Atslēgvārdi:

Kādam jābūt deputātam? 20

Pagājušajā nedēļā laikraksts Diena sāka veidot 10 punktu kodeksu par Latvijas politiķu vērtēšanas kritērijiem. Neskatoties uz Jāņa Dombura visai kategorisko pozīciju, ka Dienai nav morālas autoritātes šādas akcijas veikšanai, tomēr uzskatu, ka diskusijai par politiķu vērtēšanas kritērijiem ir vajadzīga. Tad jau labāk Dienas rosināta diskusija, nekā neviena rosināta diskusija.

Iesaki citiem:

Pagājušajā nedēļā laikraksts Diena sāka veidot 10 punktu kodeksu par Latvijas politiķu vērtēšanas kritērijiem. Neskatoties uz Jāņa Dombura visai kategorisko pozīciju, ka Dienai nav morālas autoritātes šādas akcijas veikšanai, tomēr uzskatu, ka diskusijai par politiķu vērtēšanas kritērijiem ir vajadzīga. Tad jau labāk Dienas rosināta diskusija, nekā neviena rosināta diskusija.

Vienlaikus, izlasot jau noformulētos 7 punktus, šķiet, ka idejas autori un sākotnējie diskusijas dalībnieki vēlas visai sarežģītu problēmu atrisināt pārāk vienkāršot. Vismaz man šie 7 punkti daudz nepalīdzētu, vērtējot kandidātus vēlēšanās vai deputātu darbu vēlāk. Pirmkārt, visiem politiķiem nevar piemērot vienu mērauklu - vajadzīgās kvalitātes atšķirsies, piemēram, politiķim, kas strādā kā deputāts, ministrs vai kā padomnieks ministra birojā. Otrkārt, manuprāt, ne jau formālie kritēriji (rekomendāciju esamība, perfektas latviešu valodas zināšanas, totāla finansiāla tīrība) un ne vienmēr pat sasniegumi iepriekšējā darbā ir tie, kas nošķir labu politiķi no vāja politiķa.

Esmu īpaši cieši darbībā redzējusi trīs dažādu Saeimu (8.-10.) deputātus - kā viņi strādā komisijās, komunicē ar sabiedrību, medijiem. Galvenā atziņa: izšķirošs ir vairāku rakstura īpašību kopums. Protams, personiskās īpašības ir daudz netveramāka un grūtāk izvērtējama parādība nekā formāli kritēriji vai panākumi iepriekšējā darbībā, bet arī tās var novērtēt: gan no līdzšinējās dzīves pieredzes, gan no kandidāta komunikācijas (tās satura, manieres). Tieši šo īpašību esamība vai trūkums man ir izšķirošais kritērijs, pašai vēlēšanās kandidātiem liekot plusiņus vai viņus svītrojot.

Precīzi pirms mēneša citā kontekstā biju izveidojusi labam deputātam vēlamo īpašību sarakstu. Dienas diskusija dod ieganstu ar to padalīties arī publiski. Saraksts, protams, ir balstīts manā redzējumā par to, ko vispār nozīmē būt deputātam. Manā izpratnē deputāta amat jēga nav būt par skrūvīti lielā balsošanas mašīnā, kuru diriģē partijas elite. Šajā ziņā mani uzskati atbilst klasiskā parlamentārisma priekšstatiem par deputātu kā autonomu, spriestspējīgu būtni, kuram/i ir diskusiju, argumentāciju ceļā jātiecas pieņemt sabiedrības interesēm visatbilstošākie lēmumi.


  1. Domā ar savu galvu, bet ciena citus viedokļus
    Viena no iepriekšējo Saeimu nelaimēm - deputāti-dārzeņi. Nav ļoti daudz, bet katrā Saeimas sasaukumā gadās. Deputāti, kas patiesībā nav autonomas būtnes - spēj pat visus 4 gadus "nobumbulēt", reti kaut vārdu pasakot komisiju sēdēs un gandrīz pilnībā paļaujoties/savas attieksmes pieskaņojot partijas elites vai frakcijas viedoklim. Nemēģinot vai reti mēģinot šo elites vai frakcijas viedokli mainīt. Deputāts, kas ir nonācis ērtā darbā un viņam/i iestājies totāls relakss.


