Atslēgvārdi:

Kāda ir Latvijas valsts nākotnes vīzija? 54

Nacionālās valsts ēra beidzas un reāla Latvijas neatkarība, kāda tā bija domāta 1918.gadā, un valsts suverenitāte klasiskajā nozīmē vairs nav iespējama. Pienācis laiks izšķirties, kas ir svarīgāks – valsts vai tauta, jo katrai tagad ir ejams savs ceļš.

Iesaki citiem:

Valstij ir nepieciešams nākotnes tēls un attīstības stratēģija – gan kā nosacījums tās pastāvēšanai, gan nacionālo interešu efektīvai īstenošanai. Taču domāt par stratēģiju nav iespējams bez mūsdienu vēsturisko izaicinājumu apzināšanās. Viens no nopietniem vēsturiskiem izaicinājumiem ir saistīts ar valstiskuma tālāko pastāvēšanu un neatkarības izpratni.

Šodienas Latvija ir 1918.gadā dibinātās Latvijas Republikas pēctece, ko apstiprina arī Satversme. Valsts pamatlikumā tiek fiksēti ne tikai valsts pamatprincipi, bet arī vēsturiskā izvēle un vērtības, par ko sabiedrība izšķīrusies vairākiem gadu desmitiem uz priekšu.

Atšķirībā no vairuma Rietumeiropas valstu, Latvijas pamatlikums sākas ar valsts uzbūves principiem, nevis cilvēka pamattiesībām. Līdz ar to tiek pasvītrota tautas brīvība un valstiskuma vērtība. 1998.gadā pievienotā nodaļa par cilvēktiesībām nav skaidri dominējoša. Sākumā pieminēts tiesiskās valsts princips (90., 92.pants), tad runāts par atsevišķām pamattiesībām. No tā atkal var secināt valsts, šoreiz tiesiskas valsts, kā arī cilvēka pamattiesību vērtību.

Taču nozīmīgs ir jautājums, kas ir tauta, kura ir šī valstiskuma subjekts? Latvijas politiskajā realitātē ir sastopami dažādi priekšstati par tautu, taču valdošais priekšstats ir etniskā, proti latviešu tauta. Šī nostāja ir saistīta ar Atmodas vēsturi un ilgi loloto sapni par neatkarību. Kaut arvien biežāk diskusijās tiek norādīts, ka ortodoksālais etniskās nācijas priekšstats kavē Latvijas sabiedrības integrāciju, latviešu kultūra ir un paliek sabiedrības vērtība. Jautājums ir tikai par tās īstenošanas ceļiem, kā arī citu kultūru līdzāspastāvēšanas iespējām.


Modernie laiki un to izaicinājumi

Šodien, kad iepriekš nospraustie Latvijas mērķi ir sasniegti (iestāšanās NATO, ES), atkal ir jārunā par nākotnes orientieriem un stratēģisko nākotnes tēlu. Jautājums ir par Latvijas valstiskuma nākotni, proti, ko nozīmē Latvijas neatkarība un Latvijas nacionālā valsts jaunajā globalizācijas un politiskās kultūras situācijā?

Raugoties uz pasauli, kurā Latvijas valsts meklē savu vietu, pirmkārt nākas secināt, ka valsts loma un ietekmes iespējas ir mainījušās. Ar globalizācijas procesiem tika iesākta jauna spēle, kura transformēja vecos noteikumus un pamatjēdzienus. Stiprinoties pasaules tirgum un transnacionāliem koncerniem, viena pati valsts vairs nevar efektīvi regulēt ekonomiku. Finanšu plūsmas, nodokļi, konkurenci deformējošās vienošanās un uzņēmumu saplūšana – tie ir procesi, kas vairs nenotiek vienas valsts ietvaros un kuri iziet ārpus valsts efektīvas kontroles.

Sakarā ar uzņēmumu spēju mainīt ražošanas vietu, rodas konkurence starp valstīm investīciju klimata jomā. Tas ir avots lielu kompāniju ietekmei uz valsti. Atrodoties situācijā, kad kompānija var izvēlēties valsti vai pamest to, atstājot cilvēkus bez darba un vājinot tautsaimniecību, valsts ir spiesta piešķirt īpašus atvieglojumus un uzturēt liberālu režīmu, kas ir raksturīgs visām jaunām Austrumeiropas valstīm. Par to varējām pārliecināties arī Latvijā, kad ārvalstu uzņēmēju stāvoklis nodokļu un filiāļu jautājumos ar likumu tika padarīts labvēlīgāks nekā vietējo uzņēmēju stāvoklis. Lattelekom monopols un turpmākas norises liecina, ka ārvalstu investoriem nemaz nerūp valsts uzplaukums, bet viņu pašu labklājība. Un ja valstij nav efektīvu pretlīdzekļu, tad tā vienmēr paliek zaudētāja, nespējot darboties visas sabiedrības labā. Šāda situācija liek apšaubīt demokrātijas principu, vēlēšanu zīmju pirktspēja ievērojami mazinās, jo blakus valstij par līdzvērtīgu spēlētāju kļūst transnacionālas kompānijas un citas pasaules ekonomikas struktūras.

Cits subjekts, proti, indivīds arī nav vairs pilnībā pakārtots valsts varai un dažreiz spēj būt vienā līmenī ar valsti - runa ir par cilvēktiesībām. Labs piemērs ir lietas pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kur pati sūdzības iespēja jau relativizē valsts varas monopolu. Laventa lietā ECT atzina Latvijas tiesu par nelikumīgu un neobjektīvu, kā arī izteica aizrādījumu, ka Latvijas valsts neatbilstoši organizē savu tiesu sistēmu. Tādējādi, valsts suverenitāte un varas monopols organizēt dzīvi valstī saskaņā ar piešķirto mandātu tiek ierobežoti, saskaņā ar spriedumu Latvijai bija jāveic pasākumi situācijas labošanai. Lietā I.Podkolozina pret Latviju, valsts tika ierobežota valodas politikas īstenošanas līdzekļos, kad ECT aizrādīja par LR šķēršļiem krievu minoritātes pārstāvei balotēties Saeimā.

Valsts iekšienē līdzīgu iedarbību rada nesen ieviesta personas konstitucionālā sūdzība pret valsti un tās likumiem. Eiropas Savienības tiesa atzīst arī vienas valsts pilsoņu sūdzības pret citu dalībvalsti. Arī plašākā starptautiskajā kontekstā valsts suverenitāte ir ne tikai ierobežojama, bet arī kā tāda samērojama ar cilvēktiesībām. Tā starptautiskās kara tiesības sargā civiliedzīvotājus ne tikai no citas naidīgas valsts vardarbības, bet arī no savas pašas valsts patvaļīgas vardarbības[1]. Pēdējo gadu norises rāda, ka šajā gadījumā valsts var rēķināties arī ar starptautisku militāro iejaukšanos (Dienvidslāvijas, Irākas karš).

Norādītās tendences, kā arī globālās problēmas (drošība, ekoloģija, starptautiskā noziedzība) spiež valstis mainīties, lai atbilstu laika garam un spētu turpmāk pildīt savas funkcijas. Īpašu lomu spēlē starpvalstu sadarbība. Latvijas iestāšanās ES, būtiski maina valsts stāvokli, jo daļa suverenitātes tiek nodota pārnacionālai organizācijai. Ceļš, kādā suverenitātes daļa tiek nodota, proti brīva griba ir svarīgs moments, bet ne izšķirošs. Ar suverenitātes samazināšanos rēķinās visas dalībvalstis. Arī lielākās valstis maksā šādu cenu, tā Vācijā un Francijā ap 60% likumu ir Eiropas direktīvu pārņemšana, nevis sava likumdošana, jo vienu no svarīgākajām jomām – ekonomiku arvien vairāk aptver Eiropas regulējums. Jāatzīmē, ka neviena valsts netiecas saistīt savu darbības brīvību ar citiem politiskā procesa aktieriem un būt spiesta pildīt vienošanās vai no ārpuses nākošus priekšrakstus. ASV pat mēģina iziet no šīs sasaistes. Turpretim Eiropa akceptē savstarpēju atkarību kā nepieciešamas blakussekas un stiprina šīs atkarības tiesisko un demokrātisko raksturu. ES valstu transformējošā kooperācija rada principiāli jaunas varas iespējas, tā nav tikai nulles summas spēle, kad zaudējumi līdzsvarojas ar ieguvumiem, bet ir pozitīvas summas spēle, kad ieguvumi ir lielāki pār zaudējumiem[2].

Līdz ar šīm tendencēm ir jāpieņem arī pamatjēdzienu transformāciju attiecībā uz valsts izpratni. Tātad, pieaug ne tikai citu valstu politikas seku nozīmē valsts iekšienē, bet valstij ir jārēķinās arī ar pasaules ekonomiku un cilvēktiesību autonomo raksturu. Valsts atver savas suverenitātes bruņas, lai piedalītos arvien pieaugošā starptautiskajā kooperācijā. Tādējādi tiek nopietni reducēts pašlikumdošanas princips, ka likuma adresāti vienlaikus ir tā autori, sabiedrība nacionālās valsts ietvaros vairs nav tā, kas iedarbojas pati uz sevi.[3] Suverenitātes transformāciju sāk atzīt arī tiesu prakse, piemēram, Vācijas konstitucionālā tiesa saprot suverenitāti jau ne kā pilnīgu varu pār savu teritoriju, bet kā varu izlemt zināmu svarīgu jautājumu loku.[4]

Līdz ar to Latvijas neatkarīgā nacionālā valsts, kas līdz šim bija valdošais priekšstats par tagadni un nākotni, kļūst par mītu, skaistu pagātnes ideju. Taču laiki mainās, bet vērtības paliek. Ir pienācis laiks refleksīvi paskatīties uz vērtībām un pamatiem, kas virzīja Latvijas sabiedrību un noteica tās attīstību. Ir jānodala būtiskais no pierastā un no jauna jādefinē valsts.


Nacionālā valsts kā vēsturisks posms

Jautājums par nākotnes vīziju ir saistīts ar nacionālas valsts vēsturisko refleksiju. Lai domātu par jauno vēsturisko posmu, ir jāapzinās iepriekšējais, ir jāsaprot, kas ir valsts un nācijas (tautas, etnosa) būtība un kas ir tās izpausme laikā un telpā.

Valsts vienmēr nav pastāvējusi kā nacionālā valsts. Nacionālās valsts koncepts ir XVIII gs. beigu — XIX gs. sākuma produkts, saskaņā ar kuru valsts kopiena ir tauta ar kultūras identitāti noteiktā teritorijā. Nācija norāda uz kopīgu izcelsmi (natio, latin. – izcelsme, cilts), bet pirmām kārtam kopīgu vēsturi un kultūru. Līdz tam bija pazīstami tādi sabiedrības un tās politiskās struktūras konstituējošie principi kā kopīga izcelsme (cilts iekārta), kopīgie jautājumi (Senās Romas republika), kristietība (Eiropas viduslaiku valsts), taču pēdējie nenozīmēja etnosa noliegšanu, etnosam bija vairāk lokālas kultūras, dzīves veida un paražu nozīme.

Nacionālā valsts ir nāciju veidošanās procesa rezultāts. Šajā procesā bez jau tā ilgu laiku pastāvošās etniskās kultūras, svarīgu lomu nospēlēja XVII gs. zinātniskā revolūcija un industriālas ekonomikas atnākšana (pārcelšanās no laukiem uz pilsētu, jaunās materiālās iespējas, konkurence, iepriekšējas kopības izzušana, neaizsargātība), jaunās prasības savstarpējai komunikācijai, kristietības universālisma izzušana, individuālas apziņas attīstība.

