Kā apstrīdēt administratīvo aktu pašvaldībās? 13

Ātri un kompetenti pieņemti lēmumi – to iedzīvotāji sagaida no pašvaldībām, bet gadījumos, kad ar rezultātu nav apmierināti, var vērsties ne vien Administratīvajā tiesā, bet apstrīdēt lēmumu arī pašā pašvaldībā. Kādā tieši veidā šai apstrīdēšanai jānotiek – par to katrai pašvaldībai jāizlemj līdz 1.septembrim.

Iesaki citiem:

Personai ir tiesības apstrīdēt jebkuru iestādes izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kas aizskar indivīda tiesiskās intereses. Pirms vērsties tiesā, personai jābūt iespējai lēmumu apstrīdēt iestādes ietvaros. Latvijas pašvaldībām līdz šā gada 1.septembrim ir jāizstrādā kārtība[1], kādā indivīdi varēs apstrīdēt pašvaldības izdotos administratīvos aktus[2]. Šajā rakstā aplūkošu vairākus iespējamos risinājumus, izvērtējot to stiprās puses un trūkumus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātajā pašvaldības paraugnolikumā ir piedāvāts risinājums – izveidot Administratīvo aktu strīdu komisiju. Sākotnēji tika piedāvāts, ka šo komisiju vadītu domes priekšsēdētājs, tās sastāvā ietilptu izpilddirektors (administrācijas vadītājs), kādas nodaļas vadītājs, pašvaldību policijas priekšnieks un juridiskā dienesta pārstāvis. Priekšlikums nav slikts, tomēr uzskatu, ka šādā sastāvā komisijai nav lietderīgi darboties, jo prakse liecina, ka vienīgais faktiskais darītājs būs jurists un pārējo personu lietderības apsvērumi var gūt virsroku pār tiesiskajiem apsvērumiem. Pēdējā ministrijas piedāvātajā paraugnolikuma variantā komisijas sastāvs nav noteikts, tas atstāts katras pašvaldības ziņā. Kādas ir citas alternatīvas? Apstrīdējumus varētu izskatīt atsevišķas pašvaldības amatpersonas, iespējams veidot vairākām pašvaldībām kopīgu institūciju, vai arī koleģiālu institūciju iestādes ietvaros.

Lai izlemtu, kurš no variantiem ir veiksmīgāks, jāvērtē risinājumu lietderība un atbilstība Administratīvā procesa likumā noteiktajām prasībām. Apstrīdējumu izskatīšanai jānoris iestādes iekšienē, tai jābūt tiesiskai, caurspīdīgai, ātrai, izmaksās ekonomiskai, neatkarīgai un kompetentai (šajā gadījumā domātas spējas izdarīt pareizus lietderības apsvērumus). Izmaksās ekonomisku izskatīšanu nevar nodrošināt, jo apstrīdējumu izskatīšanai ir nepieciešami speciālisti ar augstu tehnisko un juridisko kvalifikāciju. Ja tādi netiek nodrošināti, tad apstrīdēšanas stadija zaudē jēgu, jo nevar novērst iestādes kļūdu un kavē personas tiesību īstenošanu.

Rakstā neaplūkošu situāciju pagastu padomēs, jo mazo pašvaldību problēmas visticamāk būs jārisina, pieaicinot juristus, tos uzklausot un tad pieņemot lēmumus.


Apstrīdēšanas institūcijas – viena amatpersona

Viens no variantiem ir uzticēt izskatīt apstrīdētos lēmumus vai faktisko rīcību vienai pašvaldības amatpersonai. Taču, ņemot vērā faktu, ka pašvaldībās pieņem lēmumus dažādās jomās, piemēram, būvniecība, sociālā palīdzība, palīdzība dzīvokļa jautājumos, īpašumtiesību uz zemi atjaunošana u.c., vienai personai būtu grūti orientēties visos šajos jautājumos un nepieciešamības gadījumā izvērtēt lietderības apsvērumus. Tāpat, gadījumos, kad persona saslimst vai aiziet ikgadējā atvaļinājumā, apstrīdējumu izskatīšana apstājas. Kaut arī šajā variantā ir skaidrs atbildības sadalījums, kompetences līmenis, pastāv ātras izskatīšanas priekšnosacījumi, tomēr nav lietderīgi vienai personai uzticēt izskatīt apstrīdējumus. Šo variantu var piemērot, ja iestādē nosaka vairākas personas, kuras izskata apstrīdējumus, nosakot katrai no šīm amatpersonām konkrētu atbildības jomu.


