Atslēgvārdi:

Kā Barrozo kungs teica…

Pašreiz pateikt, ka es gribu ko pārveidot, vai, ka tas, ko es gribu dot Eiropas Savienībā, visu cilvēku dzīvi izmainīs ļoti radikāli, to es pašreiz nevaru.

Iesaki citiem:

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju, Eirokomisāra kandidāti Ingrīdu Ūdri.


Kāds ir Jūsu viedoklis par Valsts prezidentes uzskatu, ka NVO protesti pret Jūsu nominēšanu un aicinājumi atkāpties no amata ir bijuši rupjš Satversmes pārkāpums?

Ziniet, es vērtēju tā, ka demokrātiskā valstī katrs cilvēks un nevalstiskas organizācijas var izteikt savu viedokli. Es netaisos tagad vērtēt prezidentes izteikumus vai to, ko viņa ir domājusi, sakot šos vārdus. Latvija ir tiesiska valsts un viss notiek likumu robežās, un tas, kas nenotiek likumu robežās… tas tiek arī attiecīgi sodīts. (smejas)

Tad Jums neliekas, ka prezidentes izteikumi ir uzbrukums NVO…

Nē, protams, nē.


Savu kļūšanu par komisāra kandidāti Jūs esat centusies sabiedrībai raksturot kā gluži vai nejaušu – esat “gadījusies īstajā laikā un vietā”, lai tiktos ar EK prezidentu Barrozo; iespēja kandidēt uz šo posteni iešāvusies prātā, izlasot par to avīzēs. Kāpēc šāda izvairīga nostāja?

Kāpēc izvairīga?! Pirmkārt, ar izvirzīšanu nodarbojas Ministru kabinets, jo mums ir sadalītas varas: ir likumdevēja vara, ir izpildvara, ir tiesu vara, ir mediju vara (smejas). Pirmo reizi šī varbūtība tiešām izskanēja pa plašsaziņas līdzekļiem, pēc tam tika apspriesta partijā, MK, arī ar mani, protams. Es neredzu šeit nekādas tādas lielas izvairības.

Tad, Jūsuprāt, Jūsu izvirzīšana ir nejauša vai pārdomāta?

Es negribētu teikt, ka tā ir nejauša, jo beigu beigās MK notika diskusijas, tika apspriesti šie kandidāti, visu plusi un mīnusi. Es to sauktu par pārdomātu.


Runājot par Jūsu attiecībām ar masu medijiem, šķiet, ka Jūsu skopā runāšana ar medijiem un izvairīšanās salīdzināt sevi ar pārējiem komisāra kandidātiem deva vaļu pārdomām a la “vai tik Ūdre nebaidās pateikt kaut ko ne tā, jo par ES neko nezina”. Ko Jūs uz to atbildētu?

Es atbildētu, ka telefona intervijas es nesniedzu no brīža, kad es tiku ievēlēta par Saeimas priekšsēdētāju, jo otrā valsts amatpersona… nu, tas būtu dīvaini, ja viņa sniegtu telefona intervijas par katru jautājumu, kas būtu uzdodams žurnālistam. Ja kādu neapmierina tas, ka informācija nav saņemta tieši no manām lūpām (smejas) un tas tiek interpretēts tā, ka informācijas vispār nav, tad tas nav īsti patiesi. Ir bijušas vairākas preses konferences, ir bijušas ziņas, izmantojot preses dienestu, tā kā es domāju, ka pietiekoši daudz informācijas bija žurnālistiem, arī bija plaša intervija avīzēs. Intervijas pa telefonu jebkurā diennakts laikā, es nevarētu atļauties.

Un vēl, ja mēs runājam par iespējām tieši Eiropas Komisijā saņemt informāciju – kaut vai tad, kad es pēdējo reizi biju Briselē (20.augustā – red.) bija iespēja visiem žurnālistiem, kas ir tur akreditēti, piedalīties stundu ilgā tikšanās reizē ar visiem komisāriem un uzdot tādus jautājumus, kādus viņi vēlas, ieskaitot arī Komisijas prezidentam. Diemžēl latviešu žurnālistus es tur neredzēju.


Vai Jūs saskatāt kādas kļūdas savas izvirzīšanas procesā vai savā reakcijā, arī komunikācijā ar presi, no kurām nākotnē varētu mācīties?

Nu, es atzīstu, ka varbūt atsevišķs izteikums virzīts pret konkrētu žurnālisti nebija korekts, to es arī atzinu televīzijā, tā kā…

Bet izvirzīšanas procesā?

