Kā izskaust neizprotamus tiesu spriedumus? 3

ASV tiesas spriedumi balstās uz vadlīnijām, kas paredz nelielu iespējamā soda diapazonu atkarībā no nozieguma smaguma un vainīgā iepriekšējās sodāmības. Sarūk korupcijas risks, jo iespējas samazināt sodu ir niecīgas, bet atkāpe no vadlīnijām nozīmē lietas pārbaudi.

Iesaki citiem:
Vagas 255x203
Foto:A. Jansons

Valsts prezidentes pilnīgi pamatoti izteiktie pārmetumi par to, ka daudzās krimināllietās, tai skaitā plaši zināmās, tiesas ir taisījušas viņai un sabiedrībai neizprotamus spriedumus, kas varētu tikt skaidrots ar korumpētību, izraisījuši plašu rezonansi sabiedrībā un neapmierinātību tiesnešos.

Neiesaistoties aizsāktajā diskusijā par reālo stāvokli šajā jomā Latvijā, vēlētos īsumā iepazīstināt lasītājus ar ASV nu jau vairāk kā 10 gadu praksē aprobēto un sevi pilnībā attaisnojušo ceļu, kas ļauj šādus neizprotamus spriedumus samazināt līdz minimumam, ja ne pilnīgi izskaust.

ASV oficiāla deviņu vispieredzējušāko tiesnešu komisija vairāku gadu laikā izstrādāja Sprieduma taisīšanas vadlīnijas (Federal Sentencing Guidelines), kas tiesu praksē tika ieviestas ar likumu. To ievērošana tiesnešiem nav obligāta, tādēļ tās nevar tikt uzskatītas par tiesnešu neatkarības ierobežojumu. Tomēr, ja tiesnesis, ievērojot kādu lietas iztiesāšanā konstatētu īpašu apstākli, kurš nav minēts vadlīnijās, piespriež sodu, kas atšķiras no vadlīnijās ieteiktā, tas ir īpaši jāargumentē spriedumā.

Lietas, kurās ir izdarītas šādas atkāpes no vadlīniju rekomendācijām, automātiski tiek pārbaudītas nākamajā tiesu instancē un kļūst par plašu masu mediju intereses objektu. Ja šādi gadījumi atkārtojas, Tieslietu ministrija un citas tiesībsargājošās institūcijas pievērš tiem uzmanību un rūpīgi pēta cēloņus. Tāpēc šādas atkāpes ir relatīvi retas un notiek tikai, ja to nepieciešamība neapšaubāmi izriet no konkrētās lietas materiāliem.

Vadlīnijas, kuras aptver 1375 lappuses, satur ārkārtīgi detalizētu uzskaitījumu un skaidrojumu biežāk sastopamajiem apstākļiem, kas var ietekmēt piespriežamā soda lielumu visos krimināllikumā paredzētajos noziegumu veidos no slepkavībām, laupīšanām, zādzībām līdz narkotiku tirdzniecībai, kukuļņemšanai un amatnoziegumiem.

Atkarībā no šo apstākļu esamības vai neesamības, katram likumā paredzētajam noziegumam tiek noteikti viens vai vairāki “nozieguma līmeņi” (Offense level), un pavisam to ir četrdesmit trīs. Par pirmā līmeņa noziegumiem paredzēti visvieglākie sodi līdz sešiem mēnešiem cietumsoda, par 43. līmeņa – mūža ieslodzījums. Piemēram, zādzība līdz 100 ASV dolāriem ir pirmā līmeņa noziegums, vairāk kā 10 tūkstošu ASV Dolāru nozagšana – piektā līmeņa, bet vairāk kā 80 miljonu ASV Dolāru zādzība – divdesmitā līmeņa noziegums. Ja zādzība tiek iepriekš plānota, tad minētais “bāzes līmenis” paaugstinās par divām pakāpēm, piemēram, 100 ASV Dolāru zādzība kļūst par trešā līmeņa noziegumu utml.

Savukārt katra līmeņa noziegumiem paredzēti seši sodu apjomu varianti, atkarībā no tā vai un cik reizes tā izdarītājs agrāk bijis tiesāts (Criminal History Category). Tādējādi katra līmeņa noziegumam, atkarībā no tiesājamā kategorijas tiek ieteikti seši sodu apjomu varianti, katrā no kuriem rekomendēts minimālais un maksimālais sods. Tā, ja iepriekš minēto divdesmitā līmeņa zādzību izdarījusi agrāk netiesāta persona, rekomendētais sods ir no 33 līdz 41 mēnesim, bet ja septiņreiz tiesātais – 51 līdz 63 mēnešiem utml.

Kā redzams, iespējamā soda lieluma diapazons katrai kategorijai ir relatīvi neliels. To amerikāņu kolēģi skaidro ar mērķi mazināt korupciju – par tik niecīgu soda samazinājumu kukuļa piedāvājums ir mazāk iespējams, bet atkāpe no vadlīnijām radīs nepatīkamas sekas.

Katram noziegumu veidam rekomendētie zemākā un augstākā līmeņa sodu apmēri, protams, ietilpst attiecīgā krimināllikuma pantā paredzētajās robežās.