  2. Spēj mainīt/koriģēt savu viedokli, ja oponentam spēcīgi argumenti
    Tā nav pašsaprotama īpašība. Bet tā ir obligāta gan saskarsmē ar sabiedrību, gan strādājot Saeimas komisijās, kuras ideālā gadījumā tomēr funkcionē konsensa meklēšanas režīmā. Vairākām šķietami pašpārliecinātām, harizmātiskām personībām šāda spēja nepiemīt, kas padara viņus par nepiemērotiem deputātiemu. Attieksme pret darbu Saeimā: kā pret karu, kur ienaidnieka klātbūtnē nedrīkst atkāpties ne soli. Ienaidnieks - jāiznīcina. Parasti nevis apgāžot argumentus, bet gan oponentu personiski diskreditējot vai agresīvi atkal un atkal atkārtojot savu pozīciju.


  3. Spēj uzklausīt un normālu reaģēt uz kritiku
    Ārkārtīgi svarīga īpašība jebkura politiķa darbā, arī deputātiem. Gan šī politiķa paša garīgajai veselībai- jo, strādājot Saeimā, kritiku nāksies uzklausīt bieži, - gan darba pienākumiem. Uz vispārējā fona spēja normāli reaģēt uz kritiku - no tās izdarot vērtīgus secinājumus, mainoties, un neturot naidu uz kritizētāju visu mūžu - ir liels talants. Jo vienmēr kritiku ir vieglāk norakstīt kā muļķu un politisko pasūtītāju vēlmi izrēķināties/noniecināt godīgu un strādīgu deputātu.


  4. Labi pārzina un "deg" vismaz par vienu nozari
    Es pat "degšanu", entuziasmu, vēlmi mācīties vērtētu augstāk nekā iepriekšējas padziļinātas zināšanas. Jo Saeimas komisiju darba specifika ir tāda, ka vajadzīgās zināšanas var ļoti ātri apgūt. Turklāt nav tādu deputātu vai vispār - cilvēku Latvijā - kas padziļināti spētu "navigēt" visos jautājumos, kas nonāk Saeimas komisijās izskatīšanā. Ne reizi vien esmu redzējusi, kā deputāts, kas ir sācis zināšanu līmenī teju no nulles, visai īsā laikā kļūst zinošāks un profesionālāks nekā kolēģi, kas attiecīgajā nozarē strādājuši visu mūžu. Spēja pieaicināt nozares labākos ekspertus, uzdot viņiem precizējošus jautājumus ir vērtīgāka, dod svaigāku un mūsdienīgāku skatījumu uz nozares aktualitātēm nekā visizcilākie pagātnes personiskie panākumi attiecīgajā nozarē.


  5. Labas argumentācijas prasmes un nebaidīšanās piedalīties diskusijās
    Ārkārtīgi svarīgi. Ja deputāta kandidāts nemāk skaidri izstāstīt un pamatot savu viedokli/bažas, tad labāk šim deputātam Saeimā nebūt. Šī arī nav pašsaprotama lieta - iepriekšējās Saeimās bijuši ne mazums deputāti, kas ne tikai nemāk izstāstīt savu viedokli, bet arī teju nekad nemēģina. Lielākoties viņi ir nākuši no tā sauktajām krievvalodīgo partijām (lai gan ir arī citās, parasti ļoti lielajās frakcijās), bet neesmu pārliecināta, ka problēma slēpjas latviešu valodas nezināšanā - šie deputāti ir klusi vienmēr un parlamentā "iepeldējuši" pateicoties viņu sarakstu lielajai popularitātei nevis viņu pašu personiskajām īpašībām.


  6. Apzinās savus "limitus" (nezināšanu, sliktās īpašības)
    Vieni no neveiksmīgākajiem deputātiem: šķietami spilgtās personības, kas uzskata, ka zina visu, ko par attiecīgo jautājumu/nozari/likumu vispār var zināt un neviens cits neko jēdzīgu piebilst vairs nevar. Spēja būt kritiskiem pašiem pret sevi, paskatīties uz sevi no malas: Latvijas politikas viens no lielākajiem deficītiem.


  7. Pilsoniskā drosme - spēja pateikt argumentētu "nē" partijas elitei, nozares autoritātēm un sabiedrības vairākumam
    Laba deputāta pati svarīgākā īpašība: skaidra spriestspēja. Bet ar spriestspēju vien nepietiek. Vēl ir svarīgi uzdrošināties rīkoties tā, kā deputātam, pēc situācijas dziļākas izpētes, šķiet vissaprātīgāk. Arī tad, ja tas nozīmē balsot/runāt pretēji tam, kā par pareizu uzskata partijas elite, nozares autoritātes un pat sabiedrības vairākums. Tieši šī ir deputāta darba būtība klasiskā parlamentārisma izpratnē. Deputāts nav balsošanas mašīnas elements, deputāts ir autonoma, spriestspējīga būtne, kam jābalso atbilstoši sirdsapziņai un atbilstoši saviem priekšstatiem par to, kāds lēmums sabiedrībai nesīs vislielāko labumu.
    Protams, deputātam jāspēj argumentēt sava atšķirīgā viedokļa iemeslus.


