Jautrība (nosacīta) sestdienas rītā 7

Labrīt, lasitāji!

Lai arī daudz no tā, kas patlaban darās mūsu valstī, ir pietiekami smagi, ja tā labi padomā, tad šur tur var atrast arī jautrību, ja arī reizēm sāju.

Iesaki citiem:

Tā, piemēram, atliek vien drūmi pasmaidīt par kadru politikas veidošanos Rīgas domē. Pārsteigumu nav -- nepotisma karognesējs savas strīpas nemaina, "savējie" tiek virzīti visur kur. Jelgavas domnieks par Rīgas Centrāltirgus vadītāju -- tikai viens piemērs. Liela daļa kādreizējā "stabilitātes garanta" komandas nu iekārtojusies pilsētas pašvaldībā. Labs piemērs tam ir cilvēks vārdā Jānis Dzanuškāns. Viņš vadīja "stabilitātes garanta" biroju. Krita stabilitāte garants. Tad viņš vadīja lopu daktera biroju aizsardzības ministrijā. Krita lopu dakteris. Tad viņam bija ērta vietiņa Lattelecom padomē. Vairs ne. Tagad viņš ir ārštata padomnieks domē, lai arī -- vismaz tā apgalvo domes amatpersonas -- tur viņš algu nesaņem. Tas vismaz ir cēli. Lielāks jautājums ir par to, ka pilsētas mēram ir speciāls padomnieks "NVS jautājumos". Bet ne, piemēram, Eiropas Savienības jautājumos. Tas rāda attieksmi. Vēl jo vairāk, ja ņemam vērā, ka jaunais padomnieks "NVS lietās" ir Maskavas valdības ministra dēls.

Krietni jautrāka toties liekas ziņa par to, ko par sevi ir stāstījuši tie Igaunijas un Latvijas iedzīvotāji, kuri apsūdzēti kuģa Arctic Sea nolaupīšanā. Šodien presē ziņots, ka viņu skaidrojums bijis lūk, kāds: viņi visi ir ekologi, kuri bēgot no vētras uz kravas kuģa esot nonākuši "nejauši." Pēc tam ļaunprātīgais kuģa kapteinis ir atteicies viņus nogādāt kādā Eiropas ostā, un tāpēc viņi bijuši spiesti kuģot visu ceļu līdz Rietumāfrikai. Protams, es nevaru zināt, vai šie ļaudis pie kaut kā ir vainīgi -- vispār vakar divu apsūdzēto radinieki Mālpilī Latvijas Avīzei stāstīja, ka tā kaut ko par saviem tuviniekiem vispār nevar iedomāties. Taču jādomā, ka tiesa ar visai nopietni paceltu uzaci pārdomās, kā tas ir iespējams -- uz milzīga kuģa klaja no mazas laivas nonākt "nejauši." Gluži kā Potera filmās -- piepeša pārvietošanās no vienas vietas uz otru. Jauki.

Resignētu smaidu izraisa arī "Tautas" partijas jaunākā rosīšanās. Neslikts polittehnoloģijas triks ir flirtēšana ap Andra Šķēles iespējamo atgriešanos politikā. Par to pēdējā laikā sākusi runāt kādreizējā premjerministra dzīvesbiedre, bet pats stāsta varonis acīmredzot ir atturīgāks. Piemēram, Latvijas Radio šonedēļ tika pateikts, ka viņš intervijai piekritīs tikai tādā gadījumā, ja viņam netiks uzdots neviens jautājums par atgriešanos politikā. Tā nu intervēšana gan nenotiek, vēl jo vairāk raidījumā, kurā jautājumus var uzdot arī klausītāji. Un doma, ka nevienam neienāks prātā pajautāt par pēdējā laika redzamāko partijas aktualitāti -- nu, kas cits atliek, kā pasmīnēt? Tas pats sakāms par TP vecbiedra Leiškalna piepešo ideju, ka visu Latviju vajag pataisīt par vienu vēlēšanas apgabalu. Apstākļu spiesta atteikties no "lokomotīvju" principa, partija acīmredzot ir secinājusi, ka labāk tādā gadījumā būtu situācija, kurā var būt tikai viena "lokomotīve." Patiess smaids par to, ka šī doma nav guvusi atbalstu pat citos TP deputātos -- Kučinskis, piemēram, esot iebildis. Jācer, ka partijā ir vismaz daži cilvēki, kas šajā jautājumā ir izlasījuši Satversmes 7. pantu, kurā ir runa par valsts sadalīšanu vēlēšanu apgabalos.

