Atslēgvārdi:

Kad atzīme nav svarīga 10

Vairs nebūs svarīgi, vai lēmuma pieņēmējs centralizētajā eksāmenā matemātikā savulaik ir saņēmis desmit, septiņi vai pieci. Būtiski būs, vai šis cilvēks prot rēķināt, svērt un apjēgt, lai sekmētu iespējami labākā risinājuma atrašanu.

Iesaki citiem:
Skafandrs 255x203
Foto:Funky64

Ar vārdu „radošums” Latvijā pārsvarā mēdz saistīt mākslas nozares. Taču pētījumi pierāda, ka radošumu kā noteiktu domāšanas prasmi var attīstīt daudz plašākā spektrā.[1] Piemēram, radošo domāšanu skolā var īstenot, apgūstot arī matemātiku. Ieguvums no šādas pieejas ir sekmīgāks un skolēnam saistošāks mācību process, kura rezultātā skolēns iedrošinās uzņemties veikt šķietami neveicamus uzdevumus un sasniegt pozitīvu rezultātu. Tas ir, uzdrošinās piedāvāt savus risinājumus jautājumam, situācijai vai problēmai arī tad, ja pastāv iespēja kļūdīties. Un tāda iespēja, var apgalvot gandrīz droši, pastāv vienmēr. Jautājums ir par to, vai skolēnam, jau pirmajā piegājienā netiekot noniecinātam par neveiksminieku, ir iespēja šķetināt uzdevumu tālāk, lai tomēr nonāktu pie pareizās atbildes vai sekmīgākā risinājuma.

Skola — vide radošumam un jaunradei

Lai klasē būtu atmosfēra, kas atraisa skolēnu uzdrīkstēšanos, jābūt tādiem nosacījumiem kā pastāvīga iespēja meklēt un atrast risinājumus, atjautības un iztēles izkopšana, produktīva domāšana, atbildība, prasme sadarboties un strādāt komandā, kā arī spēja respektēt dažādus viedokļus. Bez tam vēl vajadzīga arī dažādu zināšanu un prasmju apgūšana un lietošana praktiskā darbībā. Šos nosacījumus kā vadlīniju ietvaru mijiedarbībai mācību klasē visās Latvijas skolās nosaka valsts pamatizglītības standarts.[2]

Izplatītākais modelis — klases priekšā viena priekšmeta skolotājs, kurš no skolēniem sagaida pareizo atbildi, kas atrasta, izmantojot priekšā uzrakstītu formulu.



Kā sarunās atzīst pedagoģijas jomas speciālisti, pamatizglītības standarts, lai arī par tajā lietoto terminoloģiju pastāv dažas domstarpības, dod iespēju skolām attīstīt radoši domājošas personības jeb uz aktīvu rīcību un jaunradi orientētus indivīdus. Taču problēma slēpjas šī izglītības standarta īstenošanā klases, skolotāja un skolēnu mijiedarbības līmenī. Saskaņā ar izglītības standarta garu, piemēram, būtu jārosina ne tikai individuāls darbs, bet arī darbs starpdisciplinārās grupās, lai skolēnos attīstītu prasmi sadarboties, izmantot dažādas zināšanas un uzklausīt atšķirīgus viedokļus, rezultātā tomēr vienojoties par veiksmīgāko uzdevuma risinājumu. Diemžēl šādas pieejas īstenošana Latvijas izglītības sistēmā lielākoties ir pozitīvie paraugi jeb alternatīvie risinājumi, nevis dominējošais mācību procesa elements. Latvijas vispārējās izglītības vidē joprojām izplatītākais mijiedarbības modelis — klases priekšā viena priekšmeta skolotājs, kurš no skolēniem sagaida pareizo atbildi, kas atrasta, izmantojot priekšā uzrakstītu formulu gan burtiskā, gan pārnestā šī vārda nozīmē. Gaužām maz vietas nereti ir atvēlēts atjautības un iztēles izkopšanai izglītības satura apguvē, lai gan tieši to aicina darīt izglītības standarts, kurā noteikts, kas formāli skolotājam ir atļauts un kas — nē.

