Raksts

Jelgava: vai gaisma tuneļa galā?


Datums:
20. aprīlis, 2004


Autori

Edgars Sauka


Foto: A. Jansons © AFI

Tikai pirms dažām nedēļām Jelgavā tika nodibināta Mazākumtautību kultūras biedrību asociācija. Lielā mērā jelgavniekus uz to mudinājusi līdzīgas asociācijas gandrīz piecu gadu darba pieredze Ventspilī, kas sava darba atbalstam saņēmusi arī nopietnu valsts finansiālu palīdzību. Uz to un arī uz citu jautājumu kopīgu risinājumu tagad cer arī jelgavnieki. Ar Ritu Vectirāni, Haraldu Didžus, Olgu Čaikinu, Raisu Kozačenko, Albīnu Usačovu, Regīnu Ļuļaku un Aļģimantu Burbu sarunājas Edgars Sauka, Zemgales Ziņas.

Virspusēji palūkojoties, šķiet, ka Jelgavā mazākumtautību pārstāvjiem lielu problēmu nav. Ja nav darba, tā nav ne latviešiem, ne krieviem, ne poļiem vai lietuviešiem. Turklāt Jelgava ir viena no pilsētām, kur dzīvo viena no lielākajām čigānu jeb romu tautības kopienām Latvijā – aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Daudzus gadus čigāniem Jelgavā, un ne tikai šeit, lielu uzmanību neviens nepievērsa. Ja nu vienīgi, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, «makšķerēt» vēlētāju balsis ieradās te vienas, te otras partijas pārstāvji. Tomēr vēlēšanas aiziet, bet čigānu problēmas paliek nerisinātas.

Tikai pirms dažām nedēļām Jelgavā tika nodibināta Mazākumtautību kultūras biedrību asociācija. Lielā mērā jelgavniekus uz to mudinājusi līdzīgas asociācijas gandrīz piecu gadu darba pieredze Ventspilī, kas sava darba atbalstam saņēmusi arī nopietnu valsts finansiālu palīdzību. Uz to un arī uz citu jautājumu kopīgu risinājumu tagad cer arī jelgavnieki.

Diskusijā par integrācijas aktualitātēm un problēmām Jelgavā piedalās:

Rita Vectirāne – Jelgavas nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētāja,
Haralds Didžus – Jelgavas čigānu kultūras biedrības priekšsēdētājs,
Olga Čaikina – Jelgavas ebreju kopienas priekšsēdētāja,
Raisa Kozačenko – Jelgavas krievu kopienas priekšsēdētāja,
Albīna Usačova – Jelgavas krievu kopienas valdes priekšsēdētāja,
Regīna Ļuļaka – Latvijas poļu savienības Jelgavas nodaļas valdes locekle,
Aļģimants Burba – Jelgavas lietuviešu kultūras biedrības priekšsēdētājs.

Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācija dibināta tikai pirms dažām nedēļām. Kāpēc tā bija jādibina?

Rita Vectirāne: Tikko nodibinājās nacionālās kultūras biedrības, sākās to sadarbība, organizējot dažādus pasākumus. Tāpēc jau vairākus gadus Jelgavā pašvaldības paspārnē strādā sabiedrības integrācijas komisija, kurā darbojas visu kultūras biedrību priekšsēdētāji vai pārstāvji. Pie viena galda jau vairākus gadus var apsēsties visas kultūras biedrības un apspriest aktuālos un svarīgos jautājumus, dalīties pieredzē. Tas ir sekmējis sadarbību, kas izpaužas kā vairāku kopīgu pasākumu organizēšana. Sākām ar kultūras biedrību veidoto tautastērpu izstādi 2002. gada novembrī, kurā katra biedrība sniedza koncertu. Nākamais lielākais pasākums bija piedalīšanās Jelgavas pilsētas svētkos pagājušā gada maijā. Katra kultūras biedrība Hercoga Jēkaba laukumā veidoja savas tautas sētu, bija uzaicināti uzstāties kultūras kolektīvi no biedrību pārstāvošām valstīm. Cik zinu, tieši dažādās tautu sētas no pilsētas svētkiem palikušas jelgavniekiem labā atmiņā. Tur katra biedrība parādīja ne tikai kultūras aktivitātes, bet arī amatu prasmes. Šogad, domāju, pilsētas svētkos mazākumtautību kultūras biedrību pasākumi būs daudz plašāki. Turklāt, šīs iniciatīvas ir nākušas tieši no biedrībām.