Nācijas veidošanās ir nesaraujami saistīta ar kopīgās kultūras telpas veidošanu un ar jaunās kopīgās vēstures rakstīšanu. Vēlāk šī attīstība nostiprinājās audzināšanas sistēmā, pateicoties kam mums liekas, ka nacionālā valsts ir dabiska un pastāvējusi vienmēr. Taču šodien, kad lokālas kultūras, valsts varas un ekonomikas teritoriālās robežas nesakrīt, šī sasaiste vairs nedarbojas un, skatoties plašākā kontekstā, tā nepieder ne valsts, ne tautas būtībai.


Nākotnes veidošana

Latvijas situācijas un vēsturiskā posma analīze norāda, ka nacionālās valsts ēra beidzas un reāla Latvijas neatkarība, kā tā bija domāta 1918.gadā, un valsts suverenitāte klasiskajā nozīmē vairs nav iespējama. Atkal ir jādomā par to, kā saglabāt un attīstīt latviešu kultūru. Ja skatāmies ilgtermiņā, tad nacionālā valsts vairs nav pats atbilstošākais līdzeklis. Tagad ir pacēlies sāpīgs jautājums par Latvijas krieviem, par ko neizdodas atrast kompromisu, nepiemērojot valsts piespiedu līdzekļus, kas vājina jau bez tā nenostabilizējušos jauno valsti. Ir pienācis laiks, kad ir jāizšķiras par to, kas ir svarīgāks – valsts vai tauta, jo katrai tagad ir ejams savs ceļš. Teorētiski ir iespējami divi ceļi, proti, vai nu grozīt tautas saturu, pieļaujot tur ne tikai etnisko latviešu esamību, padarot to par nepārtraukti topošu tautu, būtībā par eiropiešiem; vai nu modernizēt valsti, pamatojoties uz demokrātijas, cilvēktiesību, taisnīguma principiem, padarot to universālāku un pragmatiskāku, kura spēs nodrošināt vietu kultūru attīstībai.

Gribu pasvītrot nostāju par etniskās kultūras nozīmīgumu, nepieņemot universālisma tēzi, ka pastāv tikai un vienīgi indivīdi, kas kaut kādu savu vajadzību dēļ pulcējas grupās. Šāds priekšstats izslēdz sabiedrības pastāvēšanu kā tādu, apzīmējums „indivīdu sabiedrība” satur sevī nepārvaramu konceptuālu pretrunu. Indivīda domāšanas rāmji ir viņa dzīves ilgums. Taču ne Latvijas Republika, ne kultūra netika dibinātas tikai cilvēka mūža ilgumam vai vienas paaudzes vajadzībām, tāpēc, domājot par nākotni, ir jāņem vērā gan kultūras, gan valsts attīstības virzieni.

Latvijas valstiskuma pieredze ir pavisam neliela, daudz lielāka ir etniskas identitātes pieredze, kas ilgus laikus pastāvēja ārpus valsts un pat pretstatā valstij. Savukārt tas var tikt veiksmīgi izmantots, no jauna meklējot adekvātu atbildi uz jautājumu par mūsdienīgu nāciju un valsti, kas īstenos paliekošās vērtības un eksistēs saskaņā ar tās iedzīvotāju vajadzībām un plašāko pasauli.

________________

[1] Art.6. Charter of the International Military Tribunal – crimes against humanity

[2] U.Beck. Macht und Gegenmacht im globalen Zeitalter, 2002; U.Beck. Kosmopolitisches Europa, 2004

[3] J.Habermas. Der europäische Nationalstaat unter dem Druck der Globalisierung, 1998

[4] Maastichtsurteil, 10.10.1993

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (54) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
MazsCinitis

Latvijas himnu ir jāmaina, jo esošā jau sākotnēji programmē mūsu tautu pakļauties kungiem, samierināties, gaidīt tā kunga labvēlību un maksimums laimē diet ja paveiksies. Baumaņu Kārlis visu mūžu bija nodzīvojis cariskās Krievijas impērijā, līdz ar to viņa izpratne par himnu bija balstīta uz "Bože carja hraņi". Līdz ar to arī esošās himnas enerģētika ir ļoti zema. Valsts himnai jābūt tādai, kuru dziedot tu jūti spēku, tai jābūt tautu vienojošai un enerģērtiski uzlādētai. Esošā Latvijas himna tāda nekad nav bijusi. Uzskatu ka himnas nomaiņa varētu būt līdzīgi kā plaisa ledū, kura nestu mūsu valstī sākotnēji nemanāmas pārmaiņas un pakāpeniski, kā pavasara palu laikā, salauztu sasmakušo sistēmu. Himnai jābūt tādai, kuru dziedot, vai dzirdot skudriņas skien pa kauliem pat vārdus nesaprotot. Šobrīd mūsu valsts praktiski kā ideja ir bankrotējusi un tikai enerģētiskā plānā to ir iespējams mainīt. Mēs zudīsim kā tauta ja nemainīsimies. Šobrīd valsts un dzimtene ir pilnīgi dalīti jēdzieni. Himnas nomaiņa varētu kļūt par pirmo akmeni lielai pārmaiņu lavīnai. Joprojām var parakstīties http ://civicsay.manabalss.creomobi.com/saule-p-rkons-daugava-latvijas-himna/show?mode=all&type=new par himnas nomaiņu. Ir parakstījušies varāk kā 1600 cilvēku, palasiet komentus, daudzi sirdī sajūt, ka esošā himna nav mūsu enerģijas nesēja. Šīs domas radās spontāni izbraukājot Daugavpili. Izrādās ka Daugavpils ir latviska pilsēta, neskatoties uz 3% latviešu nacionālo sastāvu. Viena no skaistākajām pilsētām Latvijā. Maximā krievu meitene pie kase ļoti labi runāja latviski un liela daļa krieviski runājošo jaunās paaudzes cilvēku runā ļoti labā latviešu valodā. Tas bija šoks. Mums vēl ir iespēja izdzīvot kā nācijai, bet tikai atceroties ka "Pastāvēs ka pārvērtīsies".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Observer 05.04.2004 14:25
Nē, nu skaidrs, protams, protams. Es kā jau mazliet demagogs vairāk par to morāli... Fakts, ka mūsējā zemes reforma, kas tīri fiziski radīja Latvijas valsti, 'sakārtoja' arī lauksaimniecību. Niedras doma bija tāda, ka tā drīz vien tāpat sakārtosies - bez prihvatizēšanas, jo latvieši bija uz to spējīgi, viņiem, salīdzinot ar legālajiem zemes īpašniekiem baltvāciem, bija augstas konkurētspējas potences. Bet paņemt, protams, ir vienkāršāk. Drīz vien, kā zināms, tā 'efektīgā lauksaimniecība' gan atkal sāka buksēt... Ai, drūmi par to visu ir runāt. Bet laikam jau citādāk tomēr nevar?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 05.04.2004 13:36
Un vēl, manuprāt, tas kaut kā ir jāpasaka skaļi: uzmanīgi, mīlīši, mēs tagad darīsim sliktu, bet pēc tam tomēr centīsimies to vērst par labu.

Tā varētu gan pateikt, bet neviens jau neteiks :) Zemes reformas un citas "laupi salaupīto" akcijas jau var inscenēt visur, kur ir
1) Liela materiālā nevienlīdzība (it īpaši arī dažādu tautu pārstāvju starpā)
2) Etniskie konflikti
3) (Trūcīgā) vairākuma politiska ietekme.

Tā jau arī R.Mugabe nez kuro gadu organizē "zemes reformu" Zimbabvē, pēc-Suharto ēras Indonēzijā nacionalizē ķīniešu kapitālam piederošos uzņēmumus. Un varbūt arī tā M.Hodorkovska lieta arī izrādīsies no šīs pašas sērijas - jo daudzi cilvēki tur ir pārliecināti, ka Krievijas ebreji ir bagātāki par krieviem pašiem.

Latvijas zemes reforma jau laikam pieder pie vissaprātīgākajiem šāda veida soļiem - vismaz ātri atjaunojās efektīva lauksaimnieciskā ražošana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Observer 05.04.2004 12:37
Piekrītu, Aleksi. Es nesaku, ka tas ir viennozīmīgs vai viegls jautājums. Jauki jau ir, ka bija tas 1918. gads un droši vien arī tā 1921. gada Zemes reforma. Nejauki ir tas, ka visas šīs lietas lika mums faktiski būt uz vienu roku ar boļševikiem. Vēsturniekam Ārim Puriņam ir interesanta tēze, ka visa (no dažādiem aspektiem, protams, diskutablā) Niedras politika balstījās vienā principā: "Tev nebūs zagt." Lūk, nejauki, manuprāt, ir tas, ka valsti bez tā laikam 'uzraut' nav iespējams. Un vēl, manuprāt, tas kaut kā ir jāpasaka skaļi: uzmanīgi, mīlīši, mēs tagad darīsim sliktu, bet pēc tam tomēr centīsimies to vērst par labu. Nejauki ir tas, ka nacionālā valsts Latvija necentās vērst par labu, piem., baltvāciem (protams, arī ne jau bezvainīgajiem) nodarīto, un līdz ar to valsts/varas skumji neizbēgamo amoralitāti kind of leģitimizēja indivīdu domāšanā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 05.04.2004 11:21
Elites veidojošie cilvēki mazāk identificē sevi gan ar valsti, gan ar tautu, ja tos salīdzina ar "ierindas" cilvēkiem Sk. S.Huntington'a(?) palagu par situāciju ASV (bet arī citur jau notiek vai drīz notiks kaut kas līdzīgs):
http://www.nationalinterest.org/ME2/dirmod.asp?sid=&nm=&type...

E.Krivcovas tēze par to, ka valsts un tauta ietu divos dažādos virzienos, turpretī nav īsti labi pamatojama. Drīzāk jau valsts un tauta savstarpēji ietekmējas - dažādos apstākļos nostiprinās vai nu nacionālistiskas valstis, vai politiskas nācijas.

Observer'am

Manuprāt, tauta ir kaut kas daudz, daudz vērtīgāks par valsti, jo tauta, t.i., veidojoše indivīdi, cilvēki, kas ir arī kaut kādas kopīgas identitātes nesēji, tiešām ir realitāte. Nenoliedzot ne valstiskuma nozīmi vispār, ne - Dies' pas'! - Latvijas valstiskumu, es tomēr sliecos domāt, ka valsts ir daudz konvencionālāka, virtuālāka štuka par tautu, tādēļ uz pēdējo arī būtu jāliek galvenais akcents.

Valsts un tauta, protams, nav viens un tas pats. Līdz Renesansei turklāt valstis un etniskās grupas tiešām dzīvoja atšķirīgu dzīvi. Un tomēr, vai tad mūsdienās valsts arī savukārt neiespaido "daudz vērtīgāko" tautu? Varam, teiksim, salīdzināt igauņus (1 miljons) ar tatāriem (6 miljoni cilvēku) - PSRS laikā viņu valstiskumā bija tikai neliela nianse - Tatārijas APSR un Igaunijas PSR un arī pārkrievošanās procesi šajās tautās bija vismaz salīdzināmi. Tagad igauņi integrē Igaunijas krievus, toties tatāriem ir jāsaskaņo ar Maskavas valdību pat alfabēts, kuru lietot savā dzimtajā valodā. Sk. http://www.intertat.ru/index.php?cat=ea&bigoffset=0µoff...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Observer 05.04.2004 11:13
Raksts - lai gan var apspriest un nepiekrists šim vai tam, manuprāt, ir ļoti labs pavisam principiālu apsvērumu dēļ. Proti, valsts - tauta izšķīruma dēļ.

