Atslēgvārdi:

Kā TV ziņas taisa politiku

Vasara ir laiks, kad televīzijas saviem skatītājiem galvenoties priekšā ceļ tikai ziņas, vismaz ikdienas notikumu apkopojumu veidošanā nedodot sev vaļīgas atlaides. Tāpēc "atpūta. tv" uz sarunu par Latvijas televīziju kanālos redzamo ziņu kvalitātēm aicināja Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju Aivaru Berķi.

Iesaki citiem:

Tiek runāts, ka ar septembri LNT ēterā vairs nebūs skatāms informatīvi analītiskais raidījums "Nedēļa". Kā jūs uztverat šo vēsti?

– Man ir ļoti žēl, jo, vērtējot ziņu kopsavilkumu "Nedēļā" un "Svētdienas Panorāmā", pirmajā raidījumā to veidoja labāku.

"Nedēļa" strādāja labāk vai savādāk?

– Nevar teikt, ka "Nedēļa" notikumus apkopoja savādāk, vienkārši viņiem strādā pieredzējušāki cilvēki, precīzāk pārskatot nedēļas notikumus, līdz ar to raidījumu izveidojot profesionālāk.

Un kā tad vērtējams "Panorāmas" darbs?

– "Panorāma" cenšas, ne velti tas ir populārākais raidījums. Bet es gribētu runāt par vispārīgām tendencēm, kas padomi neapmierina.

Šķiet, pēcatmodas gados nav bijis neviens padomes vadītājs, kurš ar LTV ziņu dienesta darbu būtu apmierināts...

– Nē, nē, šoreiz mūsu neapmierinātība attiecas ne tikai uz "Panorāmas", bet Latvijas televīziju ziņu darbu kopumā. Padome Vidzemes augstskolai pasūtīja pētījumu, kurā tika salīdzināts visu mūsu nacionālo TV ziņu dienestu darbs, un visās TV nācās konstatēt vienādas nelaimes. Pirmkārt, tā ir ziņu ģeogrāfija. TV ziņas ir nevis Latvijas, bet gan Rīgas ziņas. Vēl vairāk, pārsvarā tās pat ir tikai Jēkaba ielas un Ministru kabineta ziņas, radot sajūtu, ka visi notikumi Latvijā risinās tikai šajā nelielajā Rīgas pleķītī. Savulaik padomei ļoti ilgi nācās cīkstēties ar LTV par "Novadu ziņu" nepieciešamību; daudzi bija pret, uzskatot: notiekošais novados – Alūksnē, Jēkabpilī utt. – nevienu neinteresē. Un tikai pēc tam, kad padome reģionālajām TV tomēr šos materiālus pasūtīja, izrādījās: ne tikai Latvijas cilvēkiem, bet arī rīdziniekiem "Novadu ziņas" ir saistošas. Tiesa, arī šajās ziņās vērojamas ģeogrāfiskās problēmas, proti, "TV Dzintares" gatavotās ziņas "Novadu ziņām" pārsvarā ir Liepājas pilsētas, nevis visa novada ziņas. Tas pats ir ar Valmieru, labāk šo prasību – iekļaut arī novada ziņas – izpilda Latgales TV.

Otrā nelaime, kas padomi ziņās neapmierina – tematikas šaurība. Viss grozās tikai ap politiku, it kā vadība, parlaments, politiķi būtu tie, kas izšķir notikumus Latvijā. Bet tā nav!

Noteicoša loma sabiedrības, valsts attīstībā ir uzņēmējdarbībai, izglītības iestādēm, diemžēl šo sfēru tematika ziņās netiek skarta, ražošanu vispār nepieminot. Kad iebilstam: nedrīkst aizmirst ražotājus, mums atbild: "Bet tad jau mēs reklamēsim uzņēmējus!", taču tajā pašā laikā, Latvijā ienākot Eiropas naudai, jārunā par to, kas ar naudu notiek. Tad gan parādās sižeti par uzņēmējiem – Eiropas naudas apsaimniekotājiem. Bet kāpēc ignorēt Latvijas uzņēmējus, kas vērtīgas lietas dara paši par savu naudu? Ekrānā redzam tikai bēdīgas lietas: cik cilvēku iet bojā avārijās, cik ugunsgrēkos, kā piedzērušies vecāki savu bērnu piekauj vai nosit, tādējādi ziņas pārvēršot nelaimju hronikā. Par to padomē jau sen tiek runāts. Savulaik kopā saaicinājām Latvijas gaišākos prātus: Ilmāru Grēnu, Imantu Ziedoni, Jāni Stradiņu un vēl citas sabiedrības autoritātes, un visi bija vienisprātis: tā nevar būt! Es jau saprotu, žurnālistiem prasās sensāciju, bet ir arī labas sensācijas, kāpēc jārunā tikai par negatīvajām?