Nākamais solis asociācijas izveidei bija apzināties, ka nepieciešamas pašiem savas telpas bibliotēkai, pasākumiem, semināriem, izglītojošiem pasākumiem utt. Asociācijas izveidi sekmēja arī mērķis darboties jaunā kvalitātē, īpaši, ja vēlamies piesaistīt finansējumu.

Vai nacionālajām kultūras biedrībām jānodarbojas ar sociālo jautājumu risināšanu?

Haralds Didžus: Kultūra, izglītība un sociālie jautājumi ir nesaraujami saistīti. Kultūras biedrībām līdz šim sociālajai palīdzībai trūka līdzekļu. Līdz ar asociācijas izveidošanos ceram, ka situācija uzlabosies. Čigānu biedrībai sociālo jautājumu risināšana varbūt būtu pat pamatuzdevums.

R.Vectirāne: Tagad, strādājot asociācijas ietvaros, redzam, ka katrai biedrībai ir savas aktuālākās problēmas. Nacionālajām biedrībām galvenais uzdevums ir kultūras un nacionālās identitātes saglabāšanas jautājumi, bet čigānu biedrībai sociālie jautājumi ir primārie. Asociācijas valdē esam pat vienojušies, ka šis uzdevums ir galvenais. Turklāt ir jābūt speciālai valsts programmai čigānu sociālajai integrācijai sabiedrībā. Tas nozīmē, ka vienlaicīgi jārisina viņu izglītības, nodarbinātības un sociālās palīdzības jautājumi. Jelgavā ir viena no lielākajām čigānu kopienām Latvijā – aptuveni trīs tūkstoši. Viņi paši atklājuši, ka skolu neapmeklē gandrīz deviņdesmit skolas vecuma bērnu. Taču nav zināms, cik daudz no pieaugušajiem ir analfabētu.

Asociācija ir nodibināta. Kāds būs nākamais solis?

R.Vectirāne: Mums vajag kopīgas telpas kultūras biedrību aktivitātēm. Pašreiz pašvaldība ir izteikusi ļoti nopietnu piedāvājumu, kur varētu atrasties mūsu asociācijas mītnes vieta. Izņemot čigānu biedrību, nevienai citai pastāvīgu telpu nav. Vairākām biedrībām ir vieta, kur notiek regulāras mācības tā saucamajās svētdienas skolās. Pirmkārt, šādās telpās varētu notikt katras biedrības, arī kopīgi, pasākumi. Otrkārt, vairākas Jelgavas kultūras biedrības ir savākušas lielas un labas bibliotēkas, kuras nav kur izvietot. Asociācijas telpas palīdzētu pacelt mūsu līdzšinējo darbu pilnīgi citā kvalitātē.

Albīna Usačova: Mēs būtu priecīgi, ja izdotos visas biedrību bibliotēkas apvienot zem kopīga jumta. Sāp sirds, ka grāmatas iet bojā, jo atrodas vietā, kas pilnībā nav tām piemērota. Bieži gadījies, ka mūs vienkārši nevar atrast. Biedrības aktīvisti tiek meklēti viņu darbavietās, kas bieži vien darba devējam liekas ne pārāk ērti.

Vai pašvaldībā Jūs tiekat uztverti kā partneri vai kā lūdzēji?

Olga Čaikina: Drīzāk mēs tiekam uztverti kā sadarbības partneri. Pārsvarā tie esam mēs, kas iet ar priekšlikumiem dažādu aktivitāšu un pasākumu rīkošanai. Pašvaldībā mūs labprāt uzklausa, un nav bijusi ne reize, kad iespēju robežās nebūtu palīdzēts.

