Raksts

Kā iestāšanās ES ietekmēs nodokļus?


Datums:
09. septembris, 2003


Autori

Providus


Foto: Foto - A.Jansons © AFI

Akcīzes pieaugums degvielai un tabakai ir spilgtākie piemēri gaidāmajām nodokļu izmaiņām pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Kas būs ar citiem nodokļiem – par to šajā rakstā.

Tā kā Eiropas Savienība (ES) galvenokārt ir ekonomiska, nevis politiska valstu apvienība, ES pārvaldes struktūrām ir ierobežotas likumdevēja funkcijas. Tātad Latvijā maksājamie nodokļi arī pēc iestāšanas ES tiks noteikti ar Latvijas likumiem, citiem vārdiem – galvenokārt būs atkarīgi no Latvijas likumdevēja gribas. Tomēr Latvija kā ES dalībvalsts būs spiesta ievērot ES direktīvas (obligātās prasības un rekomendācijas), kuras ir pieņemtas, lai nodrošinātu brīvu preču, kapitāla un darba spēka kustību ES ietvaros.

Iepriekš teiktais neattiecas uz muitas likumdošanu un muitas nodokļiem, jo ES dalībvalstis ir apvienotas muitas ūnijā. Tāpēc ES pastāv tikai ārējā muitas robeža un dalībvalstu likumdošana muitas jomā, tai skaitā muitas nodokļu jomā, ir pilnībā harmonizēta un muitas nodokļi tiek iekasēti ES kopējā budžetā. Tomēr 25% no iekasētā muitas nodokļa paliek tās valsts budžetā, kura ir iekasējusi muitas nodokli. Ņemot vērā, ka Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju pēc iestāšanās ES kļūs par ES muitas robežu, Latvijas muitai būs jāiekasē muitas nodokļi no visām kravām, kas tiks ievestas ES. Līdz ar to valsts budžets saņems zināmus ienākumus arī no ES muitas nodokļu ieņēmumiem.

Kad Latvija būs iestājusies ES muitas ūnijā, spēku zaudēs Latvijas ievedmuitas un izvedmuitas tarifi. Tas nozīmē, ka uzņēmēji par precēm, kas tiek ievestas Latvijā no valstīm, kas nav ES sastāvā, muitas nodokli maksās saskaņā ar ES noteiktajiem muitas nodokļu tarifiem.

Brīva preču tirgus nodrošināšanai ES tiek regulēti netiešie nodokļi: pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un alkoholisko dzērienu (arī alus), tabakas izstrādājumu un naftas produktu akcīzes. Daļa no ES direktīvu prasībām ir ņemtas vērā, izstrādājot Latvijas nodokļu likumus jau sākot no 1995.gada. Tāpēc Latvijas iestāšanās ES nav saistīta ar esošo nodokļu likumu nomaiņu ar jauniem. Tomēr Latvijai būs jānodrošina ES dalībvalstīm noteiktās minimālās netiešo nodokļu likmes. Šeit gan jāņem vērā, ka PVN likmes Latvijā jau tagad ir augstākas par ES noteiktajām minimālajām likmēm (ES tā ir 15%, atsevišķām precēm un pakalpojumiem 5%).

Taču ES direktīvas nosaka ne tikai PVN minimālās likmes, bet arī iespējamos izņēmumus un preču un pakalpojumu sarakstus, kuriem ir pieļaujamas samazinātās PVN likmes. Saskaņā ar šīm prasībām turpmāk ar PVN būs jāapliek vairākas preces un pakalpojumi, kuri līdz šim nebija aplikti ar PVN, piemēram, siltums. Tai pašā laikā Latvijas likumdevējam ir tiesības papildināt ar PVN neapliekamo preču un pakalpojumu sarakstu ar šobrīd apliktām precēm (pakalpojumiem), piemēram ES direktīvas pieļauj neaplikt ar PVN mākslas darbus.

Latvijas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem sakrīt vai ir augstākas par ES noteiktajām likmēm. Tāpēc nodokļa pieaugums šajā jomā nav gaidāms. Zināmas nebūtiskas izmaiņas ir gaidāmas attiecībā uz alus aplikšanu ar akcīzes nodokli, kā rezultātā dažām alus šķirnēm nodoklis, respektīvi cena, var nedaudz palielināties, bet citām turpretī samazināties.

