Raksts

Kā panākt Latvijas izaugsmi pēc iestājas ES un NATO?


Datums:
20. augusts, 2002


Autori

Providus


Ko darīsiet, lai panāktu Latvijas ekonomisko izaugsmi pēc valsts pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) un NATO? Ja neatbalstāt ES un NATO, vai partijai ir izstrādāts alternatīvs valsts attīstības ceļš un ārpolitiskā orientācija?

Jaunais Laiks (JL)
Atbild Pēteris Viņķelis, diplomāts, JL biedrs:

Latvijas dalība NATO kļūs par vienu no garantijām investīciju vides drošībai un reģionālajai stabilitātei.

Piedaloties ES kopējā politikā, mēs iestāsimies par Latvijas tautsaimniecībai izdevīgiem lēmumiem. Izmantojot ES kopējo tirdzniecības politiku, tiks veicināts Latvijas preču un pakalpojumu eksports. Koordinēti un plānveidīgi tiks piesaistīti ES kopbudžeta līdzekļi Latvijas infrastruktūras attīstības projektiem.

Galvenais instruments Latvijas ārējo ekonomisko interešu īstenošanā būs prasmīga rīcība ES, Pasaules tirdzniecības organizācijas un citu starptautisku institūciju ietvaros, kā arī tradicionālās diplomātijas aktīvāka izmantošana saimniecisko mērķu sasniegšanai.

Latvijas ceļš (LC)
Atbild LC preses sekretāre Evija Ansonska:

LC uzskata, ka galvenais jautājums par Latvijas ekonomisko uzplaukumu pēc pievienošanās ES un NATO ir principi, kā Eiropas nauda tiks sadalīta. Mūsuprāt, svarīgākais ir radīt vienmērīgi attīstītu valsti, un ir jādomā tālredzīgi. Pirmkārt, ir jāiegulda cilvēka dzīves vides uzlabošanā un sakārtošanā, otrkārt, ceļu un citas infrastruktūras attīstībā un, treškārt, lauku attīstībā – lauksaimniecības un tūrisma attīstībā, jaunu ražotņu celtniecībā, vides sakārtošanā un dabas ainavu veidošanā un kopšanā.

Ar Eiropas naudas palīdzību mēs sakārtosim un attīstīsim daudzas jomas, ar kuru palīdzību ekonomiskajai straujākai izaugsmei būs ielikts pamatīgs pamats. Tad atliks tikai strādāt čaklāk un vairāk.

Tautas partija (TP)
Atbild Dr. Artis Pabriks, TP Saeimas deputāta kandidāts:

TP uzskata, ka Latvijas līdzdalība NATO un ES veicinās mūsu valsts ekonomisko attīstību, uzlabos investīciju klimatu, padarot Latviju par drošāku noguldījumu vietu. Pieaugs iespēja izmantot ES fondu līdzekļus. Latvijai iestājoties NATO un ES, TP turpinās iesākto ekonomisko politiku, samazinot nodokļus un veicinot ekonomisko uzplauksmi, izmantojot ES un NATO sniegtās priekšrocības.

Latvijas Zemnieku savienība (LZS)
Atbild LZS biroja vadītājs Bruno Treimanis:

Saskaņā ar partijas programmu, LZS atbalsta pievienošanos NATO un neparedz citu valsts attīstības ceļu vai orientāciju. Kas attiecas uz Latvijas dalību ES, tad līdzšinējā notikumu attīstības gaita integrācijas sarunās, īpaši atiecībā uz tiešajiem maksājumiem Latvijas zemniekiem, produkcijas realizācijas kvotām un strukturālo fondu izlietojumu, rada iespaidu, ka Latvija ES nepieciešama kā produkcijas noieta tirgus, nevis kā līdztiesīgs partneris. Latviju nevar apmierināt līdzšinējā ES iekšējo reformu attīstības gaita. Arī atsevišķu ES valstu (Īrijas) referenduma iznākums nav skaidrs. Šādos apstākļos pie pozitīva NATO līdzdalības jautājuma atrisināšanas Latvijai visumā tomēr jāatbalsta eirointegrācijas process, stingri ievērojot savas intereses. Tajā pašā laikā, saskaņā ar LZS pozīciju, Latvijai iespējams arī alternatīvs attīstības ceļš – bez formālas dalības ES, saglabājot līdzšinējās ekonomiskās attiecības ar ES dalībvalstīm uz divpusējo attiecību bāzes un attīstot sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona (pieci plus trīs) ietvaros.

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP)
Atbild Juris Kanels:

LSDSP programmā stingri noteikts, ka Latvijas stratēģiskais mērķis ir uzņemšana ES un NATO. ES dalībvalsts statuss dos Latvijai iespēju piedalīties Eiropas kopējās nākotnes veidošanā, nevis kļūt par Eiropas politekonomisko nomali.

Līdzšinējā ES pastāvēšanas vēsture parāda, ka iestājoties ievērojami uzlabojas jauno dalībvalstu labklājība. Dalība ES sekmēs attīstīto valstu darba tiesību normu, sociālās un nodarbinātības politikas principu ātrāku ieviešanu arī Latvijā, tātad cels mūsu dzīves līmeni.

Tāpat par mūsu ārpolitikas mērķi jāuzskata Latvijas integrācija Ziemeļatlantijas aliansē, kas sniedz “cieto” drošību. Lai gan pārredzamajā nākotnē Latvijai nav jābaidās no militāras agresijas, piederība NATO ir labākais tās turpmākās drošības un nacionālās neatkarības garants.

Latvijas Pirmā Partija (LPP)

LPP atbalsta Latvijas dalību ES un NATO. Iestāšanās ES ir nevis pašmērķis, bet līdzeklis valsts ekonomiskajai augšupejai. LPP uzskata, ka iestāšanās ES sekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību. Taču, lai tas īstenotos, valdībai ir nepieciešams izveidot ilgtermiņa attīstības programmu, definējot tautsaimniecības prioritātes, lai sekmīgi apgūtu Kohēzijas fonda un citu ES programmu iespējas. Jau laicīgi jāveic ierēdņu apmācība, kas ļautu maksimāli efektīvi izmantot dalībvalsts iespējas. Runājot par NATO, ir nepieciešams īstenot Dalības rīcības plānā noteiktās prioritātes.

Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL)

PCTVL atbalsta iestāšanos ES. Latvijas ekonomiskās izaugsmes iespējas pēc iestāšanās ES būs atkarīga no tā, cik sekmīgi Latvija spēs aizstāvēt savas intereses sarunās par iestāšanos ES. PCTVL uzskata, ka pašlaik LR Ārlietu ministrija ieņem pārāk pasīvu un piekāpīgu pozīciju, tai vajadzētu aktīvāk aizstāvēt mūsu ražotāju intereses, īpaši lauksaimnieku intereses. Nepieciešams panākt, lai Latvijai noteiktās ražošanu kvotas nebūtu zemākas par iekšzemes patēriņu. Nepieciešams panākt arī garākus pārejas periodus, lai Latvijas ražotāji varētu sagatavoties šo prasību izpildei.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!