Jaunpartiju spožuma posts 7

Latvija kopš 1993.gada pirms katrām Saeimas vēlēšanām ģenerē dažādas kvalitātes un ticamības pakāpes sabiedrības glābšanas jaunprojektus, kuru kritiskums pret situāciju valstī un labie nākotnes solījumi ir gandrīz vienādi. Uz šī fona gluži atpazīstams ir arī "Repšes partijas" uzstādījums.

Iesaki citiem:
Cirks ledus 255x203
Foto:© AFI

Latvija kopš 1993.gada pirms katrām Saeimas vēlēšanām ģenerē dažādas kvalitātes un ticamības pakāpes sabiedrības glābšanas jaunprojektus, kuru kritiskums pret situāciju valstī un labie nākotnes solījumi ir gandrīz vienādi. Uz šī fona gluži atpazīstams ir arī "Repšes partijas" uzstādījums.

Statistika rāda, ka sekmīgu politisko pirmziemnieku skaits arvien samazinās. 1995.gadā trīs jaunpienācēji iekļuva Saeimā - Demokrātiskā partija "Saimnieks", Tautas kustība "Latvijai" un Latvijas Vienības partija. 1998.gadā vairs tikai divi - Tautas partija un Jaunā partija. Šķiet, ka 2002.gadā tāds varētu būt tikai viens - vēl nenodibinātā Eināra Repšes vadītā organizācija. (Lineārās cerības par 2006.gadu var arī neattaisnoties). Šo samazinājumu var interpretēt gan kā pakāpenisku interešu formēšanos, gan vēlētāju izpratnes par demokrātiju padziļināšanos, gan partiju sistēmas kristalizāciju. Latvijas apstākļos šiem apsvērumiem būtu jāpievieno arī straujā priekšvēlēšanu kampaņu sadārdzināšanās, kas no cīņas automātiski izslēdz finansiāli vājākos konkurentus, un ierobežotie cilvēkresursi politiskai darbībai.

Jaunu partiju ienākšana parlamentā nodrošina zināmu elišu cirkulāciju (vai recirkulāciju "veco mēbeļu" gadījumā), dodot savu artavu vadošo darbinieku rekrutācijā un politisko klaunu atklāšanā. Tomēr ideju cirkulācija ir bijusi vājāka.

Saprotams, ka visi jaunpienācēji ir kritizējuši attiecīgā brīža situāciju valstī. 1995.gadā toni uzdeva Tautas kustība "Latvijai" (TKL): "Komunistiskās diktatūras gadi Latvijā ir iznīcinājuši visus veselīgas sabiedrības, valsts un saimniecības funkcionēšanai nepieciešamos morāli ētiskos pamatus". Vienības partija (LVP) vairāk pievērsās notikumiem pēc 1991.gada, kritizējot sagrauto rūpniecību un lauksaimniecību, bet Demokrātiskā partija "Saimnieks" (DPS) vēl piebalsoja par vietējo ražotāju neatbalstīšanu un kritiski zemo dzīves līmeni. Trīs gadus vēlāk kā Tautas partija (TP), tā Jaunā partija (JP) atkārtoja gan vietējo uzņēmēju atbalsta tēzi, gan domu par dzīves līmeņa celšanu.

Viens no cēloņiem visām nebūšanām Latvijā, pēc partiju domām, ir noziedzība un korupcija. Pirmais ar to cīnīties sāka DPS līderis Ziedonis Čevers, kurš vēl pirms 1995.gada vēlēšanām apsolīja tikt galā ar organizēto noziedzību triju mēnešu laikā. LVP apsolīja tikt galā ar korupciju visos varas ešelonos, bet TKL par vienu no saviem astoņiem virsuzdevumiem noteica stingras pretkorupcijas sistēmas izveidi. Pēc trim gadiem TP zināja, ka "cīņa ar noziedzību, nelietību un bandītismu ir valsts varas iestāžu primārais uzdevums".