Apvienotā apstrīdēšanas institūcija

Vienas kompetentas apstrīdēšanas institūcijas izveidošana vairākām pašvaldībām kopā būtu risinājums tiesiskuma nodrošināšanai pašvaldībās, kuru tehniskā un juridiskā kompetence ir nepietiekoša. Priekšrocības šādam veidojumam ir resursu koncentrācija, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu apstrīdējumu izskatīšanu pašvaldībām ar radniecīgām funkcijām un pilnvarām. Šādu institūciju varētu izveidot pie rajona pilsētu domēm, nevis rajona padomēm. Tam pamatā ir divi apsvērumi. Pirmkārt, pilsētu pašvaldībām ir vairāk funkciju, līdz ar to dienestiem ir plašāka pieredze. Otrkārt, parasti šo dienestu darbiniekiem ir augstāks kompetences līmenis.
Tomēr šādai sistēmai ir arī trūkumi, kuru ir vairāk nekā ieguvumu:

Palielināsies tehnisko un juridiskā dienesta vai tā atsevišķu darbinieku noslogotība, kas traucēs pašvaldības ikdienas darbam un mazinās tās administratīvo kapacitāti;
Radīsies neskaidrības, kuras pilsētas budžets atbild par zaudējumiem, ko radījis gala administratīvais akts, it sevišķi gadījumos, kad tam nebūs piekritusi pašvaldība, kura izdevusi apstrīdēto administratīvo aktu;
Grūti būs izvērtēt lietderības apsvērumus. Katrā administratīvajā teritorijā var būt cita sociālekonomiskā situācija, citas paražas;
Apstrīdējuma izskatīšana būtu dārga un ilga, jo gan iedzīvotāju, gan amatpersonu uzklausīšana un iepazīšanās ar lietas materiāliem būtu jāveic citā administratīvajā teritorijā;
Tiesiski neskaidra ir šīs institūcijas juridiskais statuss, pakļautība, finansēšana, atbildības sadale.

Speciāla institūcija

Vispieņemamākais risinājums būtu izveidot atsevišķu institūciju iestādes ietvaros, kas izvērtēs administrācijas darbības tiesiskumu. Uzskatu, ka šādai institūcijai jābūt pakļautai domei. Apstrīdēšanas institūciju var izveidot kā patstāvīgi darbojošos domes struktūrvienību vai kā ad hoc institūciju, kas sanāk uz konkrēta jautājuma izskatīšanu. Mazākās pašvaldībās institūcijai visdrīzāk būtu jāsanāk tikai uz apstrīdējuma izskatīšanas brīdi un tā būtu jāveido katru reizi no citiem administrācijas darbiniekiem, lai apstrīdējumu neskatītu tās pašas personas, kuru lēmums tiek apstrīdēts. Lielākās pašvaldībās labāks risinājums ir patstāvīgas institūcijas izveide, jo nepieciešams veikt apstrīdējumu uzskaiti un analīzi. Ja administrācija darbojas tiesiski un lietderīgi, tad šādai institūcijai nebūtu liela noslodze un tā varētu veikt metodisko darbu - veidot īsākus un caurspīdīgākus komunikācijas ceļus, rakstot instrukcijas darbiniekiem administratīvā procesa piemērošanā.