Kad tika izvirzīta komisāra ēna, tad īpaši lielas pārrunas sabiedrībā nebija. Šajā gadījumā man liekas, ka pārrunas bija ļoti ilgas… sabiedrība to zināja jau ilgu laiku, nedēļu vai pat vairāk. Katrs, kas gribēja, varēja izteikt savu viedokli, tā kā es domāju, ka tika īstenoti demokrātijas principi… Viss bija atklāti, pietiekoši transparenti, žurnālistiem bija iespēja piedalīties MK sēdē… Es uzskatu, ka nekas netika slēpts un ne aiz kādām durvīm vienošanās netika veiktas. Process ir normāls. Ja kādam kas nepatika – ir cilvēki, kas ir apmierināti un cilvēki, kas ir neapmierināti.


Taču mirklī, kad Indulis Emsis paziņoja par Jūsu izvirzīšanu, viņš kā galveno argumentu minēja Jūsu partijas piederību, paziņojot, ka ZZS ir premjers un Saeimas priekšsēdētāja, tad kāpēc arī ne Eiropas Komisārs?! Jums neliekas, ka tādējādi viņš Jums izdarīja tādu lāča pakalpojumu, šādi to pasniedzot?

Nedomāju, ka premjera kungs bija domājis kaut ko sliktu, šādi izsakoties. Negribētu redzēt aiz izteiktiem vārdiem kaut kādus zemtekstus.


Kāpēc Jūs esat labākā Latvijas kandidāte šim amatam?

Es negribu salīdzināt, jo nav labāku un sliktāku cilvēku. Cilvēki ir dažādi, viņiem ir dažāda dzīves pieredze, izglītība, profesionālā, darba pieredze, tāpēc pateikt kurš ir labāks, kurš ir sliktāks?! Es neņemos tā salīdzināt.


Tomēr politiķi konkurē un tiek salīdzināti ik uz soļa. Turklāt jārēķinās, ka, piemēram, Kalnietes kundze Briselē ir atstājusi ļoti labu iespaidu, un daudzi jau salīdzina un varētu arī turpmāk Jūs salīdzināt ar viņu. Ar ko kompensēsiet pieredzes trūkumu darbam izpildvarā un strādājot ar ES jautājumiem?

Es strādāju tieši ar ES jautājumiem Eiropas lietu komisijā, un galu galā, ja kāds grib salīdzināt, lai salīdzina. Es domāju, ka ir jāļauj strādāt un tad pēc gada mēs varētu atkal satikties un pārrunāt, kas ir izdarīts, kas nav, kādi ir trūkumi, kādi nav.


Tad kādi ir Jūsu plusi vai pienesums nākamās Eiropas Komisijas sastāvā?

Es domāju, ka tās ir zināšanas profesionālajā jomā. Ar nodokļu departamenta direktoru mēs pārrunājām gatavošanos pārrunām Eiropas Parlamentā, kas var būt diezgan smagas. Viņš arī novērtēja manas zināšanas profesionālajā līmenī.


Jūsu vadītās partijas, kā arī Jūsu pašas darbība tiek saistīta ar Ventspili un Aivara Lemberga interesēm. Vai Jums ir bijusi komunikācija ar Lembergu pēdējā mēneša laikā?

Nē.

Tātad, arī neesat apspriedusi EK veidošanas jautājumu?

(Smejas). Nē, es nezinu, kāds sakars ir Eiropas Komisijas veidošanai ar vienas pilsētas mēru.


Kādiem informācijas un analītiskajiem avotiem Jūs uzticaties, iegūstot informāciju par ES jautājumiem?

Daudz informācijas ir pieejama internetā, piemēram, EK mājas lapā, kur arī ir atsevišķa lapa nodokļu un muitas jautājumos. Pamatā es skatos šo informāciju. Man vēl nāk arī EK informācija grāmatu veidā, kā arī tiešā informācija no cilvēkiem, kas strādā EK. Tie ir galvenie avoti profesionāliem nolūkiem. Ja runājam par viedokļu interpretācijām, notikumu atspoguļojumu, es principā pārlasu pēc iespējas vairāk izdevumus, jo izlasot dažādu interpretāciju par vienu un to pašu notikumu, izkristalizējas pašas viedoklis par to, kas ir noticis.