Lai rosinātu domu apmaiņu par Latvijas skolās notiekošo uz jaunradi un iniciatīvu vērstu indivīdu izglītošanā, tika veikts pētījums par (radošās) domāšanas attīstīšanu Latvijas skolās. Pētījumu atbalstīja ideju grupa Radošuma pils un programma Iespējamā misija, un tas ļāva noskaidrot, kas tiek saprasts ar vārdiem „(radošā) domāšana” Latvijas pamatizglītības kontekstā. Pētījumā arī formulēti priekšlikumi, kā sekmēt šādas izglītības piedāvājumu.


Kritiskā un radošā domāšana



Lai lasītājus nemulsinātu, kāpēc vārds „radošā” vietām tiek likts iekavās, jāpaskaidro, ka Latvijā nav izsmelta debate par piemērotākā jēdziena lietojumu, kam būtu jāraksturo jēgpilns, uz jaunu rezultātu orientēts mācīšanās process. Visizteiktāk šī debate izvēršas, mēģinot nošķirt vai saskatīt līdzības starp jēdzieniem „kritiskā domāšana” un „radošā domāšana”.

Kritiskā domāšana nereti tiek saistīta ar analīzi un kritiku, kamēr radošo domāšanu asociē ar sintēzi un jaunu ideju ģenerēšanu. Kā pētījumā, atsaucoties uz reklāmas jomas pārstāvja teikto, norāda viena no fokusgrupas diskusijas dalībniecēm — Latvijā ir iespējams atrast kaut desmit cilvēkus, kas var precīzi izkritizēt jebkuru reklāmu, bet nevar atrast nevienu, kurš var uztaisīt labu reklāmu. Proti, lai arī cilvēki spēj lieliski analizēt, paliek jautājums, vai viņi ir izglītoti tā, lai spētu piedāvāt svaigus risinājumus, kam būtu vairāk priekšrocību nekā trūkumu.[3]


Atzīme nav primārais

Dogmatiskuma vietā skolēni būtu jāiedrošina uzdot jautājumus, tajā skaitā arī par mācību aktivitāšu jēgu un iegūstamo zināšanu saistību ar reālo dzīvi.



Lai arī vienoties par jēdzienu lietojumu ir nepieciešams, pašlaik tā tomēr nav primārā lieta, par ko šajā valstī jālauž šķēpi izglītības rezultātu uzlabošanai. Daudz būtiskāk ir tas, ka par spīti lietoto jēdzienu dažādībai, pastāv noteikts kopīgs redzējums par skolas lomu, attīstot (radošās) domāšanas prasmes skolēnos. Šis redzējums aicina skolu „neiznīcināt to radošumu, ar ko bērns ierodas skolā”.[4] Proti, dogmatiskuma vietā skolēni būtu jāiedrošina uzdot jautājumus, tajā skaitā arī par mācību aktivitāšu jēgu un iegūstamo zināšanu saistību ar reālo dzīvi. Skolēnam būtu jādod iespējas eksperimentēt, kļūdīties un pašam meklēt risinājumus šīs kļūdas novēršanai. Tas nozīmē uzņemties iniciatīvu un atbildību. Izglītības procesam būtu jārosina bērnu saredzēt, ka pie rezultāta var nonākt dažādu risinājumu ceļā. Jautājums ir, kas mūsu sabiedrībā tiek uzskatīts par labu rezultātu.

Ir aplami atzīmi uzlūkot kā vienīgo objektīvo rādītāju, vērtējot izglītības rezultātu.



Viens no ieteikumiem jēgpilna izglītības procesa sekmēšanai, kas izriet no pētījuma datiem, ir nepieciešamība mainīt izpratni par to, kas ir labs izglītības rezultāts. Šobrīd eksāmenā gūtā atzīme ir tā mēraukla, pēc kuras nosaka, vai skolēns ir sasniedzis labu rezultātu, vai nē. Piekrītot, ka atzīme atspoguļo skolēna zināšanu un prasmju līmeni, tomēr jāuzsver, ka ir aplami uzlūkot to kā vienīgo objektīvo rādītāju, vērtējot izglītības rezultātu. Lai pēc būtības novērtētu izglītības procesa sekmes, jāņem vērā arī tas, ko pats skolēns ir ieguvis izglītības procesā — kādas zināšanas, prasmes, uzdrīkstēšanos, prieku par sasniegto. Šim kvalitatīvajam rezultātam cilvēka dzīvē nozīme ir daudz būtiskāka nekā vienai atzīmei.

