Kādā krāsā ir Rīga? 4

Pēdējie Saeimas vēlēšanu rezultāti Rīgā atklāj vairākas atšķirības no pārējiem Latvijas reģioniem. Pirmkārt, jāatzīmē vēlētāju lielā aktivitāte, jo tieši Rīgā, salīdzinot ar citiem novadiem, bija visaugstākais līdzdalības līmenis (76,54%). Otrkārt, jāatzīmē, ka, tieši pateicoties uzvarai Rīgā, kopumā sev otro vietu 8. Saeimas vēlēšanās ieguva politisko organizāciju apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL). Treškārt, Rīgā nosacītu neveiksmi cieta Tautas partija (TP) (vēl sliktāks rezultāts TP bija tikai Latgalē). Ceturtkārt, neraugoties uz Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) varu Rīgas domē, rīdzinieki šo partiju novērtēja tik pat slikti (zem 5% barjeras) kā citos novados. Piektkārt, apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) uz kopējās neveiksmes fona, tomēr Rīgā ieguva vairāk balsu nekā citos novados. Iespējams, ka tas palīdzēja apvienībai izcīnīt 7 vietas Saeimā. Sestkārt, sliktāk nekā citos novados startēja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), ar minimālu balsu skaitu pārvarot 5% barjeru. Arī partijai Jaunais laiks (JL) tikai Rīgā un Latgalē neizdevās gūt uzvaru. Savukārt, savienībai Latvijas ceļš (LC) un Latvijas Pirmajai partijai (LPP) Rīgā iegūtie rezultāti būtiski neatšķīrās no kopējā rezultāta visā Latvijā.

Iesaki citiem:

Pirmajā acumirklī var likties, ka Rīga ir sarkana, jo PCTVL guva 31,6% vēlētāju balsu. Salīdzinoši - 7. Saeimā šis politiskais spēks, startējot zem Tautas saskaņas partijas (TSP) nosaukuma, Rīgā ieguva 21,3%, 6. Saeimā - tikai TSP izdevās galvaspilsētā pārvarēt 5% barjeru, iegūstot 9,3% balsu, bet 5. Saeimā toreizējā Saskaņa Latvijai ieguva 15,1%, bet Līdztiesība – 6,6%. PCTVL panākumi balstās uz šīs apvienības sekmīgu komunikāciju ar saviem vēlētājiem, kas pamatā ir cittautieši. Apvienībai, neraugoties uz iekšējām pretrunām starp Tautas saskaņas partiju un sociālistiem, tomēr izdevās uzrunāt dažādas cittautiešu grupas (biznesa aprindas, kas ieinteresētas sadarbībā ar Krieviju, jauniešus, kas jūt zināmu aizvainojumu par Latvijas līdzšinējo izglītības politiku, pensionārus, kas iespējams izjūt nostaļģiju pēc padomju laikiem vai vienkārši ir neapmierināti ar etnisko politiku Latvijā). Bez dārgām reklāmas kampaņām un izvēloties pareizus politiskās dienas kārtības jautājumus (piemēram, iedzīvotāju satraukumu par 2004. gadā paredzamo cittautiešu skolu pāreju uz apmācību latviešu valodā), PCTVL spēja mobilizēt ne vien savus vēlētājus, bet iespējams, arī daļu LSDSP kādreizējo atbalstītāju. To sekmēja arī PCTVL darbība Rīgas domē, kur atšķirībā no LSDSP, apvienībai izdevās izvairīties no skandāliem un uzturēt pragmatiskas darbības tēlu. Arī Jāņa Jurkāna tikšanās ar Krievijas prezidentu bija pozitīvs signāls saviem vēlētājiem.

