Raksts

Kādam jābūt deputātam?


Datums:
12. jūlijs, 2011


Autori

Iveta Kažoka


Pagājušajā nedēļā laikraksts [i]Diena[/i] sāka veidot 10 punktu kodeksu par Latvijas politiķu vērtēšanas kritērijiem. Neskatoties uz Jāņa Dombura visai kategorisko pozīciju, ka [i]Dienai[/i] nav morālas autoritātes šādas akcijas veikšanai, tomēr uzskatu, ka diskusijai par politiķu vērtēšanas kritērijiem ir vajadzīga. Tad jau labāk Dienas rosināta diskusija, nekā neviena rosināta diskusija.

Pagājušajā nedēļā laikraksts Diena sāka veidot 10 punktu kodeksu par Latvijas politiķu vērtēšanas kritērijiem. Neskatoties uz Jāņa Dombura visai kategorisko pozīciju, ka Dienai nav morālas autoritātes šādas akcijas veikšanai, tomēr uzskatu, ka diskusijai par politiķu vērtēšanas kritērijiem ir vajadzīga. Tad jau labāk Dienas rosināta diskusija, nekā neviena rosināta diskusija.

Vienlaikus, izlasot jau noformulētos 7 punktus, šķiet, ka idejas autori un sākotnējie diskusijas dalībnieki vēlas visai sarežģītu problēmu atrisināt pārāk vienkāršot. Vismaz man šie 7 punkti daudz nepalīdzētu, vērtējot kandidātus vēlēšanās vai deputātu darbu vēlāk. Pirmkārt, visiem politiķiem nevar piemērot vienu mērauklu – vajadzīgās kvalitātes atšķirsies, piemēram, politiķim, kas strādā kā deputāts, ministrs vai kā padomnieks ministra birojā. Otrkārt, manuprāt, ne jau formālie kritēriji (rekomendāciju esamība, perfektas latviešu valodas zināšanas, totāla finansiāla tīrība) un ne vienmēr pat sasniegumi iepriekšējā darbā ir tie, kas nošķir labu politiķi no vāja politiķa.

Esmu īpaši cieši darbībā redzējusi trīs dažādu Saeimu (8.-10.) deputātus – kā viņi strādā komisijās, komunicē ar sabiedrību, medijiem. Galvenā atziņa: izšķirošs ir vairāku rakstura īpašību kopums. Protams, personiskās īpašības ir daudz netveramāka un grūtāk izvērtējama parādība nekā formāli kritēriji vai panākumi iepriekšējā darbībā, bet arī tās var novērtēt: gan no līdzšinējās dzīves pieredzes, gan no kandidāta komunikācijas (tās satura, manieres). Tieši šo īpašību esamība vai trūkums man ir izšķirošais kritērijs, pašai vēlēšanās kandidātiem liekot plusiņus vai viņus svītrojot.

Precīzi pirms mēneša citā kontekstā biju izveidojusi labam deputātam vēlamo īpašību sarakstu. Dienas diskusija dod ieganstu ar to padalīties arī publiski. Saraksts, protams, ir balstīts manā redzējumā par to, ko vispār nozīmē būt deputātam. Manā izpratnē deputāta amat jēga nav būt par skrūvīti lielā balsošanas mašīnā, kuru diriģē partijas elite. Šajā ziņā mani uzskati atbilst klasiskā parlamentārisma priekšstatiem par deputātu kā autonomu, spriestspējīgu būtni, kuram/i ir diskusiju, argumentāciju ceļā jātiecas pieņemt sabiedrības interesēm visatbilstošākie lēmumi.