Tiešām, pēdējā gandrīz gadsimta laikā letiņiem ir aizmirsies, ka tas nav viens un tas pats. Manuprāt, tauta ir kaut kas daudz, daudz vērtīgāks par valsti, jo tauta, t.i., veidojoše indivīdi, cilvēki, kas ir arī kaut kādas kopīgas identitātes nesēji, tiešām ir realitāte. Nenoliedzot ne valstiskuma nozīmi vispār, ne - Dies' pas'! - Latvijas valstiskumu, es tomēr sliecos domāt, ka valsts ir daudz konvencionālāka, virtuālāka štuka par tautu, tādēļ uz pēdējo arī būtu jāliek galvenais akcents. T.i., uz tās kulturālo, garīgo, fizisko labklājību, nevis uz šādu vai tādu vietējo 'stars&stripes/love it or leave it' ekvivalentu.

Un šajā sakarā es to deķīti velku, lūk, uz kādu pusi: vai tomēr nebūtu jauki, ja mēs tā pavisam nepragmatiski, vairāk tā kā ideāli/morāli pārvērtētu Andrieva Niedras k-ga idejas, mm? Un visu to 1905. gada 'labumu'? Man, tumsoņam, būs domāt, ka tur i' kādi būtiski jautājumiņi sublimēti mūsu tautas, t.i., vienkārši mūsu sakarā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 02.04.2004 10:34
R. Dzintara komentāru izlasīju. Vērtējums - 10 balles.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ice 02.04.2004 10:19
Apvienības "Visu Latvijai!" vadītāja Raivja Dzintara komentārs par rakstā paustajām idejām: http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=172

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 02.04.2004 10:19
Godātais Didža kungs, Jūsu kritika ir pārāk vispārīga. Ja kāds te kropļo latviešu literāro valodu, tad, lūdzu, uzņemieties skaidrojošās vārdnīcas Silvijas lomu un norādiet konkrētās kļūdas un neprecizitātes, kā arī to novēršanas iespējas. Nebūtu par skādi arī publicēt neaizskaramo "svēto govju" sarakstu, lai diskutētāji varētu attīstīt pašcenzūras māku un tādējādi aiztaupīt pūliņus šī portāla ādminim. P.S.: latvians.lv pastāvīgais klients neesmu.

Aleksim: jā, tā būtu gan labi. Es taču nesaku, ka krievu valoda un/vai tās apguve ir jāaizliedz. Viss, kas ir jāizdara, ir panākt, lai tās apguve nebūtu obligāta - neslēptā vai slēptā veidā, lai tā patiešām kļūtu par brīvu izvēli, kā tas ir visur Eiropā. Un tad izrādīsies, ka krievu valodas pratēju/lietotāju procents etnisko latviešu vidū izlīdzināsies ar, piemēram, attiecīgo poļu un bulgāru procentu. Un tad viss būs štokos, arī es te vairs nesprēgāšu tik dikti kā tagad.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


krasmar 02.04.2004 10:11
Jā, patiesībā, līdz ar Latvijs dalību ES un NATO, šis raksts ir patiesi vietā...lai gan sīki visu neizlasīju ideja ir atbalstāma...Jāsaprot, ka viss mehānisms un priekšstati par tautas pašnoteikšānās "tiesībām", vēl kādām tiesībam ir diezgan mākslīgi konstruēts koncepts un pašlaik ir tendence, ka dzīvē viss mainās ātrāk nekā formāli kaut kādos likumos...cilvēki kļūst arvien, arvien mobilāki un diezgan ātri samainās pa dažādām valstīm, tāpēc tāds koncepts nav īsti pareizs...patiesībā var diezgan droši apgalvot, ka tāds nācijvalsts modelis ir Eiropas izgudrojums, un citas valstis mēģināja kaut ko līdzīgu veidot...patiesībā nekas jau nav iznācis un tā identitāte ir pavisam citā līmenī (augstākā vai zemākā)...arī man pašam lielāka identitāte ir nevis kā Latvijas pilsonim, vai latvietim, bet es sevi labāk apzinos, kā Cēsu iedzīvotāju, kā arī ar Eiropieti....nu tas tā...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Didzis K 01.04.2004 22:37
Par rakstu:
Jauks snapshots no augstaaka lenjtja. Pamaataa nevaru piekrist autorei, bet lasiit bija interesanti.

p.s. Ljoti skumji ir par komentaariem, sheit paarvaakusies latvians.lv publika, jeb kaa? kautkas shokeejoshs, katraa ultranacionaalajaa komentaaraa pilns ar latvieshu valodas kropljojumiem, ja jau tie ir taadi patrioti tad buutu vismaz valodu izkopushi, nerunaajot nemaz par aciimredzamajiem robiem izgliitiibaa, lai neteiktu rupjaak. Dazhbriid shie komentaari ieguust pat kriminaalu nokraasu, varbuut tomeer buutu jaauzsaak to cenzuura?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 01.04.2004 20:33
Eiropas Savienībā, kur krievu valodai ir nu gaužām zema vērtība

Tā jau tas ir - cilvēki mācās tās valodas, kuras viņiem ir nepieciešamas. Un notikumu attīstība Latvijā nemotivē īpaši rūpīgi mācīties krievu valodu. Vienīgi valodu nemācīšanās "aiz politiskiem apsvērumiem" man nav īsti saprotama - vienalga, vai to praktizē latvieši, krievi vai ebreji.

> vai Javas programmēšanu krieviski par 5LVL, vai angliski par $60?
Jā, pirātisms pirmajā acu uzmetienā liekas ļoti pievilcīgs, tāpat kā, piemēram, aplokšņu algas.

Lētās krievu grāmatas mēdz būt gluži likumīgi ārzemju grāmatu tulkojumi vai arī krievu oriģinālsacerējumi - tādēļ arī pirātisma problēma tā gluži nav. (Dažas programmēšanas grāmatas, protams, tiek izdotas švakā kvalitātē, bet daudz ir arī labas mantas.) Šobrīd daudziem studentiem spēja lasīt krieviski ir ļoti liels pluss. Varbūt, ka tieši tāda nedaudz akadēmiska pieeja krievu valodai ir visatzīstamākā - lai Latvijas studenti orientētos krievu materiālos it īpaši savā specialitātē, bet ne jau visiem būtu obligāti mācēt tajā brīvi runāt. Kādi varētu būt iebildumi pret šādu kompromisu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 01.04.2004 19:24
Attieksmi vajag mainīt? Viedi vārdi. Diemžēl, šo attieksmi nosaka vairāki faktori, turklāt arī tādi, kuri mūsu kontrolei pakļaujas švaki vai nepakļaujas vispār. Uzskatu, ka Krievijas un tās piektās kolonnas Latvijā centieni gūt simtprocentīgu revanšu par Trešās Atmodas laiku nu nekādi nevairo cieņu pret krievu valodu. Tad, kad šie centieni mitēsies, arī varēsim parunāt par attieksmes uzlabošanos.

Protams, var jau neko nedarīt un okupācijas gados iesākto rusifikāciju turpināt pašrusifikācijas režīmā. Bet tad rodas jautājums, kāda joda pēc ir vajadzīga iestāšanās Eiropas Savienībā, kur krievu valodai ir nu gaužām zema vērtība, lai cik ļoti kāds nemēģinātu apgalvot pretējo? Ja jau gribam uz mūžu palikt par Krievijas nomaļo sādžu, tad varbūt vajadzēja stāties NVS? Un ja nu tomēr esam izšķīrušies par labu Eiropai, tad par otro valodu tomēr jākļūst angļu valodai, kura patiešām sniedz neierobežotas iespējas? Arī vācu valodai derētu atgūt savas pozīcijas Latvijā, jo kādreiz milzīgais naids pret visu vācisko jau sen ir izkūpējis kā dūmi. Bet priekš kam tad mums krievu valoda, ja pat bulgāriem tā vairs nav cieņā?

vai Javas programmēšanu krieviski par 5LVL, vai angliski par $60?

Jā, pirātisms pirmajā acu uzmetienā liekas ļoti pievilcīgs, tāpat kā, piemēram, aplokšņu algas. Taču pieredze rāda, ka par visu agri vai vēlu ir jāmaksā, un bieži vien izrādās, ka visdārgāk un vissāpīgāk izmaksā tieši haļava.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 01.04.2004 19:07
Latvim:

90-to gadu vidū, piemēram, Zaļenieku pamatskolā mēģināja piedāvāt angļu un vācu valodas. Bet tā vācu valodas mācīšanās sanāca galīgs farss - nu nevar visās mazajās vietiņās atrast labus skolotājus. Tāpēc tagad viņi ir stabili pārgājuši uz angļu+krievu valodu, un tagad visiem viss ir tapis skaidrāks - arī vecāki var bērniem kaut ko palīdzēt, krievu valodu mācoties. Protams, ka ne jau visi iemācās to, ko skola māca - tādēļ Latvim vēl sanāks taisnība.

Beigās, nonākot augstskolā, izrādās, ka bibliotēkā sakarīgākās grāmatas par daudziem eksakto zinātņu kursiem ir krievu valodā, visapkārt paši latvieši stāsta jokus krieviski, lieto visādas spārnotas mata un nemata frāzes, utml. Un krievu valodas nezinātājs jūtas apdalīts pat tad, ja dzīvo tīri latviskā vidē un nekādu biznesu ar Krieviju nebīda.

Vienkāršs jautājums - vai studentam ir reālāk nopirkt grāmatu par diferenciālvienādojumiem vai Javas programmēšanu krieviski par 5LVL, vai angliski par $60? Protams, tipisks mūsdienu latviešu students ir principiāls - lasa tikai no kursabiedra nokopētos lekciju konspektus latviski. Un tad arī sanāk, ka viņa zināšanas ir visai virspusējas. It īpaši, ja gan students, gan pasniedzējs - abi raujas maizes darbā kaut kur citur.

Latvijā ir un būs cilvēki, kuri krieviski nemāk, jo viņiem ir zems vispārējais izglītības līmenis. Toties nez vai ir pareizi kultivēt attieksmi pret krievu valodu kā pret "ienaidnieku valodu", kura mums netīk un kuru mēs principā nemācāmies.

Ir gadījies satikt arī tādus ebrejus, kuri ir citādi visai inteliģenti, bet šiem ir "alerģija" pret vācu valodu. Kā viņi paši reizēm atzīst, tā alerģija radusies no padomju laiku propagandas filmām. Tas nekas, ja viņu vecmāmiņas un vectētiņi runāja idišā, kurš tāds vācu valodas variants vien ir. Manis pēc lai jau nemācās - ne jau vācu kultūra būs tā, kura cietīs no dažu bijušās PSRS ebreju slimīgās attieksmes.

