Raksts

Kā sargāt valsts amatpersonu godu un cieņu


Datums:
17. februāris, 2003


Autori

Diāna Hamkova


"Latvijas Vēstnesis", 11.02.2003.Pielikums "Jurista vārds"

Laikraksts “Diena” iesniedzis Satversmes tiesai konstitucionālo sūdzību ar prasījumu atzīt Krimināllikuma (KL) divus pantus (271.pantu un 91.pantu), kas aizsargā amatpersonas un deputāta kandidāta godu un cieņu, par neatbilstošiem Satversmei. Pieteikumā tiek akcentēts — amatpersonām un deputāta kandidātiem tas nodrošina īpašas privilēģijas likumdošanā, tiek pārkāpti Satversmes nediskriminācijas un vārda brīvības principi.

Satversmes 91.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Šī norma paredz, ka visi indivīdi Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā un ne personas sociālais statuss, ne ieņemamais amats, ne arī citi apstākļi nerada privilēģijas. Vēsturiski cilvēka tiesības bieži vien bija atkarīgas no piederības konkrētam slānim, šķirai vai kārtai. Šobrīd demokrātiskās valstis, par kādu tiek uzskatīta arī Latvija, nosoda jebkādu diskrimināciju.

Likumdevējs, aizsargājot personu godu un cieņu, ir iekļāvis Krimināllikumā speciālās normas, kurās atsevišķi izdalīta atbildība par varas pārstāvja vai citas valsts amatpersonas, militārpersonas un deputāta kandidāta goda un cieņas apdraudējumu.Tieši šo speciālo normu esamība, atsevišķu juristu un žurnālistu skatījumā, ir skaidrojama kā īpašu privilēģiju piešķiršana amatpersonai.

KL 156.pants un 157.pants aizsargā jebkuras personas godu un cieņu. Likumdevējs par goda vai cieņas aizskaršanu ir noteicis sodu — arestu vai naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām (156.pants), bet par neslavas celšanu vainīgo personu var sodīt ar arestu vai naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Turpretī KL 271.pants par varas pārstāvja vai citas valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu paredz sodu — brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai arestu, vai naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Arī KL 91.pants par nepatiesu ziņu izplatīšanu par deputāta kandidātu paredz visai bargu sodu — brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Jautājums par sankciju bargumu, nenoliedzami, ir diskutabls. Tomēr diferencētas atbildības noteikšana par amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu ir pamatota.

Šāda likumdevēja nostāja ir atbalstāma, jo konkrētajā gadījumā reāls kaitējums tiek nodarīts ne vien šo personu godam un cieņai, bet arī viņu rīcībai sabiedrības un valsts labā. KL 271.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kaitīgums izpaužas tai apstāklī, ka primāri tiek apdraudētas sabiedrības, tās locekļu un pārvaldības intereses. Tieši šīs intereses ir uzskatāmas par galveno apdraudējuma objektu, savukārt konkrētās amatpersonas gods un cieņa ir tikai papildobjekts apskatāmā delikta kontekstā (jautājums par galveno apdraudējuma objektu 271.panta kontekstā ir detalizēti skaidrots LU Krimināltiesisko zinātņu katedras profesores V.Liholajas rakstā “Vai Krimināllikums apdraud vārda brīvību” — “Jurista Vārds”, 21.01.03.). Amatpersona ir apveltīta ar zināmu publiskās varas minimumu.Amatpersonas tiesisko stavokli reglamentē attiecīgie normatīvie akti. Saskaņā ar dotās kategorijas personu darbības publisko raksturu ir noteikta speciāla procedūra, kuru ievērojot persona tiek apstiprināta amatā. Neatkarīgi no amata tiesībām un pienākumiem valsts piešķir amatpersonai arī subjektīvās tiesības un, galvenais, visai specifiskus pienākumus. Tieši amatpersonas darbības publiskais raksturs uzliek tai pienākumu kalpot sabiedrības un valsts interesēm.

