Kad var un vajag "pievērt acis" uz likuma pārkāpumiem ... 47

Tikai sākot rakstīt šo tekstu, sapratu, cik provokatīvs būs tā saturs un cik lielu sašutumu varētu izraisīt daži no piemēriem vai tēzēm.

Iesaki citiem:

Ļauties pašcenzūrai ir nepareizi, tādēļ rezultāts tagad ir publiski redzams. It sevišķi tādēļ, ka es patiešām arī esmu pārliecināta, ka pārmērīga bijība pret likuma burtu ir fundamentāla Latvijas sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu problēma, kuras sekas ir daudz kaitīgākas un tālejošākas nekā varētu šķist pirmajā brīdī.

Šo tēmu man vajadzēja apskatīt jau sen. Tikai līdz šim pietrūka motivācijas tai atvēlēt pietiekamu mentālo enerģiju. Galu galā, dzīvojot Latvijā, tu esi vietējās domāšanas, attieksmju varā un šķiet, ka viss notiekošais lielos vilcienos ir normāli. Pluss mīnuss. Bet tad kādu laiku pabraukā pa tām valstīm, kurām Latvija varētu vēlēties līdzināties, paskaties, kā cilvēki tur dzīvo. Atgriezies mājās. Un pamani, ka šeit notiek Baigais Sviests. Un vismaz kādu laiku reakcija uz Baigo Sviestu ir izteikti saasināta. Vismaz man tā ir.

Labu emocionāla sašutuma fāzi laist garām nebūtu labi, tādēļ priecājos, ka vietējās reālijas "piespēlēja" labus ieganstus pareflektēt par sen jau sāpošu tēmu.


Iegansts Nr.1.

Šodienas stāsts par to, ka par Rīgas centrā izbērtajām pūkām ir ierosināts kriminālprocess. Tas nozīmē, ka viens vai vairāki izmeklētāji tagad tērēs savu un citu cilvēku laiku, aprakstīs papīra kaudzes, lai noskaidrotu, kurš bijis vaininieks. Ja ierosināts krimināprocess, tātad tiesībsargājošā institūcija acīmredzot uzskata, ka ir noticis krimināli sodāms nodarījums. Skaidrs, ka tā iztiesāšana paņems vēl daudz vairāk laika, sabendētu nervu, aprakstīta papīra, mazāk iespēju pievērsties patiesi svarīgiem noziegumiem.


Iegansts Nr.2.

Stāsts par miermīlīgu piketētāju aizturēšanu. Cilvēki savākušies uz spontānu piketu, stāv ar savu plakātiņu, nevienam netraucē, bet policijai viņi savāc uz iecirkni un pēc tam vēl mēnešiem tur neziņā par turpmāko likteni.


Tādi tie stāsti.

Abos gadījumos pieļauju, ka formāli patiešām varētu būt pārkāpts likums. Formāli droši vien nekas neliedz ierosināt kriminālprocesu par pūku izkaisīšanu uz ielas. Formāli droši vien nav ievērota likuma prasība, ka pašvaldības dome par protesta pasākumu jāinformē. Bet abos gadījumos ir acīmredzams, ka tiesībsargājošo iestāžu reakcija ir nepareiza. Pārmērīga varas demonstrēšana, šaušana ar lielgabaliem pa zvirbuļiem, nepareiza prioritāšu noteikšana - to var dažādi nosaukt. Abi gadījumi ir tikai simptomi plašākām problēmām Latvijas tiesībsargājošo iestāžu, daļēji arī sabiedrības domāšanā. Proti: trūkst pieprasījuma varai būt saprātīgai.

Ne vienmēr gadījumos, ja nav ievērota kāda likuma norma, vainīgais par to ir jāsoda. Ne vienmēr, risinot reālās dzīves situācijas, jāvadās pēc likuma burta. Dažkārt tas vienkārši ir nesaprātīgi. Domāju, ka daudzi arī savā dzīvē ir saskārušies ar acīmredzami nesaprātīgi piemērotu likuma burtu. Piemēram, kad no VID vai kādas citas kontrolējošās iestādes saņemiet paziņojumu, ka nodokļos jāpiemaksā daži lati vai pat santīmi - kad ir taču 100% skaidrs, ka vēstules gatavošana pati par sevi ir izmaksājusi valstij dārgāk, nekā tā "uzvārās", no jums šo nelielo summu piedzenot. Vai kad uz miermīlīgu piketu vai gājienu ir aizkomandēti vairāk policisti nekā piketā ir dalībnieku (un vēl tikpat daudz nīkst netālu izvietotajos autobusos). Esmu pārliecināta, ka šo parādību pamatā ir līdzīgi cēloņi: proti, paranoiska attieksme pret jebkādu iespējamu likuma pārkāpumu. Pārliecība, ka katra situācija, kur likumpārkāpējs netiek sodīts pat par sīkiem nodarījumiem un/vai netiek ievērotas absolūti visas likumā noteiktās procedūras, veicina tiesisko nihilismu.

Manuprāt, tā ir sovjetiska domāšana. Viesojoties valstīs, kur demokrātiski režīmi ir pastāvējuši ilgāk nekā Latvijā, es redzu daudz saprātīgāku, pragmatiskāku, mazāk absolutizētu attieksmi pret likuma burtu. Daži piemēri:



  • Man pat grūti atcerēties jebkādu miermīlīgu protesta pasākumu, kur būtu pulcējušies mazāk nekā 100 cilvēki un kur būtu redzami vairāk nekā 2-3 kārtības uzturētāji formas tērpā (parasti arī viņi nekur nav redzami). Jo nav jau vajadzības. Riski pārāk mazi, lai tam atvēlētu resursus. Ja protestētāji acīmredzami uzvedas agresīvi, tad arī attieksme ir savādāka, lai gan reti tik ārkārtīgi saasināta kā Latvijā (par 13.janvāri bišku zemāk).


  • Nīderlande (bet arī Čehija, Sānija). Formāli narkotikas aizliegtas. Bet realitātē tiesībsargājošās iestādes šo aizliegumu uz vieglajām narkotikām nepiemēro. Vienkārši tādēļ, ka tas nav saprātīgi. Tādēļ Amsterdamā ir simtiem kafejnīcu, kas ir īpaši specializējušās uz vieglajām narkotikām. Vai šādam "tiesiskajam nihilismam" ir jebkādas kaitīgas sekas? Nav. Nīderlandē narkomānijas problēma (atkarību izraisošo narkotiku lietošana) ir mazāka nekā vidēji citur Eiropā. Kas ir galvenie šo kafejnīcu klienti? Tas nav vidējais Nīderlandes iedzīvotājs. Tie ir lielākoties tīņi un tūristi, kuriem tā šķiet ļoti stilīga lieta, ar ko palepoties paziņu acīs, ielikt bildi facebookā, dokumentēt procesu tviterī. Gadījumā, ja rodas patiesa problēma (piemēram, vairākiem tūristiem radās problēmas dēļ narkotisko sēņu lietošanas), tieši šī problēma arī tiek risināta. Bet ja nav problēmas, kādēļ "cepties" par sīkumiem?


  • Berlīne. Tūristu grupa, kuras vadītājs ar krītiņiem uz trotuārā zīmē Vācijas karti, lai spilgtāk raksturotu atšķirības starp austrumu un rietumu daļu. Šādi zīmējumi top ik dienu. Policisti "necepas" par nesaskaņošanu, neliek notīrīt. Rupjību nav? Nav. Būs lietus, vai brauks pāri ielu tīrāmā mašīnā - gan jau izdzisīs. Un tagad atceramies minihistēriju Latvijā gan par krītiņu piketu, gan par Nacionālās apvienības aģitācijas pasākumiem. Saprātīgums. Elementārs saprātīgums.


  • Šveice. Spānija. Sabiedriskais transports. Tūrists kaut ko nedaudz ne tā izdarījis ar savu biļeti, iesēdies ne tajā klasē vai vēl kādas, visticamāk, ne ļaunprātīgas kļūdas. Ja nevar atrast biļeti, konduktors var arī otrreiz nejautāt. Jo uzticās. Sods ir ļaunprātīgiem gadījumiem. Parasti ir neuzbāzīgs, pieklājīgs ieteikums, kā izlabot pieļauto kļūdu (kā piemaksāt iztrūkstošo summu par paaugstinātas dārdzības vilcieniem, kā "validēt" biļeti). Ne tā, kā Latvijā, kur tūristam jāzina, ka par bagāžās pārvadāšanu jāmaksā, un - ja nezina - tad kontrolētājs nevis iesaka šo biļeti no vadītāja nopirkt, bet gan uzreiz liek maksāt sodu.



Gandrīz katrā šādā gadījumā TEORĒTISKI bija iespējams piemeklēt pantus, kas ļautu sodīt ar lieliem naudas sodiem, varbūt aizturēt, pat ielikt cietumā, bet .... kādēļ to darīt? Kāds no tā labums sabiedrībai?