Tas pats ar krievu valodu - ja kādam pret to ir draņķīga attieksme, nav jēgas viņu spiest mācīties - veltīgi notērēts laiks. Bet patiesībā taču cilvēka attieksmi pret valodām var un vajag mainīt!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 01.04.2004 18:22
Ja tas tā ir, tad labi, un jāgādā par to, lai tas tā paliktu arī uz priekšu. Un lai nebūtu tā - it kā jau nav obligāta tā kr.val., bet skolā citu učuku nav, un davai mācies vien krieviski.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pingvīns 01.04.2004 18:04
:>) Bet tā jau ir labu laiku. Krievu valoda nav obligāts mācību priekšmets skolās. Tāpēc jo sevišķi veikli radās iespaids, ka notiek musināšana aizliegt mācīt(ies) krievu valodu. :>)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 01.04.2004 17:50
Aleksim:

iziet no pieņēmuma, ka latviešu valoda ir liela un varena, ka tai nav sīkumaini jāsatraucas par katru svešvalodā pateikto vārdu.

Kā tad, varens padoms. Ir vēl kāds līdzīgs padoms: kā var cīnīties pret odiem? - Ausis aizbāzt ar vati, bet kodieniem nepievērst uzmanību. Cilvēks taču ir liels un varens, īpaši salīdzinājumā ar kaut kādu knisli, vai ne?

Tāpat, kā Brīvības pieminekļa galā nevar uzstutēt vēl kaut ko, jo Milda to vietu ar pilnām tiesībām jau aizņem.

Nu, kā to ņem. Zināmas aprindas jau pirms laba laiciņa izteikušas apņemšanos atjaunot Pētera Pirmā pieminekli vēsturiskajā vietā... Un viņiem uz to vietu tīri formāli pat tā kā pirmtiesības būtu...

Pingvīnam: nevajag jau neko aizliegt, bet jāpanāk, lai krievu valoda nekādā gadījumā nebūtu obligāts priekšmets skolās. Bet tad jau jaunatne pati izlems, vai ir vērts mesties krievu purvā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 01.04.2004 17:43
Letiņi ir tik ļoti iedīdīti uz piekāpšanos, ka es neredzu citu iespēju tikt ar to galā, kā vienīgi liedzot iespēju piekāpties. Nevar taču pāriet uz krievu valodu, ja šo valodu neproti!

Tā jau arī var mēģināt valodas nemācīties, bet vai tā nav recepte divkopienu valstij - situācijā, kura "vēsturiski izveidojusies Latvijā" tikpat labi varēs eksistēt arī tie, kuri tikpat principiāli nepiekāpsies latviešu valodas lietotājiem - un diez vai te ko mainīs tas, ko viņiem pēc jaunā Izglītības Likuma būs mācījuši skolās. Skolās, teiksim, arī bikvadrātvienādojumus māca risināt.

Ir taču cita iespēja - neuzskatīt krievu valodu par kaut kādu konkurentu latviešu valodai Latvijā, jo mums taču tik un tā ir viena valsts valoda. Un iziet no pieņēmuma, ka latviešu valoda ir liela un varena, ka tai nav sīkumaini jāsatraucas par katru svešvalodā pateikto vārdu. Nupat teiktais izklausās optimistiski, bet nemaz nav tālu no patiesības.

Interneta un datorlingvistikas laikmetā valodas var nebijušos veidos viena otrai palīdzēt un viena otru bagātināt. Valodas, protams, savā starpā arī konkurē, bet tā viņu starpā nav tikai vecā spēlīte pēc principa, kurš kuru te izspiedīs. Gan virtuālajā, gan reālajā pasaulē ir diezgan vietas visam kam. Un, protams, ir arī viena unikāla vietiņa - Latvijas valsts pārvalde, kur nedalīts monopolstāvoklis ir latviešu valodai. Tāpat, kā Brīvības pieminekļa galā nevar uzstutēt vēl kaut ko, jo Milda to vietu ar pilnām tiesībām jau aizņem.

Vai mums vajadzīgi savi stulbeņi kā Kvebekā, kuri te mērīs, cik lieli burti ir katrai izkārtnei angļu un franču valodās? To pašu minoritāšu aizsardzības konvenciju var realizēt saprātīgi, un var arī pataisīt par sīkumainu kašķu avotu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pingvīns 01.04.2004 17:34
:>) "Tagadējā" latviešu paaudze jau arī labāk runā angliski, ne krieviski. :>)

Protams, lietas nevar atrisināt bez piepūles - tiklab vienas, kā citas "receptes" īstenošana prasa piepūli. Es tikai uzskatu, ka labāk tās risināt "no iekšpuses" (kā tai pašā Igaunijā jau sen un Latvijā daudzās vietās šobrīd - kur cilvēki paši ir ieinteresēti sazināties valsts valodā); nevis "no augšas" - aizliedzot latviešiem mācīties krievu valodu :>) (Vispār jau tas nav smieklīgi, bet mani tomēr uzjautrina: piemēram, staigā kaut kādi inspektori un "iekasē" no katra, kas uzdrīkstējies mācīt(ies) krievu valodu).

Ar maciņu uz ielas ir savā ziņā līdzīgi kā ar valodu - ar Jūsu maciņa nepārtrauktu aizsardzību Iekšlietu ministrijai ir tikpat daudz sakara kā jebkurai citai instancei ar to, kādā valodā divas tantes [veikalā] sarunājas. T.i., par savu maciņu Jūs vispirms rūpējaties pats, un, ja citādi galā netiekat, griežaties attiecīgajās instancēs. Līdzīgi jebkurš cilvēks pats izvēlas, kādā valodā sazināties "ar savu tuvāko"; bet valsts lai nodrošina iespēju cilvēkiem apgūt valsts valodu, nosaka nepieciešamos valodu zināšanu līmeņus valsts iestāžu darbiniekiem utt.

Ir gan tāda nieka lieta - maciņu (vai jebko citu otram piederošu) atņemt ir noziegums jau kopš seniem laikiem, tāpēc svešvalodu zināšanas/lietošanu pielīdzināt maciņa atņemšanai ir ... amizanti :>)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 01.04.2004 16:40
Cik man zināms, tagadējā igauņu paaudze tomēr seko manai receptei.

Letiņi ir tik ļoti iedīdīti uz piekāpšanos, ka es neredzu citu iespēju tikt ar to galā, kā vienīgi liedzot iespēju piekāpties. Nevar taču pāriet uz krievu valodu, ja šo valodu neproti! Bet, piemēram, veikalā pārdevējam pietiktu ar pārdesmit krievu vārdiem "pa tēmu".

Nu jā, bet ko tad Jūs iesakāt? Dot abus vai kā?

Es iesaku neuzskatīt, ka vitāli svarīgas un sarežģītas problēmas var tikt atrisinātas pašas no sevis, bez piepūles.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 01.04.2004 16:39
Latvim:

Ja man ir izdevīgi, es, protams, runāju krieviski kā mīļiņais. To "lingua franca" jautājumu nevar ietekmēt viens vai daži cilvēks ar savu subjektīvo nostāju. Gluži tāpat kā Im.Ziedonis aicināja aizrādīt visiem tiem, kuri piedrazo ielas. Šīs taisni ir jomas, kuras labāk deleģēt atbildīgām instancēm. Protams, katram ir pašam jārūpējas par savas latviešu valodu izkopšanu un par savas tuvākās apkārtnes sakārtošanu.

Toties par Rīgas centra ielu tīrību atbild pašvaldība un sētnieks, nevis es. Un par krievvalodīgā cilvēka spēju lietot latviešu valodu vislabāk var parūpēties viņa darba devējs - izvirzot konkrētas valodu prasmju prasības. Mūsu IT uzņēmumā, piemēram, finansē darbiniekiem arī latviešu valodas kursus. Un, protams, arī klientam ir zināmas iespējas ietekmēt to, kādā valodā viņš tiks apkalpots. Bet man nav nekādas vēlēšanās ik uz soļa kašķēties ar saviem darba kolēģiem vai kaimiņiem tikai par to, ka viņi ir ierunājušies "ne tajā" valodā. Ja zinu vairākas valodas, varu atbildēt atkarībā no situācijas. Dzīve tāpat visus saliks savās vietās. (Reinis Kaudzīte rakstīja aforismu par cilvēku, kurš ņemas pāraudzināt katru sētas kranci, kurš viņu aprējis, bet tādēļ aizmirst par savu ceļamērķi.)

Ritvaram:

Studenta nodoms bija vismaz aptuveni salīdzināt dažādu valodu ekonomisko vērtību. Metodika tabulas iegūšanā bija diezgan prasta - nac.ienākums dažādās valstīs tika pareizināts ar aptuveniem datiem par attiecīgās valsts nacionālo sastāvu (ASV, piemēram, tika uzskatīts, ka 10% ir spāniski runājošie, pārējie - angliski runājošie). Bijušajās kolonijās tās valodas, kurām nav nekāda oficiāla statusa netika atsevišķi uzskaitītas un tām atbilstošā GDP daļa tika pierēķināta bijušās metropoles valodai. Dienvidāfrikas Republikā, piemēram, tika atsevišķi izdalīti afridanderi (10% no visiem iedzīvotājiem - viņu valoda attiecināta uz holandiešu-flāmu-afrikanderu valodu kontinuumu, t.i. pieskaitīti holandiešiem); pārējie tika pieskaitīti angliski runājošiem. Cilvēkam, kurš taisa biznesu ar DĀR nevajadzēs tuvākajā laikā prast aborigēnu valodas. Indijā tika uzskaitītas apmēram 10 valodas, kurām Indijā ir oficiāls statuss; atlikušie (kādi 30% no iedzīvotājiem) tika pieskaitīti hindi kā "galvenajai" valsts valodai.

Protams, ka dažas etniskās grupas tai pašā valstī ir dominējošas ekonomikā (piemēram, pāris procenti ķīniešu Filipīnās kontrolē vairāk nekā pusi ekonomikas). Tāpēc tā tabula ir tikai ļoti rupjš tuvinājums - lai kaut aptuveni noskaidrotu dažādu valodu rangu secību pasaules saimnieciskajā dzīvē.

Ritvara iebildums par to, ka vajadzētu salīdzināt apmaiņas kursa dolārus nevis pirktspējas paritātes dolārus ir visai pamatots - piemēram, Zviedrijai pēc šāda rēķina iznāk ne mazāka spēja veikt kapitālieguldījumus Latvijā kā Krievijai. Tālab daži pēcatmodas laiku entuziasti domāja, ka tad jau vidusskolās labāk mācīsimies zviedru valodu :)) Ziemeļvalstu ģimnāziju pat izveidoja... Lai jau viņiem izdodas!

Tomēr pirktspējas paritātes dolāri ir objektīvāks raksturojums valsts ekonomiskajam potenciālam ilgā perspektīvā. Piemēram, ja Ķīnas Tautas Republika kaut kad izlemtu padarīt juaņu par brīvi konvertējamu, tad Ķīna ātri vien ieņemtu 2.vietu pasaulē pēc nacionālā ienākuma, kas tai pēc būtības arī pienākas. Turpretī pēc apmaiņas kursa spriežot, joprojām #2 valsts pasaulē ir Japāna. Svešvalodas mācoties, mūs varētu interesēt arī ilgtermiņa situācija, jo valūtu apmaiņas kursi mainās reizēm pat visai strauji.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pingvīns 01.04.2004 16:28
Lūdzu. Tā ir akurāt tā receptīte, ko lieto, piemēram, igauņi. Un lieto jau pietiekoši sen. Liekas, kādā 8. klasē (+/-1) tikām vesti ekskursijā uz Igauniju; un tā arī tikām nobrīdināti - ja gribam, lai ar mums runā krieviski (jo krieviski tur arī prot "visi" - apmēram tikpat visi kā šobrīd Latvijā), lai vispirms kaut kādā veidā izrādam, ka esam no Latvijas (t.i., neesam Igaunijā dzīvojoši krievvalodīgie). Izskatās, ka pie "lēnīgajiem igauņiem" receptīte ir visai labi funkcionējoša. Joprojām. Nu, vismaz kādu pusgadu atpakaļ tur vēl tā bija.

ja kāds prasa maku vai dzīvību, gluži vienkārši nedot ne vienu, ne otru.