Visbiežāk gan ziņu melnums tiek pārmests tieši "Panorāmai". Pēdējie, kuri publiski par to ierunājās, – bijušais padomes vadītājs Ojārs Rubenis un bijušais LTV ģenerāldirektors Uldis Grava – uz sevi izsauca panorāmiešu uguni. Tagad par to runājat jūs, un var gaidīt, ka atkal LTV ziņinieki liesmos. Bet kur tas suns aprakts: kāpēc funkcionāri alkst ziņu pozitivitāti, kamēr ziņinieki par šādu norādi dusmojas? Varbūt mūsu ikdienas dzīvi rādīt pozitīvās toņkārtās nemaz nav iespējams?

– Es domāju, ka tā ir žurnālistu kļūda. Negatīvisms ziņās tik tiešām ir visas pasaules ziņu nelaime, jo, kad negatīvais ir izstāstīts, labajām ziņām ēterā vienkārši neatliek vietas. Par kļūdu uzskatu to, ka pēc negatīva un līdz ar to skandaloza sižeta kolēģi žurnālistam uzsit uz pleca, slavējot: "Nu gan tu labi parādīji!" un sižeta autoram rodas sajūta: esmu brašais karavīrs... Manuprāt, šīs nelaimes sakne meklējama vēl Tautas frontes laikos, kad TV, radio un arī prese izgāja pirmajās rindās cīņā par Latvijas brīvību. Visas brīvības kaujas jau ir izkarotas, taču mediji joprojām saglabā cīnītāja pozīciju, mēģinot par katru cenu turpināt pierādīt: joprojām nekas nav labi. Ar to negribu teikt, ka mums vajadzētu žurnālistiem kaut ko liegt publiskot! Viss sliktais ir jāizvelk gaismā, jāparāda, jāizanalizē, bet paralēli jārāda arī labais. Vai tiešām ziņu veidotāji nesaprot, ka nemitīgā nelaimju tiražēšana nokauj nācijas garu?! Cilvēki alkst orientēties uz pozitīvo, jo ikdienā gribas redzēt to labo, kā dēļ vispār ir vērts dzīvot. Diemžēl negatīvisma pārpilnība ziņās ir katra ziņu dienesta morāle, kurā padome nevar tieši iejaukties.

Ko par TV ziņu darbu, kvalitāti padomei teic skatītāji?

– No skatītājiem vēstules padomei galvenoties pienāk tad, ja ēterā viņiem kas nepieņemams noticis saistībā ar vardarbību, pornogrāfiju vai nacionālām lietām. Bet, kas attiecas tieši uz ziņām – piemēram, nesan pienāca vēstule no Pareksa bankas vadītāja Valērija Kargina ar pretenzijām pret "Panorāmu". Kad Rīgā bija ieradies ASV speciālists netīrās naudas atmazgāšanas jautājumos un runāja par divām Latvijas bankām, kurās naudas atmazgāšana konstatēta, "Panorāma" šai ziņai pievilka klāt vienas Krievijas ziņu aģentūras vēsti, ka arī Pareksa banka it kā ir iesaistīta šādos darījumos. Komentēt to tika lūgts Komercbanku asociācijas vadītājam Tverijonam, kurš šādu apgalvojumu noraidīja. No formālā viedokļa sižetam it kā nav kur "piesieties", bet tai pašā laikā rodas vairāki jautājumi žurnālistam: kāpēc jautājums par Pareksa bankas iespējamo negodīgumu netika uzdots tieši Rīgā esošajam ASV speciālistam un pašai Pareksa bankai? Kāpēc tika ignorēti autoritatīvi viedokļi, noticot vienas Krievijas ziņu aģentūras informācijai, kas var būt arī baumu līmenī? Diemžēl šis ir tipisks gadījums no "Panorāmas" darba stila: tiek izvēlēts viens gadījums, uztaisīta ziņa, lai beigās pateiktu: nekas gan neapstiprinājās... Piemēram, vienvakar skatos "Panorāmu": "Atkal tiek runāts par šīs bezgala trauslās valdības krišanu...", es saausos – kas tad nu atkal? Taču sižetā ne vārda par valdības krišanu. Nākamajā dienā sižetu papētīju tuvāk: nekā pamatota, izņemot baumas par valdības krišanu, ko eksperti apstrīdēja, materiālā nebija, toties kāds sižeta pieteikums! Es saprotu, šāds pieteikums tika radīts skatītāju piesaistīšanai, tomēr patiesībā tas dezorientē skatītāju.

Vai par "Panorāmu" var teikt: objektīva?

– Pētījums liecināja, ka kopumā LTV galvenās ziņas ir objektīvas, neobjektivitāte slēpjas sižetu pieteikumos, to sagrupējumā un žurnālistu attieksmē. Gana lielu sašutumu padome sajuta pēc Buša vizītes Latvijā, kad skatītāji iebilda pret to, kā caur ziņām tika veidota sabiedriskā doma. Ko rādīja "Panorāma", pirms Bušs ieradās Latvijā? Galvenais sižets – Stendzenieka pretakcijas, tai seko ziņa par tiesvedību Dānijā pret Irākas kara gūstekņu spīdzinātāju, tad – ziņa no Itālijas, kur izmeklē gadījumu par ASV karavīru nošauto slepenā dienesta aģentu, un visbeidzot vēsts par vienas lidmašīnas notriekšanu Irākā. Šāds ziņu bloka sakārtojums skatītājiem lika domāt: viss, kas saistās ar Ameriku un Bušu, ir slikts, un tā jau ir tendenciozitāte.

Pie objektivitātes nepieminējāt tiesu darbus, kuros "Panorāmas" žurnālisti ir atzīti par nepatiesu ziņu sniedzējiem. Lai atminamies Aijas Krištopānes gadījumu, kad "Panorāma" tiesā zaudēja. Arī Lemberga prasību atsaukt nepatiesu ziņu tiesa apmierināja. Ar Šmidri digitālās TV lietā tika panākts mierizlīgums; kuluāros runāja: LTV apzinājās, kādas summas tiesas gadījumā uzņēmējam var nākties maksāt... Sabiedriskajam medijam, kurš pretendē uz objektivitāti, vai nav tā kā par daudz tiesas darbu, kas atzīst ziņinieku neobjektivitāti?

– Tiklīdz par to sākšu runāt, tūlīt teiks: "Nu protams, Berķis pārstāv Zemnieku savienību, kas ir Lemberga kabatas partija..."

Runāt jau var, taču nevis Berķis vai Lembergs, bet gan tiesas atzinušas: pārkāpta likumība! Vai var uzskatīt, ka Latvijā ir ļaudis – uzņēmēji, politiķi vai valsts ierēdņi –, ar kuriem "Panorāmā" tiek kārtoti rēķini?

– Apgalvot nevaru, jo man nav pierādījumu. "Panorāma" to noteikti noliegs. Viennozīmīgi – jābūt pietiekami nobriedušai personībai, lai, strādājot sabiedriskajā medijā, stāvētu pāri personisko rēķinu kārtošanai, lai spētu ievērot profesionālo principu: ziņām jābūt objektīvām un neitrālām. Diemžēl šajā jautājumā LTV var pārmest: ziņu dienesta raidījumi nav atdalīti. Proti, ziņām ir jābūt bez komentāriem, sabiedriskās domas veidošanas centieniem, bet izteikt viedokļus, savu attieksmi, komentārus var informatīvajos, analītiskajos, publicistiskajos radījumos. Ziņām jābūt tam produktam, kas skatītājam ļauj pašam izvērtēt notiekošo, nevis cilvēkiem jāpasniedz jau sagremots materiāls, kas liek domāt tā un ne savādāk. Diemžēl "Panorāmā" šis princips tiek pārkāpts. Ziņu dienestam nevajadzētu dzīt politiku!

Pārmetums ""Panorāma" nodarbojas ar politiku" ir dzirdams gadiem, bet nekas nemainās...

– "Panorāma" vislabāko nodomu vadīta cenšas būt arī politikas veidotāja, bet tas nav pieļaujami.

Kā to izdarīt – nepieļaut sabiedriskā medija ziņu dienestam nodarboties ar politiku?

– Tā ir smalka lietiņa. Redziet, dažādus komentārus, kas veido skatītāju attieksmi, ziņās var paust ne tikai vārdos, bet arī ar attēlu, filmējuma manieri. Cilvēku var uzfilmēt tā, ka viņš izskatās atbaidošs. Ir simtiem paņēmienu, kā televīzijā var "spēlēties" bez vārdiem, un tas arī tiek darīts.

Bet kā tas nākas, ka "Panorāma" ir kā sava veida televīzija televīzijā, un neviens – padome vai ģenerāldirektors – tomēr nespēj izskaust šo sabiedriskās domas veidošanas tendenci Latvijas skatītākajā ziņu raidījumā?

– Man grūti komentēt. Pastāv pieņēmums, ka laikā, kad LTV vadīja Rolands Tjarve, "Panorāmai" tika nodrošināta pilnīga neaizskaramība. No vienas puses, pareizi, jo katram žurnālistam ir jābūt kaut kādai neatkarībai, nu nevar ģenerāldirektors cenzēt raidījumus! No otras puses – LTV pašreiz nenotiek paveikto darbu izvērtēšana, analīze, pieaicinot vērtētājus no malas, kas nebaidoties varētu norādīt uz veiksmēm un neveiksmēm. Bet, maļoties savā sulā, mēdz zust orientieri. Pašiem jau vienmēr liekas, ka tiek darīts tikai labais. LTV ziņu dienestā strādā diezgan daudz cilvēku no žurnālistikas fakultātes pirmajiem kursiem, un, iemesti notikumu virpulī, viņi nespēj tajā orientēties, rezultātā bieži radot neprofesionālus darbus.

Tomēr lielās politikas sižetus LTV ziņu dienesta izlaidumos neveido pirmkursnieki, bet gan žurnālisti ar pieredzi un vārdu...

– Taisnība. Padome saņem daudzus pārmetumus par arhīvu izmantošanu ziņās, kad obligāti vajadzētu parādīties uzrakstam "No arhīva", bet tas netiek darīts. Piemēram, kad Zemnieku savienība uzvarēja tiesas procesā pret KNAB par partijai ziedoto līdzekļu atmaksas nepieciešamību, "Panorāmas" sižets par to beidzās ar kadriem, kuros redzami šampanieti dzeroši deputāti. Ideja – re, kā tiek līksmots par uzvaru tiesā. Skatos un brīnos: šampanieti dzer ne tikai "zemnieki", arī "Jaunā laika", "Tautas partijas" deputāti!? Un tad sapratu: bet tas taču ir skats no 18. novembra svinībām Saeimā, kas vienkārši pielikts klāt materiālam par tiesas lēmumu, lai parādītu savu un citiem izveidotu attieksmi. "Panorāma" šādos gadījumos visbiežāk atrunājas: mums nav laika ilgi meklēt atbilstošus kadrus; katram žurnālistam ir savs arhīvs; kas pa rokai trāpās, to pieliekam. Bet tā nevar strādāt!

Baiba Strautmane, vēl strādājot "Panorāmā" kā redaktore, izteicās: sabiedriskā TV ir viena no pēdējām brīvības saliņām privāto mediju tirgū, un LTV ziņu žurnālistiem jābūt sabiedrības sargsuņiem. Patiesi, precīzi teikts, bet vai, savā darbā apzināti izmantojot skatītāju attieksmi veidojošus elementus, vispār tiek aizstāvētas sabiedrības intereses?

– Atkal varu atkārtot teikto: žurnālistam ir tiesības uz savu viedokli, taču to nedrīkst paust ziņās, bet gan informatīvajos, analītiskajos raidījumos. Padome no LTV var prasīt tikai to, ko arī prasām: ziņu dienesta raidījumu funkciju sadalīšanu.

Šo prasību sadzird vai tikai turas pie viedokļa: šāda padome vairs nav vajadzīga?

– LTV Jāņa Holšteina personā mums ir solījusi to izdarīt, diemžēl pagaidām izskatās, ka lietas uz priekšu nevirzās. Tajā var vainot arī padomi, jo šajos gados nekādas izmaiņas LTV ziņu dienesta darbā neesam spējuši panākt. Bet, redziet, kaut ko pierādīt var tikai ar garāku pētījumu, kas tad norāda uz noteiktām tendencēm, citādi par katru atsevišķu gadījumu iespējams kaut kā atrunāties. Tagad mums ir izveidots monitorings, kas pēta raidījumus ilgstošā laika posmā. Arī "Panorāma" tiek ierakstīta, pētot tajā dominējošās tendences.

Vai šajā monitoringā parādās tādas tendences, kā, piemēram, ēterā tiek izlaistas ziņas, kas pēc tam ar tiesas lēmumu jāatsauc? Varbūt jūs šo "Panorāmas" politikas taisīšanas tendenciozitāti par tendenci nemaz neuztverat?

– Te nu vietā piesaukt Hašeku: "Ar jebkuru mediju ir diezgan grūti strīdēties, un pat tādā gadījumā, ja jūs uzvarat, no kaujas lauka varat aiziet kā zaudētājs. Pat atsaukumu medijs var ievietot tā, ka tas jums nāk par sliktu..." Katram medijam ir tiesības sevi aizstāvēt... Attiecībā uz ziņām padomei visvieglāk ir strādāt ar TV3.

Protams, viņi jau nepretendē uz nopietnām ziņām, tikai informē par dienas notikumiem. Vai re, kā pati sapinos "Panorāmas" pieradinājumā ziņas uztvert nevis kā bezkaislīgu dienas notikumu apskatu, bet kā gatavu izvērtējumu. Jums taisnība, TV3 ziņas tik tiešām ir neitrāls dienas notikumu apskats.

– Nu re, par to jau ir runa, ka tie ir dažādi žanri: ziņas un informatīvi analītisks raidījums.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!