Saprotams, cīņai ar korupciju nepieciešami arī pozitīvie stimuli. Tāpēc LVP un TKL solīja paaugstināt valsts sektorā strādājošo algas. Līdzīgu viedokli proponēja TP, norādot uz ierēdņu zemajām algām. Turklāt šim pielikumam vajadzētu arī darīt ierēdņus pieejamākus un mazāk augstprātīgus (DPS), kā arī piespiest valsts aparātu strādāt iedzīvotāju interesēs (TP, JP). Tie, kuru interesēs valsts jau strādāja, bija sākuši mīlēt šo valsti.

Nekorumpētā valstī ar attīstītu tautsaimniecību katrs strādājošais varētu gluži labi uzturēt ne vien sevi, bet arī trīs bērnus (TP). Tomēr pensionāriem var rasties problēmas, tāpēc TKL pasludināja kursu uz labklājību visiem, LVP solīja pensiju pielīdzināšanu iztikas minumam, DPS un JP - pensiju pieaugumu, bet viskonkrētāk izteicās TP: "Noziedzīga ir tā valsts, kurā vecumdienas nozīmē nabadzību. Valsts pensijas apjomam ir jāgarantē cilvēka cienīga iztika".

Šo nodomu salīdzinājumu varētu turpināt vēl ilgi, lai beigu galā konstatētu teju deviņdesmitprocentīgu sakritību. Lielākās atšķirības ir saistītas ar ārpolitiku (lielāks vai mazāks eiroentuziasms; attieksme pret iestāšanos NATO; attiecības ar Krieviju) un starpetnisko politiku. Produktīvāk būtu meklēt atšķirības šo mērķu sasniegšanas metodēs, taču par tām dažādu iemeslu dēļ partijas runā nelabprāt. Lai spekulētu par konkrētiem soļiem, atliek virspusēji pieņēmumi par partiju ideoloģiju un līderu iepriekšējo darbību.

Uz šī fona nematerializētā "Repšes partija" šķiet gluži atpazīstama: viss (izņemot Latvijas Banku un banku sektoru) ir slikts, jo valstī valda korupcija, ko iespējams apkarot ne vien ar stingru roku, bet arī algu paaugstināšanu ierēdņiem un citiem valsts sektorā strādājošajiem. Ražošanu var veicināt ar nodokļu pazemināšanu, kam jāiet roku rokā ar stingru nodokļu iekasēšanu. Uzticieties manai iepriekšējai pieredzei; esmu nācis strādāt!

Tiesa, šīs impresijas ir balstītas uz potenciālā līdera fragmentārajiem publiskajiem izteikumiem - pagaidām nav ne partijas, ne tās programmas. Tomēr ne idejas būs svarīgas Repšes gadījumā. Valstī joprojām ir vērā ņemams plūstošo un neapmierināto vēlētāju skaits, kam jauna elka iegūšana ir dzīves nepieciešamība, lai pēc četriem gadiem atkal varētu vilties un vainot citus savās nelaimēs. Neskaudīsim!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Redzijs 17.09.2001 12:03
Visumā varētu piekrist autoram, taču manuprāt ne pārāk pareizi salikti akcenti. Kā Latvijā dzīvojošs politikas zinātnes speciālists, Jānis Ikstens labi zina, ka ne jau vēlēšanu programmām un solījumiem visās līdzšinējās Saeimas vēlēšanās ir bijusi izšķirošā nozīme. Tā ir bijusi un joprojām paliek politiķu personību cīņa. Kritika par valstī notiekošo, kas tradicionāli skan no jaunizveidoto partiju puses ir tikai papildinājums. Ja iegrimst banālos salīdzinājumos, bez kuriem mūsdienās iztiek reti kura politiskā diskusija, tad kritisko attieksmi varētu salīdzināt ar mērci, kuru restorānā pasniedz kopā ar otro ēdienu. Varbūt bez šīs mērces ēdiens neliktos tik garšīgs, bet kaut kas jau jāēd tāpat būtu. Bet īstais ēdiens, kuram visi tagad nu gatavojas mesties virsū, cerot, ka vēlāk atkal nesāpēs vēders ir cienījamais Bankas prezidents.