Tieši skolēna pieredze izglītības procesā ietekmēs to, vai šis cilvēks spēs piedāvāt un īstenot jaunus risinājumus, skolu beidzot, jeb arī būs vienas „pareizās” atbildes padevīgs kalps ar ierobežotu uzņēmību atbildēt par savu rīcību (vai bezdarbību) un tās sekām. Turklāt jau pats „pareizās” atbildes jautājums nav vienkāršs. Kurš būs tas, kurš pateiks, kāda ir pareizā atbilde? Kāda būs pareizā atbilde jautājumā par jaunas ražotnes būvi un ar to saistīto potenciālā kaitējuma videi un sociālo ietekmi kopumā? Tie būs jautājumi, kas tagadējiem skolēniem būs jārisina dzīvē pēc skolas sola atstāšanas, un šiem risinājumiem būs reālas sekas sabiedrībā. Tāpēc vairs nebūs svarīgi, vai lēmuma pieņēmējs centralizētajā eksāmenā matemātikā savulaik ir saņēmis desmit, septiņi vai pieci. Būtiski būs, vai šis cilvēks prot rēķināt, svērt un apjēgt tā, lai sekmētu iespējamā labākā risinājuma atrašanu un īstenošanu.

Lai gan eksāmenā visiem desmitnieku nebūs, sasniegums būs tas, ka daļa skolēnu vairs neuzlūkos algebru vai ģeometriju kā zobu sāpes.



Lai Latvijas skolu absolventi veidotos par vērtību izprotošiem cilvēkiem, attieksmē pret skolēniem ir jāmaina fokuss no zvaigznīšu izcilnieku skaitīšanas uz skolēnu vidējiem sasniegumiem. Ne visiem skolēniem visos priekšmetos veiksies vienlīdz labi, taču arī Latvijas pieredze liecina, ka „veiksmīgs skolēnam draudzīgāks priekšmeta pasniegšanas process vainagojas ar labu rezultātu”.[5] Lai gan eksāmenā visiem desmitnieku nebūs, sasniegums būs tas, ka daļa skolēnu vairs neuzlūkos algebru vai ģeometriju kā zobu sāpes no kā turēties pa gabalu, bet gan uzdrošināsies šos uzdevumus risināt, gūstot sekmīgas atzīmes.


Ne džungļi, bet saspēles laukums

Nepieciešams, lai skola mainās no vides ar džungļu likumiem uz vidi, kur notiek saspēle ar kopīgu mērķi.



Pētījums par (radošās) domāšanas attīstīšanu Latvijas skolās piedāvā redzējumu, ka ikviens var iemācīties būt radošs — jaunas idejas piedāvāt un pieņemt spējīgs indivīds. Lai tas piepildītos, nepieciešams, lai skola mainās no vides ar džungļu likumiem (stiprākais uzvar!) uz vidi, kur notiek saspēle ar kopīgu mērķi. Skolai jābūt tai videi, kas bērnus saista emocionāli pozitīvi. Ir nepieciešams, lai bērni skolas darbam saskatītu jēgu un saprastu, kā tas, ko viņi apgūst, ietekmē un veido reālo pasauli. Tāpēc skolas vadībai, skolotājiem un kopienai, kuras daļa ir šī skola, jārod vīzija, kas nostiprina izpratni par skolas darbības mērķiem, kuri ir plašāki nekā tikai pastāvēšana tāpēc, ka likums to prasa un ir saņemta pašvaldības dotācija.

Ir jāpalīdz skolai veidoties par tādu vidi, kur katram ir iespēja pilnveidoties. Tas attiecas arī uz skolotājiem un skolu vadību. Ir nepieciešams atbalsta ietvars skolotājiem un skolu direktoriem, lai rosinātu sadarbību arī viņu vidū ar mērķi uzlabot izglītības procesu un līdz ar to arī rezultātu. Viņi ir jāiedrošina atrast jaunas, veiksmīgas pieejas darbā ar skolēniem.

Jāmainās attiecībām kā klasē, tā skolā, izglītības sistēmā un sabiedrībā no nostājas „es un viņi” uz „mēs”. Galu galā mēs visi esam šajā laivā. Tehniski izsakoties, skola ir viens no galvenajiem indivīdu socializācijas mehānismiem. Tiek sagaidīts, ka tā labos vecāku kļūdas un vairos jau gūtos panākumus audzināšanā, veidojot tādu sabiedrību, kur katrs no mums var justies droši un īstenot savus sapņus un radošumu.

_________________________

[1] Piemēram: Claxton, G., & Lucas, B. (2007). The creative thinking plan: How to generate ideas and solve problems in your work and life. London: BBC Books.

[2] MK noteikumi Nr. 1027 (Spēkā ar 23.12. 2006). Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem. Latvijas Vēstnesis, 22.12.2006. Šeit ietverti noteikumos ietvertie “Izglītības jomās ietvertie izglītošanas aspekti un to vispārīgais saturs”, http://www.likumi.lv/doc.php?id=150407&from=off (Avots izmantots 2.11.2009).

[3] Kaša, R. (2009). (Radošās) domāšanas prasmes Latvijas skolās. Rīga: Iespējamā misija, Radošuma pils, 7. lpp.

[4] Ibid, 9. lpp.

[5] Ibid, 12.lpp.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lita - autorei 26.07.2010 18:17
Tukša runa. Izglītībā to vien dara kā 20 gadus eksperimentē, tāpēc arī nav nekādas jēgas. Vispirms būtu jāpārstrādā programmas atbilstoši vecumposma īpatnībām, tad nebūs ne tāds lērums nesekmīgo, ne mācīties negribētāju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Archy 12.12.2009 04:16
Beidzot ir jāapzinās, ka PSRS laika skolas bija nekam nederīgas un personību drīzāk degradējošas, tikai tad varēsim iet uz priekšu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

viena no skolotājiem 25.11.2009 10:57
es strādāju un redzu, ka kolēģi strādā līdzsvaroti, ir gan diskusijā minētie testi, gan vairāk tomēr radoši uzdevumi un metodes, sen jau neviens neliek ar karoti mutē un neprasa atgremot, un skola ir viena no radošākajām vidēm vispār, tur taču savādāk nevar...
manuprāt, nekur nav obejktīva izvērtējuma, kā tad šodien ir ar radošumu skolā , bet secinājumu gan pilnas malas...
es par radošumu un līdzsvaru!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks - autore 05.11.2009 09:35
Ar kaut kādu "kopēju redzējumu" par skolas lomu izglītībā ir daudz par maz. Gan mācību priekšmetu apguve, gan domāšana un radošās spējas veidojas saskaņā ar noteiktiem psiholoģiskiem likumiem. Tāpēc bez skaidriem un viennozīmīgi lietotiem jēdzieniem te neiztikt. Un jēdzieni "radošā domāšana" un "kritiskā domāšana" ir tikai atsevišķu autoru ar specifisku mērķi ievesti termini ar kuriem katrs saprot ko vien v ēlas. Tie nav zinātniski jēdzieni.

Otrkārt - Vai pētījuma mērķis - RAST PRIEKŠLIKUMUS ir sasniegts, ja visi priekšlikumi aprobežojas ar "jāspēj", "jākļūst", "jātb alsta" un tā 16 reizes ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Pt 04.11.2009 22:33
Un tas, ka skolotājiem ir daudz vieglāk saskaitīt pareizās atbildes testos, nevis izsekot skolēna domu gaitai tekstā vai uzdevuma risināšanā ir ĻOTI vājš arguments, domājot par izglītības sistēmas mērķiem.
=========

Es Jums pilnīgi piekrītu. Arī man riebjas darba burtnīcas - it īpaši, ja vienas un tās pašas kļūdas, nepareizi formulēti uzdevumi, nepietiekami daudz vietas atrisinājuma ierakstīšanai atkārtojas vispirms vecākajam bērnam, tad vidējam, tad jaunākajiem... Un šīs burtnīcas turklāt jāmeklē un jāpērk. Tās nevar bez maksas lejuplādēt Internetā.