Nu jā, bet ko tad Jūs iesakāt? Dot abus vai kā?

Angļu valodu es te lietoju, lai replikas izskatītos nedaudz ironiskāk.

Ā-a, tas tāpēc, ka ir tāds jēdziens kā "angļu humors", ja?

Un vēl: nu nav man nekur gadījies dzirdēt frāzi There are too much f**king Latvians in our beautiful Riga. Tālab arī tāda attieksme.

:>) Un vai nav bail, ka, tādai attieksmei saglabājoties, pēc pārdesmit gadiem nāksies dzirdēt kā reizi augstāklasāmo frāzi? :>)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 01.04.2004 16:07
Pingvīnam : tencinu par jauko receptīti! Nu kā gan es pats nebiju iedomājies, ka tā lieta ir tik vienkārša! Varam iet tālāk: piedāvāju izformēt Iekšlietu ministriju, bet ja kāds prasa maku vai dzīvību, gluži vienkārši nedot ne vienu, ne otru. Un viss, noziedzībai beigas! Nu baigi jauki, vai ne?

Angļu valodu es te lietoju, lai replikas izskatītos nedaudz ironiskāk. Un vēl: nu nav man nekur gadījies dzirdēt frāzi There are too much f**king Latvians in our beautiful Riga. Tālab arī tāda attieksme.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pingvīns 01.04.2004 15:50
neredzu citu iespēju reāli panākt, lai latviešu valoda ir vienīgā lingua franca Latvijā, un neitralizēt viņu galveno dzelžaino argumentu "bet jūs taču vienalga visi protat krieviski", kā tikai principā atsakoties no iepazīšanās ar krievu valodu.'

Cita iespēja - runāt ar Latvijas krievvalodīgajiem latviski. Rezultāts tas pats. Kāpēc apzagt sevi un nemācīties krieviski? Zināt vairākas svešvalodas, tas tiešām ir jauki :>)

:>) Un vēl mani allažiņ interesē, kāpēc cilvēki, kas tik ļoti cīnās par runāšanu latviski un tikai latviski ar Latvijas krievvalodīgajiem, ar Latvijas latviešiem grib sazināties apmēram tā: Please try to find less violent solutions.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ritvars 01.04.2004 15:25
Tābula neizskatās ticama. Proti, spēja pirkt ir svarīga iekšzemē, bet starptautiskos salīdzinājumos dolārs ir dolārs, vienalga, cik maizes zupas par to var nopirkt katrā valstī. Tāpat - vai tad tiešām no ASV 1/8 pievienota spāņu veikaliem, vai Indijas IKP ir sadalīts desmitiem tautu (ne tikai hindiem), kam pieskaitīta/sadalīta Dienvidāfrika utt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 01.04.2004 15:25
Aleksim: un tomēr es neredzu citu iespēju reāli panākt, lai latviešu valoda ir vienīgā lingua franca Latvijā, un neitralizēt viņu galveno dzelžaino argumentu "bet jūs taču vienalga visi protat krieviski", kā tikai principā atsakoties no iepazīšanās ar krievu valodu. Manuprāt, mūsu pilnīgi konkrētajā, reālajā situācijā, kas vēsturiski izveidojusies Latvijā, citas izejas gluži vienkārši nav. Ja gribam radikāli uzlabot dzīves kvalitāti Latvijā, tad par pamatu tomēr ņemsim reālo situāciju un atmetīsim bērnišķīgi naivās frāzes a la "nu bet prast svešvalodas taču ir tik jauki!" Ja kādam ir pretargumenti, labprāt tos uzklausīšu. Piebilde: "a kur ta jūs liksieties, buldurēsiet krieviski kā mīļiņie" utt. par argumentu netiek uzskatīts. Please try to find less violent solutions.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 01.04.2004 15:03
Manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi pasargāt jauno paaudzi no iepazīšanās ar krievu valodu. Ja jaunā latviešu paaudze izaugs par krievu valodas nepratējiem, jau šis viens faktors mūs tuvinās Rietumiem un krietni uzlabos iekšējo klimatu Latvijā.

Nu jau gan lej! Valodu zināšanas nevienam nav par skādi un krievu valoda it īpaši ir visnotaļ noderīga Latvijas apstākļos. Starp citu, arī visas pasaules mērogā. Lūk tabula, kurā aptuveni novērtēts cik nacionālā kopprodukta gadā (pirktspējas paritātes ASV dolāros) saražo dažādu valodu runātāji. (Šos datus pēc CIA "World Factbook" datiem par 2002.gadu apkopoja kāds students):

English 13,821,741,000,000
Chinese 6,570,620,000,000
Spanish 4,043,843,000,000
Japanese 3,651,000,000,000
German 2,573,020,000,000
French 2,111,340,000,000
Portugese 1,609,080,000,000
Hindi 1,598,400,000,000
Italian 1,478,340,000,000
Russian 1,459,506,200,000
Arabic 1,329,052,000,000
Malay 1,308,036,000,000
Korean 963,760,000,000
Dutch 660,390,000,000

Ir pamats secināt, ka krieviski pasaulē notiek bizness vismaz par 1,49 triljoniem dolāru gadā (visdrīzāk pat vairāk, jo daudziem cilvēkiem bijušās PSRS telpā krievu ir pirmā svešvaloda pat ja nav dzimtā). Mēs esam ģeogrāfiski ļoti tuvu šim krievvalodības areālam un daļēji arī paši tajā dzīvojam. Vai tiešām gribam, lai visu izdevīgo biznesu ar Krievijas ziemeļrietumiem kārto Somija?!

Somiem, protams, parasti nav krievu valodas zināšanu, bet viņi vismaz par Krieviju aktīvi interesējas (rāda diezgan daudz savā televīzijā interesantus ziņu sižetus - turklāt oriģinālvalodā ar subtitriem somiski); arī Somijas protestantu baznīcas uztur pastāvīgus kontaktus ar (pārkrievotajiem) tautiešiem Karēlijā un Ļeņingradas apgabalā. Krievija jāprot izmantot savās interesēs, nevis visu laiku jākurina naids.

Daļu šķēršļu starpvalstu attiecībās ir radījusi pati Krievija, ko mēs nevaram tieši ietekmēt. Bet vismaz pašiem nevajag būt paranoīdiem un vajag līst iekšā pa visām šķirbām, kurās ir iespējama sadarbība.

Cietīšot bizness ar Krieviju? Ne vella! Vai tad mums krievu izcelsmes latviešu trūkst?

Nu un vai Tu, Latvi, vēlies, lai visu šo biznesu kārto tikai krievu izcelsmes latvieši? Es arī gribu - esmu krievu valodu apzinīgi mācījies 11 gadus skolā un padziļināti praktizējis vairākus gadus arī pēc tam. Gribu, lai kontaktu ar Krieviju būtu vairāk, un lai manas zināšanas nestu vēl lielākas dividendes!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Ļaužs 01.04.2004 14:16
Cynic_, vai Lielbritānijas piemērs tiek minēts kā iespējams Latvijas sabiedrības/tautas attīstības veidols tālākā nākotnē? Jebšu domāts kas cits? To, ka pasaulē pastāv dažādi valstu modeļi, šķiet, visi zina. Gribētos lasīt ko vairāk, citādi nav īpaši saprotams, par ko īsti Tu vēlies pārliecināt, piemēram, mani.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 01.04.2004 14:10
Kalmes kungam: piekrītu Jums tikai daļēji. Manuprāt, ar kolonistiem nav jāsadarbojas, bet jāveido latviska Latvija, kurā latviskuma nīdēji nebūtu laižami iekšā. Tas varētu būt kaut kas līdzīgs Beļģijas un Kipras varianta krustojumam, ar piebildi, ka latviešu nācija tomēr nav samierinājusies ar svešķermeņu klātbūtni savā dzīves telpā, un jautājums par dekolonizāciju netiek noņemts no dienas kārtības. Pie pirmās izdevības tas tiks atkal celts dienas gaismā, un Trešajai Atmodai jāvainagojas ar tās loģisko, pašsaprotamo galamērķi - latvisku Latviju.

Manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi pasargāt jauno paaudzi no iepazīšanās ar krievu valodu. Ja jaunā latviešu paaudze izaugs par krievu valodas nepratējiem, jau šis viens faktors mūs tuvinās Rietumiem un krietni uzlabos iekšējo klimatu Latvijā. Cietīšot bizness ar Krieviju? Ne vella! Vai tad mums krievu izcelsmes latviešu trūkst?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 01.04.2004 13:53
Raksts, protams, pietiekami skaidri izpauž okupantu un kolonistu ideoloģiju. Diemžēl dzīvē ir jārēķinājas ar reālajām situācijām un spēku samēriem. Dzīvē un politikā ir tāpat kā šahā - nu nevar uzvarēt ar kaislu vēlēšanos vien !

Patlabanējā cilvēces posmā globalizācijas procesi un viss ar to saistītais, acīmredzot, progresēs. Ar to nu ir jārēķinājas un spļaut pret vēju nav jēgas. ES vai savā laikā PSRS priekš mums būtībā ir tas pats. Arī PSRS veidoja jaunu tautu kopību līdzīgi kā ASV savu "amerikāņu nāciju" (Jāatzīst, ka amerikāņiem tas lielā mērā ir izdevies - to vairums tik tiešām ir savas valsts patrioti, neatkarīgi no tā kādā valodā viņi savās ģimenēs runā.) Tas vai mēs saglabāsimies un varbūt pat uzplauksim, lielā mērā ir atkarīgs no mums pašiem. Vai neizmirsim (demografiskā krīze) vai nenodzersimies un nedegradēsimies, vai spēsim attīstīt savu izglītību, zinātni un kultūru vai saglabāsim savas valodas pozicijas.

Ja runājam par Latvijas situāciju, tad, protams, vislabāk būtu, ja visi šie okupanti un kolonisti no Latvijas aizvāktos ! Tos izsviest mūsu spēciņi ir par vājiem, pašiem arī nav vienotības un mūsu "draugiem" Rietumos par kādas tur latviešu tautas vēlmēm ir vienkārši nospļauties un tie nemaz negrib kašķēties ar lielo Krieviju, kura piegādā tik vajadzīgos energo resursus un ir plašs noieta tirgus. Diemžēl, kolonisti un okupanti paši projām braukt netaisīsies, jo viņiem tepat ir labi un viņi centīsies te savu kundzību atjaunot. (Ja nu vienīgi Krievijā dzīve pēkšņi tā uzplaukst ka tek piena upes ķīsēļa krastos !... ) Arī impēriski noskaņotā Krievija ir ieinteresēta te saglabāt un nostiprināt savu iespaidu.

Tā nu mums nāksies kā zobu sāpes tos kolonistus un bijušos okupantus paciest un pat mēģināt ar tiem sadarboties civilizētu attiecību robežās. Vienu gan - nekādu piekāpšanos valodas jomā ! Varbūt notiks brīnums un Latvijā ar laiku var tiešām izveidoties demokrātiska pilsoniska sabiedrība ?!