Atgriežamies pie piemēra ar kriminālprocesu par pūku izkaisīšanu Rīgas ielās. Kāds ir sabiedriskais labums no kriminālprocesa? Visai acīmredzams, ka tā ir agrāk nebijusi, miermīlīga performance, droši vien, mākslinieciskiem vai sabiedrisko attiecību nolūkiem. Vai vienkārši tam, lai uzlabotu pilsētniekiem noskaņojumu. Ja šāda akcija rada milzu kaitējumu videi (grūti gan pat iedomāties: putni var saēsties pūkas un ar tiem notikt kaut kas slikts...?) vai tās sakopšana prasa pārāk daudz pilsētas resursu, tad efektīvākais un saprātīgākais solis šādā situācijā ir sasaukt preses konferenci un izglītot par nodarīto kaitējumu. Ja tas kaitējums ir sašutumu izraisošs, tad sabiedrība pati nosodīs tos, kas šādi rīkojas. Kas nozīmē, ka ir visai niecīga iespēja, ka šādas situācijas varētu atkārtoties. Ja situācija tomēr atkārtojas, tad būtu pamatoti domāt par administratīvo sodu par sīko huligānismu. Bet nu ne jau kriminālprocesu. Tā taču ir acīmredzama pārmērība.


Cits piemērs no tās pašas operas (diemžēl man tādu sakrājušies daudz). Atceramies to milzu cepšanos par to, ka Latvijas iedzīvotājiem tautas skaitītāji, ak vai, bet ir aizsūtījuši informāciju par tautas skaitīšanu arī krievu valodā? Tikai formāls iemesls tautas skaitīšanas organizētājus pasargāja no administratīva soda. Bet pat pieņemot, ka - skrupulozi pētot katru Valsts valodas likuma komatu - par līdzīgu rīcību patiešām pienākas sods, vai tiešām šis nebija tas gadījums, kad uz likuma burtu varēja, pat vajadzēja pievērt acis? Galu galā, vai tad mēs kā sabiedrība neesam ieinteresēti, lai mūs saskaita maksimāli precīzi? Un, ja esam, - vai tad nevajadzētu priecāties par katru mēģinājumu atrast tos Latvijas iedzīvotājus, kas latviešu valodu nezina un līdz ar to par skaitīšanu arī ne?

Un, nē, vēlreiz nē, tas nebūtu nebūtu tiesiskais nihilisms. Tūlīt pamatošu.

Vēlreiz pārceļamies uz Nīderlandi. Tur, starp citu, mūzikas festivālos ir iespēja pārbaudīt ir/nav extasy tablete kvalitatīva. To organizē valsts institūcija.

Pievērsiet! Lūdzu! Uzmanību!

Narkotikas Nīderlandē ir aizliegtas. UN TOMĒR valsts institūcija mudina un palīdz iedzīvotājiem noskaidrot lietot vielu drošumu. Jo kaitējums no nekvalitatīvām narkotikām var būt lielāks nekā no to lietošanas principā. Lai nonāktu līdz šādam secinājumam, - valsts drīkst izņēmuma gadījumā arī institucionalizēt likuma pārkāpumu, - nav vajadzīgas nekādas augstās tiesību normu interpretācijas metodes. Ir vajadzīgs elementārs saprātīgums.


Man šķiet, ka arī Latvijā nekaitētu jauna veida attieksme pret likumu pārkāpumiem. Kad tiesībsargājošās iestādes, saskaroties ar formālu likuma pārkāpumu, nevis automātiski liktu sodu vai organizētu pārbaudes, bet gan izvērtētu pārkāpumu tā reālās dzīves kontekstā. Lai saprastu, vai formāls pārkāpums maz rada sabiedriski nozīmīgu problēmu, kuras risināšanai būtu vērts tērēt iedzīvotāju un tiesībsargājošo iestāžu laiku un enerģiju:


  • Vai nodarījumā ir cietušie/nav cietušie (ir/nav nodarīts acīmredzams kaitējums);

  • Vai notikušā pārbaudīšana/sodīšana prasīs acīmredzami pārmērīgus laika/finansiālus resursus salīdzinājumā ar nodarījuma kaitīgumu (nu nav vērts cīnīties par kapeikām - ne VID, ne KNAB, ne Valsts Kontrolei);

  • vai notikušā pārbaudīšanas/sodīšanas fakta nodarītais kaitējums jau pats par sevi nav lielāks nekā rezultātā gūtais labums sabiedrībai (starp citu, tas ir noklusētais iemesls, kādēļ gandrīz neviena demokrātiska valsts ar pilnu likuma bardzību nevēršas pret autortiesību pārkāpumiem, kas nav nodarīti mantkārīgā nolūkā - tas katrā šādā sabiedrībā nozīmētu cīņu ar teju visu jaunatni. Uzskatīt gandrīz visus jauniešus par kriminālnoziegumiem, pat ja formāli tā sanāk, vienkārši nav tā vērts, jo nav saprātīgi. Vai - vēl viens piemērs no Nīderlandes, šoreiz vēsturisks - tas arī iemesls, kādēļ laikā, kad bija aizliegtas katoļu baznīcas, simti cilvēki varēja sapulcēties privātmājās pilsētas centrā, tur iestūķēt milzu ērģeles un turpināt ceremonijas ārpus oficiālās baznīcas ēkas, visai pilsētai, t.sk. kārtības uzturētājiem, par to zinot, bet .... nesatraucoties).

  • Vai pārbaude/sodīšana atņems tiesībsargājošajai iestādei/izmeklētājam laiku pievērsties nopietnākiem, kaitīgākiem pārkāpumiem. Piemēram, es uzskatu, ka pat visi politiskajām partijām kopā uzliktie administratīvie sodi par nedaudz nokavētu dokumentu iesniegšanu un nelieliem grāmatvediskiem pārkāpumiem neatsvērtu vienu vienīgu izgaismotu "melno" shēmu, kur tiktu atklāts kaut viens partijas patiesais finansētājs, kas iepludina naudu caur starpniekiem.

  • Vai var uzticēties formālā pārkāpēja labajiem nolūkiem, proti, ka pārkāpums noticis nejauši, vairs neatkārtosies. Piemēram, uz īsu brīdi aizliegtā vietā atstāta mašīna, ja labi iemesli, kādēļ tas tā noticis un nav tādēļ, piemēram, traucēta satiksme. Šis ir faktors, kas īpaši "krīt acīs" senākās demokrātijās. Viņi viens otram vairāk uzticās. Ja nav bijusi acīmredzama ļaunprātība, represijas reti ir attaisnojamas formālu likuma pārkāpumu gadījumā. Piemēram, iedomājamies situācija, kad kāda amatpersona nezināšanas dēļ vienlaicīgi ieņem amatus, kurus likums formāli neļauj savienot, bet reāla interešu konflikta tur nav un valstij nav nodarīts nekāds kaitējums. Esmu pārliecināta, ka kontrolējošajām iestādēm šādās situācijās sodi nav jāuzliek. Tā vietā jāizskaidro problēma un jādod laiks, lai to novērstu.Un nav arī jāatrunājās ar obligāto mantru par to, ka likuma-nezināšana-no-atbildības-neatbrīvo. Dažkārt tai būtu gan jāatbrīvo. Tad kad tas ir saprātīgi.



Esmu visai pārliecināta, ka pēc 10 gadiem Latvijas tiesībsargājošās iestādes šādās kategorijās jau būs iemācījušās domāt (galu galā mēs visi Eiropā šajā dinamiskajā laikā viens no otra strauji mācāmies), bet gribētos, lai tas brīdis pienāk ātrāk.

Kas tam vajadzīgs? Tiesībsargājošās iestāžu rutīnas un instinkti paši par sevi mainās lēni. Bet problēma jau nav tikai viņos. Attieksmēm jāmainās:



  1. mūsos visos, tobiš - sabiedrībā, lai arī cik banāli arī tas neskanētu. Medijiem, pilsoņiem jāiemācās nemeklēt problēmas tur, kur tās nav. Atkal piemēra pēc par personīgo. Vēlēšanu laikā man līdz apnikumam nācās medijiem stāstīt, ka, nē, tas, ka kandidāti staigā un dala bukletus pilsētas svētku laikā nav nekāds likuma pārkāpums! Un pat ja būtu bijis, tas ir precīzi tas, kas viņiem demokrātiskā valstī ir jādara. Un, nē, nevar būt tādi pašvaldības nosacījumi, kas saka, ka uz ielām aģitācija ir aizliegta, jo tas ir absurds pēc būtības! Tas ir normāli un apsveicami, ka kandidāti mēģina uzrunāt cilvēkus masu pasākumos, uz ielām, stacijas laukumos utt. Ja netraucē, ja visiem šāda iespēja, ja nav ļaunprātīgas "shēmas" kā gūt sev nepamatotas priekšrocības, tad jāpieņem, ka viss ok. Lai tik aģitē. Jācepjās par to, kas tiešām ir sašutuma vērts - visādas shēmas, kā, pārkāpjot likumu, iepludināt kampaņās papildus lielās naudas u.tml.