Lai vainīgās personas nodarījumu kvalificētu pēc KL 271.panta, ir jābūt šādam nosacījumam: varas pārstāvja vai citas valsts amatpersonas gods un cieņa tiek aizskarti sakarā ar šīm personām uzliktajiem pienākumiem. Prettiesiskā darbība var tikt veikta kā amatpersonas dienesta pienākumu veikšanas laikā, tā arī vēlāk. Būtiskākais ir tas, ka apskatāmais delikts ir tieši saistīts ar personas amata pienākumu veikšanu. Turpretī, ja aizskarošās darbības ir izdarītas citu personisku motīvu dēļ, kvalifikācija noteicama pēc vispārīgās normas, t.i., pēc KL 156.panta vai 157.panta vai arī, ja neslavas celšana vai goda aizskaršana notikusi masu saziņas līdzeklī, — pēc KL 158.panta. Tā, piemēram, ja persona A aizskar kaimiņa B, kas ir prokurors, godu un cieņu uz savstarpēju personiska rakstura nesaskaņu pamata, vainīgā persona atbildēs pēc KL 156.panta, nevis pēc KL 271.panta, kas nosaka atbildību par amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu.

Aizskarot varas pārstāvja vai citas valsts amatpersonas godu un cieņu, reāls kaitējums tiek nodarīts arī tai struktūrvienībai, ko pārstāv cietušais. Delikta rezultātā tiek grauta uzticība pašam cietušajam, kā arī diskreditēta iestāde vai institūcija, kurā darbojas attiecīgā amatpersona. Valsts, apveltot indivīdu ar zināmu tiesību un pienākumu masu (kas dod tai amatpersonas statusu), sniedz arī zināmas papildgarantijas, kas konkrētajā gadījumā izpaužas atsevišķas kvalificētas normas radīšanā.

Jāatzīmē, ka jebkuru likumu ir iespējams pilnveidot, tomēr jāņem vērā, ka Krimināllikuma normas veido vienotu sistēmu, kas sastāv no nodaļām, pantiem, principiem. Amatpersonas īpaša aizsardzība ir paredzēta arī citos Krimināllikuma pantos. Tā, piemēram, par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos ir atzīstama slepkavība, kas izdarīta tāpēc, ka cietušais izpildījis savus dienesta pienākumus (KL 118.p.). Par jebkuras citas personas slepkavību (izņemot KL 117.panta paredzētos gadījumus) indivīds atbild pēc KL 116.panta, kur par slepkavību paredzēta brīvības atņemšana no 5 līdz 15 gadiem.

Savukārt, ja cietušais slepkavības gadījumā ir amatpersona un slepkavība ir izdarīta sakarā ar šīs personas dienesta darbību, noziedzīgais nodarījums ir kvalificējams pēc KL 118.panta, un vainīgā persona ir sodāma ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu no 15 līdz 25 gadiem. Analoga pieeja vērojama arī citos KL pantos. Cietušā dienesta pienākumu izpilde ir arī viens no kvalificējošiem apstākļiem 125.pantā un 126.pantā, kuros noteikta atbildība par tīšu smagu un tīšu vidēja smaguma miesas bojājumu nodarīšanu. Bez tam Krimināllikumā ir paredzēts 269.pants, kas nosaka atbildību par uzbrukumu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai sakarā ar tās likumisko dienesta darbību. Uzskatot, ka KL 271.pants rada diskrimināciju, iespējams, no KL svītrojamas arī iepriekš apskatītās normas.

Atskatoties vēsturē, var konstatēt, ka šāda speciālo normu esamība (goda un cieņas aizsardzībā) pastāvēja jau 1903.gada Sodu likumā, kur atsevišķi bija noteikta atbildība par amatpersonas vai pagastvecākā vai personas, kas ieņem atbilstošu amatu, aizskaršanu, ja tā izpilda dienesta pienākumus, vai sakarā ar šo pienākumu izpildīšanu (532.pants).

1933.gada Sodu likuma 511.pants noteica kvalificētu atbildību par ārvalsts galvas, Saeimas vai Ministru kabineta locekļa un citas valsts varas nesējas dienestpersonas apvainošanu vai neslavas celšanu šīm personām, ja tā notikusi laikā, kad viņas izpilda dienesta pienākumus vai sakarā ar to izpildīšanu. Sodu likuma 74.pantā īpaši tika izcelta atbildība par Valsts prezidenta dzīvības, veselības un goda aizskārumu. Diferencētas atbildības nepieciešamība tika pamatota minētā panta komentārā.” Arī demokrātiski republikāniskās valstīs valsts galva, kā valsts pārstāvis starptautiskās attiecībās, kā armijas augstākais vadonis un kā ārkārtējās apžēlošanas, likumu izsludināšanas, valdības nodibināšanas un Saeimas atlaišanas tiesību nesējs, atrodas tik izcilā stāvoklī, ka uzbrukumi viņa dzīvībai, veselībai un brīvībai var satricināt visas valsts pamatus. Sevišķi atšķiras arī nodarījumi, kuri izpaužas necienībā pret Valsts prezidenta godu, kas personificē it kā visas valsts godu. Sakarā ar to nepieciešama viņa personas pastiprināta aizsardzība, kas paliek spēkā tikai tik ilgi, kamēr Valsts prezidents ieņem šo posteni. Pie tam, tomēr nav taisīta atšķirība starp gadījumiem, kad minētie uzbrukumi pēc saviem motīviem vērsti pret Valsts prezidentu kā tādu vai pret viņu kā privātu personu” (1933.gada Sodu likums, Rīga, 1934.).

Arī Latvijas KK 185.pants paredzēja kvalificētu atbildību par varas pārstāvja vai sabiedrības pārstāvja, kas izpilda sabiedriskās kārtības uzturēšanas pienākumus, publisku goda aizskaršanu sakarā ar šīm personām uzlikto pienākumu izpildīšanu. Latvijas KK 185.1 pants noteica atbildību par policijas darbinieka, karavīra, valsts drošības iestāžu amatpersonas vai zemessarga goda aizskaršanu.Turklāt, šī likuma 169.3pantā bija noteikta diferencēta atbildība par tiesneša vai tautas piesēdētāja apvainošanu.

Šādai speciālas atbildības noteikšanai nav vienīgi vēsturisks raksturs, tā atradusi savu regulējumu arī vairāku Eiropas valstu krimināllikumos. Profesore V.Liholaja rakstā “Vai Krimināllikums apdraud vārda brīvību” (LV, Jurista Vārds, 21.01.03.) jau ir apskatījusi amatpersonas goda un cieņas krimināltiesisko regulējumu atsevišķu ārvalstu krimināllikumos.

Spānijas KK ir izveidota arī atsevišķa II nodaļa, kurā apkopoti noziegumi pret karaļnamu. Šī kodeksa 490.panta 3.daļā paredzēta atbildība par neslavas celšanu karalim, kādam viņa radiniekam augšupejošā vai lejupejošā līnijā, karaļa vai karalienes laulātajam, reģentam, jebkuram karaļnama loceklim, princim troņmantniekam vai par šo personu goda aizskaršanu laikā, kad tās pilda savas dienesta funkcijas, vai sakarā ar šīm funkcijām.

Vācijas KK 186.paragrāfā noteikta atbildība par neslavas celšanu, t.i., tāda fakta izplatīšanu attiecībā pret otru personu, kas to apkauno vai var pazemināt šīs personas cieņu sabiedrības acīs, ja šis fakts nav pierādīts. Par neslavas celšanu komentējamā pantā ir paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku līdz 1 gadam vai naudas sods, savukārt par publisku neslavas celšanu vai rakstisku materiālu izplatīšanu — brīvības atņemšana līdz diviem gadiem vai naudas sods. Kriminālkodeksa 188.paragrāfs nosaka: ja kāds publiski, sapulcē vai izplatot rakstiskus materiālus ceļ neslavu politiskam darbonim, vadoties no motīviem, kuri saistīti ar šīs personas stāvokli sabiedrībā, turklāt šāda rīcība var būtiski apgrūtināt personas sabiedrisko darbību, tad persona, kas veikusi nodarījumu, sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim mēnešiem līdz pieciem gadiem.

Jāatzīst, ka visai īpatnēji jautājums par goda un cieņas krimināltiesisko aizsardzību tiek risināts Igaunijas Penitenciārajā kodeksā. Apskatāmā kodeksa 247.pantā ir paredzēta atbildība par neslavas celšanu personai, kura bauda starptautisko aizsardzību. Šāda rīcība ir sodāma ar naudas sodu vai ar cietuma ieslodzījumu līdz diviem gadiem. Komentējamā kodeksa 275.pants paredz naudas sodu vai cietuma ieslodzījumu līdz diviem gadiem par neslavas celšanu attiecībā pret varas pārstāvi vai citu personu, kas pilda sabiedriskās kārtības sargāšanas pienākumus, vai šo personu goda aizskaršanu saistībā ar dienesta pienākumu pildīšanu. Citos gadījumos jautājums par goda un cieņas aizskaršanu tiek risināts civiltiesiskā ceļā.Tomēr arī šāda pieeja ļauj amatpersonas goda un cieņas aizskaršanu vērtēt kā atbildību pastiprinošu apstākli.

Diferencēta atbildība par amatpersonas goda aizskaršanu ir noteikta arī Polijas, Lietuvas un citu valstu kriminālkodeksos. Un arī citu valstu krimināllikumos pamats kvalificētas atbildības noteikšanai amatpersonas goda un cieņas aizskaršanas gadījumā ir šīs personas dienesta pienākumu veikšana, saistībā ar ko arī tiek izdarīts apskatāmais delikts. Šāda likumdevēja pozīcija, konstruējot speciālo normu, nerada nekādu diskrimināciju.

Krimināllikuma 91.pantā ir noteikta atbildība par nepatiesu ziņu izplatīšanu par deputāta kandidātu. Minētā norma ir vērtējama kā speciālā (ar bargāku sankciju) attiecībā pret vispārīgo normu – Krimināllikuma 157.pantu, kurā noteikta atbildība par neslavas celšanu jebkurai personai. Šī norma radīja visai plašas atskaņas laikā, kad īsi pirms 8.Saeimas vēlēšanām izraisījās konflikts (starp tā laika valdošajām koalīcijām – “Latvijas ceļu” un Tautas partiju), kura pamatā bija tā sauktā skrejlapu lieta.Tieši saistībā ar šo konfliktu izskanēja priekšlikumi par 91.panta izslēgšanu no Krimināllikuma. Jautājums, par šīs normas atstāšanu vai svītrošanu ir palicis atklāts, tomēr, ņemot vērā to, ka laikraksta “Diena” sūdzība, kas iesniegta Satversmes tiesai, skar arī Krimināllikuma 91.pantu, iespējams, apskatāmā panta liktenis tiks izlemts jau tuvākajā laikā.

91.panta paredzētais noziedzīgais nodarījums, pamatojoties uz Krimināllikumā noteikto pozīciju, apdraud valsts varas institūciju vēlēšanu procesa tiesiskumu. Vērā ņemams ir fakts, ka deputāta kandidāts pretendē uz deputāta amatu. Deputāts kā tautas pārstāvis darbojas sabiedrības un valsts interesēs kopumā. Tāpēc ir būtiski, ka deputāti ir ievēlēti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Pretējā gadījumā, kad notiek sabiedrības maldināšana, izplatot nepatiesas ziņas par deputāta kandidātu, vēlēšanas nevar uzskatīt par godīgi notikušām. Apskatāmais delikts apdraud konstitucionālo institūciju veidošanās kartību. Saeimas vēlēšanās tiek ievēlēta institūcija, kura realizē likumdevējvaru, kas uzskatāma par valsts varas augstāko institūtu, savukārt deputāts ir šajā institūtā ievēlēta persona. Nepatiesu ziņu izplatīšana par deputāta kandidātu apdraud valsts augstāko institūciju veidošanas procesu, līdz ar to apskatāmais delikts var tikt uzskatīts par noziegumu pret valsti.

Pamatojoties uz vēsturisko tradīciju, kā arī ņemot vērā citu valstu pieredzi, secinājums ir viens: Krimināllikums nerada nekādu diskrimināciju, tieši pretēji — goda un cieņas aizsardzības krimināltiesiskajam regulējumam jābūt daudz detalizētākam — arī nosakot atbildību gan par ārvalsts galvas, gan Valsts prezidenta, gan tiesneša goda un cieņas aizskārumu, kā arī juridiskās personas reputācijas apdraudējumu.


Laikraksta “Diena” pieteikums Satversmes tiesā


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!