Jūsu atbildības nozare Briselē būs muita un nodokļi, tātad tajā skaitā nelegālu naudas plūsmu apkarošana. Šajā sakarā zīmīgs ir fakts, ka Jūsu vadītās partijas kasē KNAB ir atklājis lielas nelegālu ziedojumu summas. Ko Jūs atbildēsiet EP deputātiem, ja viņi komisāru iztaujāšanā jautās par Jūsu principiālo vēlmi un spēju apkarot nelegālu līdzekļu plūsmas ES?

Ir bijušas divas tiesas prāvas, kurās ir slēdzieni par labu ZZS, ka mēs neesam šajā lietā vainīgi; ka ir likumu nepilnības. Arī es piedalījos darba grupā, kas strādāja, lai izlabotu likumu par politisko partiju finansēšanu, par priekšvēlēšanu aģitāciju, lai šo likumu izveidotu tādu, ka nekādu pārpratumu nebūtu.

Bet KNAB vēl taisās tiesāties…

Tās ir viņu tiesības. Taču likums šobrīd ir izlabots, un mēs redzēsim, cik labi ir šie likuma labojumi, lai ierobežotu iespējas to pārprast. Jāsaprot arī, ka politiskajai partijai ir ierobežotas iespējas pārbaudīt katru ziedotāju.


Cik ambiciozi ir Jūsu plāni nākamajiem pieciem darba gadiem EK? Kādus mērķus esat izvirzījusi savā jomā un kādu pienesumu vēlētos dot Komisijas darbam kopumā, ES attīstībai nākotnē?

Ziniet, pirmām kārtām es gribētu uzsvērt to, ko teica Barrozo kungs – viņš vēlas, lai šī komisija strādātu komandā. Es esmu bijusi basketboliste un mana galvenā pozīcija bija saspēles vadītāja, tātad, man faktiski nācās vērot, lai komandā saspēle notiktu tik precīzi, ka viss izdodas. Un arī Komisijā man patīk šis komandas princips, kas nozīmē, ka vispirms mums būs sarunas par šīs komisijas stratēģiju – ko šī Komisija tiešām vēlas izdarīt piecu gadu laikā, un balstoties uz šo projektu, katrs komisārs strādās tā, lai savā jomā šī stratēģija tiktu izpildīta. Tāpēc pašreiz pateikt, ka es gribu ko pārveidot, vai, ka tas, ko es gribu dot Eiropas Savienībā, visu cilvēku dzīvi izmainīs ļoti radikāli, to es pašreiz nevaru. Tad, kad mēs pārrunāsim galvenos mērķus Komisijai kopumā, tad mēs arī varēsim likt hierarhijas principā to, kādi tad mērķi ir izpildāmi katrā savienības jomā.

Protams, jāņem vērā, ka Lisabonas stratēģijā, kas ir pieņemta, ir noteikts, ka Eiropai desmit gadu laikā būtu jākļūst par vienu no visaugstāk konkurējošajiem tirgiem pasaulē. Tas ir ļoti ambiciozs plāns, jo te mēs runājam gan par Ameriku, gan par sacensību ar Ķīnu, Indiju, un tā tālāk. Šeit ir ļoti daudz ko darīt, lai to sasniegtu.


Lisabonas stratēģijā šo mērķu sasniegšanai ir nosprausts termiņš 2010.gads. Jūsuprāt, to ir iespējams sasniegt?

Ziniet, kā Barrozo kungs man arī teica – gribētu šoreiz pievienoties viņa vārdiem – varbūt būtu jāpārskata šie termiņi, jo tie tiešām ir bijuši pārāk ambiciozi, pārsteidzīgi. Katrā gadījumā es domāju, ka Komisija kopīgi lems par tālāko virzību.


Kāds ir Jūsu viedoklis par vienu konkrētu jautājumu – uzņēmumu ienākuma nodokļa harmonizāciju?