    Ja kāds organizē miermīlīgu piketu, tas nav pieteikts domē, nu tak nevediet viņu uz iecirkni! Pat ja formāli kādu normu varētu piemeklēt, nu kam no tā labums? Iemācāmies sadzīvot ar domu, ka dažus likumus būtu pat kaitīgi piemērot pa visiem 100%. Pieņemsim, ka katrā luksoforā varētu iestrādāt radaru, kas fotogrāfē gājējus, kas šķērso ielu pie sarkanās gaismas arī tad, ja apkārt nav NEVIENAS mašīnas. Teorētiski visos šajos gadījumos varētu uzlikt sodus. Bet vai tas ir vajadzīgs? Vai tas ir saprātīgi?


  2. Tiesībsargājošo iestāžu pārraugi - politiķi. Ceļš uz progresu ir mēģinājumos izskaust "Mūrnieces mentalitāti". Politiķiem - Saeimas atbildīgajās komisijās, iekšlietu ministrijā, pašvaldībās, - jāraida tiesībsargājošajām iestādēm visai nepārprotami signāli, ka iedzīvotājiem pilnā kaujas ekipējumā esošus policistus ir jāredz tikai ārkārtas situācijās. Un tiesībsargājošo iestāžu darbs jāvērtē pēc ta, cik diskrēti tās spēj atrisināt potenciālas konflikta situācijas. Nevis - cik policistus uz vienu kvadrātmetru pasākumā spēj izvietot, lai garantētu drošību. Par profesionālismu liecina NEUZKRĪTOŠA drošība, pēc iespējas neizmantojot rupju varu. Iedzīvotāji bloķē šoseju? Sākumā miermīlīgas, profesionāli vadītas sarunas (tas nekas, ka paņems laiku! Nekas, stundas laikā valsts nebankrotēs,...) - par to, kādas neērtības un zaudējumus tik ekstrēms solis rada līdzcilvēkiem. Ja nesanāk, pēc iespējas miermīlīga, nemilitāra šosejas "atbrīvošana". Politiķiem arī jāpanāk, lai tiesībsargājošās iestādes vadītu tādi cilvēki, kas pārspīlētu cīņu ar sīkumiem, formāliem likuma pārkāpumiem (apstākļos, kad iestādei jācīnās arī ar patiesi smagiem noziegumiem) uzskatītu par kaitniecību. Protams, ka tas nozīmē pārveidot teju visas Latvijas iesīkstējošās domāšanas rutīnas attiecībā uz tiesībsargājošajām iestādēm. Bet tas jādara. Mums vajadzīgi tādi tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, kuru saprātīgumam var uzticēties. Dabiski, ka tas nenotiks vienas dienas laikā. Dabiski, ka tas ir riskanti, jo no burta kalpa vienā dienā ir grūti pārtapt saprātīgā būtnē. Riskanti arī tādēļ, ka lielāka rīcības brīvība (sodīt vai nesodīt par sīkumiem) vismaz sākumā varētu būt korupcijas risks, jau tā visai korumpētā sistēmā. Vajadzīgs laiks, domāšanas maiņa "augšās", cits pieprasījums, cita veida apmācības.

    Bet arī cita risinājuma arī nav. Negribam šo birokrātisko, represīvo vājprātu? Pieprasām saprātīgumu! Galu galā saprātīgumu ir iespējams arī institucionalizēt - Nīderlandē policijai ir vadlīnijas par to, kurās situācijās viņi attiecībā uz narkotikām nepiemēro likumā noteiktos aizliegumus. Citās valstīs pieeja var būt savādāka, bet rezultāts līdzīgs - proti, tiek noteikti iestādes prioritārie "cīņas" virzieni, kas gandrīz automātiski nozīmē, ka iestādes pārraugi ļauj attiecīgajai iestādei ar neprioritāriem sīkumiem nekrāmēties. Latvijā no tiesībsargājošajām iestādēm līdz šim ir prasīti sodi par teju visiem likumpārkāpumiem, kas realitātē nozīmē, ka tām zūd spēja veltīt pietiekami daudz laika un enerģijas tiešām svarīgajiem.


  3. "sistēmas sargos". Te es domāju gan tiesnešus, gan ekspertu loku - viedokļu līderus attiecīgajās nozarēs, it sevišķi akadēmiskajās aprindās, kuri leģitīmi vēlas pēc iespējas skaidru un pārskatāmu sodu politiku. Bet dažkārt .... nu dažkārt saprātam ir jābūt spēcīgākam argumentam par doktrīnas tīrības apsvērumiem. Piemēram, atcerēsimies 13.janvāra notikumus. Ākārtīgi nepatīkams notikums Latvijas kontekstā, lai arī sīkums Eiropas nemieru kontekstā. Pagājuši 3 gadi. Bet kas ir noticis ar "nemieriniekiem"? Celtas 68 apsūdzības, kur sodu amplitūda svārstās no 3 līdz 12 gadiem, bet vēl nav notikusi pat pirmā tiesas sēde. Iztērēti milzu resursi, tiesāšanās ilgums būs vēl vairāki gadi, daudziem sačakarētas dzīves. Es te nerunāju par policistu savainotājiem vai veikala aplaupītājiem, bet arī visiem pārējiem, kas piedalījās nemieros, jo attiecīgo Krimināllikuma pantu var attiecināt arī uz viņiem. Vai Tas ir normāli? Manuprāt, nav. Vai bija alternatīva? Manuprāt, jā! Neilgi pēc 13.janvāra notikumiem policija bija piemērojusi daudziem dalībniekiem administratīvos sodus, kuri gan tika atcelti, tiesai uzskatot, ka šie nodarījumi jākvalificē kā noziegumi - dalība nemieros, nevis kā administratīvie pārkāpumi. Varbūt. Varbūt no kaut kādiem ļoti augstiem doktrināriem plauktiem tiesai arī bija taisnība. Bet vai tad nav acīmredzams, ka šāds risinājums bija nesaprātīgs? Goda vārds neredzu iemeslu, kādēļ mēs nevarētu uzticēties saprātīgam mēģinājumam diferencēt dažādas iesaistības pakāpes un nokvalificēt nodarījumu pēc "vājāka" panta, kurš varbūt nav ideāls attiecīgajam gadījumam, bet arī paredz pietiekami saprātīgu risinājumu? Saprātīgāku, nekā sanāca konkrētajā situācijā? Vai administratīvais sods tiem, kas nevienu nav savainojuši un neko nav nozaguši, nebūtu bijis ievērojami labāks risinājums? Lūk, saite uz rakstu, kas var noderēt salīdzinājumam: kā reaģēja britu tiesas par dalību daudz ekstrēmākos un kaitīgākos Lielbritānijas nemieros šī gada vasarā. Pievērsiet uzmanību: ātrums, tiesnešu rīcības brīvība, cietumsodi tikai par acīmredzami kaitīgu rīcību.




Sovjetiska attieksme pret likumu, neuzskatot tā piemērotāju par saprātīgu būtni, saēd Latvijas tiesībsargājošās iestādes un rada vēl tālejošākas problēmas.


  • Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tiesībsargājošās iestādes grimst birokrātijā - papīra kalnos (kuros iemiesojas tukšgaitā iztērētais laiks, enerģija). Ņemšanās ar sīkiem, formāliem likuma pārkāpumiem noved pie tā, ka nav motivācijas darbus prioritizēt. Pat vēl vairāk: ja priekšnieks (vai politiskais pārraugs) rezultivitāti vērtē pēc sodīto personu skaita vai atrisināto lietu skaita, tas rada perversu motivāciju kā reiz nodarboties tieši ar vienkāršajām, formālajām lietām. Personiskā pieredze: pirms 3 gadiem man tika nozagts un pēc tam atrasts ritenis, jo zaglis bija turpat pazaudējis tiesas spriedumu ar savu vārdu un uzvārdu. Kas, protams, automātiski kvalificējas kā vienkārša lieta. Ap šo brīdi, 2011.gada oktobrī, es jau nožēloju, ka ritenis tika atrasts. Es labāk būtu šķirusies no riteņa, nekā no tik daudz laika un nerviem saskaroties ar absolūti lieku birokrātiju. Te es pat nerunāju par lieciniekiem, kuri vairākkārt tika pratināti un kuriem tiek sūtītas pavēstes uz katru atlikto tiesas sēdi. Reizi gadā (!) ierodoties uz kārtējo atlikto tiesas sēdi, jau ir nomainījusies gan tiesnese, gan prokurors, gan advokāts. Joprojām nav nekādas reakcijas uz manu aicinājumu lietu pamēģināt atrisināt ārpus tiesas. Vājprāts. Sistēma, kas strādā tukšgaitā. Kāda no šī ir jēga?