Atšķirībā no alkohola, degvielas un tabakas akcīžu likmes Latvijā ir zemākas nekā ES. Tāpēc pēc Latvijas iestāšanās ES šīm precēm akcīzes nodokļa likmes būs jāpaaugstina. Būtiskākais paaugstinājums gaidāms dīzeļdegvielai (no 100 latiem uz 154 latiem par 1000 litriem) un cigaretēm (no 37% uz 57% no mazumtirdzniecības cenas). Turklāt ES ir noteikta minimālā akcīze cigaretēm, kas vienāda ar 64 eiro par 1000 cigaretēm, kas nozīmē, ka visbūtiskāk pieaugs tieši lēto cigarešu cena. Šeit gan jāatzīmē, ka Latvijai ir atļauts akcīzes nodokļa pieaugumu cigaretēm ieviest pakāpeniski līdz 2010.gadam. Tāpat saskaņā ar ES direktīvām ar pilno akcīzes nodokļa likmi nav jāapliek dīzeļdegviela, kuru izmanto lauksaimniecībā, stacionārās iekārtās un citos gadījumos.

Tā kā starp ES dalībvalstīm neeksistē muitas robežas, būtiski mainīsies netiešo nodokļu maksāšanas kārtība, jo pašlaik liela daļa no PVN un akcīzēm tiek iekasēta uz robežas. Pēc iestāšanās ES ar akcīzes nodokli apliekamas preces varēs ievest Latvijā tikai izmantojot akcīzes preču noliktavas, kuru pienākums būs aprēķināt un ieturēt akcīzes nodokli par šīm precēm. Savukārt PVN par precēm, kas saņemtas no ES dalībvalstīm, būs jādeklarē un jāmaksā budžetā preču saņēmējiem. Minētais neattiecas uz fiziskām personām, izņemot PVN par vieglajiem automobīļiem. Šobrīd Finanšu ministrija un VID izstrādā attiecīgās instrukcijas un deklarāciju formas. Protams, ka šīs izmaiņas radīs īslaicīgas neskaidrības un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kā arī nodokļu uzrēķinu riskus.

ES pašlaik neregulē dalībvalstu likumdošanu tiešo nodokļu (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, valsts obligātie sociālās apdrošināšanas maksājumi) jomā. Tomēr, lai nodrošinātu brīvu kapitāla tirgu, ES nav pieļauta nodokļu maksātāju diskriminācija: savas valsts rezidentu un citu ES dalībvalstu rezidentu aplikšana ar lielākiem vai mazākiem nodokļiem par vienu un to pašu ienākumu. Šajā sakarā nepieciešamie grozījumi Latvijas nodokļu likumos jau ir veikti, bet nav vēl stājušies spēkā. Grozījumi Latvijas likumos paredz, ka pēc iestāšanās ES Latvijas rezidentiem vairs nebūs jāmaksā nodokļi par dividendēm, kuras tie saņems no citās dalībvalstīs reģistrētām sabiedrībām, tāpat Latvijas sabiedrībām vairs nebūs jāietur nodoklis no dividendēm, kuras tiek izmaksātas ES rezidentiem.

ES direktīvas arī pieprasa, lai ar nodokļiem netiktu aplikta uzņēmumu (sabiedrību) pārreģistrācija no vienas dalībvalsts uz otru, kā arī uzņēmumu (sabiedrību) reorganizācija, tos apvienojot vai sadalot.

Noslēgumā atzīmēšu, ka nodokļu likumdošana pastāvīgi mainās ne tikai Latvijā, bet arī ES. Tā jau šobrīd ES notiek diskusijas par nepieciešamību vairāk regulēt likumdošanu tiešo nodokļu jomā. Viena no jomām, kuru eksperti iesaka regulēt, ir ienākuma no kapitāla pieauguma (tai skaitā tirdzniecības ar vērtspapīriem) aplikšana ar nodokļiem. Tomēr būtu nepareizi secināt, ka līdz ar to Latvijas nodokļu likumi arvien vairāk pielīdzināsies ES dalībvalstīs spēkā esošajiem nodokļu likumiem. Vairāki fakti liecina par to, ka tā saucamās vecās ES dalībvalstis cenšas samazināt nodokļu likmes un ieviest vairākas normas no topošo dalībvalstu nodokļu likumiem.

Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.


Kā mainīsies cenas pēc pievienošanās ES un eiro?


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!