  1. Domā ar savu galvu, bet ciena citus viedokļus
    Viena no iepriekšējo Saeimu nelaimēm – deputāti-dārzeņi. Nav ļoti daudz, bet katrā Saeimas sasaukumā gadās. Deputāti, kas patiesībā nav autonomas būtnes – spēj pat visus 4 gadus “nobumbulēt”, reti kaut vārdu pasakot komisiju sēdēs un gandrīz pilnībā paļaujoties/savas attieksmes pieskaņojot partijas elites vai frakcijas viedoklim. Nemēģinot vai reti mēģinot šo elites vai frakcijas viedokli mainīt. Deputāts, kas ir nonācis ērtā darbā un viņam/i iestājies totāls relakss.
  2. Spēj mainīt/koriģēt savu viedokli, ja oponentam spēcīgi argumenti
    Tā nav pašsaprotama īpašība. Bet tā ir obligāta gan saskarsmē ar sabiedrību, gan strādājot Saeimas komisijās, kuras ideālā gadījumā tomēr funkcionē konsensa meklēšanas režīmā. Vairākām šķietami pašpārliecinātām, harizmātiskām personībām šāda spēja nepiemīt, kas padara viņus par nepiemērotiem deputātiemu. Attieksme pret darbu Saeimā: kā pret karu, kur ienaidnieka klātbūtnē nedrīkst atkāpties ne soli. Ienaidnieks – jāiznīcina. Parasti nevis apgāžot argumentus, bet gan oponentu personiski diskreditējot vai agresīvi atkal un atkal atkārtojot savu pozīciju.
  3. Spēj uzklausīt un normālu reaģēt uz kritiku
    Ārkārtīgi svarīga īpašība jebkura politiķa darbā, arī deputātiem. Gan šī politiķa paša garīgajai veselībai- jo, strādājot Saeimā, kritiku nāksies uzklausīt bieži, – gan darba pienākumiem. Uz vispārējā fona spēja normāli reaģēt uz kritiku – no tās izdarot vērtīgus secinājumus, mainoties, un neturot naidu uz kritizētāju visu mūžu – ir liels talants. Jo vienmēr kritiku ir vieglāk norakstīt kā muļķu un politisko pasūtītāju vēlmi izrēķināties/noniecināt godīgu un strādīgu deputātu.
  4. Labi pārzina un “deg” vismaz par vienu nozari
    Es pat “degšanu”, entuziasmu, vēlmi mācīties vērtētu augstāk nekā iepriekšējas padziļinātas zināšanas. Jo Saeimas komisiju darba specifika ir tāda, ka vajadzīgās zināšanas var ļoti ātri apgūt. Turklāt nav tādu deputātu vai vispār – cilvēku Latvijā – kas padziļināti spētu “navigēt” visos jautājumos, kas nonāk Saeimas komisijās izskatīšanā. Ne reizi vien esmu redzējusi, kā deputāts, kas ir sācis zināšanu līmenī teju no nulles, visai īsā laikā kļūst zinošāks un profesionālāks nekā kolēģi, kas attiecīgajā nozarē strādājuši visu mūžu. Spēja pieaicināt nozares labākos ekspertus, uzdot viņiem precizējošus jautājumus ir vērtīgāka, dod svaigāku un mūsdienīgāku skatījumu uz nozares aktualitātēm nekā visizcilākie pagātnes personiskie panākumi attiecīgajā nozarē.
  5. Labas argumentācijas prasmes un nebaidīšanās piedalīties diskusijās
    Ārkārtīgi svarīgi. Ja deputāta kandidāts nemāk skaidri izstāstīt un pamatot savu viedokli/bažas, tad labāk šim deputātam Saeimā nebūt. Šī arī nav pašsaprotama lieta – iepriekšējās Saeimās bijuši ne mazums deputāti, kas ne tikai nemāk izstāstīt savu viedokli, bet arī teju nekad nemēģina. Lielākoties viņi ir nākuši no tā sauktajām krievvalodīgo partijām (lai gan ir arī citās, parasti ļoti lielajās frakcijās), bet neesmu pārliecināta, ka problēma slēpjas latviešu valodas nezināšanā – šie deputāti ir klusi vienmēr un parlamentā “iepeldējuši” pateicoties viņu sarakstu lielajai popularitātei nevis viņu pašu personiskajām īpašībām.
  6. Apzinās savus “limitus” (nezināšanu, sliktās īpašības)
    Vieni no neveiksmīgākajiem deputātiem: šķietami spilgtās personības, kas uzskata, ka zina visu, ko par attiecīgo jautājumu/nozari/likumu vispār var zināt un neviens cits neko jēdzīgu piebilst vairs nevar. Spēja būt kritiskiem pašiem pret sevi, paskatīties uz sevi no malas: Latvijas politikas viens no lielākajiem deficītiem.
  7. Pilsoniskā drosme – spēja pateikt argumentētu “nē” partijas elitei, nozares autoritātēm un sabiedrības vairākumam
    Laba deputāta pati svarīgākā īpašība: skaidra spriestspēja. Bet ar spriestspēju vien nepietiek. Vēl ir svarīgi uzdrošināties rīkoties tā, kā deputātam, pēc situācijas dziļākas izpētes, šķiet vissaprātīgāk. Arī tad, ja tas nozīmē balsot/runāt pretēji tam, kā par pareizu uzskata partijas elite, nozares autoritātes un pat sabiedrības vairākums. Tieši šī ir deputāta darba būtība klasiskā parlamentārisma izpratnē. Deputāts nav balsošanas mašīnas elements, deputāts ir autonoma, spriestspējīga būtne, kam jābalso atbilstoši sirdsapziņai un atbilstoši saviem priekšstatiem par to, kāds lēmums sabiedrībai nesīs vislielāko labumu.
    Protams, deputātam jāspēj argumentēt sava atšķirīgā viedokļa iemeslus.
  8. Uzskata, ka ir pašsaprotami komunicēt ne tikai ar domubiedriem
    Ļoti svarīga īpašība. Cilvēciski ir saprotama vēlme norobežoties no iespējamiem kritizētājiem, bet … tikai ne politiķa darbā. Ne reizi vien novērota situācija: reiz šķietami saprātīgs politiķis, nonākot Lielā Amatā, izveido ap sevi glaimotāju galmu un sajūtās tik ērti, ka sāk izvairīties no jebkādiem neērtiem sarunas biedriem jebkādos sarunu/diskusiju formatos. Tas šo politiķi ar katru dienu aizvien vairāk atrauj no realitātes un traucē kvalitatīvi pildīt Lielo Amatu.