  • Tas arī ir viens no svarīgajiem faktoriem Latvijas tiesu procesu ilgumam. Domāju, ka daudzi šovasar un tagad, rudenī ar sajūsmu vēro, cik ātri un sakarīgi strādā Lielbritānijas tiesa A.Lemberga lietā. Iemesli, kas atšķir Latvijas un Lielbritānijas tiesas ir dažādi un komplicēti, bet viens ir acīmredzams: tur tiesas prāvās dominē SAPRĀTS. Ja tiesnesis REDZ procesa vilcināšanu, bezjēdzīgus jautājumus, tad tiesnesis tos novērš (nevis, kā tas diemžēl bieži vien ir Latvijā, mēģina likumā pamanīt, vai attiecīgās darbības ir vai nav uzskatāmas par vilcināšanu šauri juridiskā nozīmē, katras šaubas tulkojot par labu vilcinātājam, pat tad ja vilcinātājs acīmredzami savas procesuālās tiesības izmanto ļaunprātīgi). Problēma: mēs esam atbrīvojušies no padomju tiesību sistēmas, bet tā vietā tikpat sovjetiski absolutizējam visas vietā nākušās normas. Arī procesuālās tiesības, pat cilvēktiesības, ir iespējams realizēt ļaunprātīgi, tādēļ ar to ir jāmāk un jāgrib cīnīties. Cīnīties vajag ar elementāru saprātu.


  • Manuprāt, tā ir arī daļa no administratīvās korupcijas problēmas. Ja esam pieraduši, ka par sīkumiem uzraugs var piesieties un var arī nepiesieties, uzliekot vai neuzliekot sāpīgu sodu, tad tas ir lielāks korupcijas risks nekā situācija, kad sabiedrībā ir konsenss par to, ka par neļaunprātīgiem formalitāšu pārkāpumiem sodu likt nevajadzētu.



Nudien neredzu citu risinājumu, kā tomēr eiropeizēties, beidzot absolutizēt likuma burtu. Prasīsim no mūsu amatpersonām to, kas taču viņām dabiski piemīt: saprātu! Ar smagiem likuma pārkāpumiem, kas nodara lielu kaitējumu, ir jācīnās. Bet to nav iespējams sekmīgi izdarīt, kamēr likuma burts sasien rokas un pārfokusē uzmanību uz sīkumiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (47) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dace 22.11.2011 13:11
Piekrītu teju vai visam, bet kaut kādas cieņas paliekas pret likuma principu arī tautai ir jāzina - Vācijas piemēru par krītiņu zīmējumiem tad jau tik pat labi var attiecināt uz čurājošajiem Britiem uz Mildas - atnāks lietus, noskalos - tad jau jāļauj, jo neko ļaunu jau nenodara un dzērumā - tas pat nav speciāli tad jau, vienkārši gadījās, jo cilvēkam ir dabiskas tieksmes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 02.11.2011 12:47
"biedrs mauzeris" ir tieshi domu paarmijnieks.Autore lobee sabiedriskaas intereses.
nu jaa ,kas kauna nezin,tas bada nepaziist...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 01.11.2011 16:59
Mieru tikai mieru! :)

Rekomendācija no manas personiskās pieredzes, ko ne vienmēr gan pati spēju ievērot: kad lasi tekstus, pamēģini saskatīt tajos nevis to, ko vēlies saskatīt, bet gan to, kas tur patiešām rakstīts. Dažkārt tā var nonākt līdz jauniem, visus fundamentālos pieņēmumus satricinošiem atklājumiem par sevi un par pasauli.

Ar piketu es apzīmēju savā blogā pieminēto situāciju: http://www.ir.lv/2011/10/18/zatlera-kritiku-aizturesanas-lie... Kad tika pirms 2 nedēļām tika aizturēti miermīlīga, bet nepieteikta piketa dalībnieki. Nebija ievērota sīka formalitāte.

13.janvāris ir lietots kā sinonīms razruhai (TĀDĒĻ ielikts iekavās).

Teikuma, par ko tā sacepties, patiesā doma - beidzam cilvēkus vākt uz iecirkņiem gadījumā, ja viņi miermīlīgi stāv ar savu plakātu un nevienam netraucē, un skatāmies, vai tas nozīmē, ka ar laiku atkārtosies 13.janvāris. Esmu pārliecināta, ka nē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

domu pārmijnieks 01.11.2011 16:01
>Iveta Kažoka
...Piemēram, beidzam cilvēkus vākt uz iecirkņiem nepieteiktu piketu gadījumus - tad kādu laiku paraugāmies, vai tas ir/nav izrādījies ceļš uz razruhu (~ 13.janvāris). ...
=============================
Tikai cilvēks - anarhists, ar milzīgu paštaisnuma un fantāzijas bagāžu var to anarhistu 13.janvārī sarīkoto akmeņu mešanu, kur paldies Dievam, viņi ar tiem akmeņiem nevienu nenosita, tikai anarhistiski domājošs to var nosaukt par piketu.
Kā jau minēju - likumu pārkāpumus (sākumā sīkus) var attaisnot tikai cilvēks ar "revolucionāro apziņu".
Tas arī tavos tekstos - sākumā sofistiski un pat demagoģiski attaisno šķietami sīkumus likumpārkāpumus, tad atkal sofistiski un demagoģiski akmeņu mešanu pa cilvēkiem, nākošajā komentā varbūt gāzes kameras un GULAGu???

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 01.11.2011 15:27
domu pārmijnieks,

"jo tu savā rakstā aicini uz pavisam uz ko citu - uz likumu neievērošanu (kaut nelielu)."

Nē, es aicinu uz valsts resursu netērēšanu cīņā ar sīkumiem un iecietīgu, saprotošu attieksmi pret cilvēku, kam ir gadījies pārkāpt likumā noteiktas formalitātes (nenodarot kaitējumu).

Šveika loģika ir "garām" vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, starp nepiešūtu pogu un neiztīrītu šauteni ir bezdibenis. Pirmais ir formāls disciplīnas pārkāpums, nevīžība, otrs - sevis/citu apdraudējums. Jāmāk nošķirt. Savādāk riskējam vienbrīd attapties pa taisnu taciņu maršējot virzienā uz totalitāru sabiedrību - kad ar šāda veida "loģiku" tiek attaisnota totāla kontrole pār katru indivīdu (=ja nenokontrolēsim sīkas, nebūtiskas nepaklausības, nevīžības izpausmes, tad beigu beigās kļūs par nodevēju, sabiedrības sagrāvēju). Es nu noteikti negribu dzīvot tik regulētā sabiedrībā, ka tā jau sāk atgādināt 20.gs. sākuma armiju vai Platona valsti.

Problēmas ir arī analoģijas iekšējā loģikā. Pārfrāzējot man tas izskatās šādi: sak, ja 6 gadīgajam subjektam "neiepravīsim" smadzenes jau tagad rakstīt glīti, tad pēc gadiem izaugs tāaads mērglis visās dzīves jomās ... Nu nav pasaule tik vienkārša. Par laimi.

Par zolīti un sistēmas neesamību: tā ir interesantāka analoģija. Vienīgi reālā dzīve ir kompleksāka par zolīti un represīvu lēmumu likmes, ja tās izsaka cilvēku likteņos - nesalīdzināmi lielākas. Tādēļ jāspēj saskatīt kontekstu un nianses, kuru zolītē nav. Neticu, ka zudīs cilvēku uzticēšanās likumam vai tiesībsargājošajām iestādēm (=sistēma) gadījumā, ja sīki, nekaitīgi pārkāpumi (pūkas Rīgas ielās; nepieteikts miermīlīgs minipikets) netiks uzskatāmi sodīti. Drīzāk pat otrādi. Turklāt iecietīga attieksme pret formāliem likuma pārkāpumiem jau pati par sevi var kļūt par daļu no sistēmas (nerakstīta norma, par kuru sabiedrībā ir plus mīnuss konsenss), kā tas ir Nīderlandē un gandrīz neizbēgami jebkurā citā demokrātiskā valstī attiecībā uz, piemēram, manis jau pieminētajiem autortiesību jautājumiem. Katru gadu tiek publicēti pasaules stulbāko likumu topi, kurus neviens vairs nepiemēro. Piemēram, http://www.squidoo.com/dumbcrazylaws Nekas. Sabrukums nav noticis.

"Kaut arī mauzeri ir dīvains izņēmums, varbūt labāk ievērosim to, ka pāri ielai jāiet pie zaļās gaismas, dakteriem Hipokrāta zvērests jāievēro 100%, u.t.t.."
Ievērosim, bet vienlaikus nebūsim burta kalpi un pieņemsim, ka var būt izņēmumi. Un iemesli, kādēļ policijai būtu jākontrolē svarīgākas lietas, nekā jāķer ielu šķērsotāji pie sarkanās gaismas situācijās, kad kilometra rādiusā nav neviena transportlīdzekļa. Aborti, BTW, ir pretrunā oriģinālajam Hipokrāta zvērestam. Arī atteikšanās sava medicīnas skolotāja bērnus uzskatīt par saviem brāļiem: http://www.mfd.lv/lv/book/hipokratazverests_lv.htm Nevajag absolutizēt novecojušas vai formālas normas. Likums ir sabiedrībai, nevis sabiedrība likumam.