Bet kurš maksās skolotājiem par virsstundu darbu? Par kārtīgu gatavošanos (radošām) nodarbībām, par visādu nestandarta mājasdarbu labošanu? Vecāki taču protestē pat tad, ja ir jāmaksā kaut vai pāris lati klases fondā - par kaut kādiem marķieriem, aizkariem vai A4 papīru... Sabiedrība vismaz savā vairumā vēlas izglītību, kura izmaksā lēti (kur var nogriezt algas gandrīz līdz kaulam), un kas liek mierā bērnu vecākus.

Protams, mūsu valstī draud cilvēkresursu noplicināšana - bērnu ir maz un tie paši netiek normāli izglītoti. Bet ir vēl atvērts jautājums - ja izglītības sistēma mums būtu pasaules līmenī, bet pārējās tautsaimniecības nozares nē, tad izglītotajiem cilvēkiem Latvijā nebūtu darba, un viņiem būtu vēl lielāks kārdinājums aizbraukt (jo ārzemēs varētu uzreiz strādāt labi apmaksātu darbu savā profesijā). Tā kādu brīdi notika Indijas attīstītākajās provincēs (Karnatakas štats, Mumbaja, u.c.) - bija salīdzinoši laba izglītības sistēma, bet ekonomika tai netika līdzi. Un rezultāts bija ievērojama emigrācija uz rietumvalstīm.

Tādēļ mēs varam, protams, pateikt, ka izglītībai jābūt radošai - bet tas prasa daudzas citas lietas arī. Pirms 20 gadiem vismaz labākajās Rīgas skolās vidusskolu klasēs bija fizikas laboratorijas darbi. Tagad nav vairs ne aparatūras, nedz arī skolotāju, kuri mācētu un gribētu ar to visu nodarboties.

Ir jau vēl viena lieta - bērna likteni visai būtiski iespaido sākumskolas kvalitāte. Toties runājot par vidusskolām, labs cilvēks spēj mācīties arī vājā/neradošā mācību iestādē. Un viņa turpmāko dzīvi vairāk iespaido viņa paša un ģimenes attieksme, nevis skolas izvēle. To ir pamatojis Čikāgas ekonomists Steven Levitt (grāmata Freakonomics), kura dzimtajā Ilinoisas štatā vietas labākajās skolās (kur ir vairāk pieteikumu nekā vietu) vietas tiek izlozētas, kad skolēniem ir 14 gadu. Sk. http://freakonomics.blogs.nytimes.com/2007/10/04/more-eviden... . Ir būtiski vai skolēns ir piedalījies loterijā uz labāko skolu (t.i. vai viņš grib dzīvē tikt uz augšu), bet nav īpaši būtiski, vai viņš šādā loterijā ir vinnējis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Pt 04.11.2009 20:52
Un tas, ka skolotājiem ir daudz vieglāk saskaitīt pareizās atbildes testos, nevis izsekot skolēna domu gaitai tekstā vai uzdevuma risināšanā ir ĻOTI vājš arguments, domājot par izglītības sistēmas mērķiem.
=========
Es Jums pilnīgi piekrītu. Arī man riebjas darba burtnīcas - it īpaši, ja vienas un tās pašas kļūdas, nepareizi formulēti uzdevumi, nepietiekami daudz vietas atrisinājuma ierakstīšanai atkārtojas vispirms vecākajam bērnam, tad vidējam, tad jaunākajiem... Un šīs burtnīcas turklāt jāmeklē un jāpērk. Tās nevar bez maksas lejuplādēt Internetā.