Visas pieminētās partijas "Saimnieks", TKL, Vienības partija, vēlāk TP un JP ir kritizējušas sagrauto ekonomiku, lauksiamniecību, solījušas izskaust korupciju, taču to lielā mērā ir darījušas un joprojām dara arī, piemēram, LSDSP, ko nu nekādi nevar uzskatīt par jaunpartiju. Daudz interesantāks ir fakts, ka jaunpartijas faktiski ir bijušas viena līdera partijas, bet ne reizi pirms vēlēšanām nav tapusi partija kas apvienotu līdzvērtīgu komandu, kā "Latvijas ceļš" vai "TB"/LNNK. TP un JP pārstāvji tagad varētu mesties starpā un kliegt, ka viņiem arī pirms vēlēšanām bija labas komandas, taču vai viņi ir pārliecināti, ka pārvarētu 5% barjeru bez savu priekšsēdētāju klātbūtnes vēlēšanu sarakstos? LSDSP vajadzēja diezgan ilgu laiku, lai pārliecinātu vēlētājus, ka sociāldemokrātiem var uzticēties arī tad, ja viņu saraksta priekšgalā nav Jura Bojāra, bet viņš ar savējiem ir kopā tikai idejiski.

Interesants ir vēl kāds fakts - gandrīz visi jaunpartiju līderi pēc ievēlēšanas Saeimā ir neglābjami zaudējuši popularitāti. Vai nu tāpēc, ka it kā nav spējuši paveikt to ko solījuši (ko nu viens cilvēks tīri fiziski var paveikt?), vai nu izgāzušies kā citādi. Repše šajā zinā varbūt varētu mēģināt arī atšķiries no priekšgājējiem, ja dotu savā partijā diezgan lielu noteikšanu bijušajām Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, taču divu līderu stratēģija jau ir daudz sarežģītāka, jo tā var šķelt vēlētājus un beigās daļu arī atgrūst. Piemēram, man patīk Repše, bet nepatīk Ulmanis, jo viņš neģēlīgi pametis LZS, kura viņam tik daudz devusi. Beigās es nolemju, ka balsošu labāk par apbižotajiem zemniekiem, vismaz kāds mierinājums viņiem. Šādas kombinācijas teorētiski var izveidot neskaitāmos variantos, kas īsti būs tālāk, to rādīs laiks.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tuurists 15.09.2001 01:37
Seerfojot i-netaa, netiishaam iemaldiijos shajaa lapaa, un prieks, ka Latvijaa ir radies jauns medijs, kas, cerams, politiski zinaatniskaa jomaa buus kvalitatiivaaks nekaa shiis lapas ieprieksheejaa versija.