Par razruhu: foršs piemērs, bet ... tādas nu ir mūsdienu demokrātiskās sabiedrības - atrodas nemitīgos piemērotākā balansa meklējumos starp razruhu (anarhiju) un totalitārismu. Man šķiet, šāds nemitīgs dinamiskums ir labi. Jo nozīmē, ka gadījumā, ja izrādās, ka kādā no virzieniem ir "pāršauts pār strīpu", var atkāpties atpakaļ. Piemēram, beidzam cilvēkus vākt uz iecirkņiem nepieteiktu piketu gadījumus - tad kādu laiku paraugāmies, vai tas ir/nav izrādījies ceļš uz razruhu (~ 13.janvāris). Esmu droša: 2011.gada Latvijā ar publisku izskaidrojumu kaitējumam, kas varētu būt radies no pūku izbirdināšanas Rīgas ielās, būtu bijis pietiekami, lai šādi gadījumi neatkārtotos. Kad nolem nebērt pūkas Rīgas ielās tādēļ, ka zini, ka sabiedrība šādu soli nosodīs, jo pūkas var aktivizēt alerģijas (nevis tādēļ, ka baidies no kriminālsoda). Policijas kontroles aizstāšana ar sabiedrības kontroli liecina par sabiedrību, kas ir daudz imūnāka pret razruhu, jo spēj sevi regulēt pati.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

domu pārmijnieks 01.11.2011 12:48
>Iveta Kažoka
Tiek jaukti jēdzieni. Un apzināti.
Būt humāniem un humānākiem ir labi un vajadzīgi, tikai to lūdzu nepieraksti sev, jo tu savā rakstā aicini uz pavisam uz ko citu - uz likumu neievērošanu (kaut nelielu).
Kā rakstīja Haščeks "Šveikā" - karavīrs ir jāsoda par nepiešūtu pogu, jo ja viņu nesodīs, nākošreiz viņš neiztīrīs šauteni, nākošreiz aizmigs postenī un beigās tiks nošauts par pavēles neizpildīšanu.Bet viss sākās no nepiešūtas pogas!
Vēl varu pieminēt zolītes spēlētājus, kuri arī tevi nekad neatbalsts, jo apgalvo, ka pat sīks zolītes nerakstīto likumu pārkāpums noved pie sistēmas neesamības un likumsakarīgi- pie zaudes.
Kaut arī mauzeri ir dīvains izņēmums, varbūt labāk ievērosim to, ka pāri ielai jāiet pie zaļās gaismas, dakteriem Hipokrāta zvērests jāievēro 100%, u.t.t..
Ja mēs to neievērosim, tad, kā ar Bulgakova muti teica doktors Preobraženskis - "razruha" ir cilvēku galvās. Ja urinēs garām podam, ja staigās pa tepiķi kalošās, tad būs "razruha".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 01.11.2011 12:11
domu pārmijnieks,

Pat ja tas nebija domāts nopietni, nekad manī tik ātri neaktivizē kašķēšanās un grammar nazi refleksus, kā teksti tipa - "tā bijis un tā būs", "tas katram skaidrs." :D

Tātad. Revolucionārā sirdsapziņa = izdarīt kādam ko ļaunu, pamatojoties uz visai apšaubāmu tiesisku pamatu, jo sajūta, ka kaut kādā plašākā kontekstā tas ir attaisnojami. Bīstami, piekrītu. Bīstami tādēļ, ka mēs vēlamies ierobežot pret cilvēku iespējamās represijas.

Bet kāds tam sakars ar manu blogu? Kādā veidā prasība policijai, tiesai, medijiem utt. būt saprotošākiem un iejūtīgākiem attiecībā uz formāliem likuma pārkāpējiem, var kļūt bīstama?

Trends uz iejūtīgāku, humānāku attieksmi, sodiem ir nu jau gadsimtiem ilgs un vismaz Eiropā ir radījis vidi, kur mauzeri ir dīvains izņēmums nevis ikdienas realitāte.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

domu pārmijnieks 01.11.2011 10:58
Nekāda sireālisma un melanholijas.
>Iveta Kažoka
Tas katram ir skaidrs, ka tiekšanās uz "revolucionāro sirdsapziņu" noved pie randiņa ar "biedru mauzeri".
Tā ir bijis un tā būs, cien. cīnītāja pret tiesisku valsti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 01.11.2011 10:43
domu pārmijnieks,
paldies, lai arī nevaru saprast kā tieši, bet ar šiem ubermelanholiskajiem tekstiem, kas loģikas ziņā tā kā pat velk uz sireālismu, uzlaboji man noskaņojumu :) BTW utopiskās apceres, ilūzijas un fantāzijas šajā blogā draud kļūt tikai "trakākas". Šis ir absolūti nekas, salīdzinājumā ar to, ko izdomāju par pasauli 2222.gadā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

domu pārmijnieks 01.11.2011 10:26
stalins-domu pārmijnieks01.11.2011 09:28neredzu pamatojumu shaadiem apgalvojumiem.=================================Jocīgi, ka neredzi. Tas ir tikpat pašsaprotami kā ziemeļi - dienvidi, diena - nakts, cēloņi - sekas.Tāpēc es pat neuzskatu par vajadzīgu ko tuvāk skaidrot saistībā ar šo tēmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

domu pārmijnieks 01.11.2011 10:18
> Iveta Kažoka
...Es taču noformulēju pat 5 kritērijus, kā nošķirt sīkumus no nopietniem pārkāpumiem.
=================================
Nedaudz pagraušu rudenīgu fantāziju ilūziju cietoksni... -
Nekas tur nav noformulēts. Tikai rudenīga, utopiska apcere.
Tik pat labi enerģiju varēja iztērēt ne rakstot savas nemotivētās fantāzijas, bet taisot "šopingu"...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 01.11.2011 10:02
Stalins, Publiski gan
Jā, tā ir acīmredzami absurda tiesas prāva. Es pat nosauktu šāda veida izmeklēšanas un tiesāšanās par kaitniecību. Nav nekāda sabiedriska labuma, vienīgā jēga: abstrakti juridiska.

Ievai,
Man šķiet, ka līdz institucionalizācijai vēl jānonāk. Sākumā jāmainās attieksmei "augšās" (vadošās amatpersonas) un starp viedokļu līderiem šajos jautājumos. Jo biežāk kāda iestāde tiks publiski nosodīta par nodarbošanos ar sīkumiem, jo ātrāk nonāksim līdz atziņai, ka kaut kādiem principiem/vadlīnijām (=institucionalizācija) par to, ko darīt šādās situācijās, būtu jābūt. Kā vienmēr - jāsāk ar sevi, tādēļ arī uzrakstīju šo tekstu ... :)

domu pārmijnieks,
jums ir problēmas ar teksta izpratni. Iecietīga attieksme pret sīkumiem nenozīmē gulagu tolerēšanu. Es taču noformulēju pat 5 kritērijus, kā nošķirt sīkumus no nopietniem pārkāpumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins-domu pārmijnieks 01.11.2011 09:28
neredzu pamatojumu shaadiem apgalvojumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

domu pārmijnieks 31.10.2011 19:25
Raksta autore - cīnītāja PRET tiesisku valsti un "revolucionārās sirdsapziņas" piekritēja, aicina uz "elastīgu" attieksmi, pieminot vienu virzienu, bet nerunājot par otru, kas neizbēgami nāk līdzi pirmajam - par to, ka viņa bez objektīva tiesas sprieduma varētu aizbraukt uz Sibīrijas GULAG nāves nometnēm, vai citā situācijā sarkano khmeru parizānis no viņas galvaskausa varētu padzert tēju...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva Bloma 29.10.2011 19:28
Paldies, Iveta, manuprat, vertigs ieraksts. Rakstitaa likuma absolutizesana un sociala kapitala trukumaa balstitas uzticibas neesamiba - es varetu pilniba piekrist siem iemesliem ka skaidrojumam. Bet, ja runa par ieteikumlu, kod arit - "eiropeizeties" - jautajums, kaa to panakt? Vienkarsi gaidit, kamer laiks iet uz prieksu un tas notiek vairak vai mazak dabiga cela? Vai, Tavuprat, ir veidi, kaa meginat institucionalizeti vadit sadu eiropeizacijas procesu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 28.10.2011 19:12
diemzheel taaa ir ar Jelgavas juvelieri http://zinas.nra.lv/latvija/kriminalzinas/58620-par-75-santi...

Vai tas ir sameeriigi? Vai ir pamats paarlieciibai par meerktieciigu kraapshanu,nevis kljuudu un tml.Vai droshiibas liidzeklis-apcietinashana ,bija lietderiigs?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Publiski gan 28.10.2011 17:37
NRA 26,10,plkst 8.17 Edgars Gertners "Par 75 santīmu izkrāpšanu sāks tiesāt Jelgavas juvelieri".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 28.10.2011 15:09
Dažas replikas


arnz,
Jā, piekrītu, ka tieši savstarpējā neuzticēšanās ir problēmas sakne. Tas arī faktors, kas padara postpadomju sabiedrības tik atšķirīgas no skandināviem - viņi var iztikt ar daudz mazāku regulējuma detalizētību, vienkārši tādēļ, ka savstarpēji viens otram uzticās.

Kristaps,
Izklausās pēc apburtā loka ... :) Ar kaut ko jāsāk - bišku vairāk brīvības un mazāk represijas varētu būt labs pirmais solis.

Ceļotājs,
nezinu, vismaz sadzīviskās situācijās reti kur Rietumos šādu attieksmi esmu manījusi. Itālija kā izņēmums.