Kā aprakstīts vadlīnijās un stāstījuši amerikāņu kolēģi, tiesnesis, taisot notiesājošu spriedumu, pirms soda mēra noteikšanas atšķir attiecīgo vadlīniju nodaļu, salīdzina tur norādītos apstākļus ar lietā konstatētajiem, nosaka kādam līmenim atbilst konkrētais noziegums un kādai kategorijai atbilst konkrētais tiesājamais, tad vadlīnijās ietvertajā tabulā (Sentencing Table) atrod rekomendējamā soda robežas konstatētā nozieguma līmenim un tiesājamā kategorijai, apsver vai konkrētajā lietā nav konstatēti kādi īpaši apstākļi, kuri radītu nepieciešamību atkāpties no šīm robežām, un nosaka pēc viņa pārliecības optimālo soda lielumu.

Interesanti atzīmēt, ka sākotnēji, kā stāsta amerikāņu juristi, vadlīniju ideja bija radusies, lai cīnītos pret tolaik izplatīto daudzu tiesnešu rasismu un novērstu melnādaino tiesājamo diskrimināciju. Šis mērķis arī tika sasniegts un diskriminējošu spriedumu nav, bet vienlaikus izrādījies, ka vadlīnijas ir labs preventīvs līdzeklis arī korupcijai.

Vēl jāpiebilst, ka iepriekš minētā tiesnešu komisija periodiski koriģē vadlīnijas, ievērojot tiesu praksi un krimināllikuma izmaiņas.

Iepriekšējos gados rosinot arī Latvijā sākt analogu vadlīniju izstrādi, vienmēr nācies saskarties ar ortodoksālo juristu kategoriskiem iebildumiem, ka šī pieredze varbūt derot angļu - amerikāņu tiesu sistēmai un procesam, bet nekādā ziņā ne Eiropas kontinentālajai. Tomēr šāds arguments šķiet nepamatots, jo abās minētajās tiesu sistēmās un procesos būtiski atšķiras tikai pirmstiesas un tiesas izmeklēšana. Tiesas sprieduma taisīšana un soda apmēra noteikšana abās notiek pilnīgi vienādi.

Gribētos cerēt, ka tagad, pateicoties prezidentes aizsāktajai sarunai, aplūkoto jautājumu varētu sākt risināt, kaut vai sākumā dziļi un pamatīgi izpētot ASV vadlīnijas, to pielietošanas praksi un rezultātus, un tad konceptuāli izlemjot Saeimā par šādu spriedumu taisīšanas vadlīniju izstrādes un ieviešanas iespēju Latvijā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

alfons 08.07.2002 16:25
Manuprāt, ieviešot šādas vadlīnijas, var parādīties jautājums, kādēļ nepieciešami tiesneši, jo pēc vadlīnijām tiesu var spriest arī, piemēram, dators.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vineta 19.06.2002 13:58
Es domaju, ka autora piedavatas vadlinijas vajadzetu ieviest ne tikai attieciba uz soda noteikshanu personam, kas ir apsudzetas noziedziga nodarijuma izdarishana. Lasot tiesu spriedumus, ir skaidri redzams, ka likuma noteikta tiesas sprieduma forma un visparigi ieteikumi shis formas izpildei nav pietiekami, lai tiesnesis uzrakstitu saprotamu spriedumu. Jaa, runa ir varbut par formu. Bet no shis formas ieveroshanas ir atkariga puses, kurai spriedums adresets, parlieciba, ka tiesnesis tiesham pienemis objektivu spriedumu. Mineshu tikai vienu piemeru: individs griezhas tiesa, apstridot amatpersonas lemumu par vina personas koda anuleshanu. Tiesas spriedumaa peec faktisko apstaklu konstateshanas tiesa talak raksta, ka, nemot vera tadus un tadus apstaklus un veel to un to, personas koda anuleshana ir bijusi saskana ar tada un tada likuma attiecigo pantu. Problema - tiesas spriedumaa atsauce uz sho tiesibu normu paradas pashas beigas un individam, lasot spriedumu, taa ari nepaliek skaidrs, ko tad isti shi tiesibu norma nosaka. Individam tomer paliek shaubas, vai uz sho konkreto gadijumu ir attiecinama shi tiesibu norma un, ja ir, tad vai taa ir pareizi piemerota. Domaju, ka vadliniju nepiecieshamibu tiesu spriedumu formas ieveroshana visticamak dikte Juridiskas metodes macibas zinashanu trukums daudziem tiesneshiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


dk 19.06.2002 09:01
Rakstīt par Amerikas tiesu praksi un ierosināt tās (un citu kaut cik funkcionējošu tiesu sistēmu) izpēti, lai risinātu Latvijā attiecīgi līdzīgās problēmas, ir neapšaubāmi labs nodoms no autora puses; diemžēl tikai šādi raksti pašreizējā Latvijas situācijā ir pilnīgi un absolūti bezjēdzīgi, jo vispirms būtu jāpanāk valsts pārvaldes struktūru politiskā GRIBA uzlabot tiesu sistēmu Latvijā.

Ja nav šīs gribas, kā to šobrīd ar nožēlu jākonstatē, tad jebkurš ierosinājums šajā jomā ir vienkārši izšķērdēta enerģija, bet var būt pat kaitīgs, jo tas dod ieganstu runāt, diskutēt un visādā citā veidā tērēt enerģiju nepareizā lauciņā, kamēr patiesajām problēmām neviens neķeras klāt.

Saistītie raksti