    Šai īpašībai/spējai ir ļoti vienkāršs indikators: ja redzam, ka politiķis sociālajos medijos ikdienā bez agresijas atbild arī uz nepatīkamiem jautājumiem, tas nozīmē, ka ar viņu šajā ziņā viss kārtībā.

  9. Darbaspējas vienlaikus ar apziņu, ka viens cilvēks nevar visu
    Saeimas deputāta darba specifika: atrodoties šajā amatā, cilvēks var darīt ļoti maz (piemēram, dažas stundas nedēļā piedalīties tikai obligātajās sēdēs) un var – ļoti daudz (virzīt savas iniciatīvas, nopietni gatavoties sēdēm, ikdienā komunicēt ar iedzīvotājiem – individuāli, diskusijās, internetā). Tas ir atkarīgs no konkrētā politiķa. Katrā Saeimas sasaukumā vismaz līdz šim ir bijis milzīgs skaits deputātu, kas, vienkāršoti izsakoties, ir slinki vai, nonākot šajā laika ziņā minimāli strukturētajā amatā, “izlaižas”. Rezultātā nekāda lielā labuma no viņiem nav.

    Otra, lai gan daudz retāka galējība: kad deputāta misijas apziņa liek viņam/i rauties uz visām pusēm uzreiz visos virzienos. Kas ir destruktīvi, jo viens cilvēks nespēj sīkumos pilnībā pārzināt pat 1 nozari, kur nu vēl visas jomas, kurā Saeimai jāstrādā.

  10. Nebaidīšanās pieļaut kļūdas vienlaikus ar spēju no tām mācīties
    Deputāta darbā kļūdas ir neizbēgamas. Tas jāpieņem kā fakts. Vienkārši nav iespējams bez tām iztikt. Labam deputātam ir jābūt spējīgam tās a) pamanīt, b) izanalizēt, c) izdarīt secinājumus un d) doties tālāk, iepriekšējās kļūdas vairs neatkārtojot.
  11. Vēlme strādāt visas sabiedrības nevis savās personiskajās vai šauru interešu grupu interesēs
    Vēl viena šķietami pašsaprotama lieta, kas Saeimas vēsturē diemžēl nemaz nav tik pašsaprotama.
    Motivācijai, kas liek cilvēkam kandidēt vēlēšanās, ir ārkārtīgi liela nozīme. Tās pamatā ir jābūt altruistiskam impulsam. Ne tādēļ, ka savādāk politiķis nevarētu veikt labus darbus. Varētu. Tik bez šāda impulsa ir ļoti grūti turēties pretī kārdinājumiem un lamatām, kas nāk šim amatam komplektā.
  12. Morālais kompass – spēja iejusties cita cilvēka ādā un gatavība cīnīties par savām vērtībām

    Politika, t.sk. deputāta darbs, nav tikai racionāla nodarbe. Tajā ir daudz vērtību jautājumu – gan saturiski (katrs likums maina sabiedrību), gan izvēloties metodes. Daudz vajadzības domāt par to, kā abstraktās likumu normas var ietekmēt dzīvus cilvēkus. Tādēļ labam deputātam vajadzīgs morālais kompass, kas ļaus arī ļoti sarežģītās situācijās neapjukt.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!