Bet pagaidān norobežosimies un nicināsim visādu plīnerus, ždanokas, petropavlovskus un citus atklātus Latvijas ienaidniekus ! Un neskriesim ar pieri sienā !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 01.04.2004 12:40
To GD: jā, es gan uztveru nopietnas lietas visai sāpīgi. Nu mīlu es šo zemi, un cauri, ko tu dullajam latvim padarīsi? Ja nu es nebūšu Jūs pareizi sapratis par to āžu vervēšanu dārznieku amatiem, tad vai Jūs, Dilāna kungs, nevarētu man paskaidrot, kā to teikumu (cittautiešu iesaistīšana valdības darbā) bijāt domājis Jūs?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GD 01.04.2004 12:28
Latvim:

tu uztver lietas pārāk sāpīgi. Nē, es nedomāju to tā kā tu to iztēlojies, bet es nedusmojos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 01.04.2004 11:05
To GD: bet es gan nevēlos, lai āži tiktu iecelti par dārzniekiem, bet lapsas - par vistu kopējām. Tas attiecas uz gadījumu, ja ar "cittautieti" tiek domāta persona, kas ierodoties darbā saviem kolēģiem skaidri un gaiši paziņo: "Izbeidziet savu muļķīgo māžošanos respektīvi runāšanu latviešu valodā, kopš šī brīža mēs te visi būsim spīking rašen, vai arī būs ošeņ pļoho". Ja ar "cittautieti" tiek domāts latvietis, kura raduraksti gluži nesakrīt ar Lāčplēša vai Kurbada radurakstiem, tad, cik man zināms, Latvijā darbā iekārtošanās procedurā vēl nav ieviesta pretendentu galvaskausu mērīšana. Atpaliekam un atpaliekam mēs no Trešā Reiha, tīrais kauns!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


GD 01.04.2004 09:00
AKA-i:

Ļoti labi, ka tu raksti. Man patīk tava attieksme un es tev piekrītu. Etno-etno bija kritisks raksturojums, nevis termins (bet parpratumi medz but produktivi, ta ka nedusmojies). Vai tu nedzirdēji Pabrika defineto "etniska demokratija", ka dazi sauc ari par etnokratiju? Es domaju, tomer, ka etno tendence domine pār valstisko - that's all. Es gribētu, lai būtu otrādi un, lai valdībā būtu cittautieši. Tavs piemērs par Britiem-Angliju-Angļiem kā modelis Latviesiem-Latviju-Latvjiem himnas kontekstā nebija precīzs, jo LR himnā latvieši dzied par latvjiem, bet UK himnā (hipotētiski) briti diez vai dziedātu par angļiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 01.04.2004 01:29
GD-am

"Ar valsti es domāju varu, ar tautu - ļautiņus... Vai tad varas elitei nav tendence uz etno - latviskumu..." Es neesmu politologs, bet ja par valsti runā nacionālisma kontekstā, tad nesaprotu, kā var absrahēties no teritorijas un tautas vai aplūkot to kaut kādā citā dimensijā. Līdz ar to jēdzienu "nacionāla valsts" nevar reducēt uz "nacionāla politika" vai pat "nac. politiskā elite" un līdzīgi rīkoties, spriežot par dabā nekur neeksistējošu parādību "etnovalsts", kura gan Jūsu rakstītajā kā gulbis izpeld no loģikas nozīmē pakārtotā "etnopolitika'" un '"etniska varas elite". Es to sauktu par manipulēšanu ar jēdzieniem un terminiem, un ir jau arī teiciens par velnu, kurš spēlējas ar mums, ja nedomājam prezīzi...

Vai varas elite Latvijā īsteno kaut kādu "etno- latvisku" (kā Jūs rakstāt) politiku? Pirmkārt, starp varas elites cilvēkiem ir arī nelatvieši, un viņu spēja īstenot nacionālu politiku ir tieši proporcionāla viņu pašu spējai pozicionēties kā nacionāli un nevis etno - krieviski vai krievvalodīgi orientētiem politiskajiem spēkiem. Otrkārt, nespēju ieraudzīt kaut kādu specifiski etno - latviski orientētu politiku (izņemot valodas likumu). Man domāt, ka latviešu lielais vairums jūtas tikpat sociāli neintegrēti Latvijas valstī, kā citu tautību cilvēki, un vienīgais pozitīvais, ar ko identificējas, ir nevis valsts politikas līmenī, bet teritorija (par klasiku jau kļuvis teiciens, ka mīlam šo zemi, bet ne valsti), vēsturiskie simboli, kultūras mantojums un nedaudzi aktuāli kultūras procesi valstī. Nav nekādas politikas tipa "Latviju latviešiem" vai tādu parādību kā etniskais protekcionisms. Pie varas siles ir plosījušies privatizācijas labumos ieinteresēti pusanarhistiski ekonomiski grupējumi (varbūt politnekorekts, emocionāls apzīmējums), kas nav apgrūtinājuši sevi ar pārdomātu sociālo vai ekonomisko politiku, arī integrācijas lietas ir tikai iezīmētas. Citastarp, neesmu pārliecināta par valsts nepieciešamību iejaukties identitāšu menedžēšanā, man tā rādās kā stipri vien katra personiska izvēle. Nedrīkst arī likt vienādības zīmi starp "valsts tēls" un "nacionāla identitāte". Nācijas nosaukums ir definēts, bet identitātes saturu modernajā dinamiskajā pasaulē piepilda katra individuālās rīcības un izvēles stratēģijas. Kāds būs latviešu zemnieks, kāds latviešu "artists", vēl kāds - latviešu zinātnieks (cerams) un tā tik uz priekšu, bet Latvija (arī - cerams) pārtikusi, droša, stabila valsts, kas raisa normālas cilvēciska lepnuma un patriotisma jūtas ne vien etniskajos latviešos, bet arī citu tautību cilvēkos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 01.04.2004 00:44
To Cynic

Redzi, runājot par britiem un Lielbritāniju kā valsts nosaukumu es gribu pievērst uzmanību faktam, ka ļoti bieži (neuzņemos apgalvot, ka 100% visos gadījumos, jo nav iespēju to parbaudīt) nācijas un ncionālismi izmanto etnovēstures un etnokultūras elementus NACIONĀLĀS identitātes konstruēšanā. Par to principā Rietumos ir izdots blāķiem literatūras, A.D.Smith ir uzskatāms piemērs, bet ne jau vienīgais. Konkrētajā gadījumā - Britānijas vārds tiek saistīts ar britu cilti (vēsturnieki tagad mēdz lietot arī citus apzīmējumus - maztauta, sentauta, bet es neuzņemos pateikt, kam taisnība), kura, kā zināms tika asimilēta un veido vienu no angļu tautības vēsturiskajām komponentēm. Man stipri vien rādās, ka angļi šajā gadījumā identificējas ar noteiktu britu etnovēstures (lietoju šo terminu retrospektīvā skatījumā, protams) segmentu, jo nekas taču viņus netraucēja savu nacionālo valsti nosaukt savādāk, par kaut kādu Dižangliju piemēram. Tāpēc arī viennozīmīgi saistīt brita pašapziņu tikai ar valstisko piederību negribētu.Tiesa, ir bezgala sarežģīti noteikt visu pašapziņu veidojošo faktoru vai komponentu izcelsmi, bet mani atbaida jebkurš lineārs traktējums, un to tēmiņu par nācijas kā politiskas konstrukcijas ietērpšanos etniskās drānās es aizskāru tāpēc, ka Latvijā daudzi uzķeras uz etnisko "anturāžu", lai pēcāk sauktu, ka NAV, NAV, NAV Latvija nacionāla valsts.

Par skotiem un velsiešiem - esmu bijusi gan pie vieniem, gan otriem, bet ļoti īsu brīdi un negribu ģeneralizēt, tomēr daži novērojumi bija. Skotu distacēšanās no Great Britain bija pamanāma gan naudas zīmēs (tās pašas mārciņas, bet atsķirīgs grafiskais noformējums un protams issued by National Bank of Scotland), daži rotājuma elementi anglikāņu St.Giles Cathedral Edinburgā - Angel Piper (enģelītis, kas pūš dūdas). Pati varbūt to nepamanītu, ja mani pie rokas tam klāt nebūtu pievedis un ar pirkstu parādījis uzraugs/dežurants. Nemēģināju tur kādu nosaukt par britu, bet esmu arī dzirdējusi par skotu "lielo uzvaru" - tiesībām pašiem sava parlamenta ietvaros izlemt tos jaut., kas attiecas uz domestic policy. Velsieši uz šī fona izskatās stipri integrētāki, bet arī tur esot savas zemstrāvas intelektuāļu līmenī, no kuriem vienu ir tas gods pazīt personiski. Pie kāda rezultāta (ja vispār) tas novedīs, grūti spriest, bet viens no "krenķiem" - uzraksti publiskās vietās, ieskaitot apdzīvoto vietu nosaukumus, ja atmiņa neviļ, bija viņu, nevis angļu val.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 31.03.2004 21:39
"investiciju klimata negativo korelaciju ar nacionalismu"

Piekrītu, ka izklausās briesmīgi - pieci svešvārdi pēc kārtas. Bet šajā gadījumā to var mēģināt attaisnot...

Pozitīva korelācija pastāv tad, ja pieaugot vienam lielumam, visumā pieaug arī otrs lielums (šie lielumi var nebūt tieši atkarīgi viens no otra). Piemēram, ja var novērot, ka skolēniem ar lielāku kurpju izmēru ir caurmērā plašākas zināšanas matemātikā, tad var teikt, ka starp kurpju izmēru un matemātikas zināšanām pastāv pozitīva korelācija. (Domāju, ka visi man piekritīs, ka tas tiešām tā arī ir - it īpaši ja pētāmajā kopā ietilpst gan pirmklasnieki, gan vidusskolēni - pēdējiem taču parasti ir krietni lielākas pēdas.)

Negatīva korelācija ir tad, ja pieaugot vienam lielumam, otrs lielums samazinās. Piemēram, jo vairāk nacionālistu izraisītu atgadījumu ir kādā Eiropas valstī, jo tajā būs mazāk ārvalstu investīciju. (Varam salikt vienā kopā, piemēram, Zviedriju, Nīderlandi, Bosniju-Hercegovinu un Kosovu). To var pamatot ne sliktāk kā novērojumus par kurpju izmēriem un matemātiku. Protams, ka nekādu cēloņsakarību šādi pamatot nevar, ja esam centušies salīdzināt grūti salīdzināmas lietas (tāpat kā pamatskolēnus "zinātniski pamatoti" sabāzuši vienā maisā ar vidusskolēniem).

Par vidējām vērtībām, dispersijām un korelācijas koeficientiem māca matemātiķiem varbūtību teorijas kursā. Par korelācijas lietošanu sabiedriskajās zinātnēs sk. piemēram http://www.mega.nu:8080/ampp/rummel/uc.htm

Par lopiskumu mums visapkārt - var jau, protams, sajust problēmas kaut kur ārpusē. Bet par tām mēs neko nevaram daudz darīt - vienīgi mainīt savu attieksmi pret tām. Teiksim, lai labāk izprastu necenzētās krievu leksikas skaistumu, iesaku iepazīties ar dažām grāmatām:

Василий Буй "Русская заветная идиоматика" (pēc analoģijas ar citu šai jomā noderīgu grāmatu А.Н.Афанасьев "Заветные сказки"). Tā ir jautra vārdnīca, kurā raksturīgākās "mata" un tā atvasinājumu frāzes ilustrē ar krievu literatūras klasiķu citātiem (tur ir citēti arī jaunāki autori, piemēram, Ed. Ļimonovs un J.Aļeškovskis).