Dome

Ja neviens no piedāvātajiem variantiem nešķiet apmierinošs, tad atliek apstrīdējumu izskatīšanu atstāt domes kompetencē. Apstrīdējuma administratīvais akts tiks sagatavots vispārējā kārtībā, saņemot pašvaldības jurista atzinumu, izskatot to Finanšu komitejā un tad virzot uz balsojumu domē. Trūkumi šai izskatīšanas kārtībai ir dažādas izskatīšanas institūcijas, ilga izskatīšana un atbildības dekoncentrācija. Turklāt jāņem vērā, ka domes lemšanas pamatā ir politiski motīvi.

Veidojot apstrīdējumu izskatīšanas institūciju, jāatceras, ka administratīvo aktu izdevēji materiāli atbild par savas darbības tiesiskumu. Lai gan pašlaik vēl nav prakses zaudējumu piedziņai no amatpersonām un vēl nav skaidrs, cik sarežģīts būs amatpersonas vainas pierādīšanas process, atbildības decentralizācija var būt labs apsvērums, lai apstrīdējumu izskatīšanu uzticētu no administrācijas darbiniekiem izveidotai institūcijai.



Nobeigumā jāatzīst, ka iespēja pašā pašvaldībā apstrīdēt administratīvo aktu vai pašvaldības faktisko rīcību ir nepieciešama un noteikti darbosies efektīvi. Šādai kārtībai ir vairāki plusi:

- Iestāde var ātri konstatēt savu kļūdu un laicīgi to novērst. Ja to izdara tiesa, tad parasti jau ir paspēts pieņemt vairākus pēc kļūdaina šablona taisītus administratīvos aktus.

- Pašvaldības darbinieki izglītojas, jo sākotnējā administratīvā akta izdevējs var turpmākajā darbā ņemt vērā argumentus, kas ir izskanējuši apstrīdējuma izskatīšanas procesā.

- Tiek atslogota Administratīvā tiesa.

- Iedzīvotājs ātrāk saņem galarezultātu un kopumā tiek labāk īstenotas viņa intereses, lai pašvaldība ātri un kompetenti izskata viņu interesējošos jautājumus.
____________________________

[1] To nosaka 2005.gada 17.februārī Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, konkrēti 24.panta otrās daļas 7.punktā pašvaldībām ir uzlikts pienākums līdz 2005.gada 1.septembrim izstrādāt savu nolikumu, kurā noteikt arī nolikumā noteikt pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtību.

[2] Nav tiešas prasības deleģēt izskatīt apstrīdējumus kādai institūcijai. Tas secināms no apstrīdēšanas procedūras prasībām.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

EdgarsP 01.08.2005 20:20
PAr butibu... ZZS lieta ir ZZS lieta.. par to vairak nekomentesu. Senats malziet apradija Adm.agp. un noteica secinajumus par iestades kompetenci, ka ne visam jabut noteiktam ta, ka to gribeju apgabaltiesa, atsaucoties uz vaciesiem.

BET par parejo.. godigi sakot, nesapratu problemu. No valsts parvaldes neko neesmu dzirdejis par so problemu. Cik pasam nacies stradat pie jauniem n.a., normas par ieksejiem n.a. un tajos noteiktu kartibu kaut ko apstridet ir retas, pat mulkigas (piemeram, Disc.sodu likumprojekts ieredniem). Tas nekadas problemas nerada. Noteikt likuma apstridesanas kartibu ir loti vienkarsi un vairak par 2 teikumiem neprasas. Nekadu sarezgijumu tur nav. Toties problemas rada parvaldes iestazu (parasti pasvaldibu) meginajumi kaut ko papildus likt apstridet. Taa ari visa problemas sals - vienkarsi. Saregijums ir meginajums atkapties no vienkarsam patiesibam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


navmiera 31.07.2005 10:30
EdgarP, ja tādā stilā (ja ir runa par izteiksmes stilu) būtu rakstīts spriedumos, tad tas izskatītos kā lemšana pēc paša izpratnes un sirdsapziņas :) ... Drīzāk baidos, ka tas ir vienkāršots atstāsts par Dravnieka lekciju; nešaubos, ka valsts pārvaldes uzbūves jomā viņš kopā ar Levitu ir lielākās autoritātes.

Bet, ja atkāpjamies no personālijām, kā ir ar būtību?

