Kā partija redz bilingvālās izglītības attīstību? Vai tā ir nepieciešama tikai mazākumtautību pamatskolās vai arī vidusskolās, vai visās Latvijas skolās?
Jaunais Laiks (JL)
Atbild Kārlis Šadurskis, partijas Jaunais laiks valdes loceklis:
Bilingvālā jeb patiesībā multilingvālā izglītība ir norma mūsdienu sabiedrībā, ko nosaka nepieciešamība piemēroties augošajām darba tirgus prasībām. Latvijā mazākumtautību pamatskolās bilingvālā izglītība saskaņā ar likuma prasībām jau tiek realizēta no 1999. gada 1. septembra, un 2002/2003. mācību gadā jau visas pamatskolas klases (1 – 9) mācīsies divās valodās. Tas ir dabisks process, kuru nosaka nepieciešamība pēc sabiedrības integrācijas. Latviešu valoda kā dominējošā saziņas valoda nodrošina visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas darba tirgū. Un multilingvālā izglītība visās Latvijas skolās, neatkarīgi no mācību valodas gan pamata, gan vidējās izglītības pakāpē, ir izglītības kvalitātes raksturotājs un mūsu laikmeta diktēta prasība.
Latvijas ceļš (LC)
Atbild Eiženija Aldermane, Naturalizācijas pārvaldes priekšniece, 8. Saeimas deputāta kandidāte:
Latvijā bilingvālā izglītība ir sevišķi aktuāla, bet diemžēl pārmērīgi politizēta. Latvijas apstākļos, nostiprinoties latviešu valodas lietojuma videi, bilingvālās izglītības nozīme pakāpeniski mazināsies, un vairāk tiks izmantotas mācību iestādes, kurās būs akreditētās svešvalodu apguves programmas. LC redz problēmas un apzinās nekavējoši darāmos darbus biligvālās izglītības attīstībā. Mēs uzskatām, ka nevienas izglītības reformas rezultātā nedrīkst ciest skolnieka zināšanas, konkurētspēja darba tirgū un iespējas izglītoties tālāk, kā arī latviešu valodas zināšanu līmenis, valodas tīrība un labskanība.
Tā kā Latvijā obligāta ir pamatizglītība, tad cittautiešiem, beidzot pamatizglītības iestādes, latviešu valodas prasmei vajadzētu būt tādai, lai viņi varētu konkurēt darba tirgū un paaugstināt savu izglītības līmeni. Tāpēc vidusskolās nav nepieciešams izmantot bilingvālās izglītības formas. Izņēmums varētu būt skolas, kuru piedāvātās izglītības programmas orientētas uz padziļinātu citu tautu kultūras, tai skaitā, valodas apgūšanu.
Tautas partija (TP)
Atbild Dr. Artis Pabriks, 8. Saeimas deputāta kandidāts:
TP uzskata, ka bilingvālā izglītība mazākumtautību skolās ir Latvijas apstākļiem ļoti piemērots līdzeklis, lai padarītu mazākumtautību bērnus par konkurētspējīgiem pilsoņiem. Bilingvālā izglītība ne tikai dod valodas zināšanas, bet arī uztur latviešu valodas vidi tajos reģionos, kuros tās Latvijā trūkst. TP neizslēdz iespēju, ka ne tikai mazākumtautību skolas mācās pēc bilingvālās izglītības metodes. TP uzskata, ka trīs valodu prasmei jākļūst mūsu valstī par normu. Šajā sakarā jāatzīmē, ka Latvijā eksistē skolas, kas izmanto bilingvālo apmācību, lai stiprinātu franču, vācu, angļu un citu valodu zināšanas.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP)
Atbild Elmārs Vēbers:
Krievu mācībvalodu un nacionālo minoritāšu vidusskolu pāreja pārsvarā uz latviešu mācībvalodu jāveic pakāpeniski. Šī pāreja jāsaskaņo ar skolu gatavību uzsākt mācību procesu latviski; pārejas laikā nav pieļaujama izglītības kvalitātes pazemināšanās.
Nacionālo minoritāšu vidusskolās, kuras tiek finansētas no valsts un pašvaldību budžeta, jāparedz iespēja saglabāt mācības (ne vairāk kā 1/3 no kopējā stundu skaita) arī nacionālo minoritāšu valodā, ja attiecīgās skolas vadība, skolēnu vecāki un paši skolēni to vēlas.
Arī latviešu mācībvalodas skolās pieļaujams izmantot bilingvālo metodi un līdztekus latviešu valodai lietot arī citu mācībvalodu – angļu, vācu, krievu, franču u. tml. Atsevišķās skolās tā notiek jau pašlaik.
Zaļo un Zemnieku savienība
Atbild 8. Saeimas deputāta kandidāts Juris Miķelsons:
Bilingvālo izglītību nedrīkst aplūkot atrauti no visas izglītības sistēmas Latvijā, kura vairāk kā 10 gadus reorganizēta ne vienmēr pareizā virzienā.
Galvenais jautājums – sistēmas nodrošinājums ar kvalitatīviem pedagogiem – nav atrisināts mazā atalgojuma dēļ. 10 gados pedagogu algas ir kļuvušas 2 reizes mazākas nekā Igaunijā un Lietuvā. Ar kvalitatīvu pedagogu palīdzību bilingvālās izglītības mērķi – panākt labas latviešu valodas zināšanas cittautību bērniem Latvijā- var sasniegt ar labu latviešu valodas priekšmeta mācīšanu no 1. līdz 9. klasei bez bilingvālās sistēmas. Bilingvālo sistēmu ieteicams lietot skolās brīvprātīgi, kur tā labi noorganizēta un netraucē kvalitatīvu priekšmeta apguvi, salīdzinājumā ar tā apguvi dzimtajā valodā.
Latvijas Pirmā partija (LPP)
LPP uzskata, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt pieejamai visaugstākajai izglītības kvalitātei. LPP uzskata, ka izglītībai Latvijā ir jābūt valsts valodā.
Apzinoties, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju vēl nespēj pilnīgi mācīties latviešu valodā, LPP atbalsta bilingvālo izglītību mazākumtautību pamatskolās. Tā kā pirmie bilingvālās izglītības pamatskolu beidzēji būs tikai 2008. gadā, tad pārejai uz izglītību tikai valsts valodā ir jābūt ar reāli izpildāmiem termiņiem.
LPP uzskata, ka ir arī jānoformulē definīcija, kas ir mūsu valsts mazākumtautības.
Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL)
Atbild 8. Saeimas deputāta kandidāts J.Pliners:
PCTVL bilingvālo izglītību uzskata par vienu no iespējamajiem attīstības veidiem, kurš ir iespējams, izstrādājot labus zinātniskos un metodoloģiskos pamatus, sagatavojot mācībspēku (skolotājus un pasniedzējus) dažādos kvalifikācijas kursos, izdodot mācību grāmatas. Pašvaldībai, skolai un vecākiem būtu jāizvēlas, kādus priekšmetus pasniegt krievu, kādus latviešu valodā. Bilingvālā apmācība varētu notikt ne tikai minoritāšu skolās, bet arī valsts valodas skolās. Skolai pašai ir izvēles iespējas. Ja ir laba metodoloģiskā un zinātniskā bāze, tad arī latviešu skolās varētu izvēlēties bilingvālo apmācības veidu. Būtiski, ka skolas administrācijai ir jāuzņemas atbildība, vai skolēns zina vai nezina latviešu valodu.
Bilingvālā izglītība: šodienas sasniegumi rītdienas gaismā
Greiškalns, iespējams, aizies, bet vai Jaunā Slota slaucīs tīrāk?