Buutiibaa jau Ikstena kungs neko jaunu neatklaaja, bet veiksmiigi strukturizeeja jau zinaamas patiesiibas. Taa nu tas ir, ka dziivojam tranziitsabiedriibaa ar visiem taas ljaunumiem un jaukumiem. Patiesiibaa nav pats jeegas paarlieku satraukties par Latvijas politiskaas sisteemas partiju "gjeneezi", jo pat Eiropas valstis, kuraam ir krietni lielaaka demokraatijas pieredze, ciinaas ar shaadu probleemu. Jautaajums ir, vai preteeja situaacija Latvijai un citaam valstiim, kas ir lidziigaas poziicijaas, iipashi uzlabotu pashreizeejo politisko, ekonomisko un sociaalo situaaciju? Vai etableeti politiskie speeki, kuru galvenais meerkjis ir nevis paarmainjas, bet kontinuitaate, radiitu Latvijaa labaaku gaisotni? Politikaa taapat kaa uznjeemeejdarbiiba ir nepiecieshama sacensiiba, kas veicina attiistiibu. Politiska konkurence, ja taa vien ir patiesa, ir nepiecieshama. Shaadaa situaacijaa populisms, protams, ir veiksmiigs ierocis, bet partijas Latvijaa, kuraam jau ir zinaama pastaaveeshanas veesture, ir pieraadiijushas, ka speej meeroties speekiem ar populistiem. Par sho sajukumu nav veerts paardziivot un aizrauties diskusijaas, jo taa ir normaala un pat nepiecieshama situaacija. Latvijas partiju sisteemaa izmainjas notiek leeni, bet pamatiigi. Vai Repses partijai buus naakotne? Tas ir atkariigs tikai un vieniigi no viena aspekta, kuru Ikstens arii piemineeja - nauda.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 13.09.2001 19:44
Paldies,J.Ikstena kungam par rakstu,...preciizi veerojumi,logjiski secinaajumi.Teksts man patika arii taadeelj ,ka tas ir gana valjeejs,autors atljauj lasiitaajam domaat pasham,taapeec uzdriiksteeshos briivaa stilaa pameetaaties ar dazhaam hipoteezeem un paardomaam pieteiktaas teemas ietvaros. Pirms kaada gada mees, dazhi politikas zinaatnes amatieri, diskuteejaam par t.s. jaunpartiju fenomenu Latvijaa .Diskusijas gaitaa paraadijaas doma,ka jaunpartiju panaakumus determinee vairaaki nosaciijumi,svariigaakie no kuriem ir veeleeshanu sisteema un ,plashi sakot,sabiedriibas stratifikaacijas probleema.Ja mees ,modeleejot, proporcionaalo veeleeshanu sisteemu aizvietotu ar mazhoritaaro, aatri vien atklaatos ,ka piemineetais fenomens ieguust citu veidolu.Patiesiibaa tas ir kaa papildinaajums autora veerojumam par politisko personaazhu karuseli un tam pretstatiito ideju deficiitu .Nevaru apgalvot,bet shkjiet ,ka mazhoritaa veeleeshanu sisteema vareetu veicinaat politisko ideju konkurenci un kvalitaati.Shobriid politisko partiju programmaam ir ieraadiita sekundaara loma,galvenaa vieta tiek ieraadiita liideriem un to teelu veidoshanai.Tas ir nedaudz diivaini un paradoksaali ,jo proporcionaalajai veeleeshanu sisteemai shkjietami buutu jaauztur ideologjiju un programmu konkurenci.Realitaatee taam nav tik lielas noziimes,jo iipashi ,priekshveeleeshanu kampanju laikaa,kad veeleetaaju apzinjaa notiek neparastas veertiibu perturbaacijas. Otrs manis mineetais nosaciijums ,sabiedriibas sociaalaas stratifikaacijas probleema ,varbuut izskaidro ,bet varbuut tikai papildina pirmo nosaciijumu.Viena no buutiskaam shiis probleemas dimensijaam ir taa ,ka Latvijas sabiedriiba ar gruutiibaam speej akcepteet to sociaali-ekonomisko hierarhiju,kas ir izveidojusies peedeejo desmit gadu laikaa.Cilveeki nespeej formuleet savu piederiibu kaadam noteiktam sociaalajam slaanim ,kas no citiem atshkjiras ar materiaalajiem resursiem ,kas ir taa riiciibaa.Daljeeji to var skaidrot ar haotisko un nereti arii noziedziigo resursu un iipashumu paardales procesu,kas noriteeja Latvijaa peedeejaas dekaades laikaa.Daudzi joprojaam cer ,ka tiks atjaunotas taas sociaalaa starta poziicijas ,kas bija speekaa 90 gadu saakumaa .Shis politiskais sentiments ir milzu resurss ,katrai labeejai un arii populistiskai jaunpartijai.Tomeer situaacija shobriid uzskataami demonstree ,ka ceriibu limits tiek izsmelts,kreisie pienjemas speekaa.Interesanti ,ka programmaatiski kreisos,lasi LSDSP,nevar veerteet nopietni .Tomeer visas jaunpartijas reiz kljuust vecpartijas un ,ja taas plaano savu darbiibu ilgterminjaa taam ir jaanostiprinaas.Viens no svariigiem resursiem ,kuru aktiivi bruukjee LC,TP ir vieteejaas pashvaldiibas.T.s. vieteejo liideru verveeshana un rekrutaacija arii ir viens interesants process,kas shkjiet jau daljeeji ir nosleedzies.Un visbeidzot,ir labi zinaams,ka tranziitsabiedriibaas pateereetaaji nav lojaali dazhaadiem prechu brendiem,cilveeki vienkaarshi alkst izmeegjinaat visu ,ko piedaavaa tirgus.Es negribu vilkt tieshas paraleeles ar politiku,tomeer mazs racionaals graudinjsh shajaa noveerojumaa tomeer maajo. ...Labi pietiek nodoties grafomaanijai...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Kristīne 13.09.2001 12:15
Katrā ziņā Repšem pagaidām ir "jaunā politiķa" tēls, no kura tiek gaidīti brīnumi - ka viņš beidzot būs tas, kas izskaudīs korupciju, cels sabiedrības labklājību utt.utjp.. Taču tajā pašā laikā pēc vēlēšanām, kad nākas secināt, ka kārtējo reizi ir uzvarējis kāds supermens, no kura tiek gaidīta lielā kārtības ieviešana, ir dusmas un rodas jautājums - nu cik var? Respektīvi, cik var sabiedrība cerēt un gaidīt, kad kāds atrisinās visas problēmas un saliks visu pa plauktiņiem. Bet būtībā neviens neko mūsu vietā neizdarīs, ja mēs paši negribēsim izskaust korupciju, tad neviens cits to neizdarīs. Tik ilgi, kamēr piedāvās kukuļus, tik ilgi arī viņus ņems. Jautājums ir par sabiedrības apziņu. Runājot kaut vai par tādiem sīkumiem - cilvēki uz valsts iestādēm, piemēram, VID, UR, lai saņemtu kādu izziņu, dokumentu, taču tajā pašā laikā viņi paņem līdzi vai nu kādu konvertīti ar zināmu naudas summu, vai tādu sīkumu kā konfekšu kasti vai šampanieša pudeli. Rodas jautājums, kāpēc būtu vēl kaut kas šim ierēdnim jānes, ja viņa darba pienākumos ietilpst klientu apkalpošana, izziņu&dokumentu izsniegšana un par to viņam tiek maksāta alga???