Priecātos par atbildi :)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


EdgarsP 30.07.2005 21:30
navmiera..

tema ir interesanta, bet ludzu neraksti tekstus ka pierasts... adm.tiesas spriedumu stila:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

navmiera 30.07.2005 10:56
Domājot par iestāžu kompetences (tai skaitā apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanas kompetences) ietveršanu likumos, t.i., ārējos n.a., nevajag atstāt nenovērtētu arī Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu par KNAB kompetenci (nudien neatceros, kura partija bija pieteicējs un kāds ir sprieduma numurs, varbūt tā bija ZZS). Senāts konstatēja, ka: personai ex lege ir pienākums kaut ko darīt; KNAB ir vispārīgā kompetence šajā jomā; secinājums: nevajadzēja īpaši likumā pateikt, ka KNAB ir kompetents uzlikt šo īpašo pienākumu personai.

Ja mēs prasām kompetenci, tai skaitā apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanas kompetenci noteikt ārējos normatīvajos aktos, tas ir ĻOTI bremzējoši un var padarīt neefektīvu materiālo tiesību un pienākumu realizēšanu valsts pārvaldē pret personām (a.a. izdošanu). Respektīvi: likumdevējam un izpildvarai (tai skaitā tās atsevišķām iestādēm) tiek uzlikts pienākums paralēli materiālajām tiesībām taisīt "spoguļregulējumu", kurā būtu atbilstošs kompetences sadalījums. Mainot tiesību normas, kuras uzliek kaut ko par pienākumu cilvēkam darīt vai piešķir tiesības, uzreiz jāmeklē, kurai iestādei kaut kas no kompetences jāpaņem vai jāpieliek. Savādāk, piemēram, iestāde vēl iedomāsies, ka tai vēl arvien ir iepriekšējā kompetence izdot noteikta veida a.a., bet negribēs izdot kaut kādus aa. tādēļ, ka tas vēl nav ietverts ārējā n.a. Tas nozīmē ārkārtīgi neefektīvu valsts pārvaldes organizēšanu (jo īpaši, ja vajag pārkārtot struktūru), daudz kļūdu, daudz lieku strīdu pa tiesām.

Tas, kas ir būtiski, ir, lai tikai un vienīgi ārējās tiesību normās būtu pateikts, kādi personai ir pienākumi vai tiesības attiecībās ar valsti (un attiecīgi valstij tiesības un pienākumi pret personu) - likuma atrunas princips. Vai pastāv kāda no demokrātiskas iekārtas izrietoša nepieciešamība ārējos normatīvajos aktos vienmēr un visos gadījumos reglamentēt kompetenci, tai skaitā apstrīdēšanas kārtību?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

navmiera 30.07.2005 10:44
Edgaram P.

Man ļoti patīk šī tēma!

SKA-265, labi zinu šo lēmumu. Bet es šo lēmumu lasītu drusku uzmanīgāk, no viena izrauta teikuma nevajadzētu izdarīt kateogoriskus secinājumus.

Paskatīsimies izejas punktus: būvniecības n.a. ir noteikts, ka aa. jāapstrīd "pašvaldībā" (tas nav tieši par PAU, par ko bija strīds lietā, bet būtu neloģiski pieņemt, ka vienu būvvaldes lēmumu apstrīdētu savādāk kā citu). Ārējā n.a. arī teikts, ka pašvaldības atteikumu var pārsūdzēt tiesā (kā jau teicu, tas nav tieši par PAU, bet par cita veida lēmumiem).