  8. Uzskata, ka ir pašsaprotami komunicēt ne tikai ar domubiedriem
    Ļoti svarīga īpašība. Cilvēciski ir saprotama vēlme norobežoties no iespējamiem kritizētājiem, bet ... tikai ne politiķa darbā. Ne reizi vien novērota situācija: reiz šķietami saprātīgs politiķis, nonākot Lielā Amatā, izveido ap sevi glaimotāju galmu un sajūtās tik ērti, ka sāk izvairīties no jebkādiem neērtiem sarunas biedriem jebkādos sarunu/diskusiju formatos. Tas šo politiķi ar katru dienu aizvien vairāk atrauj no realitātes un traucē kvalitatīvi pildīt Lielo Amatu.

    Šai īpašībai/spējai ir ļoti vienkāršs indikators: ja redzam, ka politiķis sociālajos medijos ikdienā bez agresijas atbild arī uz nepatīkamiem jautājumiem, tas nozīmē, ka ar viņu šajā ziņā viss kārtībā.


  9. Darbaspējas vienlaikus ar apziņu, ka viens cilvēks nevar visu
    Saeimas deputāta darba specifika: atrodoties šajā amatā, cilvēks var darīt ļoti maz (piemēram, dažas stundas nedēļā piedalīties tikai obligātajās sēdēs) un var - ļoti daudz (virzīt savas iniciatīvas, nopietni gatavoties sēdēm, ikdienā komunicēt ar iedzīvotājiem - individuāli, diskusijās, internetā). Tas ir atkarīgs no konkrētā politiķa. Katrā Saeimas sasaukumā vismaz līdz šim ir bijis milzīgs skaits deputātu, kas, vienkāršoti izsakoties, ir slinki vai, nonākot šajā laika ziņā minimāli strukturētajā amatā, "izlaižas". Rezultātā nekāda lielā labuma no viņiem nav.

    Otra, lai gan daudz retāka galējība: kad deputāta misijas apziņa liek viņam/i rauties uz visām pusēm uzreiz visos virzienos. Kas ir destruktīvi, jo viens cilvēks nespēj sīkumos pilnībā pārzināt pat 1 nozari, kur nu vēl visas jomas, kurā Saeimai jāstrādā.


  10. Nebaidīšanās pieļaut kļūdas vienlaikus ar spēju no tām mācīties
    Deputāta darbā kļūdas ir neizbēgamas. Tas jāpieņem kā fakts. Vienkārši nav iespējams bez tām iztikt. Labam deputātam ir jābūt spējīgam tās a) pamanīt, b) izanalizēt, c) izdarīt secinājumus un d) doties tālāk, iepriekšējās kļūdas vairs neatkārtojot.


  11. Vēlme strādāt visas sabiedrības nevis savās personiskajās vai šauru interešu grupu interesēs
    Vēl viena šķietami pašsaprotama lieta, kas Saeimas vēsturē diemžēl nemaz nav tik pašsaprotama.
    Motivācijai, kas liek cilvēkam kandidēt vēlēšanās, ir ārkārtīgi liela nozīme. Tās pamatā ir jābūt altruistiskam impulsam. Ne tādēļ, ka savādāk politiķis nevarētu veikt labus darbus. Varētu. Tik bez šāda impulsa ir ļoti grūti turēties pretī kārdinājumiem un lamatām, kas nāk šim amatam komplektā.