P.G.
Nīderlandē biju precīzi pirms 2 nedēļām. Visi coffee-shopi pilni ar tūristiem un tīņiem.

Kalvis,
Interesanti novērojumi, paldies! Nebiju tik tālu aizdomājusies, bet piekrītu, ka dažkārt vienkārši ģeogrāfisku apsvērumu dēļ nav vērts kaut ko aizliegt. Tiešām, Indijas ziemeļos un Nepālā kaņepes aug kā nezāles. Bet tas pats par sevi nenozīmē, ka nebūtu jāatļauj audzet/lietot arī tur, tā nav. Vienkārši tādēļ, ka kaitējums, ja ir vispār, ir tik neliels, ka šo izvēli var uzticēt arī pašam lietotājam.

Reini,
Jaunie tiesneši juridiskajās augstskolās tiek mācīti piemērot "samērīguma principu", kas dažkārt var nozīmēt, ka - par spīti likuma tekstam -, tā likuma norma nav piemērojama, jo attiecīgajā gadījumā būs acīmredzami nesamērīga. Ir arī Satversmes Tiesas lēmums, kas to pat prasa no administratīvajām iestādēm darīt. Varētu mēģināt kaut kā līdzīgi šo gadījumu noargumentēt. Tā kā teorētiski - juridiski instrumenti un argumentācija JAU ir. Tikai tas ir garš un sarežģīts process. Manuprāt, šādās situācijās policijai n sods vienkārši nav jāliek.


Padomijā dzīvojošais,
Paldies par informāciju! Ņemšu vērā :)

27.10.2011 12:11,
izklausās absurdi, bet nezinu detaļas. Tas ir bijis kaut kur publiski?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ES > 2 28.10.2011 12:18
"Aristokrāts" nav sinonīms "bagātnieks". Īstā aristokrātija varētu būt daži procenti, kopējam līmenim ar to pietiek. Bet mums jau arī to dažu % nav. Mūsu "elite" ir visparastākie jaunbagātnieki, kam ar aristokrātiju tik vien sakara kā interjers, kurā dzīvo. Bet no tā vien, ka bauris apsēžas barona krēslā, viņš par kungu nepārtop.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pensionāre 28.10.2011 09:36
Ir ļoti daudz patiesību, kur ir lauciņš būtiskai piestrādei un sakārtošanai

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumoram 28.10.2011 08:22
---
Bet man ir līdzīgi kā Ivetai- ... vecajās demokrātijās cilvēks ir nevainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais.
---
Nu Iveta jau nu gan ir izteikts karojošo komjauniešu paraugs - visi vainīgi, uz kuru kāds norādījis. Pašai jau viņai liekas, ka pati nosaka, kurš labais, kurš sliktais. Bet tādi zombiji kā Iveta ir milzu nelaime tautai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsM 27.10.2011 21:30
jumors: Brauc prom jau tieši tāpēc, ka Latvija īsteno ASV kapitālisma modeli ar lielu iedzīvotāju nevienlīdzību, mazām sociālām garantijām, katrs pats savas laimes kalējs un sapņa sasniedzējs utt. Šodien uzzinājām, ka bezmaksas medicīna būs tikai nodokļu maksātājiem. Tātad tie 15% bezdarbnieku ar hroniskām, bet dzīvību neapdraudošām slimībām ir sabiedrībai norakstīti.

Vienīgais paldies, ka ir iespēja pārcelties uz citās ES valstīm, kur ir mazāks bezdarbs, lielākas sociālās garantijas un lielāka solidaritāte.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 27.10.2011 21:16
Var jau strīdēties līdz baltajām pelītēm, kuram te labāka Padomju režīma pieredze. Bet man ir līdzīgi kā Ivetai- un laikam jau tādēļ arī mūsējie aizmūk un nebrauc atpakaļ, ka vecajās demokrātijās cilvēks ir nevainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais. Pie mums uz katru skatās kā uz potenciālu pārkāpēju, šmaucēju un arī noziedznieku, kamēr nav pierādīts pretējais. Tāda maza bet svarīga nianse.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis 27.10.2011 17:43
Tās reizes, kad bijušas saistības ar valsts iestādēm, attieksme ir bijusi ļoti cilvēcīga un pat elastīga. Tās gan nav bijušas drošību un likumu sargājošās instances, tāpēc pieļauju, ka tur situācija ir savādāka. Jebkurā gadījumā, ja varētu uzticēties varas pārstāvjiem, tad varētu tiem arī dod vairāk vaļas. Uzticība ir pašā pamatā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

2 ES 27.10.2011 16:39
Diez vai taa buus, visas naacijas ir 90% "bauri", aristokratijas atpushas Shveicee vai strada uznemumu vadiibaa un diplomatijaa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

KasparsM 27.10.2011 14:59
Šoreiz jāpiekrīt par padomju laiku tiesisko nihilismu. Vismaz 80. gados attieksme bija samērā toleranta, un par sīkumiem nesatraucās. Tas gan radīja patvaļīgu likumu piemērošanu un iespēju tiesiski izrēķināties ar nevēlamām personām, atrodot jebkādu nesaistītu ieganstu, bet tāpēc jau to sauc par nihilismu.

Likuma burta pārmērīga ievērošana šobrīd ir ASV iezīme, kur ir visvairāk cietumnieku, galvenokārt par marihuānas lietošanu. Tā ir valsts, kur var notiesāt par to, ka esi facebook ielicis foto, kurā tu vanno savu zīdanīti kailu. To viņi sauc par zero tolerance un nediskriminējoši notiesā visus utt. Amerikāņi lepojas, ka ir "nation of laws", pat ja konkrētā gadījumā likuma piemērošana ir absurda.

Latviešu problēma ir nespēja objektīvi izvērtēt padomju laikus. Kā piemērs, ir sociālās vienlīdzības noliegšana, jo tā esot padomju sistēma, tāpēc noraidāma. Bet ko tad lai saka par Skandināvu valstīm, kur sociālā vienlīdzība šobrīd ir vēl lielāka nekā tā bija PSRS? Lai nu kā, bet sociālā aprūpe bija pozitīva padomju sistēmas iezīme. Nevajag mums amerikāņu sistēmu, ja tepat blakus kaimiņos ir vēl labāks labklājības un demokrātijas piemērs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mahris > Padomijā... 27.10.2011 14:45
Visuma, protams, darbojās senais Krievijas impērijas princips: likumu bardzību kompensē to nepildīšana.
Bet konkrētas detaļas sākat aizmirst. Sarkanās gaismas gājējus Rīgā ķēra enerģiski, pirms ielas pāriešanas vienmēr vajadzēja paskatīties, vai tuvumā nestāv milicis. Padomijas refleksa iespaidā arī pirmajos neatkarības gados pirms pāriešanas skatījos pēc poliča. Tagad vairs nē. Zinu, ka varu mierīgi iet pie sarkanā policim garām, nekas nenotiks.
Disidentiskā spārna pārstāvis? Stāstījāt pretpadomju anekdotes tāpat kā visi, ieskaitot partijas funkcionārus?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ES 27.10.2011 14:37
Pieredze, kas iegūta, tiekoties ar diezgan dažādu inspekciju pārstāvjiem, liek domāt, ka latviešiem (un visādās inspekcijās kadru atlase ir diezgan izteikti nacionāla) ir nelāga tieksme uz bargu sodīšanu. Bet nedomāju, ka pie vainas būtu tikai padomju laiki. Sakne ir dziļāk- latvieši savā būtībā ir "bauri". Savas aristokrātijas nav bijis ne kripatiņas, tāpēc viss, ko zina par "kungam" piedienīgu rīcību, ir tas, ka "kungs" var piespriest pērienu. Un tagad, par kungiem tikuši, tā arī mauc. Tas, ka kungam piedien arī plašāks redzējums, jaunu ideju ieviešana, zināms goda kodekss utt., tas baurim paliek svešs. Tas bija pārāk sen? Piektajā gadā bauri dedzināja muižas ar visām bibliotēkām (un Latvijā tolaik bija lielākais lasītpratēju % visā Krievijas impērijā!). Čeku palīdzēja veidot (kārtējā represīvā struktūra), lēģerus vadīja līdz Lielajai tīrīšanai. Padomju periods Latvijā bija pārāk īss, lai izveidotu cilvēka dabu- tam bija vajadzīgi gadsimti. Un 20 gados vēl jo mazāk ir iespējams visu izlabot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Padomijā dzīvojušais - Kalvim 27.10.2011 13:50
Pirmkārt, nebiju Padomijā labi paēdušais un droši varu sevi saukt par disidentiskā spārna pārstāvi. Bet tāpat kā toreiz man nepatika tā propaganda tā tagad nepatīk pasaku stāstīšana. Ar ko lielā mērā nodarbojas cienījamā Kažokas kundze. Lūk, ko viņa raksta.
---
mēs esam atbrīvojušies no padomju tiesību sistēmas, bet tā vietā tikpat sovjetiski absolutizējam visas vietā nākušās normas.
---
Tieši par to rakstīju. Sovjetiski nav absolutizēt tiesiskās normas, jo Padomijā valdīja totāls tiesiskais nihilisms. Normas bija cik uziet, bet tās neviens neievēroja. Par ielas šķērsošanu pie sarkanās gaismas gājējam sods bija 5 rubļi, bet šo normu neviens nepildīja. Tādu normu uz papīra bija tūkstošiem un, ja tagad Kažoka raksta par sovjetisku tiesisko normu absolutizēšanu, tad viņa vienkārši nesaprot ko raksta.
Ar to es gribēju teikt, ka Kažokai ir kaut kāda iedomāta izpratne par dzīvi Padomijā un viņa šo aplami iedomāto izpratni tiražē un uz uz tās pamata veido hipotēzes.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Sovjetam 27.10.2011 13:31
>>> Nevajag te mītus, nevarēja ne par kādām vārpām nokļūt lēģerī 80ajos un 70ajos, arī ne 60ajos.
====
Sk. http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%97%D0%B0%D0%BA%D0%BE%D0%BD_... - "Likums par trim vārpām" (vai arī "septiņi-astoņi" likums). Likums bija spēkā no 1932. līdz 1947.gadam. Pēc tam stājās spēkā cits likums par sociālistiskā īpašuma izlaupīšanu.

