Foto: politika.lv
Kā Jūs vērtējat ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera darbību pirmajās 100 dienās, kopš apstiprināšanas amatā?
Ilze Jaunalksne, TV3 raidījuma Nekā personīga žurnāliste
Taisnības labad jāatzīst, ka par Ērika Kalnmeiera “100 darbības dienām” īsti runāt nevar, jo apmēram trešdaļu no šā laika viņš atradās atvaļinājumā, kur devās uzreiz pēc apstiprināšanas amatā. Viņa atgriešanās no garajām brīvdienām iznāca visai vētraina, jo, atskaitoties deputātiem par politiski jūtīgo Lemberga stipendiātu lietu, Kalnmeiera vēlme to “inventarizēt” tika uztverta visai divdomīgi.
Kalmeiera pirmie soļi šajā amatā par spīti daudziem skeptiķiem nav bijuši nedroši. Prasība prokuroriem sniegt skaidras perspektīvas lietās, kur izmeklēšana notiek turpat ceturto gadu, ir tikai likumsakarīga un godīga. Cita lieta, ka sabiedrībā pārāk iesakņojusies brāļu Kaudzīšu atziņa par mazajiem zagļiem, kurus liek cietumā, un lielajiem, kurus ceļ augstos amatos, un grib to Kalnmeiers vai nē, bet tieši viņa laiks vēsturē paliks ar skaļo Parex bankas lietu, kuru daļā pret amatpersonām izbeidza.
Kalnmeiera stingrais, autoritatīvais tēls, kādu viņš demonstrē sabiedrībai uz ārpusi, sakrīt ar to, kāds viņš ir ikdienā ar saviem padotajiem, un tā ir laba zīme. Nesenā prokurora nonākšana korupcijas apkarotāju nagos liecina, ka Kalnmeiers apzinās, ka cunftē ir arī “melnās avis” un tās godu prokuratūrai nedara (sākot operatīvās darbības pret kādu prokuroru, KNAB informē par to arī ģenerālprokuroru). Pagaidām trūkst informācijas, kā Kalnmeiers grasās īstenot iestādes “pašattīrīšanos”, negaidot, kad korumpētos prokurorus pieķers pie rokas KNAB.
Gausi pagaidām vedas arī prokuroru izaugsmes stimulēšana, ko, uzsākot darbu ģenerālprokurora amatā, Kalnmeiers definēja kā vienu no saviem galvenajiem mērķiem.
Līdz šim Kalnmeiers nav uzskatījis par iespējamu bijušā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atgriešanos sistēmā, kaut gan prokuroru rindu papildināšanu ar cilvēku, kurš Latvijas neatkarības vēsturē vienīgais godam nostrādājis divus pilnus termiņus ģenerālprokurora amatā, es uzskatītu par Kalnmeiera goda lietu.
Kristīne Strada-Rozenberga, LU juridiskās fakultātes dekāne
Man šķiet, ka viņa darbība ir bijusi pietiekami aktīva un atbilstoša pirmajām 100 dienām. Katrā ziņā tie pasākumi, par kuriem ir dzirdēts, un aktivitātes, kas ir noritējušas, rada vispozitīvāko iespaidu.
Viņš sāka strādāt brīdī, kad prokuratūra sagaidīja vērienīgu jubileju. Līdz ar to es pieļauju, ka ļoti daudz pūļu vai vienkārši laika aizņēma tas, ka šis pasākums bija jāsagatavo, jānoorganizē un jānovada. Tā kā šis pasākums notika sadarbībā ar LU, es zinu, ka tas bija ļoti aktīvi apmeklēts un pie tā bija piedomāts.
Kalnmeiera kungs ir ļoti stingri ķēries pie tā, pie kā viņš arī bija solījis ķerties klāt — pie prokuroru izglītošanas. Jau sen prokuratūrai ar LU ir noslēgts sadarbības līgums, saskaņā ar kuru prokuratūra dod mums prakses vietas studējošajiem, savukārt mēs dodam pretī vienu apmācību dienu semestrī. Līdz šim prokuratūra nebija izrādījusi nekādu iniciatīvu, lai izmantotu savas līgumā noteiktās tiesības. Tagad Kalnmeiera kungs ir apņēmības pilns un jau ir izrādījis iniciatīvu, ka Juridiskā fakultāte varētu organizēt, vismaz daļēji, pirmo regulāro apmācību dienu. Viņš jau ir atsūtījis mums tēmas, par kurām būtu interese, un mēs to arī izdarīsim, kas ir prasīts.
Man arī patīkami pārsteidza tas, kas sākotnēji masu saziņas līdzekļos tika novērtēts diezgan rezervēti. Proti, ka viņš ir pievērsis uzmanību tam, kas notiek grūtajās lietās. Tas izskatās diezgan perspektīvi, jo es nebūt neuzskatu, ka tā ir ģenerālprokurora iejaukšanās. Redzot, ka lietas ir pārāk ilgas, viņam kā iestādes vadītājam tieši tas arī ir jādara — jāskatās, kāpēc? Vai tās ir principā bezperspektīvas, vai arī vajag vairāk resursu un cilvēku. Man šķiet, ka šī vēlme noskaidrot, kas notiek, un paprasīt konkrētu darbības plānu ir vērtējama ļoti pozitīvi.