Jautājums sadalās divās daļās – nodokļu likmju harmonizācija un nodokļu bāzes harmonizācija. Pašreizējā EK strādā ar jautājumu par nodokļu bāzes harmonizāciju, kas līdz šim uzņēmējiem sagādā grūtības. Pagaidām kopīgs lēmums nav pieņemts. Dažādām valstīm ir dažādi viedokļi, bet noteikti ir jāanalizē, ko Eiropa grib panākt ar šo nodokļu bāzes harmonizāciju. Vai paaugstināt savu konkurētspēju kopumā, vai palīdzēt dažādām ES valstīm, kas ir dažādos attīstības līmeņos, ātrāk attīstīties, vai ar šo nodokļu likmju harmonizāciju panākt lielāku investīciju apjomu vienā vai otrā ES valstī? Šis jautājums arī vēl nav pilnībā izdiskutēts, tāpēc šobrīd atbildēt, ka, mēs visas likmes padarīsim vienādas, un arī nodokļu bāzes padarīsim vienādas, ir pāragri. Šajā jautājumā būs daudz diskusiju un dažādu viedokļu, sevišķi lielo valstu pārstāvjiem. Tāpēc viens no maniem pirmajiem darbiem, stājoties komisāra amatā, būs tikšanās ar visu valstu finanšu ministriem, kas arī pieņem lēmumus šajos jautājumos.

Vēl lielāka problēma, manuprāt, ir akcīzes nodoklis un akcizēto preču kustība ES ietvaros, arī tas, ka pašreiz tomēr mēs nevaram teikt, ka visas mūsu robežas ir drošas ES. Latvija arī ir viena no valstīm, kurai Komisija rādīja šos sarkanos karodziņus (brīdinājumus – red.) tieši saistībā ar muitas un nodokļu jomu.


Nesen Jūs intervijā NRA sacījāt, ka vēlētos panākt labāku ES lauksaimniecības politiku, jo daudzām pasaules valstīm ir noliedzoša attieksme pret subsidēto ES lauksaimniecību. Kāda būtu “laba” ES lauksaimniecības politikai?

Nu, par to jau mēs priekšvēlēšanu kampaņā runājām – ka ES ir jābūt vienādai attieksmei pret visiem tiem cilvēkiem, kas darbojas lauksaimniecības jomā, lai nebūtu atšķirības nedz subsīdijās, nedz kādos citos instrumentos, kas palīdz lauksaimniekiem izdzīvot.

Jā, pašreiz pasaules vairākumā valda doma par to, ka Eiropai būtu jāatsakās no subsidētās lauksaimniecības, jo līdz ar to tiek, jāsaka, it kā grauta konkurence lauksaimniecības produktu tirgū, un to pieprasa gan Dienvidamerika, gan Āfrika. Šie jautājumi, protams, ir jārisina globālos kontinenta līmeņos, un es domāju, ka šeit ES būs jāizcīna ne viena vien cīņa.

Vismaz skatoties no ES viedokļa, arī no vecāko valstu viedokļa, es domāju, ka ir jābūt vienādai politikai, attiecībā pret visiem tiem cilvēkiem, kas strādā lauksaimniecības jomā.


Tātad, simtprocentīgi tiešie maksājumi visiem zemniekiem 25 ES valstīs?

Es domāju, ka pašreizējā brīdī, reāli skatoties, to nevar panākt, jo ir apstiprināts budžets, bet runājot par nākošajiem budžetiem – noteikti, ņemot vērā arī, kādus mērķus grib sasniegt Komisija un vispār, ko grib sasniegt Eiropa nākošajos piecos vai desmit gados, tad noteikti par to būtu jādomā. Šādai attieksmei būtu jābūt – vienlīdzīgai starp dažādu valstu zemniekiem. Īstenībā (smejas), pret visiem.


Vienlīdzība nevis visiem pasaules zemniekiem, bet ES zemniekiem?

Galu galā, kāds būs debašu iznākums starp dažādu pasaules valstu pārstāvjiem un ES attiecībā par šīm subsīdijām, to mēs pašreiz nevaram paredzēt. Bet tas, ka ļoti daudzos starptautiskos forumos par to tiek runāts, jā. Es personīgi esmu piedalījusies starpparlamentu savienības forumos, kur tieši šie jautājumi tika apspriesti, pat ļoti asi uzstājās cilvēki no Dienvidamerikas un Āfrikas par pilnīgu subsīdiju atcelšanu ES.


Jūs to atbalstāt?

Es personīgi esmu uzstājusies, sakot, ka Latvija šādu viedokli nevar atbalstīt, ņemot vērā mūsu pieredzi 50 gados, kad lauksaimniecība tika pārstrukturizēta tā, ka cilvēki dažos gadījumos ir aizmirsuši saimniekot vai viņiem nav bijusi iespēja to darīt. Bez subsīdijām pašreiz mūsu cilvēki laukos nevarētu izdzīvot.


Kā Jūs vērtējat ES konstitūciju? Kādus plusus un kādus trūkumus tajā saskatāt?

