Kā sasniegt narkotikas lietojošos jauniešus?

Vairākās ES valstīs secināts – visdraudzīgākais ir interneta vidē īstenots profilakses darbs

Iesaki citiem:

Pirms pusotra gada 13 ES valstu profilakses darba speciālisti sanāca kopā projektā „Noklikšķini un saņem atbalstu”[ 1 ] , meklējot efektīvus un teorijā pamatotus veidus, kā sasniegt narkotikas lietojošos jauniešus. Mēs zinām, ka daļai jauno cilvēku vārdi “izklaide, atpūta un narkotikas” ir savstarpēji saistīti. Tieši tāpēc dažkārt viņiem ir nepieciešama speciālistu palīdzība, sarunas vai atbalsts, taču realitātē abas puses nesatiekas. Projekta ietvaros tika meklēti ceļi, kā īstenot profilakses darbu tur, kur rit jauniešu ikdiena – interneta vidē.

Kāpēc šādas iniciatīvas nepieciešamas?

Statistikas dati un Eiropas narkotiku un Narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) atzinumi ir skarbi. ES 2013. gadā identificēta 81 jauna psihoaktīva viela (tautā sauktas par narkotikām un/vai SPICE maisījumiem). Daļa vielu tiek iegādātas internetā, un var sacīt, ka tirgotāji ir lielu soli priekšā profilakses darbiniekiem, jo ierastā profilakse jeb tiešs kontakts ar klientu ir vien nelielai daļai cilvēku, kam būtu nepieciešams atbalsts[ 2 ].

64% no intervētajiem Eiropas jauniešiem izmantotu internetu, lai uzzinātu informāciju par nelegālajām narkotiskajām vielām un to lietošanu.[ 3 ] Tāpēc nepieciešams sniegt personīgas atbildes uz jauniešus interesējošiem jautājumiem tur, kur rit viņu ikdiena: e-vidē.

Tajā pašā laikā vairums profilakses darba speciālisti, atšķirībā no jauniešiem, kas ir uzauguši kopā ar modernajām tehnoloģijām, ir “digitālie imigranti”[ 4 ].

Esošā situācija prasa no speciālistiem pārvarēt ierobežojumus un šķēršļus un doties digitālajā pasaulē, lai tur sastaptu jaunieti.

Tāpēc arī speciālistiem ir nepieciešams atbalsts, padoms un iedrošinājums.

Projektā īstenotie soļi un rezultāti

Projekta ietvaros tika apvienotas vairākas darbības – apzināta eksistējošā interneta vidē īstenotā profilakse, pētīti jauniešu ieradumi un vajadzības, kā arī izstrādātas vadlīnijas, kas palīdzētu īstenot zinātniski un praktiski pamatotu profilakses darbu nākotnē.

Sākotnēji projekta partneri no visām iesaistītajām valstīm apzināja informāciju par dažādām interneta vidē īstenotajām profilakses iniciatīvām. Kopumā tika apzinātas 52 interneta vietnes, kas lielākā vai mazākā mērā tiecas uzrunāt psihoaktīvās vielas lietojošos jauniešus. Slovākijā, Luksemburgā un Portugālē šādas profilakses darba formas nebija sastopamas.

Tālākā projekta norises gaitā iesaistīte eksperti izzināja jauniešu domas par šajās interneta vietnēs pieejamo informāciju, komunikācijas veidu, trūkumiem un pozitīviem atklājumiem. Tika analizēta jauniešu pieredze un gaidas, izmantojot pieejamos piedāvājumus, kas saistīti ar narkotiku lietošanu. Kopumā valstīs tika intervēti 273 jaunieši, kas lieto narkotikas (bet nav atkarīgi lietotāji), tai skaitā 21 jaunietis no Latvijas.

Visu valstu jaunieši galvenokārt interneta vidē meklē informāciju par dažādām vielām, to ietekmi un riskiem. Mūsu valstī aptaujātie respondenti īpaši uzsvēra, ka sagaida tolerantu speciālistu attieksmi pret viņu izvēli – lietot vielas izklaides nolūkā un patiesu informāciju par vielām, to ietekmi, riskiem.

Viņi cer, ka pieaugušie ļaus pašiem pieņemt lēmumus, nevis pateiks priekšā, kas ir jādara.

Jauniešiem svarīga ir anonimitāte –viņus satrauca iespēja tikt atpazītiem un iekļautiem kādā reģistrā.

Aptaujātie arī atzīst, ka vēlas dzirdēt citu lietotāju stāstus. Taču tos vajadzētu kombinēt ar speciālistu komentāriem, jo tikai tā var iegūt patiesu priekšstatu par situāciju, izvērtēt risku un pieņemt lēmumu. Var sacīt, ka jaunieši ir riskēt griboši un vienlaikus arī atbildīgi, jo vēlas saņemt informāciju par rīcību krīzes gadījumā, lai palīdzētu draugiem vai sev pašam.

Respondentu sniegtā informācija, citu pētījumu atziņas, Eiropas līmeņa un katras valsts ekspertu padomi tika apkopoti, izveidojot („Vadlīnijas efektīvai, interneta vidē īstenotai selektīvai profilaksei Narkotiku lietošanas ierobežošanai”pdf). Sekojot vadlīnijām, iespējams gūt atbildes uz jautājumiem - ar ko sākt, kā sasniegt jauniešus, kā viņus „noturēt” un „nepazaudēt”. Vadlīnijas arī dod iespēju apzināt dažādus nepieciešamos resursus, tai skaitā tehniskos, kā arī plānot un īstenot profilakses darba novērtēšanu.

Ko darīt nākotnē?

Ar izstrādāto rekomendāciju kopumu konferencē Rīgā 2015.gada septembrī iepazīstināti dažādi speciālisti, kas izvirzīja sekojošas tēzes:

• Nepieciešams popularizēt teorētiski pamatotās atziņas, ka interneta vidē īstenots profesionāls profilakses darbs ļauj sasniegt jauniešus un īstenot darbā nospraustos mērķus.

• Profilakse tīmeklī kā risinājums nepieciešama jauniešiem dažādās Latvijas vietās. Tā kā šāda veida intervences forma ir dārga, to jāīsteno, sadarbojoties vairākām pusēm, piesaistot valsts, pašvaldības, ES fondus un nevalstisko sektoru. Papildus iespējams izmantot tādus radošus līdzekļu piesaistes veidus kā izsoles.

• Efektīvs piedāvājums nozīmē aktīvu jauniešu līdzdalību profilakses projektā jau no paša sākuma. Jauniešus iespējams uzrunāt sociālajos tīklos, forumos, jauniešu nevalstiskajās organizācijās.

Mēs - projekta īstenotāji Latvijā - uzskatām, ka, lai arī vadlīnijas ir veidotas selektīvās profilakses īstenošanai interneta vidē, tās var tikt izmantotas lai uzrunātu citas mērķauditorijas. Piemēram, tās var noderēt, strādājot ar cilvēkiem ar trauksmes vai depresijas pazīmēm, palīdzot risināt viņu grūtības.

Interneta vidē īstenots profilakses darbs ir jauniešiem draudzīgākais atbalsta un palīdzības sniegšanas veids. Šobrīd, iespējams, vienīgais veids, kā sasniegt mērķauditoriju, kas nav gatava tiešam kontaktam ar speciālistu.


Tomēr šāds risinājums prasa dažādu jomu speciālistu, dažādu organizāciju mijiedarbi un komunikāciju, kā arī gatavību runāt par neērtām tēmām. Tāpēc katrs sev varam uzdot dažus jautājumus. Vai mūs patiešām interesē jauniešu veselība, labklājība un drošība? Vai mēs spējam sadarboties, nevis vilkt deķi katram uz savu pusi, jo resursu daudzums nav pietiekams? Vai mēs esam gatavi iet pie jauniešiem tur, kur viņi ir, jeb gaidīsim, kamēr viņi nāks pie mums? Vai esam gatavi būt jauniešiem draudzīgi, runāt ar viņiem saprotamā valodā, respektēt viņu vajadzības nevis spītīgi paust „Narkotikām nē!” nostāju?

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Saistītie raksti
6253692926 7f29a1ddc4

Bērnu antisociālās uzvedības mazināšana: agrīnās prevencijas modeļi 64 Autors:Ilona Kronberga, Andrejs Judins, et al