Man gan ir aizdomas, ka komentētājam Tomder'am dažādu tautu attiecību ētiku nepalīdzēs apjēgt nekādi enciklopēdisti-apgaismotāji. Vienkārši jāsajūt labestība no citu tautu piederīgo puses. Tas ļoti palīdz mainīties pašam savos uzskatos. To arī viņam novēlu!

Vai tad tev galvenais ir svesha nauda (investicijas)?

Valsts līmenī jā - spēja piesaistīt starptautiskos uzņēmējus ir viens no panākumu rādītājiem. Es arī pats strādāju par "svešu naudu" veidotā uzņēmumā. Man no sirds gribas, lai Latvijā būtu vairāk saimnieciskas rosības - tad gan latvieši, gan krievi vairāk centīsies un mazāk uzskatīs viens otru par šķērsli ceļā uz laimīgu dzīvi. Arī milzīgi daudzveidīgās ASV satur kopā cilvēkiem dotā iespēja pelnīt daudz naudas un nodrošināt ar saviem spēkiem labu dzīvi. Ar laiku tā nauda būs mūsu pašu - ja spēsim nodrošināt te, piemēram, Somijai līdzvērtīgu izglītības sistēmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


tomder 31.03.2004 20:40
Ljaudis, it seviski GD. Vai juus tieshaam domaajat, ka integreejot tos lopus juus ieguusiet labaaku valsti? Un jaa, es nekljuudos ar vaardu lops. Tas pieraadaas ik uz solja. Kaut vai paskatieties kaa vinji uzturaas daudzstaavu maaju kaapnju telpaas. Varbuut dziivoklis vinjiem ir nopuleets, bet kaa tiek kaapnju telpaa, taa juutas kaa miskastee. Un attieciigi arii riikojas. Par vinju valodu vispaar nav veerts runaat, jo bez lamuvaardiem vinji nav speejiigi pat sakariigi izteikties. Man te nesen gadiijaas redzeet tos skolenus - piketeetaajus. Vinji bez jebkadam aiztureem rupji lamaajaas pat meitenju klaatbuutnee! Kur nu veel trakaak var nolaisties? Vienkarshi sakot lops paliek lops. Taadu tu nepaaraudzinaasi. Taadu var tikai dreseet. Protams (diemzheel) ir jau arii samaitaati latvieshi, kas riikojas liidziigi, bet ne jau taadaas proporcijaas. Daudzaas valstiis ir tautiibu un identitaashu salaati. Bet taapeec jau taas valstis nemaina pamatnaacijas tiesiibas.Aleksi, pamegini shito " investiciju klimata negativo korelaciju ar nacionalismu" uzrakstiit latviski nevis kaa sveshvardu savaarstiijumu, pirms man paarmest :) Un vispaar. Vai tad tev galvenais ir svesha nauda (investicijas)?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


GD 31.03.2004 20:17
AKA-i

Es nesaprotu par ko mes stridamies: lasu tavu komentaru un man skiet, ka visam piekritu (tikai no otra gala). I guess we are talking at cross purposes We are crostalking. Ar valsti es domaju varu, ar tautu - lautinus. Vai tad varas elitei nav tendence uz etno-etno latviskumu, nevis politiskas nacijas latvieti, kas butu jebkurs nelatvis? Mes jau sen butu superintegreta valsts, ja tas ta nebutu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic_ 31.03.2004 19:56
To AKA

Minētie izņēmumi (tiesa, ne visi) apstiprina ja ne likumsakarību, tad tomēr būtiski nozīmīgu tendenci.

Manuprat, ir ne visai korekti saukt par "iznjemumiem" tik skaitliski lielu cilveces dalju - var but, par lielaku dalju.

vai ēģiptieši sevi dēvē par Ēģiptes arābiem vai tomēr lieto ikdienā šo apzīmējumu.

Pec savam sarunam ar arabiem (taja skaita egjiptieshiem) varu secinat, ka vinji sevi sauc vienkarshi par arabiem. Tas ir vinju pashidentifikacijas hierarhijas galvenais elements. Otra vieta var but religjiska vai valstiska piederiba (valstiska daudz retak). Protams, ka mans izvilkums var ari nebut isti statistiski korekts.

Ilgstoši uzturoties Anglijā nekad neesmu dzirdējusi, ka savu etnisko identitāti angļi raksturotu ar frāzi "I am Englishman". Paši savās acīs viņi vēl joprojām ir briti, un šis vārds nemitīgi tiek lietots jebkurā sarunā par doto tēmu. Valoda ir English, bet ne etniskā piederība.

Tieshi ta. Un tieshi shito es ari gribeju pateikt (tomer I'm English vel ir lietojams, vai ne?). Lielbritanija etniska piederiba ir tikai viena sastavdalja no daudz apjomigaka valstiskas piederibas jedziena. Pat valodai ir sekundara nozime.

Vai Velsu vai\un Skotiju Tu ari esi apmeklejis? Jo, pec manam atminjam, nosaukt kartiga skota (it ipashi pub'a) par English var but dzivei bistami, un pat vinju valodu labak par anglju valodu nedevet (tomer to my Russophone ears it sounds just like a heavily accented but nevertheless English with some dialectisms in it). Bet nav nekadu problemu nosaukt skota par britu (ja, protams, nerunat ar visai atsaldetajiem Scottish National Party separatistiem). Velsa viss ir puslidz lidzigi. Ziemeljirija neesmu bijis, bet domaju, ka tur zinamu iemeslu delj nostaja ir cita. Cik esmu bijis spejigs sajegt, ari skotu un velsieshu uztvere jedzienam British ir plashaka nozime, hierarhiski augstaka, neka Scotish vai Welsh. Un Lielbritanijas valsts iekarta pec t.s. devolution sho faktu administrativi atspoguljo.

Vai esi dzirdejs, ka tagad Lielbritanija primoreiz valsts vesture bus naturalizacijas parbaudes? Un ka tas drikst kartot pec izveles jebkura no trijam valodam - English, Welsh un Scottish Gaelic? :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


AKA 31.03.2004 19:09
To Cynic

Paldies par vērtīgo aizrādījumu, ka kļūdaini esmu lietojusi vārdu "vienmēr". Minētie izņēmumi (tiesa, ne visi) apstiprina ja ne likumsakarību, tad tomēr būtiski nozīmīgu tendenci. Neesmu iedziļinājusies Āfrikas situācijā (trūkums, protams), runājot par arābu apdzīvoto teritoriju, skaidrs, ka viens nosaukums visām valstīm neder, bet vari mani apgaismot, vai ēģiptieši sevi dēvē par Ēģiptes arābiem vai tomēr lieto ikdienā šo apzīmējumu.

Ironija par lielbritāniešiem ir atklāti stulba (piedod, ja vari). Ilgstoši uzturoties Anglijā nekad neesmu dzirdējusi, ka savu etnisko identitāti angļi raksturotu ar frāzi "I am Englishman". Paši savās acīs viņi vēl joprojām ir briti, un šis vārds nemitīgi tiek lietots jebkurā sarunā par doto tēmu. Valoda ir English, bet ne etniskā piederība. Runājot par Eiropu, kas ir nacionālisma "tēvzeme", tomēr šī tendence valsts nosaukumu saistīt ar pamatetnosu ir skaidri redzama.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 31.03.2004 18:44
Ja runājam nopietni, metot pie malas humoru, satīru un sarkasmu, tad mana Latvijas nākotnes vīzija ir šāda: Latvija ir tā Eiropas Savienības daļa, kurā vienīgās lingua franca funkciju veic latviešu valoda. Viss pārējais ir diskutējams, bet ne šis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Cynic_ 31.03.2004 16:29
To AKA:

...vienmēr tērpjas kāda pamatetnosa simboliskajās drānās, valsts nosaukumu ieskaitot.

Nu ja. Apsveicu, tas ir istais breakthrough zinatne.

Belgjija, Shveice, Lielbritanija, Pakistana, Afganistana, Indonezija, Egjipte, Maroka, (un visas parejas arabu zemes pec pilna saraksta, iznjemot S. Arabiju), nemaz pat nerunajot gandriz par visu Afriku un abam Amerikam.

Kadu, droshi vien, svetlaimi tagad jut visu sho valsti pamatiedzivotaji - belgjieshi, shveicieshi, lielbriti, pakistanieshi, afanistanieshi... :-)))

Velreiz apsveicu. No visa sirds.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


JG 31.03.2004 15:00
Raksts tiešām nav slikts. Lietas tiek sauktas īstajos vārdos. Gan tas, ka Eiropas Savienībā mēs zaudējam suverenitāti, gan tas, ka ir vēlēšanās padarīt Latviju par beznacionālu "valsti". Diemžēl tas viss nav likumīgi - Latviešu tautai pastāv pašnoteikšanās tiesības.

Man ļoti patika tas, ka pie pašreizējās valsts politikas GD pamanīja vajadzību labot Latvijas himnas vārdus. Latvijas himna varētu kļūt par simbolu tam, ka Latvija ir valsts, kur īstenojas Latviešu tautas pašnoteikšanās tiesības.

Starp citu, "neatkarīgas valsts" definīcija praktiski sakrīt ar "tautu pašnoteikšanās tiesību" definīciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 31.03.2004 12:52
GD-am

"Latvija ir etnovalsts, tauta - tautību un identitāšu salāti..." Grūti piekrist šādam apgalvojumam, tāpat kā etnovalstu meklējumiem citur Eiropā. Nu kura gan vēsturiski, gan mūsdienās atbilst klasiskajam Herdera etnovalsts definējumam "Dabiskā valsts forma - viena tauta ar vienu (kopīgu) nacionālo raksturu". Tāda bija viņa politiskā vīzija attiecībā uz vēlamo un topošo Vācijas kā apvienotas valsts modeli, bet realitāte vienmēr ir "tautību un identitāšu salāti". Skaitliski citā proporcijā tā bija Latvijas valstī 20. -30. gados, un tā ir šodiena. Tāpēc vienmēr ir korekti runāt par nāciju un nacionālu valsti kā politisku konstrukciju, bet šīs "konstrukcijas" vienmēr tērpjas kāda pamatetnosa simboliskajās drānās, valsts nosaukumu ieskaitot.

Par himnas pārrakstīšanu... Himna ir nacionālas valsts simbols, un neviena nācija savus vēsturiskos simbolus nemaina visai diskutabla kādas sabiedrības daļas psiholoģiskā komforta/diskomforta dēļ. Ja jau gribas tomēr paspekulēt šajā virzienā, tad varētu tikpat labi pacelt jautājumu par valsts nosaukumu, pieminekļiem (kas kopīgs krievu minoritātei ar Lāčplēsi, piemēram), svētku un atceres dienām, galu galā pārrakstīt Latvijas neērto vēsturi visiem patīkamā un netraumējošā veidā. Tāpat varētu ierosināt rīkoties citas nacionālas valstis - nu varētu nesaprast kāds, kāpēc Krievijas nosaukums atspoguļo tikai vienu tur dzīvojošo etnosu! Ceru, ka pārliecināju par šīs domas absurdumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 31.03.2004 12:15
Ierosinājums Latvijas himnas "politkorektajam variantam":

Kur latvju un nacionāli kulturālo minoritāšu pārstāvju meitas zied, Kur latvju un nacionāli kulturālo minoritāšu pārstāvju dēli latvieškrievu valodā Ozola savārstījumus dzied...