>>> Politiskos sodīja stingri - tas ir fakts. Bet tā ir visur, Vācijā vairāki simti sēž par nepareizas simbolikas nēsāšanu vai mutes palaišanu par nepareizām tēmām.
=====
Manuprāt Jūs maisāt kopā divas pilnīgi dažādas lietas - mūsdienu Vācijā ir runa par policejisku kārtību un likumiem, kas skrupulozi jāievēro (bet ikviens, kurš tos visus ievēro, var naktīs gulēt droši).

Savukārt PSRS laikā bija runa par nejaušu teroru - cilvēkus notiesāja vienkārši tāpat; lai iebiedētu pārējos. Dzejnieks Knuts Skujenieks, teiksim, nav nekāds hard core disidents vai padomju režīma ienaidnieks; varbūt draugu kompānijās pļāpāja drusku par daudz. Un tomēr viņu iesēdināja uz 7 gadiem Mordvijas lēģerī - un tas notika ne jau Staļina laikos, bet 60-tajos gados. Oficiālā apsūdzība - "par neziņošanu", t.i. K.Skujenieks savlaicīgi neesot nostučījis kāda sava sarunu biedra (varbūt pat čekas provokatora) pretpadomju uzskatus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis to Padomijā... 27.10.2011 13:08
Jums tagad interesants niks "Padomijā dzīvojošais" :)

Manuprāt, mēs ne par tēmu te strīdamies - bija visos padomju varas gados cilvēki, kuriem bija gana ko ēst un bija tie, kuri dzīvoja izsalkuši. Un ir milzīga atšķirība starp PSRS 30-40-tajos gados un PSRS 70-tajos gados - proporcija starp paēdušajiem un izsalkušajiem šajā laika posmā būtiski mainījās. Bet I.Kažokas arguments bija par ko citu - visā padomju režīma laikā atsevišķais cilvēks vai viņa brīvības tiesiski nenozīmēja neko. Vienalga, vai ir runa par vārda brīvību, pulcēšanās vai biedrošanās brīvību - jebko no minētā patvaļīgi ierobežoja, jo režīmam tā bija ērtāk.

>>> šis teikums liecina, ka par Padomijas laika dzīvi zināt vienīgi no grāmatām.
=====
No grāmatām arī, protams. Pilnīgi bez Ļeņina darbu lasīšanas manā jaunībā PSKP vēstures eksāmenu nokārtot bija pagrūti. Manuprāt, ja Jums nav vismaz 80 gadu, tad lielu daļu no PSRS laika sadzīves vienkārši neesat pieredzējis. Un ja Jums bija ļoti ērta dzīve, kur "gandrīz visu varēja sarunāt", tad tas nenozīmē, ka tāda bija visiem un visu laiku.

>>> Padomijā nebija izbadējušos cilvēku.
=====
:) Te šķiet ierunājās Jūsu brežņevlaiku pieredze. Mana vectēva brālis nomira, visticamāk ka no bada - tas notika 1947.gadā Vorkutlagā. Pirms tam bija paguvis atrakstīt dažas vēstules piederīgajiem. Viņš bija leģiona virsnieks.

Ja rodas šaubas par izbadējušamies cilvēkiem Latvijā - pajautājiet tiem, kuri pēckara gados (no 1945. līdz kādam 1955.g.) ir mācījušies skolās vai tehnikumos. Kā jutās tie, kuri ēda skolas kopgaldā, bet kuru vecāki bija aizbēguši uz Kurzemi un zaudējuši lauku saimniecības - un nevarēja atsūtīt neko ēdamu no laukiem. Es šeit nerunāju par savu tanti, kuru deportēja 1949.gadā 11 gadu vecumā. Arī viņa daudz interesanta zināja stāstīt par dzīvi Omskas apgabalā, un ko visu viņi tur ēduši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 27.10.2011 12:30
nu tad man ir treshais piemeers - vashkevicha ieseedinaashana par kaut kaadu izfantazeetu paarkaapumu. skaidrs, ka vinju par vinja patiesajiem nedarbiem gruuti notiesaat, taapeec tiek izdomaats kaut kas taads, kas tagad radiis buutiskas sekas liidziigaas lietaas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Autorei 27.10.2011 12:11
Nu un kā Jūs komentētu Jelgavas krimināllietu par 75 santīmiem pret juvelieri?Interesanti uzzināt ,cik finansiālu un tiesībsargājošu resursu tiek piesaistīti šai "lietai"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Padomijā dzīvojošais oponentam 27.10.2011 09:22
Tad arī sanāca, ka par kolhoza laukā paceltām vārpām izbadējies cilvēks varēja nonākt lēģerī.
---
šis teikums liecina, ka par Padomijas laika dzīvi zināt vienīgi no grāmatām. Padomijā nebija izbadējušos cilvēku. Domāju, ka Latvijas PSR teritorijā nebija neviens gadījums, kad par kaut kādām vārpām kāds tiktu notiesāts pat Staļina laikā. Es ne mirkli netaisos attaisnot Padomju režīma noziegumus pret Latviju, bet pasakas arī nevajag stāstīt. Un vecajam režīmām pierakstīt jaunā režīma kaites.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sovjets 27.10.2011 03:14
Nevajag te mītus, nevarēja ne par kādām vārpām nokļūt lēģerī 80ajos un 70ajos, arī ne 60ajos. Politiskos sodīja stingri - tas ir fakts. Bet tā ir visur, Vācijā vairāki simti sēž par nepareizas simbolikas nēsāšanu vai mutes palaišanu par nepareizām tēmām. Pret sadzīviskiem noziegumiem padomju sistēma tiešām bija diezgan fleksibla un iecietīga, ļoti skatījās uz to, vai draud recidīvs, t.i. ja cilvēks nebija nekādās milicijas uzskaitēs, sods pat par nopietniem noziegumiem bija visdrīzāk nosacīts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Padomijā dzīvojušajam 27.10.2011 00:23
>>> Kažokā kā daudzi citi Padomiju nepieredzējušie (vai agrā bērnībā pieredzējušie)pilnīgi nepamatoti pieraksta šai iekārtai lietas, kuras tai nepiemita. Viena no tādām ir kaut kādā iedomāta policejiska, reglamentēta standartvalsts. Patiesībā valdīja milzīgs tiesiskais nihilisms un ārkārtīgi brīva likumu un instrukciju interpretācija.
======
Bija gan policejiskas iezīmes - grūtības barjera bija pietiekami augsta, ja cilvēks gribēja darīt kaut ko tādu, kas padomju sistēmā "nebija paredzēts". Nesaskaņoti piketi, svaidīšanās ar bruģakmeņiem, narkotiku aprites pārkāpumi visticamāk nepiederēja pie lietām, par kurām "gandrīz pilnīgi visu varēja sarunāt" - vai nu arī cilvēkam bija jābūt ar stipru kriminālo, partijas vai čekas aizmuguri.

Pati galvenā padomju tiesiskās kārtības iezīme - feodāla nevienlīdzība, ierēdņu birokrātisms, padomju režīma un "sabiedrības interešu" absolutizēšana un indivīda bestiesiskums. Tad arī sanāca, ka par kolhoza laukā paceltām vārpām izbadējies cilvēks varēja nonākt lēģerī, bet vienlaikus - katastrofāla nesaimnieciskuma piemēri, ja tos izdarīja augsti stāvoši cilvēki ar pareizu aizmuguri, tika vienkārši ignorēti.