No manis pieminētā Satversmes 58.panta un Satversmē ietvertā varas dalīšanas principa izriet, ka likumdevēja griba ir saistoša izpildvarai. Tas nozīmē: ja likumdevējs kādā ārējā n.a. ir kaut ko pateicis par apstrīdēšanas kārtību, tad tā ir jāievēro. Tas ir izņēmums no citādi tīri izpildvaras kompetences pašai veidot savu struktūru un savu apstrīdēšanas kārtību. Tai skaitā, izpildvarai jāievēro arī APL normas par apstrīdēšanu, no kurām, kopā ņemtām, ir redzams, ka APL (vispārīgs ārējs administratīvo procesu regulējošs n.a.) neparedz vairāk kā vienu apstrīdēšanu. Tātad, ar APL kā likumu likumdevējs vispārīgi pateicis, ka nevar veidot kaut kādas garas apstrīdēšanas ķēdes. Ja vien likumā nav noteikts citādi, protams, jo tad tas būs speciālais likums par administratīvo procesu kaut kādā iestādē. Piemēram, VID apstrīdēšanas kārtība, kas ir noteikta likumā un kā "speciālā" likumdevēja griba ir jāievēro iepretim APL.

Tagad atkal par būvniecību. Likums (Būvniecības likums + vispārīgie būvnoteikumi) neparedz vairāk kā vienu apstrīdēšanu, vēl vairāk, ir tieši pateikts, ka pēc apstrīdēšanas "pašvaldībā" ir jāpārsūdz tiesā. Tas nozīmē, ka pašvaldība var noteikt, kura būs apstrīdēšanas iestāde, bet tā nevar prasīt vairāk kā vienu apstrīdēšanu. Tas ir pilnībā atbilstoši SKA-265.

Rīgas domes iekšējos nolikumos apstrīdēšanas process, vismaz kā man likās tos lasot, ir aprakstīts pa pakāpēm: kādas konkrētas iestādes izdotu aa. var apstrīdēt augstākā iestādē. Citā punktā rakstīts, ka konkrētās augstākās iestādes aa. var apstrīdēt citā augstākā iestādē. Atkarībā no tā, kas tā ir par jomu, tāda ķēde var turpināties vairākus stāvus uz augšu. Bet: vai ar to ir noteikts, ka viens zemākas iestādes izdots aa. būtu jāapstrīd pa visu padotība ķēdi līdz pašai augšai? Varbūt ar to ir vienkārši iezīmēta padotības ķēde, bet nepieciešamība ar katru aa. to visā pilnībā iziet ir tikai pašu iestāžu un tiesas piedomāta?...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

EdgarsP 29.07.2005 20:46
precizeju to, ka minetais AT nolemums ir lemums (rajona tiesa nepienema izksatisanai pieteikumu, aizbildinoties ar to, ka jaiziet arpustiesas izskat.kartiba, resp., jasniedz sudziba vel iestade), nevis spriedums. Strids lieta bija par to, ka RD bija noteikta vel papildus instance starp akta sakotneju izdeveju un Domi. Tatad 3 pakapes. Piemeram, VID ir 3 pak. likuma noteikta parsudzibas sistema. Senats noteica, ka sadu pienakumu Att.depart. noteicis iekseja akta, kas nav pielaujams. Tam dota plasa interpretacija. TOMER Adm.apgabaltiesa cita lietaa ir lemusi pavisam citadi. Lai gan tas nebija lemumu ratio decidendi, apgabaltiesa teica, ka var iekseja akta noteikt papildus parsudzibu. Tomer Senats ir augstaka instance un likums ir likums - tur runa par likumaa noteikto arp.t. izskat. kartibu. Ta aizsarga personu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

EdgarsP 29.07.2005 20:40
ipasi nav miera...

Iesaku izlasit no pasu APL.. tur teikts, "likuma noteikto arpustiesas izksat.kartibu".

Skatit ipasi kaut ko vel papildus, jo APL ir rakstitas normas, bet prakse tas ir pavisam citadas. Vislabak - AT Adm.dep. spr. ja nemaldos, SKA-268 (bet varu no galvas nepateikt). Dalibnieki Namsaimnieks R pret Rigas domi. Plasi izvertsa tema par to, ka nevar noteikt apstridesanu iekseja akta. Referejosais tiesnesis lieta - J. Briede.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


navmiera 29.07.2005 19:26
Īpaši Edgaram P.

No kurām tiesību normām var izsecināt, ka pašvaldības iestāžu kompetence un apstrīdēšanas kārtība nevar būt noteikta iekšējā normatīvajā aktā? Tas drusciņ neatbilst Satversmes 58.panta garam, kas ietverts arī VPIekL.