Un pēdīgi -- izglītības ministre Tatjana Koķe šajās dienās ir apgalvojusi, ka šogad mācīties būs iespējams pilnīgi katram Latvijas skolēnam. Principā jau jā -- tiesa, citam ceļojot garāku ceļa gabalu, citam tāpēc ceļoties agrāk. Bet jautājums ir arī par mācību kvalitāti. Pats pazīstu jaunieti, kuru viena audzina bezdarbniece māte -- pašvaldība šogad par skolas grāmatām vairs nemaksā. Ģimenei naudas ir ļoti, ļoti maz. Ko viņam iesākt? T. Koķe viņdien visus aicināja 1. septembri uztvert ar prieku un bez "sēru lentām." Tas ir pliķis sejā tām visnotaļ daudzām skolotājām, kuras šoruden ir palikušas bez darba, bet arī tām pietiekami daudzām ģimenēm, kurām 1. septembris saistās ar izmisumu par to, kā bērnu apģērbt un apgādāt skolas vajadzībām. Baidos, ka par spīti ministres minētajām "iespējām," šogad tomēr skolā nebūt nemācīsies visi bērni, kuriem tur būtu jābūt. Laikam par to nevar pat smīnēt.

Jauku visiem dienu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Toms 23.12.2009 13:37
"ceļojot garāku ceļa gabalu" -- un nav jau arī (un tuvākajā laikā nebūs) apsolīto asfaltēto čeļu uz visiem jaunajiem centriem. gaminginsanity.com

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ne pa temu..bet tomer 31.08.2009 17:27
Karlis Nesen rakstija par "vareno un sveto" kinu - ka tai gajis secen Pasaules krize (starp citu reali pec cilveku stastiem taa ir nevis kina bet Kanada, kura nejut krizi pat atrodoties kaiminos amerikai)

Nu luuk es zinu Karli ka Juus daudz zinaat un lasaat - avizes un zinas, bet tomer pieverat acis uz to ka kinaa lielakoties ir ljoti liela nabadziba - jaa ir 300tk miljonari, bet kiinaa nav 250milj kaa amerikaa iedzivotaji tur tie ir veseli 2milj kas ir ljoti nabadzigi, bez tam kinaa ir viens no pasaules letakajiem darba spekiem - mikroskopiskas algas.....

Un vel nabadzibas kinaa valda arii sie sudi, ludzu palasiet - http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=8208

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kaspars Gasūns 31.08.2009 03:28
Domāju, ka Koķes vadībā realizēto reformu (?) politiku nav korekti salikt vienā katlā ar bezdarbu kā tādu. Pat skolotāju bezdarbs ir tikai nosacīti ar to saistīts.
1) Mums ir tāda kā biku krīze.
2) Ilgstoši ielaistas problēmas nozarē, kurā ir atliktas nepopulāras reformas... nu vienkārši vairs nav iespējams atlikt.
3) Zināmā mērā situācija ir tik kritiska sagadīšanās dēļ - gan novadu reforma, gan "nauda seko skolēnam", gan globālā ekonomiskā krīze sagadījās gandrīz vienlaicīgi.

Tas, kur patiešām ir pamats dusmoties, ir gumijas stiepšana - vismaz informācija par atsevišķo skolu likteni bija jāsniedz agrāk. Citādi pedagogi un vecāki tiek nostādīti neiedomājami idiotiskā situācijā, ka līdz 1. septembrim nav zināms skolas liktenis.