Tomēr, salīdzinot ar iedzīvotāju izvēli iepriekšējās vēlēšanās, diez vai Rīga ir kļuvusi sarkanāka, jo kreisie politiskie spēki kopā 7. Saeimā ieguva 32% balsu. Tas liecina, ka labējo un kreiso attiecību proporcija nav būtiski mainījusies. Šo situāciju sekmēja sociāldemokrātu neveiksme, kurai varētu būt vairāki cēloņi. Pirmkārt, LSDSP darbs Rīgas domē ne tikai neieviesa pozitīvas pārmaiņas varas un sabiedrības attiecībās, bet, pateicoties dažādiem varas skandāliem, konkursiem, interešu konfliktiem, vēl vairāk pasliktināja pašvaldības tēlu. Par to atbildību nācās uzņemties tieši LSDSP. Tāpat arī apvienošanās ar PCTVL, Rīgas un Maskavas attiecību reklamēšana noteikti liedza partijai nacionāli orientētos atbalstītājus. Partijas sašķelšanās un iekšējo konfliktu publiskošana (Bojāra – Burvja attiecības) vairoja ironiju un skepsi par LSDSP izredzēm. Haotiskā reklāmas kampaņa vairs nespēja atgūt sociāldemokrātu vēlētājus.

Sākot ar 5. Saeimas vēlēšanām Rīgā visai labi startēja TB/LNNK, parasti iegūstot 17-20% balsu. Šoreiz, lai arī labāk kā citos novados, tēvzemieši ieguva tikai 5,6%. Līdzīgi arī LC iepriekšējos parlamentos Rīgā ieguva 24%, 12%, 13%, bet šoreiz vispār nepārvarēja 5% barjeru. Abu šo partiju neveiksme ir skaidrojama ar valdības nepopularitāti. Tēvzemiešu gadījumā jāņem vērā, ka nacionālie jautājumi vairs nav tik aktuāli, kā tas bija pirms 5., 6. un 7. Saeimas vēlēšanām. LC neveiksmes pamatā ir vairāki faktori. Pirmkārt, atšķirībā no PCTVL ceļinieki nespēja uzturēt komunikāciju ar saviem vēlētājiem un iespējamiem atbalstītājiem. Ņemot vērā, ka Rīgā ir liels cittautiešu un tā saucamo jaunpilsoņu īpatsvars, LC zaudēja daudzas balsis, necenšoties uzrunāt šo iedzīvotāju grupu. Tāpat LC neveiksmes pamatā ir nespēja piedāvāt efektīvu pretkorupcijas politiku, ko izmantoja konkurenti (JL, LPP). LC biedru darbība pilnvarnieku amatos, kā arī dažādie interešu konflikti labēji orientētajiem vēlētājiem lika meklēt citas izvēles. Atšķirībā no Tautas partijas LC nepalīdzēja arī reklāmas kampaņa, kas nesasniedza vajadzīgās mērķauditorijas.

Analizējot Rīgas rezultātus, redzams, ka labēji orientētie vēlētāji izvēlējās partiju JL un zināmā mērā arī LPP. JL izdevās piesaistīt LC, TB/LNNK zaudētos vēlētājus, kā arī iespējams ārzemēs balsojošo atbalstu. Programmatiski JL var uzskatīt par LC turpinājumu, lielāku uzmanību pievēršot varas un sabiedrības attiecībām, korupcijas novēršanai un caurredzamības nodrošināšanai. Tieši tas, kā arī Repšes pozitīvais tēls un iedzīvotāju ekspektācijas pēc elites nomaiņas noteica JL panākumus Rīgā.

