Jūrmalas pilsētas tiesa 2006. gada 25. aprīļa SPRIEDUMS, Imanta Kozlovska prasībā pret Leopoldu Ozoliņu par goda un cieņas aizskaršanu un diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata 3

Spriedums lietā, kas skar diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata. Diskriminācija nav atzīta. Spriedums nav stājies likumīgā spēkā, jo ir pārsūdzēts.

Iesaki citiem:

SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2006. gada 25. aprīlis
Jūrmalas pilsētas tiesa

Tiesnese D. Danberga
Sekretāre L. Markūne
Piedaloties prasītāja Imanta Kozlovska pārstāvei A. Grišānei un atbildētājam Leopoldam Ozoliņam.

2006. gada 25. aprīlī atklātā tiesas sēdē tiesas telpās Tirgoņu ielā Nr. 21 izskatīja Imanta Kozlovska prasību pret Leopoldu Ozoliņu par atlīdzības Ls 100, - apmērā un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa

nodibināja:


2005. gada 23. decembrī Imants Kozlovskis iesniedza tiesā prasību pret Leopoldu Ozoliņu par atlīdzības piedziņu Ls 100, - apmērā, norādot, ka 2005. gada 19. jūlijā interneta portālā „Apollo” publicēts Leopolda Ozoliņa paziņojums presei, kura saturs aizvaino prasītāju.

Tiesas sēdē prasītājs Imants Kozlovskis pilnvaroja viņa vārdā procesā runāt Aigu Grišāni.

Tiesas sēdē pārstāvja pārstāve A. Grišāne prasību uzturēja norādot, ka atbildētājs ir paudis savu viedokli, bet šis viedoklis ir aizskāris prasītāja godu un cieņu, jo prasītājs darbojas kā homoseksuālistu aizstāvis un pats sevi ir pozicionējis kā homoseksuāli orientētu cilvēku, ka pasaulē homoseksuālisms netiek uzskatīts kā slimība, ka atbildētāja viedoklis ir izteikts rupjā formā, kas pazemo citādi orientēto cilvēku godu un cieņu.

Tiesas sēdē atbildētājs prasību neatzina, norādot, ka nekādā mērā nav aizvainojis prasītāju, jo gribējis vērst sabiedrības uzmanību uz homoseksuālu problēmu, ka homoseksuāļu dzīvesveids nav tikumīgs, jo ir vērsts uz savu ego, pasludinot sevi pārāku un noniecinot citu attiecības, ka paziņojums ir atbildētāja viedoklis un ietērpts sulīgos izteicienos, ka cilvēku apsaukāt nedrīkst, bet izdarības katrs var vērtēt pēc savas izpratnes.

Tiesas sēdē liecinieks Jānis Strazdiņš liecināja, ka L. Ozoliņa kungs bijis sašutis par 2005. gadā organizēto homoseksuāļu gājienu un savā paziņojumā izmantoja ļoti precīzus, sulīgus vārdus, ka sabiedrībai nenes labumu minētā orientācija, ka Latvijā netiek pārkāptas geju tiesības, bet katram cilvēkam ir tiesības izteikt savas domas.
Tiesas sēdē liecinieks Zigurds Strīķis liecināja, ka pašlaik noris īpaši apzināta homoseksuāļu darbība, kas apdraud Latvijas sabiedrību, ka homoseksuāļi grib ar vien vairāk piesaistīt sev cilvēkus, ka sabiedrību jāglābj no šī posta, ka L. Ozoliņš ir drosmīgi izteicis savu viedokli.

Tiesas sēdē liecinieks Māris Bērziņš liecināja, ka perversija izkropļo cilvēku, ka Juristu biedrība respektē ģimeniskas vērtības, ka katrs var izteikt savas domas, ka prasībai trūkst juridiska pamatojuma.

Tiesas sēdē lieciniece Irēna Saprovska liecināja, ka L. Ozoliņš objektīvi aizstāv mūsu sabiedrību, ka homoseksuāļi ir neredzamā armija, kas sagrauj mūsu tautas tikumu
Tiesas sēdē lieciniece Liene Apine liecināja, ka paziņojumu nevar uzskatīt par goda un cieņas aizskārumu, jo tiek runāts par darbību, ar kuru prasītājs lepojas, ka ir izdota grāmata, kurā ir tādi paši izteicieni, ka tie netiek uzskatīti par rupjiem.

Tiesas sēdē liecinieks Jānis Silis liecināja, ka L. Ozoliņa izteikumi ir dabiska reakcija uz pretdabiskām lietām, ka paziņojums nav izteikts par personām, bet gan par izdarībām, ka paziņojumā esošie apzīmējumi ir trāpīgi, ka homoseksuālisms ir nervu un smadzeņu īpatnības, kas ir vērtējamas negatīvi.

Noklausoties pušu paskaidrojumus, kā arī novērtējot liecinieku liecību saturu un lietā esošos materiālus, tiesa atrod, ka prasība nav pamatota, nav pierādīta un ir noraidāma.

Prasītājs cēlis prasību par atlīdzības Ls 100, - apmērā piedziņu par personas goda un cieņas aizskarošo ziņu publicēšanu, pamatojot savu prasību ar Civillikuma 2352a. Pantu. Pamatojoties uz Grozījumiem Civillikumā, minētā panta saturs atbilst 2352.1 pantam, kas ir spēkā uz lietas izskatīšanas brīdi.