Pasta sūtījumu saņemšana no ārzemju radiem automātiski ierindoja cilvēku politiski neuzticamo kategorijā. Neskaitāmās anketās man bija jānorāda, vai ārzemēs nedzīvo tuvi radi, vai kāds tuvinieks nav bijis kontrrevolucionārs, sagūstīts vai internēts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

anonims 2 Padomijā dzivojušais 27.10.2011 00:11
Taa bija. Bet taa jau arii ir problemas sakne. Padomju laikaa visu vareja sarunat aci pret aci, vairak vai mazak subjektivi spriezhot… Jurista profesija bija vaji apmaksata, vienkarsha un neprestizha. Kad visi shie padomju tiesneshi nonaca pavisam jaunaa sisteemaa, kur tev pretii ir labi apmaksaats advokaats kura IQ ir kadus 20% augstaks par tiesnesi un operee ar racionaliem un logiskiem argumentiem – vieniigaa reakcija palika “stingri tureeties pie likuma burta”, jo baidijaas paradit nesapratni un neprofesionalismu. Un tas ir iesedies visaa sistemaa. Koks ir Latvijas laika, bet saknes PSRS.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Padomijā dzivojušais 26.10.2011 23:29
Kažokā kā daudzi citi Padomiju nepieredzējušie (vai agrā bērnībā pieredzējušie)pilnīgi nepamatoti pieraksta šai iekārtai lietas, kuras tai nepiemita. Viena no tādām ir kaut kādā iedomāta policejiska, reglamentēta standartvalsts. Patiesībā valdīja milzīgs tiesiskais nihilisms un ārkārtīgi brīva likumu un instrukciju interpretācija. Par vienu un to pašu lietu varēja gan sodīt, gan nesodīt. Atkarībā no sodītāja noskaņojuma. Un gandrīz pilnīgi visu varēja sarunāt. Turklāt nebūt ne par naudu. Ja cilvēki ir pieraduši ka var sarunāt pa blatu, tad var sarunāt arī par smaidu, jauku vārdu un sirsnīgu sarunu. Tā kā nevajag dēmonizēt padomju laikus. Tiem bija sava specifika, bet ne tāda kādu to apraksta Kāžoka.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 26.10.2011 22:35
Man ir gadījies novietot auto neatļautā vietā. Situācijas apraksts: tas bija pie valsts iestādes, kurp braucu apmēram reizi gadā. Gar iestādi garā rindā ir novietotas citu apmeklētāju automašīnas. Nopriecājos, ieraugot vienu tukšu vietu, kur auto arī atstāju. Tomēr, pēc iestādes apmeklējuma, iznākot laukā, uz loga skaisti un pārliecinoši atradās soda kvīts. Jo auto bija novietots pret šķērsielu (tādu, pa kuru pāris automašīnas stundā brauc). Ja mans auto tur nestāvētu, tas pat teorētiski nevarētu uzlabot satiksmes kvalitāti, jo tas viens "caurums" novietoto auto rindā neļauj veikt nekādus manevrus.

Toreiz vērsos policijā, kur sīki, detalizēti aprakstīju situāciju un lūdzu, ņemot vērā nekaitīgo situāciju un nejaušo nodarījumu, sodu atcelt vai vismaz samazināt. Saņēmu ļoti izvērstu atbildi, kuras lielāko daļu aizņēma manas vēstule pārrakstīta atstāstījuma izteiksmē. Sausais atlikums - nē, sodu nevaram mainīt, mums nav tādu tiesību, likums ir pārkāpts, punkts.

Līdz ar to rodas jautājums - kādi praktiski soļi ir iespējami, lai, vismaz pārsūdzot sodu, apelācijas kārtībā kādam būtu tiesības kaut ko mainīt, pamatojot ar Ivetas minētajiem vai līdzīgiem argumentiem par soda bezjēdzīgumu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis Autorei 26.10.2011 21:21
Daudzi autores minētie piemēri (pūku kaisīšana) tiešām ir tādi pārkāpumi, par kuriem visloģiskāk piemērot nevis bargus sodus, bet, teiksim, sabiedriskos darbus, vides sakopšanu, utml. Un nepieteikti piketi (ja netiek traucēta gājēju vai transporta kustība) vispār nedrīkstētu būt pārkāpums. Gluži otrādi - normāla vārda brīvības izpausme.

Savukārt ir trešā kategorija ar "victimless crimes", ko autore analizējusi nepilnīgi. Te es domāju pirmkārt narkotiku glabāšanu un lietošanu. Atsauces uz citām valstīm var būt interesantas, bet tas tomēr nav arguments. Jo tieši reibinošo vielu ziņā pasaulē joprojām ļoti daudz ko nosaka ģeogrāfija.

Teiksim, visi labi saprot ka Latvijā (tāpat kā Somijā, Zviedrijā, ASV) nav ne mazāko cerību ieviest "sauso likumu", drastiski ierobežot alkohola apriti. Ir mēģinājuši - visi mēģinājumi ir izgāzušies. Vienlaikus - ir daudzas musulmaņu valstis, kur formāls vai de facto sausais likums pastāv jau vairāk nekā tūkstoš gadus, un - nekādu problēmu. Protams, ir šādi tādi pārkāpumi, bet kopumā efekts no likuma ir - piekļuve alkoholam ir ļoti apgrūtināta, daudzi cilvēki ticības un tradīcijas dēļ to respektē, nepaklausīgajiem uzskaita pēc Šaria likumiem pienākošos pātagas cirtienus un visi ir laimīgi.

Vai tas nozīmē, ka latvieši un somi ir nelabojami pļēguri, bet musulmaņu sabiedrības - ar nelokāmu disciplīnu un morālo stāju? Diez vai. Jo ir arī pretējs piemērs. Kaljana pīpēšanu Rīgā varētu iedzīt dziļā pagrīdē ar vienu vienkāršu likumu un pāris policijas reidiem šajās pīpētavās. Pamēģiniet izdarīt to pašu, teiksim, Turcijā. Gluži tāpat kā nav lielas jēgas Andu kalnos aizliegt kokas lapas, vai Indijā un Nepālā - kaņepes.

Tā nu ir vēsturiski sagadījies, ka Latvijas platuma grādos cilvēki apreibinās galvenokārt ar alkoholu, nevis ar kaņepēm, hašišu, magonēm, utml. Visu citu var aizliegt, bet ja aizliegs alkoholu, tad ne vienā vien ģimenē pieredzējuši ļaudis paklusam tecinās kandžu un arī ar citiem dalīsies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

P.G. 26.10.2011 19:52
Niderlandes piemeeru jaaizstriipo ar treknu sarkanu striipu. Turienes kafijas veikalinji driikst paardot personiigam pateerinjam nedaudz vieglo narkotiku Niiderlandes pilsonjiem. Tuuristus saak diezgan ierobezhot. Par tiinjiem nezinu, un neticu, ka vinjiem veikalinjos baigi ljauj pirkt. http://en.wikipedia.org/wiki/Drug_policy_of_the_Netherlands

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ceļotājs 26.10.2011 16:21
Esmu pietiekoši dzīvojis un braukājis pa pasauli, lai teiktu, ka citur pasaulē notiek vēl lielāks sviests, vēl absurdāki birokrātiski kāzusi un Latvijā tieši daudz ko var normāli sarunāt, jo Rietumos dienesta pienākumus pildošas personas ir tik ļoti likum un instrukciju paklausīgas un atbildību uzņemties bailīgas, ka visi mūsu birokrāti uz to fona izskatās kā cilvēcības kalngali. Tā kā nevajag atkal aizslēpties aiz standarta postsovjetisma klišejas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

a 26.10.2011 15:26
Tas ir tiesneshu un juridiskas profesijas kompetences jautajums. Bet tiesnesi ir sovjeti, kuri ir izaudzinajusi tadu pashu mantinieku paaudzi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Boldrix 26.10.2011 15:19
Es arī piekrītu Ivetai, ka vajag audzēt, eksportēt un lietot "zālīti", bet likum-burta-kalpiem nevajadzētu uz šiem rūpaliem tik ļoti iespringt, jo mēs taču zinām, ka tā netiek legalizēta, lai visi nesāktu lietot un vispār nepārietu uz kaut ko smagāku.
Turklāt tam ir mazāka ietekme uz nākošās dienas darba spējām, to bezmaz vai var konvertēt pa taisno radītajā IKP.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kristaps 26.10.2011 15:16
Atliek tikai piekrist. Bet nu tas ar laiku, kad amatos esošie nedemonstrēs savu varu un kad uzraugāmie neizmantos katru iespēju pārkāpt likumu. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

arnz 26.10.2011 15:10
Sapratu zemtekstu - Iveta grib panākt marihuānas un extasy legalizāciju Latvijā :)))
Bet ja nopietni, tad, manuprāt, galvenā problēma ir tā, kam Iveta jau pieskārās - sabiedrībā joprojām valda milzīga neuzticēšanās, kas ir palieka no padomju laikiem. Tāpat iemesls varētu būt tajā, ka algotu darbu lielākā sabiedrības daļa dara nevis tāpēc, ka šis ir darbs patīk, bet gan tāpēc, ka to vienk. nepieciešams darīt, lai pabarotu ģimeni. Piem., raksta autore var just ir sava darba fanāte un ja tā visi pieietu saviem pienākumiem, tad rezultāts būtu pavisam citāds un uz daudzām lietām arī tiktu pievērtas acis, bet šobrīd ir tā kā ir

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Murcs 26.10.2011 14:44
Un sākt vajag katram ar sevi - necepties un nemeklēt problēmu tur, kur tās nav. Ak jā, daži tā nopelna maizei ar sviestu....

Citi autora darbi