Vot tas tik būs politkorektums, ko?

A moš davai karogu arī mainām, pareizāk sakot, LPSR karogu atjaunojam, ko? Nacionāli kulturālo minoritāšu pārstāvjiem tas noteikti liksies tīkamāks par sarkanbaltsarkano, tas pat bez visām aptaujām ir skaidrs kā nakts, arī latvji vecajos labajos LPSR laikos pret šo karogu skaļas demonstrācijas, pardon, vēlētāju tikšanās ar LPSR Augstākās Padomes deputātiem tā kā nebija rīkojuši, tad jau nu laikam atbalstījuši... Varbūt vēl kāds mūs sūtīs uz Sibīriju puķes stādīt - politkorektuma labad? Kas i, ko?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


GD 31.03.2004 11:59
Aleksim:

Nu tu gan visu tā ņem pie sirds...Liekulība var sanākt gan ar Dievu, gan ar latvjiem, don't u think so?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 31.03.2004 11:11
GD-am:

Himnu jau nu gan nevajag pārrakstīt. Latvijas himnai ir pietiekoši sakarīgi vārdi, vismaz salīdzinot ar dažām citām. Piemēram, ASV himna - ("Star-spangled banner") - "... and the rockets red flare, the bombs bursting in air gave proof through the night that our flag was still there ...". Jau Kurts Vonnegūts par šiem vārdiem ironizēja. Raķešu atblāzmai, bumbām, kuras sprāgst gaisā, un ļaudīm, kuri lūkojas, vai strīpainais karogs vēl stāv savā vietā, ir ļoti attāls sakars ar normāla mūsdienu amerikāņa identitāti. Un tomēr - ir taču dabiski, ka amerikāņi jūtas lepni par savu himnu kā vēsturisku mantojumu un nemaz nedomā to mainīt.

Latvju dēlus un meitas neviens taču neliedz izprast arī politiskās nācijas nozīmē. Protams, Latvijas himnā ir pieminēts Dievs, bet arī tas nav radījis nekādus nopietnus mūsu ateistu iebildumus - Dieva svētība kā dzejas tēls nekādi nerunā pretī Latvijā garantētajai apziņas brīvībai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


GD 31.03.2004 10:31
Var piekrist, ka Satversmi vajadzētu pārrakstīt, tāpat arī himnu (dzīve nebūtu tik divdomīga - par kādiem "latvju dēliem un meitām" krievvalodīgie dzied...). Latvija ir etnovalsts, tauta - tautību un identitāšu salāti. Eiropā tautvalstis arī ir identitāšu salāti, vienkārši tās nav tik briesmīgi etno, kā šeit (bet tam ir savs skaidrojums un zināms pamats). Promlēmai ar nacionālās valsts modeli visur, manuprāt, ir divi skaidrojumi: cita modeļa nav; valsts neprot politiski manage diversity. Raksts nav slikts, bet mazliet atgādina pirkstu bungāšānu pa galdu, dungojot "tā, tā - nu ja...". Latvijā derētu reformēt pavalstnieku klasifikāciju politiskās nācijvalsts kontekstā: visi ir latvieši (pilsoņi), kas var kļūt par pamatidentitāti valstiskā, nevis etnoizpratnē. Tālāk, ja kādam ir svarīgi, tad tāds tautas skaitīšanā var norādīt, vai ir latvis, krievs utt., kā arī kādu valodu uzskata par savu dzimto/ ģimenes. Tas varētu ļoti palīdzēt. Bet nu paskatīsimies, cik tad ātri šeit kaut kas tāds īstenosies, if only...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


latvis 31.03.2004 09:50
Rakstu varu komentēt divos vārdos - totāls sviests. Un tomēr - pāris jautājumu autorei un viņas eventuāliem aizstāvjiem:

1) Vai nacionālā valsts vairs nav iespējama tikai Latvijā, vai arī tas pats sakāms par pārējām Eiropas valstīm?

2) Kādā valodā tiks runāts Latvijas pārnacionālajā valstī?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 31.03.2004 08:53
Valstij ir nepieciešams nākotnes tēls un attīstības stratēģija – gan kā nosacījums tās pastāvēšanai, gan nacionālo interešu efektīvai īstenošanai.

Tā, protams, ir taisnība. Bet viss turpmākais raksts ir tikai tāds teorētisks funktierējums par to, ka, lūk, ir sākusies jauna ēra, un visiem vajag apvilkt jaunas idejas no autores piedāvātās kosmopolītisko tērpu kolekcijas. Vai tad valsts attīstības stratēģija nav tāda lieta, kur jāpanāk iespējami lielas iedzīvotāju daļas izpratne un līdzdalības sajūta? Lielāko daļu cilvēku taču gluži pamatoti piesaista tieši nacionālas valsts ideja - Saeimas balsojumi par valodu un izglītības likumu to skaidri parāda. Mēs turklāt redzam, ka lielākā daļa Eiropas valstu spēj būt vienlaikus nāciju valstis un nodrošināt labvēlīgu investīciju klimatu starptautiskajai ekonomikai. Tādēļ ir jāpadomā, vai rakstā izklāstītie "pierādījumi" ir kaut kam derīgi, ja tie nekādi nesaistās ar realitāti.

Ir pienācis laiks, kad ir jāizšķiras par to, kas ir svarīgāks – valsts vai tauta, jo katrai tagad ir ejams savs ceļš. Teorētiski ir iespējami divi ceļi, proti, vai nu grozīt tautas saturu, pieļaujot tur ne tikai etnisko latviešu esamību, padarot to par nepārtraukti topošu tautu, būtībā par eiropiešiem; vai nu modernizēt valsti, pamatojoties uz demokrātijas, cilvēktiesību, taisnīguma principiem, padarot to universālāku un pragmatiskāku, kura spēs nodrošināt vietu kultūru attīstībai.

Nāciju valstis ir jau sen tikušas pasludinātas par anahronismu - jau PSRS laikos runāja par tautu saplūšanu vienā vēsturiskā cilvēku kopībā. No tā nekas nesanāca - nacionālisms izrādījās pietiekoši dzīvotspējīgs.
Nesapratu, kāda īsti ir atšķirība starp diviem autores piedāvātajiem ceļiem? Vai nevajadzētu nolaisties atpakaļ uz zemes? Dabā nav sastopama tāda "nepārtraukti topoša tauta - 'būtībā eiropieši'". Ar vietu kultūru attīstībai arī te viss ir kārtībā - būtu tikai visiem ko attīstīt .

Protams, iestāšanās ES rada jaunus apstākļus Latvijas suverenitātei, bet tāpēc jau nevajag mest plinti krūmos un skatīties mutē tiem gaisagrābšļiem, kuri te grib veidot jaunu "eiropieša identitāti". Šai sakarībā varu veltīt raksta autorei dzejdara Dmitrija Prigova rindas:

Я бросил пить, курить пытаюсь бросить
Кофий не пью, да и не ем почти
Я воспитаю из себя для пользы
Советский и неприхотливый тип

Который будет жить здесь чем - не знамо
Всех злонамеренных сводя с ума
Которому Спартак что, что Динамо
Которому что воля, что тюрьма

Parasti cilvēkam bijušās PSRS telpā tomēr nebija vienalga, vai uzvar "Spartaks" vai "Dinamo"; tāpat arī mūsdienu latvietim - vai te dominē latviešu tauta, vai arī kāda hipotētiska neo-padomju tauta ar eiropeisku identitāti.

Piebilde tomder'am:

Robi raksta argumentācijā un vēl jo vairāk - autores uzvārds, nav nekāds pamats, lai sāktu runāt par "izraidīšanu no valsts". Citādi mēs Latviju tiešām drīz pataisīsim par etniski aizspriedumainu zvērudārzu, un varbūt pat izrādīsies, ka rakstā paustie argumenti par investīciju klimata negatīvo korelāciju ar nacionālismu ir patiesi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 31.03.2004 00:50
Lūdzu, vai nevarētu uzzināt, kas ir FUTURI ACTIVI grupa? Līdz šim neesmu neko par tādu dzirdējusi.

Jau iepriekš pateicos par atbildi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 31.03.2004 00:38
Rakstā daudz sasteigtu un nepārdomātu spriedumu (maigi izsakoties) par to, kas ir nacionāla valsts un tās iespējamā nākotne. Teorētiskais līmenis vājš, toties redzama politiskā konjunktūra. Vai raksts radies kā pretpriekšlikums vēlreiz pacelt jautājumu par Latvijas okupāciju starptautiskā līmenī?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tomder 30.03.2004 23:13
Jaa... pat gruuti izteikties... shitaa melot un tik daudz mulkibas rakstiit! Raksts diemzheel ir paaraak garsh, lai varetu visus shos murgus pielikt pie vietas. Tapec meginashu vismaz dazas lietas pakomentet. Jus rakstiet, ka "Teoretiski ir iespejami divi ceei,...", bet jus aizmirstat ari tresho celju - cilveku kaa jus (spriezhot pec varda un uzvarda jus neesat latviete) pilniga izraidiishana no shiis valsts. Tad buus daudz mazaak taadu musinaataaju, kas meginas iestaastiit, ko mums - latvieshiem, ir jaadara. Cik redzu, tad jus esat ljoti satraukusies par savaam cilvektiesiibaam. Bet jus it nemaz nedomajat par, piemeram, manaam cilvektiesibam. Kapec lai jums butu tiesibas dziivot sveshaa valstii, bet man, shiis valsts pamatiedziivotaajam, nebutu tiesiibas juus izraidiit un dziivot bez juusu klatbutnes? Tas ir apmeram taa pat itka jus ievaktos manaa dziivokltii un pateiktu, ka tagad arii juus te dziivosiet. Kapec lai kaut kadam krievam, zhiidam, turkam vai citam buutu daudz vairaak tiesiibu manaa valstii, nekaa man pasham? Vai jums tas neliekas nelogjiski? Jus rakstiet, ka shodien ir sasniegti ieprieksh nospraustie meerkji - iestaashanaas NATO un ES. Bet vai jus esat domajusi, kas tad iisti tos meerkjus ir spraudis un kapec? Protams ka bijushie komunisti, kas tagad tiek pie varas ne tikai sabrukushajaa Krievijaa un "atjaunotajaa" Latvijaa, bet arii Eiropaa! Taa pat ir ar NATO. Protams, ka Krievijai ljoti vajag lai mees buutu NATO. Kopsh musu iestaashanas NATO tagad Krievija tiek pie visiem NATO slepenajiem dokumentiem (ja jus protams spejat to saprast, ka specdienestos Latvijaa tie pashi chekisti vien seezh). Par to globalizaciju ar jums nav pat verts runaat, jo doma, ka pret to vajag ciiniities, jums laikam pat praataa nevar ienaakt. Ja jau korporaaciju kontroleshana "iziet arpus valsts efektivas kontroles", tad tachu logiski sanaak, ka "valsts" ir taa korporaacija un viss parejais ir tikai paklauts tai. Vai tas jums tieshaam liekas normaali? Valstij un tautaj nevis ir jaaiet savs celsh, bet valstij beidzot ir jaakljuust par taas tautas (Latvieshu, protams) aizstaavi. Bet diemzheel lielaakaa latvieshu dalja par to pat neiedomaajas un tikai klausaas visaadu musinaataaju balsiis :(

Citi autora darbi
Drebe 255x203

Ko vēlas krievi 0 Autors:Elizabete Krivcova