A.Usačova: Pašvaldībai patīk redzēt pasākumus, kas ir Jelgavā dzīvojošo dažādu tautību cilvēku kopdarbs. Protams, ārēji tas vairāk redzams plašos pilsētas svētku pasākumos

H.Didžus: Čigāni attiecībās ar pašvaldību vairāk ir lūdzēji. Saprotu, ka mūsu tautai tas ir saistīts ar gadiem milzušajiem un nerisinātajiem sociālajiem jautājumiem. Čigāniem tas ir sasāpējis tiktāl, ka ar kultūru saistītie jautājumi paliek mazāk svarīgi.

Pašvaldība Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai ir palīdzējusi atrast telpas, remontēt tās un iekārtot. Vai ir kāds darbs, kuru nevarat paveikt bez valsts vai pašvaldības palīdzības?

A.Usačova: Komunālo maksājumu segšana telpām būtu tā palīdzīgā roka, kuru varētu sniegt arī Latvijas valsts integrācijas procesam Jelgavā.

R.Vectirāne: Ja komunālos maksājumus uzveļ uz asociācijas pleciem, tas nozīmē, ka tie vienmēr būs primārie un tas, kam patiesībā esam veidojuši asociāciju (kultūras un izglītojošās aktivitātes), paliks otrajā plānā. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta palīdzība varētu izpausties, iegādājoties mums biroja tehniku un rodot iespēju pieslēgties internetam, kas mūsdienās ļoti svarīgi kultūras biedrību starptautiskajai aktivitātei.

Vai jaunā likumdošana, kas attiecināma uz NVO finansēšanu, iespaidos Jūsu finanšu situāciju?

R. Vectirāne: Mūsu sabiedrībā diemžēl nav nostiprinājusies sponsorēšanas tradīcija. Pašreiz pārsvarā esam naudas lūdzēji. Visbiežāk arī visa sabiedrība uz mums lūkojas ar zināmu skepsi, visu pie mums notiekošo uztver nenopietni. Piemēram, nostādot konfrontējošā situācijā ar bāreņu vai cilvēku ar īpašām vajadzībām problēmām, kas ir ļoti svarīgas.

A.Usačova: Līdz šim līdzekļus pārsvarā esam ieguvuši no biedru maksām. Ieņēmumi ir minimāli, bet arī izdevumi ir ļoti nelieli.

O.Čaikina: Ebreju kopiena jau daudzus gadus ir izmantojusi tās plašās iespējas, kuras piedāvā Izraēla saviem tautiešiem ārvalstīs. Pati sāku meklēt līdzekļus pirms astoņiem gadiem, tāpēc man jau ir visai liela pieredze finanšu piesaistē. Pārsvarā tos izmantojam Jelgavas ebreju sociālā stāvokļa uzlabošanai.

Regīna Ļuļaka: Poļu biedrībai tautiešu sociālajai palīdzībai nedaudz līdzējusi Polijas vēstniecība. Tā kā esam visas Latvijas poļu kopienas daļa, daudzas aktivitātes arī rīkojam kopīgi. Esam saņēmuši arī tiešu tautiešu palīdzību no nevalstiskajām organizācijām Polijā.

Aļģimants Burba: Mēs arī minimālus finanšu līdzekļus esam saņēmuši no programmām, ar kurām Lietuva palīdz saviem tautiešiem ārvalstīs. Pašiem jābūt ļoti aktīviem, lai kaut ko dabūtu. Dažreiz palīdz kāds no vietējiem uzņēmējiem.

A.Usačova: Mēs esam lielās Latvijas krievu kopienas daļa, tāpēc izmantojam Krievijas vēstniecības palīdzību, rīkojot dažādus kultūras pasākumus. Esam saņēmuši skolas grāmatas. Vēlos uzsvērt, ka mūsu biedrības darbība nekādā veidā nav saistīta ar tām krieviski runājošo organizāciju aktivitātēm, kas saistītas ar izglītības reformu.

H.Didžus: Tā kā manai tautai nav savas valsts, esam palikuši tādi kā sērdieņi. No ārvalstīm mums neviens nepalīdz, tāpēc visa naudiņa jāsavāc tepat.

R. Vectirāne: Jelgavas pašvaldība divreiz gadā finansiāli atbalsta visas kultūras biedrības bez īpašu projektu iesniegšanas. Tas nozīmē, ka tās šos līdzekļus var izmantot pēc saviem ieskatiem. Summas nav lielas, tāpēc biedrības tos izmanto svētku pasākumu rīkošanai. Arī bez vietējo Jelgavas uzņēmēju atbalsta būtu grūti organizēt daudzos kultūras pasākumus.

Ar kuru valsts iestādi mazākumtautību kultūras biedrībām izveidojusies sadarbība?

A.Usačova: Vispirms var minēt Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu. Viņu darbība visu laiku ir bijusi aktīva un kultūras biedrībām pretimnākoša. Īpaši pēdējā laikā, izglītojot mūs projektu sagatavošanā.

H.Didžus: Čigānu biedrību pārstāvji ir aicināti arī uz tikšanos ar iepriekšējās un tagadējās Saeimas frakcijām. Jūtam, ka tiekam uzklausīti, saņemam daudz labu ideju, bet… Pagaidām čigānu stāvoklis nav mainījies.

Vai iestāšanās ES mainīs mazākumtautību kultūras biedrību darbību?

O.Čaikina: Balsoju par iestāšanos ES un uzskatu, ka tur iespējas kultūras biedrībām būs plašākas.

H.Didžus: Esmu pārliecināts, ka čigāniem ES klāsies tikai sliktāk. Diskrimināciju pret mums taču var novērot arī pašreizējās ES valstīs.

R. Vectirāne: Vispirms iesniegsim projektu Sabiedrības integrācijas fondā. Pēc tam lūkosimies uz piedāvājumiem, ko sniegs ES speciālo fondu līdzekļi. Problēma ir tā, ka tiek prasīta iepriekšējā pieredze, apgūstot lielus finanšu resursus. Bet kurai kultūras biedrībai ir tāda pieredze? Tādas nebūs nekad, ja valsts mums šādu iespēju nesniegs, apstiprinot vismaz asociācijas iesniegto projektu. Pieļauju, ka sekretariātā varētu būt kurators, kas pārraudzītu kultūras biedrību un asociāciju finanšu darbību, ja reiz šķiet, ka NVO tos tērē nemākulīgi. Tā vismaz būtu iespēja mācīties.

Kurš no etniskās un sociālās integrācijas jautājumiem pašlaik Jelgavā ir visaktuālākais?

H.Didžus: Čigānu etniskā integrācija vistiešāk ir saistīta ar sociālo integrāciju Latvijas sabiedrībā. Bez vienotas valsts programmas, domāju, pašvaldība viena pati to nevarēs «pavilkt». Maniem tautiešiem pārsvarā ir ļoti zems sociālais statuss. Daudzi čigāni ir pārlatviskojušies, jo tā ir vieglāk dzīvot, kaut gan sirdī viņi ir palikuši čigāni.

O.Čaikina: Mūsu biedrībā pārsvarā ir vecākās paaudzes cilvēki. Vidējās paaudzes pārstāvji un jaunieši, kas nav aizbraukuši uz Izraēlu, lielā mērā jau ir integrējušies latviešu sabiedrībā. Daudzi mācās latviešu skolās.

A.Burba: Tas, ko mēs saucam par integrāciju, Latvijā jau noticis sen. Problēmu nebūtu, ja tās mākslīgi netiktu cilātas un uzkurinātas. Tā ir brutāla un netīra politika, mākslīgi radīts un uzturēts konflikts. Īpaši izglītības reformas jautājumā. Savukārt sociālo spriedzi Jelgavā bez visas valsts ekonomiskās attīstības nespēsim mazināt.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!