Balassa-Samuelsona efekts darbībā! Atliek vien sagaidīt kaut kādu "līdzsvara momentu" - t.i. vai Latvijas eksports kādreiz pieaugs līdz tādam līmenim, ka mēs varēsim samaksāt pienācīgu algu arī policistam, medmāsai, meitenei aiz kafejnīcas bāra letes, utml.? Kamēr vēl mums ir cilvēki un kaut kas notiek - intriga saglabājas.

Starp lietām, kuras cilvēkus baida no Latvijas prom es gribētu minēt divas: (A) vājo izglītības kvalitāti vairumā augstskolu specialitāšu; (B) brutālu darba attiecību un personāla vadības kultūru daudzos vietējos uzņēmumos: algu savlaicīgu neizmaksāšanu, sliktus darba apstākļus, visādus darba devēja sagādātus nepatīkamus pārsteigumus.

Lai kompensētu šos mīnusus, tiesa, nav jābrauc no Latvijas prom. Var gūt maģistratūras/doktorantūras līmeņa izglītību arī ārvalstīs (vai savākt zināšanas citādi - ar piemērotām praksēm vai MOOC - Massive Open Online Course) - un pēc studijām atgriezties Latvijā. Un nereti var arī izvēlēties darba devēju, kurš ir drusku iejūtīgāks pret darbiniekiem - vai strādāt kāda ārvalstu uzņēmuma filiālē.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Paldies par ļoti interesanto un saturiski vērtīgo komentāru! Šķiet, ka visam piekrītu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Voldis

Vai nav dīvaini jūdu/kristiešu reliģijas piekopšanu uzskatīt par latviskuma avotu?! Ārzemju latvieši par savu sūri grūti pelnīto naudu baro jūdu egregoru - un sūdzas par latviskuma panīkumu...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ieva Bloma

Kur palika vel ari "(sadzives limenja) tolerance" ka faktors, kas Latviju padarītu par pievilcīgāku dzīvesvietu? :)

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

jā, jā, jā ... Ieva, sorry! Par šo varbūt atsevišķi! Lai gan kādu brīdi mani kārdināja iespēja ielikt blogā to [Tavu, Jāņa?] ideju par to, ka pusi no Latvijas uz pusgadu jāaizsūta ERASMUS. Kad viņi atgriežas, jāaizsūta otru pusi. Un tad mums beidzot mūs normāla, saprotoša sabiedrība :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
a

Gribētu pievienot vēl vienu punktu, kas vairāk gan ir iemesls kādēļ neatgriezties Latvijā un situācijas maiņa varētu kalpot kā motivācija cilvēkiem atgriezties, proti - sabiedrības atvērtība pret ārzemniekiem.

Daudzi aizbraucēji (vai darba, vai arī izglītības nolūkos) ir izveidojuši ģimenes ar cittautiešiem ārvalstīs. Lai arī sākotnēji viņiem ir bijis mērķis atgriezties, domāju, ka ir daudz valstis, kurās kā cittautietim dzīvot ir daudz vienkāršāk. Tas ir, praktizēt savu kultūru, nejusties kā citplanētietim savas ādas krāsas vai seksuālās orientācijas dēļ, iemācīties valodu, vai iegūt pilsonību un darbu. Priecājos par dubultpilsonības iniciatīvu nākotnē, bet zinu daudzus, kas tās neesamības dēļ ir bijuši spiesti atteikties no Latvijas pilsonības. Atvērtāka Latvijas sabiedrība un iniciatīvas, kas palīdzētu ārvalstniekiem integrācijas procesā viennozīmīgi palīdzētu "atvilināt" cilvēkus Latvijā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Valts Freimanis

Ļoti Tev piekrītu - tolerance pret savādāko ir tas kas Latvijā bieži pietrūkst. Gan tolerance (izpratne) pret kultūras dažādībām, gan pret to, kas ir raksturojams kā stigmātiks, un ar to neizmaināms - seksuālā orientācija, ādas krāsa, dzimums, fizikalitāte un līdzīgi.
Ļoti patika raksts. iespējasm pirmais kuru lasu saistībā ar "aizbraucējiem" un jūtos piederīgs?... saprasts?... Ļoti gribu darīt globālu Latviju, tik pat ļoti, cik gribu dzīvot ārpus tās, vismaz patreiz.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Paldies! Un, jā, šis bija aspekts, ko pārrunājām, bet īsti neredzēju, kā to varētu iekombinēt šajā tekstā. Jums taisnība. Atvērtības pret citādo Latvijā noteikti varēja būt vairāk. Es plānoju šomēnes pie šī jautājuma vēl atgriezties viena varbūt pat man nedaudz radikāla jautājuma kontekstā