Bet kurš maksās skolotājiem par virsstundu darbu? Par kārtīgu gatavošanos (radošām) nodarbībām, par visādu nestandarta mājasdarbu labošanu? Vecāki taču protestē pat tad, ja ir jāmaksā kaut vai pāris lati klases fondā - par kaut kādiem marķieriem, aizkariem vai A4 papīru... Sabiedrība vismaz savā vairumā vēlas izglītību, kura izmaksā lēti (kur var nogriezt algas gandrīz līdz kaulam), un kas liek mierā bērnu vecākus.

Protams, mūsu valstī draud cilvēkresursu noplicināšana - bērnu ir maz un tie paši netiek normāli izglītoti. Bet ir vēl atvērts jautājums - ja izglītības sistēma mums būtu pasaules līmenī, bet pārējās tautsaimniecības nozares nē, tad izglītotajiem cilvēkiem Latvijā nebūtu darba, un viņiem būtu vēl lielāks kārdinājums aizbraukt (jo ārzemēs varētu uzreiz strādāt labi apmaksātu darbu savā profesijā). Tā kādu brīdi notika Indijas attīstītākajās provincēs (Karnatakas štats, Mumbaja, u.c.) - bija salīdzinoši laba izglītības sistēma, bet ekonomika tai netika līdzi. Un rezultāts bija ievērojama emigrācija uz rietumvalstīm.

Tādēļ mēs varam, protams, pateikt, ka izglītībai jābūt radošai - bet tas prasa daudzas citas lietas arī. Pirms 20 gadiem vismaz labākajās Rīgas skolās vidusskolu klasēs bija fizikas laboratorijas darbi. Tagad nav vairs ne aparatūras, nedz arī skolotāju, kuri mācētu un gribētu ar to visu nodarboties.

Ir jau vēl viena lieta - bērna likteni visai būtiski iespaido sākumskolas kvalitāte. Toties runājot par vidusskolām, labs cilvēks spēj mācīties arī vājā/neradošā mācību iestādē. Un viņa turpmāko dzīvi vairāk iespaido viņa paša un ģimenes attieksme, nevis skolas izvēle. To ir pamatojis Čikāgas ekonomists Steven Levitt (grāmata Freakonomics), kura dzimtajā Ilinoisas štatā vietas labākajās skolās (kur ir vairāk pieteikumu nekā vietu) vietas tiek izlozētas, kad skolēniem ir 14 gadu. Sk. http://freakonomics.blogs.nytimes.com/2007/10/04/more-eviden... . Ir būtiski vai skolēns ir piedalījies loterijā uz labāko skolu (t.i. vai viņš grib dzīvē tikt uz augšu), bet nav īpaši būtiski, vai viņš šādā loterijā ir vinnējis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Everite 04.11.2009 18:11
Ideja jau ir skaita, bet, patiešām, kā to reāli ieviest dzīvē? Piemēram, ja atzīmēm nav nozīmes, tad pēc kādiem kritērijiem notiks uzņemšana augstkolās?

Turklāt atzīmes un radošums nav viena otru izslēdzošas lietas. Piemēram, patreizējā vērtēšanas sistēmā "10" nozīmē, ka
ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī, ka spēj mācību saturu uztvert, iegaumēt, reproducēt, izmantot pēc parauga līdzīgā situācijā, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumu risināšanai;
prot risināt atbilstošas problēmas, pamatot un loģiski argumentēt domu, saskatīt un izskaidrot likumsakarības;
spēj atsevišķās zināšanas un prasmes sintezēt vienotā ainā, samērot ar realitāti;
spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;
prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā;Lūdzu te ir radošums kombinācijā ar atzīmi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

pt 04.11.2009 14:11
Cilvēki, kuri gadiem ir mācījušies ierakstīt pareizos burtus darba burtnīcā un apvilkt atbildes burtiņus testos (daļa veiksmīgi izmanto metodi "uz labu laimi") vienkārši nespēj ne kritiski domāt, ne radīt, ne argumentēt.