Starp pusēm nav strīda par to, ka 2005. gada 19. jūlijā, portālā „Apollo”, publicēts Leopolda Ozoliņa paziņojums presei, kurš sastāv no sekojošiem izteikumiem: 1. „homoseksuālistu aktivitātes ... ir uzskatāmas par deģenerātu lepošanos ar savām perversajām apziņām.” 2. „ ... esam pārāk iecietīgi un pat noziedzīgi bezdarbīgi pret perversiju kulta strauju izplatīšanos.”, 3. „ ... pederastus ne tikai savās guļamistabās uzurķēt vienam otra pakaļu, bet arī nekaunīgi un atklāti uzbāzties ar sava perversā dzīvesveida propagandu.”, 4. „ ... latviešu folklorā šādus cilvēkus sauc par dirsā paisējiem, tādejādi radot pretīgumu un neatstājot nekādas ilūzijas par šīs nodarbes prettiesiskumu.”, 5. „ ... lai kā mēs viņus sauktu – par mēslu kulstītājiem, taisnās zarnas operatoriem ...”, 6. „ ... homoseksualitāte ir ļoti smaga garīga kroplība ...”, 7. „ ... tā veicina arī pedofilijas noziegumus un nāvējošās slimības HIV un C hepatīta izplatību ...”, 8. „ ... turpināsies ņirgāties par normāliem cilvēkiem ... saudzēt un pat atbalstīt mēslu kulstītājus ...”, 9. „ ... sabiedrības apziņu deģenerējoša un cilvēku veselību kropļojoša dzīvesveida ...”.

Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver sevī tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus, kā arī Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta, kur noteikts, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus.

Latvijas Republikā ierobežojumus vārda brīvībai ar leģitīmu mērķi nosaka Civillikuma 2352.1 panta noteikumi, kas reglamentē nepublicējamas informācijas aizlieguma kritērijus.

Starp pusēm nav strīda par to, ka atbildētājs 2005. gada 19. jūlija paziņojumā, kas publicēts „Apollo” portālā, izteicis viedokli.

Tomēr, ceļot prasību par atlīdzības Ls 100, - apmērā piedziņu, prasītājs pamatojās uz Civillikuma 2352.1 pantu, kura saturs regulē civiltiesiskās attiecības, kas izriet no goda un cieņas aizskārumiem personai, gadījumos, ja tiek izplatītas godu un cieņu aizskarošas ziņas. Minētā panta trešā daļa goda un cieņas aizskārumā paredz arī materiālo atlīdzību /mantisko kompensāciju/. Tas, ka Civillikuma 2352.1 panta trešās daļas noteikumi paredz atlīdzību /mantisko kompensāciju/ par goda un cieņas aizskārumu sakarā ar ziņu izplatīšanu, izriet arī no Latvijas Republikas Augstākās tiesas Plēnuma lēmuma Nr. 9 „Par tiesu praksi lietās par personas goda un cieņu aizskarošo ziņu atsaukšanu” 7. punkta, no kura saprotams, ka 2352.1 pantā paredzētās atlīdzības iespējamie kritēriji ir nepatiesu, godu un cieņu aizskarošo ziņu izplatīšana.

Tiesa uzskata, ka nav pamata identificēt „ziņu” ar jēdzienu „viedoklis”, jo tie ir vērtējami dažādi: „ziņa” ir pakļaujama patiesības pārbaudei un tās pastāvēšanu var pārbaudīt, bet „viedoklis” nav pakļaujams patiesības pārbaudei un nav pierādāms.
Bez tam, Civillikuma 2352.1 pants, kā materiālo tiesību norma, aizsargā konkrētu personu no goda un cieņas aizskārumiem, kas izteikti tieši konkrētajai personai. Civilprocesa likuma 1. pantā noteikts, ka katrai fiziskai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību. No lietā esošā paziņojuma /lietas lpp. 8/ redzams, ka prasītāja uzvārds tajā nav minēts un atbildētājs nav izteicis viedokli tieši par prasītāju, bet tikai par homoseksuāli orientētiem cilvēkiem vispār. Tiesas sēdē prasītāja pārstāve norādīja, ka prasītāja gods un cieņa ir aizskarti, jo prasītājs sevi ir pozicionējis kā homoseksuāli orientētu cilvēku. Tiesa uzskata, ka minētais arguments nav pamats uzskatīt, ka paziņojumā izteiktais viedoklis būtu mazinājis konkrēti prasītāja godu un cieņu.

Apsverot prasību daļā par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa vadījās no Civilprocesa likuma 41. panta noteikumiem, kur noteikts, ka tiesas izdevumi piedzenami pusei, kuras labā taisīts spriedums. Ņemot vērā, ka prasītāja prasība noraidīta, tiesai nav pamata piedzīt tiesas izdevumus prasītāja labā no atbildētāja.

Vadoties no minētā un pamatojoties no Civilprocesa 1., 8., 41., 97., 190. pantiem, Civillikuma 2352.1 pantu, Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantu, tiesa

nosprieda:

Noraidīt Imanta Kozlovska prasību pret Leopoldu Ozoliņu par atlīdzības Ls 100, - apmērā un tiesas izdevumu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību pilsētas tiesā.


Tiesnese D. Danberga

NORAKSTS PAREIZS

Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnese D. Danberga

2006. gada 8. maijā

NORAKSTS
Lietas Nr. C 17043006
Lietvedības Nr. C – 0430 – 06/3

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (3) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Oļģerts 26.05.2007 13:04
Prieks, ka Latvijā vēl ir kāda politnekorekta tiesa!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 01.03.2007 14:32
Pats L. Ozoliņa paziņojums atrodams te.

Saistītie raksti
Citi autora darbi