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Lauris

Paldies, ka papildinājāt medijos tiražēto "'čemodānu kravāšanas" trendu ar vienu būtisku izskaidrojumu, ka tā ir daudzu cilvēku būtība nevis valsts vai sabiedrības vaina un būtiskus Latvijas konkurētspējas argumentus, ko aizmirstam uzsvērt pārliecinot cilvēkus, ka dzīve Latvijā nav slikta.
P.S. Es pats laikam piederu pie kategorijas: vajag izrauties uz pārējo pasauli, bet, kad kādu laiku padzīvo un paceļo, tad pietrūkst Latvijas īpašās vides un visi-visus-pazīst sabiedrības.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Mārtiņš Ketners

Raksts ir labs. Patīkami, ka ir komentētāji, kas ne vien domā, bet arī runā par šīm tēmām. Dažas pārdomas:
* Pirmās daļas 3. un 6. punkts, manuprāt, nav nemaz tik nevainīgs. Tā iespēja izsisties Latvijā reizēm nozīmē, ka ir iespējams būt pirmajam starp viduvējībām, dēļ kā arī realizējas 6. punkts. Piemēram, tā dēvētie mediju eksperti tiek godāti par idejām, kas pasaulē nav nekāds jaunums un reizēm pat ir plaģiāts. Savukārt, idejas un projekti, kas pasaulē izpelnītos atzinību, Latvijā negūst pat minimālu atsaucību (to pat R. Pauls piemin savā intervijā attiecībā uz teātra izrādēm). Daļai latviešu pasaulē ir (būtu) daudz vieglāk un ātrāk realizēt sevi, netērējot enerģiju aizspriedumu laušanai vai risinot jautājumus no sērijas "aizdodiet kāds divus latus līdz algai" utml.
* Iepriekšējais punkts ir arī kā piekrītoša piebilde tam "TAS IR NORMĀLI".
* Raksta otrās daļas aktivitātes jau pašas ir iesākušās. Manuprāt, lai notiktu informācijas apmaiņa, jāveicina divas lietas - jāatmet muļķīgā latvieša kautrība (tai nav nekāda pamatojuma), un jāatmet muļķīgā latvieša tieksme nievāt visu, kas gadās ceļā (šo īpašību ir pētījuši un detektējuši sociālantropologi). Piemēram, dažam neviens nav liedzis un viņš nevienam nav lūdzis atļauju, lai veidotu savus lieliskos tehnoloģiju blogus. Aktivitātes, ja iesāktas kampaņveidīgi, ir viļņveidīgas - sākumā būs atsaucība, cilvēki kaut ko padarīs, vēlāk interese zudīs.. Visus 3 punktus var realizēt jau tagad. Piemēram, 3. punktu var realizēt tā, ka mediju mājaslapā ir baneris "Dzīvo valstī X vai pazīsti kādu no turienes? Sazinies ar mums!" Drīkst rakstīt grāmatas, blogus, veidot youtube kanālu, uzstāties ar lekcijām, tam taču ATĻAUJA NAV JĀPRASA!
* Kas ir "laba izglītība"? Diploms, augstskolas nosaukums vai cilvēka zināšanas un pieredze? Pasaulslavenais mūziķis Vangelis, piemēram, ir autodidakts.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Mārtiņ, paldies par komentāru! Jā, zinu, ka dažiem jau ir padomā izveidot replikas par iemesliem, kādēļ tomēr nebūtu vērts dzīvot Latvijā... :) Piekrītu, ka tādi ir, un, manuprāt, šajā komentārā iezīmēti visai precīzi.

"jāatmet muļķīgā latvieša tieksme nievāt visu, kas gadās ceļā"
Absolūti piekrītu!

"Drīkst rakstīt grāmatas, blogus, veidot youtube kanālu, uzstāties ar lekcijām, tam taču ATĻAUJA NAV JĀPRASA!"
Jā, tā ir, bet vienlaikus, manuprāt, ir nesalīdzināmi vienkāršāk darboties kā vienam no plašāka viļņa - tādēļ būtu jauki šādas lietas normalizēt

Citi autora darbi