  12. Morālais kompass - spēja iejusties cita cilvēka ādā un gatavība cīnīties par savām vērtībām

    Politika, t.sk. deputāta darbs, nav tikai racionāla nodarbe. Tajā ir daudz vērtību jautājumu - gan saturiski (katrs likums maina sabiedrību), gan izvēloties metodes. Daudz vajadzības domāt par to, kā abstraktās likumu normas var ietekmēt dzīvus cilvēkus. Tādēļ labam deputātam vajadzīgs morālais kompass, kas ļaus arī ļoti sarežģītās situācijās neapjukt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (20) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 18.07.2011 09:34
Papildinot ar konkrētām izpausmēm, sanāktu labs pamats kompetenču modelim. Varbūt ir vērts tādu izveidot?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta Leona 15.07.2011 23:02
Paldies autorei. Par to jādomā, diskusijām arī vēl laiks. Ja neuzticība tiks izteikta visai Saeimai, par ko liecinās to personu piedalīšanās iespējā atkal kļūt par deputātu? Un pavisam vienkārša lieta - cilvēka darba gaitām ir noteikts pensionēšanās vecums. Bet deputātam? Prezidentam pat? Vecuma marasms (medicīniski laikam vecuma plānprātība) atbilst visiem nosacījumiem, lai balsotājs viņu ievēlētu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Anna,skolotāja 14.07.2011 19:40
Labi teikts.Tomēr vissvarīgākie nosacījumi sekmīgam deputāta darbam ir tie pēdējie-11. un 12.-motivācija un morālais mugurkauls.Tikai šīs vērtības jau uz pieres nav rakstītas.Tāpēc,lai mēs atkal un atkal pēc vēlēšanām nebrīnītos,ka esam ievēlējuši tos pašus vēžus,tikai.........Jāpēta deputātu kandidātu personības struktūra.Dzīvojam taču 21.gstā.,ne jau viduslaikos.Jāizmanto psiholiģijas zinātnes metodes,jo deputāti taču ir cilvēki,ne jau malkas pagales.Praktiskajā psiholoģijā veiksmīgi darbojas testi personības struktūras iepazīšanai ar 200,300 un pat 500 jautājumiem ,ietverot arī "melu detektora "jautājumus,kas ļauj pārliecināties par testējamā atklātību vai melīgumu.
Personības īpašības ir pamatā jebkurai profesionālajai darbībai.Kāpēc mēs atļaujamies ik pēc 4 gadiem pirkt "kaķus maisā"un rezultātā valsts ir izsaimniekota un nozagta. Varbūr reiz pietiek!!!Jauna seja Saeimā ir tikai jauna fizionomija,galvas priekšējā daļa.Ar tās redzēšanu vien ir daudz par maz.!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nelielriidziniece 14.07.2011 14:34
Intereses pēc: vai kopš 10. Saeimas vēlēšanām ir bijis nopietns pētījums par kritērijiem ko vēlētāji lietoja, lai balsotu par saviem pārstāvjiem Saeimā? 60+% no balsotājiem izmantoja savus preferenču balsojumus un nevis partijas vai eksperti, bet tikai šie vēlētāji faktiski Saeimas sastāvu ievēlēja un arī turpmāk : nākamo Saeimu ievēlēs. Jādomā, ka ar šādu informāciju būtu lielākas iespējas nvo uzsākt dialogu ar vidus mēra balsotājiem, kuriem varbūt ne gluži pie sirds ir uzzināt no laikrakstiem un ekspertiem kā pašiem būtu it kā jādomā par savu +/- izmantošanu Saeimas vēlēšanas dienā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Voldis 14.07.2011 14:12
Piekrītu Epim - labs deputāts nevar būt pašmērķis, ar to nepietiek. Lai labi darbotos parlamentārā demokrātija, tikpat svarīga ir politiskā sistēma. Partija nav biedrība, bet valstiski atbildīga struktūra, caur ko realizē vissvarīgākos lēmumus. Ja partiju iekšienē nav demokrātijas, tās nebūs arī valstī. Efektīva kontrole "no apakšas" un vadošo kadru rotācija ir virziens attīstībai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meiča 14.07.2011 01:43
lielisks darbs. Kažoka raksta izcili.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kamielis 13.07.2011 15:20
Paga, paga, bet kā deputāts kļūst par deputātu? Kā tiek veidoti vēlētāju saraksti? Vai tajos tiek ielikti cilvēki ar politiskā darba pieredzi vai vienkārši boss (oligarhs) pasaka, ka liksim šo slaucēju, jo viņa man ir uzticama un prognozējama.
Kā sarakstos nonāca Šcerbatiks, Kantāne, utt.?
Vai arī uz šādiem deputātiem būtu attiecināmi šie 12 punkti? Vai problēma nav tur, ka lielākā daļa deputātu nav politiķi, bet tikai attiecīgo ekonomisko grupējumu pārstāvji un diez vai uz tiem darbojas kaut viens no autores minētajiem punktiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis3 13.07.2011 06:46
Sabiedrības interesēm vajadzētu būt pirmajā nevis iepriekšpēdējā vietā. Uz pēdējo Saeimu apskatot kandidāta CV redzams, ka viņam piederešo īpašumu saraksts(meži, zeme u.c.) ir uz trim lapām. Šim kandidātam interese izmantojot savu dienesta stāvokli ir papildināt savu īpašumu. Valsts ir izsaimniekota, izsaimniekotāji ir zināmi, bet neviens nav uzņēmies atbildību. Notiek pretējais. Nesodamības rezultātā izsaimniekotāji atkal raujas pie varas lai turpinātu savu cinisko darbību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt 12.07.2011 20:42
Nez kā vēlētāji šos kritērijus varētu izvērtēt pirms vēlēšanām. Dienas piedāvātie ir skaidrāki - zini to valodu vai nē, esi izvirzījis mērķus vai nē, esi kaut ko sabiedrības labā izdarījis vai nē utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

puansons 12.07.2011 18:54
Demokrātija ir kaujas lauks,nevis kāds sastindzis ideāls.šo kaujas lauku regulē valsts,lai tālāk par vārdu cīņām un dūru cīņām kauja neaizietu.Ja cīnītāji ķersies pie ieročiem,iestāsies diktatūra.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Epis 12.07.2011 17:46
nerealizējams kritēriju saraksts viena iemesla dēļ, un tās ir bezkontrolle no tautas puses, kas noved pie pārāk lielas vara, un kā zināms Vara samaitā jebkuru cilvēku, un cilvēks var ieiet politikā ar viss labākajiem nodomiem, bet ka kļūst pa deputātu, it sevišķi koalīcijas,un tiek MK tad lēnām sakās viņa pārmaiņas.
Risinājumš ir tikai viens, proti, laiku pa laikam tautai ir jāatgādina kam šai valstī pieder īstā vara, lai to izdarītu vaig grozīt satversmi ko līdzīgu šveices ref. bals. barjeru sliekšņiem.
Ir jābūt balansam starp VARU un Kontrolli, ja nav balansa tad neatkarīgi no politiskās sistēmas tā aiziet neceļos, strādā pret tautas intresēm.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilze 12.07.2011 15:38
Visus šos kritērijus deputāta kandidātā var novērot tad, ja politiķis nav zaļais gurķis politiskajā sadzīvē un ir sevi kā personību parādījis. Grūtāk un pat neiespējami vērtēt iespējamā deputāta kompetenci, ja cilvēks publiski parādījies nesen.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

to Psihoterapeits 12.07.2011 12:26
Interesanti tomēr - vai kaut kā nedarīšanu (šajā gadījumā - savu uzskatu nevērtēšanu) var uzskatīt par "apsēstību"? Jo nespeciālistam varētu likties, ka apsēstību tomēr raksturo kāda rīcība, nevis tās trūkums (otrajā komentā jūs runājat par "cepšanos", piemēram).

Un vispār, vai psihoterapijā maz ir tāds termins - "apsēstība"? Vairāk nāk prātā filma "Eksorcists" :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Un 12.07.2011 09:38
tomēr, "Dienas" pieredze savu īpašnieku noskaidrošanā, liek aizdomāties, ka J.Domburam ir taisnība, savukārt, par pašu mediju kodeksa punktu deficītu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilnis G-P 12.07.2011 09:25
Labs koncentrāts :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Psihoterapeits - Veiko 12.07.2011 09:10
Ir ārkārtīgi reti gadījumi, kad apsēstie paši apzinās savu apsēstību. Īpaši, ja tas netraucē dzīvot un pat savā ziņā palīdz. Bet apsēstība vienmēr liecina par kaut kādu psiholoģisku diskomfortu kādā citā sfērā. Tad, kad šī diskomforta cēlonis ir atrasts un novērsts, tad gandrīz vienmēr apsēstība atkāpjas un cilvēks pat nesaprot kāpēc agrāk tā "cepās" par to, kas pēc terapijas šķiet tik maznozīmīgs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis ==> Psihoterapeits 12.07.2011 08:53
Credo quia absurdum:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Psihoterapeits 12.07.2011 08:24
Laba analīze, taču sirgst ar liekvārdību. Galvenais cilvēku trūkums neatkarīgi no tā vai viņi ir eksperti vai deputāti ir - nespēja uz sevi kritiski paskatīties lietās, kur negrib sevi kritizēt. Pieņemu, ka autore ir ļoti kritiska pret sevi attiecībā uz kādiem personiskiem jautājumiem, bet pilnīgi nekritiska attiecībā uz uzskatiem vai pārliecību. To pašu, tikai vēl lielākā mērā, var teikt par pirmā komentāra autoru - Veiko Spolīti, kura nespēja vērtēt savus uzskatus jau tuvojas apsēstības līmenim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolītis 12.07.2011 07:41
Paldies Iveta, un gandrīz vai t.s. "laicīgs izvilkums" no desmit dieva baušļiem sanācis:)

Citi autora darbi