APL saka, ka ar iekšēju normatīvo aktu nevar pamatot a.a. Tas nozīmē, ka nevis ar iekšēju, bet tikai un vienīgi ar ārēju normatīvo aktu, ir jāpamato tā tiesība vai tas pienākums, kas ir ar a.a. noteikts indivīdam. TĀ IR LIKUMA ATRUNAS PRINCIPA BŪTĪBA. Savukārt valsts pārvaldes (tai skaitā pašvaldības) institucionālā organizācija nebūt nav obligāti pamatojama ar ārēju normatīvo aktu. Un tas ir loģiski. Valsts pārvalde pati veido savu struktūru atbilstoši dzīves vajadzībām (mazā pašvaldībā būvvaldes lēmumus vienmēr apstrīdēs domē [turklāt, ja tā būs kopīga būvvalde - tad SAVĀ domē], bet lielā pašvaldībā būvniecības un tamlīdzīgu jautājumu "aptveršanai" var būt izveidots vēl atsevišķs veidojums, piemēram, Pilsētas attīstības departaments Rīgā).

Sistēma tāda pati kā ar parastu civiltiesisku pilnvarojumu: pārvaldes kompetence (pilnvaras rīkoties ar valsts varu) tiek piešķirta tik, cik nu tā no augšas tiek piešķirta. Katrs indivīds vienmēr var prasīt, lai iestāde vai amatpersona apliecina savu kompetencei (ja nu rodas šaubas, ka iestāde vai amatpersona blefo, ka tā ir pilnvarota kādu a.a. izdot). Savukārt tiesai ex officio būtu pienākums pārbaudīt, vai konkrētā iestāde/amatpersona ir pilnvarota izdot konkrēta veida a.a.

Varbūt varat pateikt, kuros tieši Senāta Administratīvo lietu departametna spriedumos/lēmumos Jūs to atradāt, ka kompetences pamatošanai vajag ārējo n.a.?

Kaut gan, pēdējie likuma "Par pašvaldībām" grozījumi laikam attiecībā uz pašvaldībām paredz, ka nolikumiem jābūt ārējiem n.a. Tas drusciņ neiet kopā ar VPIekL; varbūt tā ir drusku pārprasta un pārspīlēta APL likuma atrunas principa izpratne.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


navmiera 29.07.2005 19:12
Vēl.

Administratīvo aktu izdošana parastā gadījumā NAV pašvaldības ievēlētās politiskās lēmējinstitūcijas kompetence (dome, padome). Domei būtu jāizlemj jautājumi, kam prasās politiska pieeja.

Tas nenozīmē, kā raksta autors, ka jautājums, kuru nodod domei, uzreiz ir politisks. Nē, domei, neatkarīgi no tā, kādu lēmumu tā pieņem, ir jāvadās pēc likumiem. Tas nozīmē: ja domei tiktu nodota a.a. apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšana, tad tai jāvadās nevis pēc revolucionārās sirdsapziņas vai lēmums jāpieņem uz nervu pamata, bet jāizmanto labā izdevība pirms tiesas procesa sākuma pārbaudīt, vai pašvaldības izpildvaras izdotais a.a. ir atbilstošs tiesību normām. Vai pašvaldība labāk gribētu, lai pašu domes vietā a.a. tiesiskumu pārbauda kopā ar citām pašvaldībām veidota iestāde? (Zināmā mērā varbūt jā, jo vairākas galvas kopā gudrākas, bet nevajag aizmirst, ka tās vairākās galvas būs ar izlemšanas tiesībām, pašai pašvaldībai zaudējot iespēju savu a.a. pirms tiesas pašai pārbaudīt.)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


navmiera 29.07.2005 19:05
MHM! Šeit ir tik daudz jaunu domu, ka visu pat grūti nokomentēt! Tomēr dažas piezīmes uz lapas malām atļaušos.

Visa pamatu pamats: apstrīdēšana ir iespēja iestādei labot savu kļūdu, pirms indivīds - administratīvā akta adresāts vēršas tiesā. Tas ir ātrāks un lētāks process, un tā tas arī skaidrots, piemēram, Jautrītes Briedes rakstā par apstrīdēšanu (st-citu, ar to vajadzētu sākt visiem pētniekiem). Tas nozīmē, ka nekāds ļaunums nav no tā, ka a.a. vēlreiz izskata tā pati institūcija. Tā pati iestāde, kas ir pieņēmusi a.a., arī var kļūdīties, un, ja persona ir šo kļūdu pamanījusi, kāpēc gan to pašiem nepārskatīt, pirms iziet strīds pa tiesu? Vienīgi, mūsu APL tas īsti nav iemiesots. Tā pati institūcija kaut kādā paplašinātā lēmēju sastāvā - kādēļ gan ne?

Pilnīgi garām ir doma par vairāku pašvaldību kopīgu institūtu. Kopīgās pašvaldību iestādes vēl ir kā ar zobu sāpēm pieciešamas, ja tā ir pamatfunkciju veikšana, kam nav naudas katrai atsevišķai pašvaldībai, piemēram, kopīgas būvvaldes. (St-citu, kopīgu iestāžu veidošanas nepieciešamība pavisam noteikti norāda, ka pašvaldības mums ir par mazām, teritoriālā reforma ir jāturpina apvienošanas virzienā.) Atgriezīsimies pie tā, ka apstrīdēšana ir iespēja labot pašvaldībai savu kļūdu. Vairāku pašvaldību kopīga (visos jautājumos - !!!??? - kompetenta) iestāde - tad sanāk, ka citas pašvaldības (vairākums attiecībā pret to vienu "apstrīdēto") pēc saviem ieskatiem domās, vai tā viena ir pieņēmusi pareizu a.a. un kādu a.a. laist uz tiesu. Tas ir ne tikai neatbilstoši apstrīdēšanas jēgai, bet varētu teikt, ka pat amorāli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

EdgarsP 26.07.2005 23:36
Raitim...

Pasvaldiba var atcelt pati pec savas iniciativas jebkuru prettiesisku nelabveligu adm.aktu. To paredz APL. Par parejiem... sk APL ap 85.p. un tuvakajiem pantiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

EdgarsP 26.07.2005 23:34
Problema ir nopietna. Pasvaldiba ir japstav augstakai iestadei, kas izksata parsudzetos a.aktsu vai fatk.ricibu.

Problemas: 1) parsudzibas pienakumu nevar noteikt iekseja normativa akta. Tada ir AT Senata prakse. 2) kad pasvaldibas veido kopigu iestadi.. kura ir augstaka iestade.. rajona padome, kada no veidotajam pasvaldibam? turklat parsudziba noteikta isstades nolikuma - ieksja akta, kas ir preteji APL teiktajam.. likuma noteikta arpustiesas izsk.kartiba. Ja to neiziet, tiesa nav ko meklet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Raitis 26.07.2005 20:01
1. "Apstrīdējums" - līdz šim nedzirdēts jēdziens, savdabīga novitāte.2. Dome izdod AA un pašas domes institucionāls (koleģiāls) veidojums pieņem lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu? Neizskatās labi. Šiem veidojumiem jāpiešķir tiesības arī pēc savas iniciatīvas, negaidot privātpersonas sūdzību, atcelt prettiesisku administratīvo aktu. Runājot vienkārši - visi vēži vienā katlā ķers paši savas astes. Ministrijai varbūt patiks, - mazāk darba un atbildības. 3. Kā plānots rīkoties pēc pašvaldību un administratīvi teritoriālās reformas beigām? RAPLM paraugnolikums, iespējams, to paredz.4. Kurš (kas) būs "augstāka iestāde" pašvaldībās, kas izskatīs privātpersonu sūdzības saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu?5. Raksts labs, jo mudina uz produktīvu diskusiju, kā redzams no iepriekš formulētajiem neprofesionāļa (pašvaldību lietās) jautājumiem.

Citi autora darbi