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Agris 13.09.2001 10:54
Būtu interesanti, ja savā rakstā Ikstena kungs minētu, kā viņaprāt schī jaunizveidotā partija varētu saukties! Vai tās nosaukumā dominētu kāda vispārīga frāze iz letiņu dzīves, piemēram - tautas kustība/partija ".........................", vai arī schoreiz būs, kas nedzirdētāks? Varbūt "Lata stabilitātes turētāju partija", vai varbūt "Repše un tam līdzīgie"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Eriks 13.09.2001 08:30
Nodoklju pazeminaashana un iereednju algu paaugstinaashana kaut kaa nesaskan, atrodas logiskaa pretrunaa, sevishki situaacijaa kad nav konkreti pateikts - kaadaa veidaa tiks nodroshinaata nodoklju iekaseeshanas uzlaboshana.Kopumaa shaada "programma" izskataas ka populistiska tuksha pljapaashana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janis D. 12.09.2001 20:06
Labdien,

Lielisks raksts, kas diezgan skaidri attelo partiju viedoklus pedejo gadu laika. Gluzi ka galvenais jautajums, kas bija Latvijas iedzivotaju pratos 90to gadu sakuma - ka iegut neatkaribu, ari jautajumi, kas sodien ir saeimas gaitenos nav daudz citadaki no tiem, kas tur bija 5 gadus atpakalj. Joprojam korupcija, izvairisanas no nodokliem, noziedziba un tamlidzigas lietas domine Latvijas politika. Atskjiriba no brivibas cinjam, Latvijas publika un politiki ir atradusi par iespejamu izskjirt starp daudz un dazadiem veidiem ka cinities pret sim problemam. Skjiet, ka ka katram cilvekam saeima un uz ielas ir savs viedoklis par to, kas ir jadara, taja pasa laika meginot nonievat visu parejo domas saja jautajuma. Tadejadi pedejo gadu laika cilveki ir iemeacijusies darit visu iespejamo, lai tikai nomelnotu citus, kas cinas un strada to pasu merkju vaditi, bet dara to citada veida. Si ir loti vienkarsota versija, kapec Latvija ir 100 + 1 partija, kas ir tik loti lidzigas, bet taja pasa laika ari loti atskirigas. Tas ari ir viens no iemesliem, kapec nesaskanas neizskatas paliekam mazakas un vienmer atrodas kaut kas tads, kas divam partijam, kas varetu but diezgan lidzigas, nekadigi nav apejams.. ta rezultata rodas konflikti. Protams, vel klat nak ari cinjas par kresliem un varas kare, ka ari materialas vertibas, ko var iegut esot valdiba un partija.

Pec ta, ko Repse teica intervija pazinojot par "savas palidzibas piedavajumu", varetu spriest, ka vinjs grib darit visu, lai izveidotu vienu stipru partiju, kas varetu adreset tieshi tas problemas, kas ir apskatitas augstak. Vins velas nodibinat grupejumu, kam nebutu jaiedzilinas stridos ar citam partijam, jo tas butu pietiekosi liels un stiprs lai vartetu stradat jau agrak nosprausto merku sasniegsana. Si ir vienreizeja ideja, kas, ja piepildisies tiesi ta, ka vins to saka, varetu but loti efektiva. Neskatoties uz to, pastav iespeja, ka tie jaunie cilveki, kas bus iesaistiti saja partija, lai kada ta ari nebutu, ari veletos dabut gabalinju no tas kukas, ko shodienas politikji bauda. Tadejadi, korumpetiba un varas kare neizbeidzas ar vienas loti stipras partijas veidosanu. Otrs faktors, kas noteikti ir jatur prata, ir tas, ka viena stipra partija, kas nedoma daudz par to, ko saka citas partijas, lai gan loti efektiva savas platformas realizeshana un lieliska nosprausto merkju istenoshana, atkariba no cilvekiem, kas ir saja partija, var klut ari par loti smagu jugu valstij. Ja cilveki taja domas vairak par sevi, neka par valsti un ja tie turpinas darit kopigi to, ko mazakas partijas tagad dara jau gadiem atseviskji, nedomaju, ka valsts stabilitate un labklajiba bus nodrosinata vairak neka tagad.

Mes gan neko daudz nezinam par so jauno partiju, tapec viss augstak minetais ir tikai pardomas par to, kas butu, ja butu... Visa visuma, uzskatu, ka Repses ideja ir loti laba, nenemot vera to "taisnigo atalgojumu", ko vinjsh pievieno savam piedavajumam. Bet ta jau ir cita tema. Lai vinam veicas un, lidz ar to, lai ari veicas Latvijai.

Ataa, Janis D.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Pārskats par tautas attīstību 2008/2009 Autors:Juris Rozenvalds, Ivars Ījabs, Tālis Tīsenkopfs, Jānis Ikstens, Iveta Reinholde, Andrejs Jakobsons u.c.

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

„Latvijas – Krievijas attiecības: vietējā un starptautiskā dimensijā” („Latvian-Russian Relations: Domestic and International Dimensions”) Autors:Nils Muižnieks, Aivars Tabuns, Brigita Zepa, Inese Šūpule, Jānis Ikstens, Aadne Aasland, Ilze Šulmane, Ivars Ījabs, Žaneta Ozoliņa, Airis Rikveilis, Vyacheslav Dombrovsky, Alfs Vanags, Andris Sprūds, Toms Rostoks, Aija Lulle, Rasma Kārkliņa, Imants Lieģis

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvijas – Krievijas attiecības: vietējā un starptautiskā dimensijā 2 Autors:Nils Muižnieks, Aivars Tabuns, Brigita Zepa, Inese Šūpule, Jānis Ikstens, Aadne Aasland, Ilze Šulmane, Ivars Ījabs, Žaneta Ozoliņa, Airis Rikveilis, Vyacheslav Dombrovsky, Alfs Vanags, Andris Sprūds, Toms Rostoks, Aija Lulle, Rasma Kārkliņa, Imants Lieģis