TP un LPP ir piemēri, kas apliecina politiskās reklāmas lielo nozīmi vēlētāju izvēlē. TP izvērstā un masīvā oranžās krāsas reklāmas kampaņa ļāva partijai arī Rīgā izvairīties no pašreizējo koalīcijas partneru likteņa. Kaut gan salīdzinoši TP cīņā ar JL Rīgā ieguva vismazāk atbalsta (proporcionāli 11,4% pret 25,6%) nekā citos reģionos. Tāpat, salīdzinot TP iegūtos 19,4% 7. Saeimas vēlēšanās, pēdējo iznākumu var vērtēt kā ievērojamu zaudējumu, ņemot vērā arī kampaņas rekordizmaksas. LPP popularitāti noteica tas, ka partijas reklāma precīzi reaģēja uz politiskās dienas kārtības jautājumiem un problēmām. Reklāma kalpoja kā veiksmīgs komunikācijas līdzeklis, radot ilūzijas un veidojot potenciālo vēlētāju ekspektācijas. Lai gan arī ZZS reklāmai pievērsa lielu uzmanību, tomēr Rīgas kā lielpilsētas vēlētājus tā neuzrunāja, un līdz ar to ZZS Rīgā guva salīdzinoši sliktākos rezultātus. Tas ļauj domāt, ka Rīga noteikti nav zaļā krāsā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mruncis 11.10.2002 14:03
Baidos, ka Latvijas politikā ir pata situācija. Ja partija nesolīs reālu divvalodību, tai nav cerību krieviski runājošo auditorijā, ja solīs, latvieši par šādu partiju nebalsos. Sliktākais, ka tas ir izdevīgi kā PCTVL tā arī lielajām "latviešu" partijām. Krievi cer uz latviešu šķelšanos un naturalizācijas turpināšanos, latvieši uz to, ka skaitliski ir nedaudz vairāk, to ka izdosies konsolidēties, to ka būs vairāk izturības kā krieviski runājošajiem oponentiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ivars indans 10.10.2002 12:52
Paldies par atsauksmēm. Es domāju, ka tie politiskie spēki, kas gribēs un mācēs uzrunāt cittautiešus, noteikti var cerēt uz lielu sabiedrības atbalstu. Tas izskaidrojams ar to, ka būtībā krieviem un citu tautību pārstāvjiem ir ļoti ierobežota izvēle. Tieši šī iemsela dēļ PCTVL apvieno gan lieluzņēmējus un viņu sponsosrus, gan jauniešus, kuriem nepatīk Latvijas izglītības sistēma, gan vienkārši ielu proletariātu, kas'jūt nostaļģiju pēc PSRS laikiem.

Protams, uzrunājot krievus, ir jārēķinās ar latviešu vēlētājiem. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka racionālu politiku var sekmīgi pasniegt gan latviešiem, gan krieviem, cerot uz kopēju atbalstu. Tas ir sabiedrisko attiecību jautājums, kā to izdarīt - lietot tikai latviešu valodu, latviešu un krievu valodas, stilu, formu, izteiksmi utt. Manuprāt, LC neizmantoja tos politiķus, kas sekmējuši atvieglotu naturalizāciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 10.10.2002 09:38
Gennadijam -- manuprāt tā labējā partija, kura atšķirībā no citām būtu izvēlējusies uzrunāt krievvalodīgo auditoriju viņu dzimtajā valodā, būtu vinnējusi. Tas ir neticami stulbi, ka neviens nav apjēdzies to izdarīt. Tas, ka Latvijā pastāv divas informācijas telpas, kas viena no otras diezgan atšķirīgas, jau nav nekāds noslēpums. Gaidīt, ka visi lasīs latviešu avīzes un skatīsies latviešu ziņas ir stulbi, ja gribi uzrunāt auditoriju, tev jāiet tur, kur tā auditorija ir nevis jācer, ka viņi skries pie tevis. Džordža Buša vēlēšanu kampaņā īpaša vieta bija veltīta spāņu "community" -- ne jau tāpēc, ka viņi nerunātu angliski, bet tāpēc, ka ikviens labāk uztver vēstījumu savā dzimtajā valodā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gennadijs 09.10.2002 15:59
Indāns atkārto vecos mītus: LC neesot spējis "uzrunāt jaunpilsoņus". Ko viņš cenšas pateikt? Vai to, ka plakāti, TV un radio reklāmas skar vienīgi "vecpilsoņus" (jaunpilsoņi tās neredz un nedzird)? Jeb vai to, ka LC un citām partijām turpmāk kampaņa jātaisa krievu valodā?

Šeit viņam ir pilnīga taisnība. Jaunpilsoņi nevēlas runāt latviski, lasīt latviešu presi vai klausīties radio latviešu valodā. Šajā auditorijā LC varēs konkurēt ar PCTVL tikai tad, kad mums atkal būs oficiāli ieviesta divvalodība. Par prieku Indānam.

Gennadijs