Lielākais pluss, man liekas ir tas, ka… ir lielāka nozīme veltīta nacionālajiem parlamentiem un, neskatoties uz to, ka es pašreiz strādāšu Eiropas Komisijā, es domāju, ka nacionālo parlamentu lomu nedrīkstētu noniecināt. Tas ir ļoti liels pluss.

Īstenībā par jebkuru likumdošanas aktu vai dokumentu mēs varam par plusiem un mīnusiem runāt tad, kad šis dokuments stājas spēkā, jo to ieviešot dzīvē, mēs redzam tos plusus un mīnusus. Bet principā man liekas, ka līgums ir izstrādāts pārdomāti un arī mūsu pārstāvji ir darbojušies Konventā, kur ļoti ilgu laiku sprieda par Eiropas konstitūciju. Tā kā es domāju, ka katrs tur ir ielicis savu darba daļu, lai konstitūcija būtu pieņemama absolūti visiem ES pilsoņiem.


Vairākas ES valstis paziņojušas, ka rīkos par to referendumu. Vai tas būtu jārīko Latvijā?

Mums jau bija referendums par iestāšanos ES, līdz ar to Latvijas pilsoņi ir devuši uzticību ievēlētajiem priekšstāvjiem lemt par pievienošanos konstitūcijai. Tādēļ es domāju, ka referendums par konstitūciju nav nepieciešams, jo, arī – kādu jautājumu jūs uzstādīsiet cilvēkiem, par ko tad viņi balsos?!


Pati presē esat sevi nosaukusi par veselīgu eiroskeptiķi. Ar ko pēc Jūsu definīcijas veselīgs eiroskeptiķis atšķiras no veselīga eirooptimista?

Tas, ka priekšvēlēšanu kampaņā mēs kritiski lūkojāmies uz daudzām… nevis daudzām, bet faktiski uz lauksaimniecības politiku ES attiecībā pret jaunajām valstīm, man liekas, tas ir ļoti normāli - tas nav skeptiski, bet kritiski. Tas, ka Zemnieku Savienības deputāti un arī biedri pirms referenduma devās uz Latvijas laukiem runāja par to, ka vajadzētu piedalīties referendumā, jo tomēr Latvijai nav cita ceļa kā ES, tas liecina, ka ar skepsi šeit ir diezgan maz lietas; te ir vairāk kritiska nostāja par atsevišķiem jautājumiem. Kritiska nostāja, manuprāt, ir ļoti normāla, jo tad tu vari ar vēsu prātu izvērtēt dažādas lietas.


Priekšvēlēšanu reklāmās ZZS solīja atbalstīt Latvijas dalību ES uz “vienlīdzīgiem noteikumiem”. Šāda vienlīdzība netika panākta (ne lauksaimniecības jomā, ne attiecībā uz darba spēka pārvietošanos), bet kā saprotu, Jūs referendumā balsojāt par…

Par, protams (smejas), protams. Kā saka, pierādīt nevaram, jo tas notika aiz aizklātām durtiņām, bet referendumā piedalījos un tagad es varu teikt, ka balsoju par un arī aicināju savus kolēģus un vēlētājus balsot par.


Līdzšinējā Eiropas Komisija ir pieredzējusi, ka tās dalībnieki ieņem visai aktīvu lomu arī savu nacionālo valstu politikā. Vai arī Jūs plānojat saglabāt ciešas saites ar Latvijas politiku, piemēram, vai paliksiet ZZS līderes amatā?

Veselīgi domājot, to nevar savienot ar komisāra darbu, tāpēc es atkāpšos. Bet ar savu partiju es nezaudēšu sakarus, protams. Latvijā būs arī Eiropas Komisijas misija, ar ko man būs cieši jāstrādā. Atbraucot uz Latviju, es noteikti tikšos arī ar pilsoņiem, vēlētājiem, arī citām politiskajām partijām, ja kādam būs interese runāt par jautājumiem, kas skar EK darbu. Ciešus politiskus sakarus, protams, es nepazaudēšu, jo partijas biedrs es palikšu, bet es nevaru runāt par vadošu amatu ieņemšanu.


Vai plānojat atgriezties Latvijas politikā pēc darba Komisijā – varbūt kandidēsiet Saeimas vēlēšanās 2006.gadā vai uz prezidenta posteni?

Ziniet, ir jāizdara tik daudz darbu pašreiz, lai strādātu EK, lai pilnvērtīgi izpildītu šo amatu, tā kā domāt par tik tālu nākotni es nevaru. (smaida)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule