Jelgava izkustējusies no sastinguma

Jelgavas domes darbu pirmajā pilnvaru gadā izvērtē pašvaldības vadība – mērs Andris Rāviņš, viņa vietniece Irēna Škutāne un pilsētas izpilddirektors Gunārs Kurlovičs.

Iesaki citiem:

Irēna Škutāne, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietniece (LSDSP):

Ja cilvēks savā pilsētā jutīsies labi un arī viesis, iebraucot pilsētā, jutīsies labi, tad dome savu darbu būs padarījusi. Būs sakārtota sadzīve, droša vide, pārliecība par savu pilsētu. Šis darbs pagājušajā gadā ir uzsākts.

Andris Rāviņš, Jelgavas Domes priekšsēdētājs (Latvijas Zemnieku savienība):

Tādēļ ir uzsākta pašu sakārtošanas procedūra – administrācijas, pašvaldības iestāžu reorganizācija. Mēs lēnām darām visu, lai domes tēls iedzīvotāju acīs būtiski mainītos uz labo pusi, veidotos abpusēji veiksmīga sadarbība. Izveidota Informācijas aģentūra, lai cilvēks nāktu uz domi kā pie palīga, padomdevēja, drauga, nevis pie ienaidnieka.

Gunārs Kurlovičs, pašvaldības izpilddirektors:

Informācijas aģentūra tika izveidota iedzīvotāju ērtību labad – nav jākavē laiks, staigājot pa kabinetiem, meklējot speciālistu - iesniegumu pieņem, un gatavo dokumentu konkrētā laikā var saņemt tieši aģentūrā. Var saņemt informāciju par citām pašvaldības un valsts iestādēm, uzņēmumiem, kas jādara, lai atrisinātu problēmu utt. Speciālisti palīdz cilvēkiem, kuri nevar uzrakstīt iesniegumu valsts valodā, apmeklētāji var saņemt arī bezmaksas jurista konsultācijas.

Administrācijas reorganizāciju uzsākām tieši ar nolūku efektīvi strādāt iedzīvotāju labā. Protams, tika atbrīvoti darbinieki, kuri nespēja pildīt izvirzītās prasības gan izglītības, gan spēju ziņā, šobrīd 135 darbinieku vietā strādā 111. Jāpiezīmē, ka arī atalgojumam ir jābūt adekvātam prasībām.

Svarīgs jautājums ir arī pašvaldības uzņēmumu reorganizācija atbilstoši Komerclikuma prasībām. Diemžēl, šobrīd vienīgais pārveidotais uzņēmums ir SIA Jelgavas ūdens ar 100% pašvaldības kapitāla daļu, arī a/s Jelgavas siltumtīkli, kas 2000.gada vasarā kļuva maksātnespējīgi. Stratēģiski svarīgajos virzienos pašvaldība centīsies saglabāt kontroli šajos uzņēmumos, lai nerastos situācija, ka uzņēmējsabiedrības tiek likvidētas vai pasliktinās pakalpojums, nepamatoti paaugstinātas pakalpojumu cenas. Tas ir uzdevums šim gadam.

Aizvadītajā gadā vislielāko rezonansi sabiedrībā ir izsaukusi reforma nozaru pārvaldēs. Analizējot situāciju, sapratām, ka ir nepieciešama kultūras infrastruktūras objektu saglabāšana, samazinot administratīvo izdevumu apjomu. Tādējādi, šobrīd ir izveidota pašvaldības aģentūra Kultūra ar vienu administrāciju, saglabājot pilsētas kultūras namu, kultūras namu Rota un citus infrastruktūras objektus. Ir vienota sistēma, kas koordinē un organizē kultūras darbu pilsētā gan šogad, gan plānos attīstību turpmāk visās jomās. Reformas bija nepieciešamas arī pilsētsaimniecība, kur pilnīgi nebija plānveidības, 1999. un 2000.gadā bija izveidojies milzīgs parāds par veiktajiem darbiem, kas pārsniedz 500 tūkstošus latu. Problēmas apliecina fakts, ka pēc Komunālās pārvaldes likvidācijas divu mēnešu laikā nebija iespējams nodrošināt ne iestādes 2001.gada bilances nodošanu, ne likvidācijas bilances sastādīšanu. Šāda situācija nedrīkstēja turpināties, jo tā varēja izraisīt ķēdes reakciju un novest pilsētu bankrotā. Tādēļ tika izveidota aģentūra Pilsētsaimniecība, kas pildīs daudz plašākas funkcijas, kuras līdz šim bija sadrumstalotas: pirmajā posmā no centrālās administrācijas pārņemot sabiedriskā transporta organizēšanu, pašvaldības pasūtījuma izvietošanu apstiprinātā budžeta ietvaros, komunālās infrastruktūras apsaimniekošanu, arī kapu teritoriju apsaimniekošanu.

Andris Rāviņš: Pagājušajā gadā esam pildījuši doto solījumu un atradām iespēju siltumenerģijas tarifu patērētājiem samazināt par 10%. Ne visi pagaidām izjūt matemātisku siltuma rēķina samazinājumu, jo liela nozīme un iespējas ir māju energopārvaldniekiem un māju vecākajiem, kuriem jāseko mājas vispārējam stāvoklim, jāveic trašu, durvju, kāpņutelpu, logu siltināšana.

Gunārs Kurlovičs: Noteikti jāmin šogad lielais uzsāktais darbs - ūdensvada un kanalizācijas saimniecības rehabilitācijas projekts. 6,5 miljoni latu dāvinājums Jelgavai no Eiropas Savienības fondiem vēl nekad nav bijis. Protams, tas saistās ar tarifa palielināšanos patērētājiem, ar neērtībām projekta realizācijas gaitā, tomēr gala rezultātā tas katram pilsētniekam atnesīs reālu situācijas uzlabošanos šajā jomā.

Irēna Škutāne: Lielu vērību pilsētā pievēršam sociālajai sfērai, gan pabalstu jomā, gan mājokļa problēmu risināšanā. Dome nolēma iegādāties ēku, lai varētu palīdzēt mazturīgajiem iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā. Tas prasīja gandrīz 200 tūkstošus latu, taču tā būs palīdzība gandrīz 40 ģimenēm, kurām citu iespēju nav. Šogad paredzēti arī līdzekļi, lai turpinātu sociālās mājas rekonstrukciju.

Andris Rāviņš: Visās sfērās ir uzsākts darbs konkrētu jautājumu risināšanā. Tas ir laika jautājums, lai katrs pilsētnieks izjustu reālas pārmaiņas pilsētā. Pirmais gads ir tikai ceļa sākums. Uzskatu, ka mūsu spēks ir komandas darbs. Ir nepieciešams laiks un, protams, iedzīvotāju atbalsts, jo Jelgava, tie esam mēs, jelgavnieki. Protams, pilsēta ir smagā situācijā, tomēr esam izkustējušies no sastinguma punkta. Gribu pateikt paldies visiem, kuri mūs ir atbalstījuši, kritizējuši, teikuši labus vārdus un meklējuši kopīgus risinājumus.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!