Un tas, ka skolotājiem ir daudz vieglāk saskaitīt pareizās atbildes testos, nevis izsekot skolēna domu gaitai tekstā vai uzdevuma risināšanā ir ĻOTI vājš arguments, domājot par izglītības sistēmas mērķiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pilsone 04.11.2009 07:13
Pilnīgi piekrītu Kalvim.

Pirms ir pārliecība par labāku un stabilu alternatīvu, nav ko graut izglītības pamatus. jo galu galā "radošums" un "prasme sameklēt informāciju" neiemāca bērnam pamatus - matemātiku, ġramatiku, valodas u.c. Kad pamati ir iemācīti, tad arī var ļaut bērnam vaļu kombinēt un radoši izpausties, liekot lietā to, ko viņš jau ir apguvis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Autorei 03.11.2009 23:52
Gribētos redzēt konkrētus autores ierosinājumus, ko un kā tad īsti darīt labāk.

Pārstāt skolā likt atzīmes? Ieviest obligātu mūzikas instrumenta (piem. blokflautas) spēli? Mācīt mācību priekšmetus lielākos ciklos (piemēram, divas nedēļas no vietas katru dienu mācīties angļu neregulāros darbības vārdus), nevis izmētājot stundas visa mācību gada garumā? Ieviest vairāk rokdarbu un kulinārijas, strādāt ar dabas materiāliem? Par godu svētkiem rīkot skolēnu teātra uzvedumus; rīkot skolēnu tirdziņus ar ekoloģiskas pārtikas un kulinārijas labumiem? Atteikties no darba burtnīcām (kur skolēnam jāieraksta tikai atbilde), bet tai vietā izmantot nesagrafētas A4 formāta klades ar baltu papīru? Jaunākajās klasēs zīmēt un rakstīt nevis ar pildspalvām, bet gan ar kvalitatīviem krāsainiem vaska krītiem, kuri nesmērējas; pēc tam pāriet uz tintes pildspalvām (t.i. izmantot rakstāmspalvas, lai palīdzētu izveidot glītāku rokrakstu)?

Jāņem vērā, ka šādi un līdzīgi paņēmieni var reizēm labi nostrādāt labos apstākļos (kad ir atsaucīgi skolotāji un bērnu vecāki), piemēram, dažās privātskolās vai Valdorfa skolās. Bet ja to pārcelsim uz masu izglītību - jārēķinās, ka skolotāji cīnās par fizisko izdzīvošanu (saņem minimālo algu un/vai strādā vairākas slodzes); bērnu vecāki ir aizņemti.

Un tādos realitātei tuvos apstākļos atzīmju neizlikšana nozīmē nevis to, ka skolotājs ar bērnu un vecākiem individuāli apspriež bērna sekmes, bet gan to, ka vecāki un bērni vispār neuzzina godīgu savu zināšanu un prasmju novērtējumu. Priekšmetu mācīšana ciklos nozīmē slikti sagatavotas "projektu nedēļas", kuras vairums skolēnu vienkārši nobumbulē.

Šādos apstākļos labāk tomēr nostrādā "makdonaldizācija" - izglītības produkts ir līdzīgs hamburgeram; pat ja personāls, kas to gatavo ir slikti apmaksāts un noguris, tomēr instrukcijas ir pietiekami stabilas, lai rezultāts sanāktu normāls katru reizi. Runājot par maksimāli lētu izglītības sistēmu, kādu mēs gribam Latvijā, tomēr šāda pieeja ir perspektīvāka. Jo nav nekā briesmīgāka kā neieinteresēts pedagogs, kuram tikpat neieinteresēts izglītības birokrāts liek strādāt "radoši"; neļauj izmantot stabilus šablonus, bet pavēl liecībās nerakstīt atzīmes, vai organizēt "projektu nedēļas" vai "soli pa solim".

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Aplisi 255x203

Skola nākotnei 5 Autors:Rita Kaša

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

(Radošās) domāšanas prasmes Latvijas skolās 0 Autors:Rita Kaša

Article article 94e9b47eb53424413213ba7a20e3e78d4d93021a2a0496f22bd704797b55734b

Melnais 1.septembris 1 Autors:Rita Kaša