Kāds ir jūsu viedoklis par valdības apstiprināto e-pārvaldes koncepciju? Kādas pārmaiņas nepieciešamas valsts komunikāciju politikā?
Jaunais Laiks (JL)
Atbild Māris Gulbis, LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, 8. Saeimas deputāta kandidāts:
Latvijas e-pārvaldes koncepcija ir dokuments, ar kuru valdība konceptuāli apliecinājusi e-pārvaldes nepieciešamību Latvijā. Taču joprojām nav skaidri noteikta politiskā atbildība par tās ieviešanu, un konkretizēta valsts iestāžu darbība. Ir jāizstrādā detalizēts rīcības plāns, jārealizē konkrēti projekti un pastāvīgi jānodrošina sabiedrības līdzdalība un jāievēro atklātums.
Valsts komunikāciju politikā ir nepieciešamas kardinālas pārmaiņas. Vairums normatīvo aktu šai ziņā netiek ievēroti – netiek pildīts aizliegums pieprasīt informāciju, kas jau ir iesniegta kādā no valsts institūcijām, informācijas atklātības likums u.c.normas. Valsts pārvaldes iestāžu uzkrātā informācija joprojām ir grūti pieejama iedzīvotājam. Sabiedrībai ir jānodrošina vienkārša un pastāvīga pieeja valsts pārvaldes iestāžu informācijai.
Latvijas ceļš (LC)
Atbild LC preses sekretāre Evija Ansonska:
E-pārvaldes mērķis ir radīt iedzīvotājiem pēc iespējas vienkāršāku un izprotamāku komunikāciju ar valsts un pašvaldību iestādēm. Svarīgs ir jautājums par pašvaldību un valsts iestāžu darbības caurspīdīgumu un atklātību, informācijas vienkāršāku pieejamību, kas noved pie sabiedrības uzticības valsts varas orgāniem.
Diemžēl, LC pašreizējā e-pārvaldes koncepcijā nesaskata skaidru atbildi uz jautājumu: kā? Tomēr mēs redzam potenciālu šajā koncepcijā un esam gatavi darboties, lai to uzlabotu, kas kalpos par e-pārvaldes stūrakmeni Latvijā.
Tautas partija (TP)
Atbild Dr. Artis Pabriks, 8. Saeimas deputāta kandidāts:
TP atbalsta e-pārvaldi principā. Pašreiz pieņemtajā dokumentā ir acīmredzami trūkumi. Nav redzams, kā pārvalde tiks racionalizēta un kādi sabiedrībai un valstij ir ieguvumi no e-pārvaldes. TP uzskata, ka jauno tehnoloģiju izmantošanai jāsamazina birokrātija, jāpadara administrācijas darbs mazāk laikietilpīgs, jāveicina uz cilvēku orientētas pārvaldes veidošana un maksimāli jādeleģē valsts funkcijas privātām struktūrām un sabiedriskām organizācijām.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP)
Atbild Ēriks Zēģelis:
Mobilajam ofisam, telemedicīnai, videokonferencēm, mājas iekārtu darbības pārraudzībai, ģeogrāfiskai pozicionēšanai jākļūst par ikdienu. Valsts politikai komunikāciju jomā jāveicina biznesa struktūru ieinteresētība: lētas komunikāciju darbības licences, vienlīdzīgi finansu ieguldījumi operatoriem, nodokļu atvieglojumi darbībai mazturīgākos reģionos, speciāla sabiedrības apmācība.
Pozitīvais “e-Latvijā”:
1. Ir projekta vadītājs.
2. Definēti galvenie darbības virzieni ar termiņiem.
Negatīvais:
1. Nav radīta juridiskā bāze (elektroniskais dokuments, paraksts).
2. Nepietiekams valsts atbalsts infrastruktūras izveidē Latvijas rajonos.
3. Nav visaptverošas valsts reģistru mijiedarbības sistēmas.
4. Nepietiekama koordinācija starp valsts un pašvaldību institūcijām e-projektu izstrādē.
Zaļo un Zemnieku savienība
Atbild 8. Saeimas deputāta kandidāts Aivars Berķis:
LZS atbalsta e-pārvaldes koncepcijas ieviešanu Latvijā ar nosacījumu, ka šis process nekļūst par barotni atsevišķām negodīgām firmām.
Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL)
Apvienība PCTVL atbalsta šo ideju, tā ir vajadzīga un nepieciešama, kaut gan atsevišķas koncepcijas sastāvdaļas nepieciešams pilnveidot, piemēram, par informācijas atklātumu.
Valsts komunikācijas sistēmā: (1) pēc iespējas ātrāk jālikvidē “Lattelekom” monopols, kas veicinātu konkurenci, tādējādi samazinātos arī tarifi. Šobrīd daudziem potenciālajiem interneta lietotājiem šis pakalpojums nav pieejams “Lattelekom” tarifu dēļ; (2) svarīgi ir turpināt skolu datorizācijas procesu, nodrošinot tās ar interneta bezmaksas pakalpojumiem.