Mārtiņš Mits, Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors
Ir jāpaiet lielākam laikam — pusgadam, gadam, lai varētu salīdzināt statistiku, piemēram, ar Maizīša kunga laiku. Tad arī, protams, būtu interesanti paskatīties, kas notiek ar Maizīša kunga laikā uzsāktajiem kriminālprocesiem, vai tiek izmeklēšana pabeigta, vai šie kriminālprocesi tiek novadīti līdz tiesai.
No tās informācijas, kas šajās dienās ir publiski izskanējusi, es nevaru secināt, vai Kalnmeiera kungs ir darbojies efektīvi vai neefektīvi — vienkārši tādu viedokli nav iespējams izveidot. Man personīgi liekas, ka tādu amatpersonu kā ģenerālprokurors nevar īsti vērtēt pēc pirmajām 100 dienām. Tā nav politiska amatpersona, kuras darbības mēs vērtējam politiski. Tā ir amatpersona, kuras darbības mēs vērtējam profesionāli un pēc definīcijas mums pagaidām vienkārši nav šīs informācijas, lai profesionālo darbību izvērtētu. Galvenais vērtēšanas kritērijs ir prokuratūras darbs noziedzīgu nodarījumu atklāšanā, lietu virzīšanā uz tiesu, notiesāto personu skaits, kā arī tas, kāda veida noziedzīgi nodarījumi nonāk līdz izmeklēšanas pabeigšanai un līdz lietas izskatīšanai tiesā.
Solvita Kalniņa-Caune, Latvijas Tiesnešu mācību centra vadītāja
Es ļoti ceru, ka Kalnmeiera kungs saņems drosmi, būs skaļš un prasīgs savās vajadzībās, un prasīs daudz vairāk naudas, nekā viņam patlaban budžetā ir ieplānots. Viņam patiešām vajag stipru mugurkaulu un labu komandu, lai viņš varētu iet un kaut vai sist dūri galdā un teikt, ka ilgāk vairs nevar.
Es domāju, ka šajās simts dienās Kalnmeiera kungs ir sapratis, cik lielas un nopietnas grūtības ir visai prokuratūrai. Tas ir viņa lielais izaicinājums — vajadzību ir tik daudz, ka viņam droši vien ir grūti noteikt prioritāri: vai nu glābt ēkas, vai nu pirkt jaunus datorus, vai nodrošināt mācības. Jo šīs visas ir degošas un patiešām ļoti vajadzīgas lietas, un mācības ir tostarp.
Viena nelaime, kas attiecas tieši uz mācībām — katastrofāli pietrūkst līdzekļu, lai tās nodrošinātu. Mēs arī ar iepriekšējo ģenerālprokuroru esam strādājuši un piedāvājuši daudzas stratēģiski organizētas un plānveidīgas mācības prokuroriem, tomēr jau kopš mūsu pirmajiem centieniem prokuratūras vadības attieksme ir bijusi šāda: viss jau ir ļoti labi, nu, lieliskas programmas, bet naudas nav. Taču neviens neko nav darījis, lai šo naudu dabūtu. Un nav jau arī tik katastrofāli. Ir ļoti daudzi dažādi Eiropas fondi, ir daudzi citi ieroči, ar kuriem varētu operēt.
Tiesnešu mācību centrs noteikti ir gatavs atbalstīt prokuratūru un tai palīdzēt. Mēs redzam, ka daļa tā saucamo nepopulāro tiesnešu lēmumu tiek pieņemta tikai tādēļ, ka procesa virzītājs nav varējis vai nav mācējis precīzi sagatavot lietu tiesai. Līdz ar to, ja mēs gribam kvalitatīvus lēmumus tiesā, mums ir jāstrādā pie tā, ka arī prokuratūra ir augsti kvalificēta un ļoti regulāri tiek izglītota un tālākizglītota.
Jānis Maizītis, bijušais ģenerālprokurors
Ģenerālprokurora amats nav pielīdzināms tādiem amatiem, kur jebkuras personas padarīto vai nepadarīto būtu iespējams simts dienās novērtēt. To nevar pielīdzināt politiķiem, kurus vērtē pēc simts dienām. Tas ir daudz sarežģītāks amats un pienākumu loks ir daudz plašāks, kur faktiski simts dienas nekādā ziņā nav kritērijs nevienas personas darbībai šādā amatā. Pēc tās pieredzes, kāda man ir bijusi, pildot šos pienākumus, vismaz gads, pusotrs ir jānostrādā, un tad kaut kādā veidā var vērtēt šo amatpersonu.