Un es patiešām gribu redzēt tos skolu busus, kas attiecīgi aizvietos slēgtās skolas. Jābūt mehānismam, kas kompensē skolu slēgšanas radīto pieejamības deficītu. Citādi slēgšana nav attaisnojama.
Savukārt, ja šis aspekts tiks nokārtots, tad gan neredzu pamatu panikai. Vēl salīdzinoši nesen mana mutere laukos čāpoja n-tos kilometrus līdz skolai vai arī palika internātā - un tas nav nekas amorāls, ne jauns Latvijas laukos. Tā vienkārši ir neizbēgamība.

Delfos bija viens komentārs, kura pamatdoma bija "ciems bez skolas ir miris". Tieši šī pozīcija arī ir mikroskolu (un mikroslimnīcu) problēmas pamatā - valsts budžets subsidēja būtībā jau mirušo vai izmirstošo ciemu skoliņas - tātad arī pagastvečus. Bet nerēķināties ar tiem arī nevarēja, jo pašvaldības ir nopietns spēks.
Uzskatu, ka novadu reforma un "nauda seko skolēnam" bija iecerētas tieši pašvaldības pozīciju vājināšanai un to pretestības apiešanai. Lielākos novados ciemu ietekme mazināsies. Savukārt "nauda seko skolotājam" pēc būtības ir "ja gribat un varat atļauties tādu greznību kā skola katrā ciematā, tad paši to apmaksājiet". Un no tehnokrāta pozīcijām tas ir pareizi. Vienīgi jānodrošina cilvēkiem iespēja no tā mirstošā ciema arī tikt projām ar valsts programmu palīdzību.
Ja pagastvecis grib, lai ciemats neizmirst, tad viņam jābalsta un jāveicina jebkura uzņēmējdarbība - lai cilvēkiem ir kur strādāt -, nevis nomināli jāuztur ciems pie dzīvības ar skolu, slimnīcu un pagasta padomi, caur kuriem kopā ar pensijām arī ieplūst vienīgā nauda.


Savukārt tās izglītības darbinieku uzrunas, sevišķi 1. septembrī un izlaidumos, nekad nav bijušas adekvātas... sevišķi ar to grēko direktori un mācību pārziņi savās uzrunās 1. septembrī. Ministre iekļaujas trendā. Tas ir vienkārši tāds žanrs. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

omg 29.08.2009 22:59
get a life!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

gm 29.08.2009 16:43
Precizitātei - Leiškalnu par TP vecbiedru gan īsti nevar nosaukt. Viens no retajiem, kuriem politika ir aicinājums. Lai tajā paliktu savulaik pieslējies TP, liekas, faktiski jau esot LC pēdējās Saeimas frakcijas laikā. Šobrīd, acīmredzami, kalpo TP elitei, neticās, ka pats par to priecīgs, nekāds lielai mierinājums arī nevarētu būt, ka izvairījies no citu LC vecbiedru likteņa - nonākšanas Šlesera kalpībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mustafā 29.08.2009 14:13
Kikija tikai zondē augsni,vai var kaut ko noveidot vai nevar. Par ''arctic sea''.Pagaidām visticamākā liekas Jūlijas Latiņinas versija,ka krava militārā bijusi iemetināta Kaļiņingradā un aizkrauta ar papīra ruļiem,bet Mossads to pievācis sapūtis visiem miglu acīs un tagad pētī krievu ieročus,bet eiropa izliekas neredzot un krievi visu noliedz,jo tad tā ir grandioza izgāšanās,kas jānoslēpj. Par izglītību.Obama savā aprīļa runā par investīcijām zinātnei ir apsolījis vēl neredzētas datorprogrammas,kas lielā mērā varēs aizvietot skolotājus mācību procesā.Protams ne pilnībā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 29.08.2009 11:11
Arī "treknajos gados" simtiem skolēnu izglītība nebija pieietama. Koķei katastrofāli zema realitātes izjūta, par ko žēl. It kā vesels cilvēks... Laikam mums tagad tāds pozitīvisms, ka ielu bērnu vairs nav?

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips