Atslēgvārdi:

Jaunie demokrāti un Lisabonas līgums 7

Šodien ar interesi lasīju ziņu, ka partijas Jaunie demokrāti pārstāvji ir iesnieguši prasību Satversmes tiesā par Lisabonas līguma atbilstību Satversmei, konkrēti, uzskatot, ka Lisabonas līgumu bija iespējams ratificēt tikai, nododot to tautas nobalsošanai. Par to, vai Lisabonas līguma ratifikācija Saeimā atbilst Satversmei vai nē, lai spriež juristi. Bet man kā ne-juristei un Lisabonas līguma lasītājai ir ko teikt par vairākiem Jauno demokrātu priekšsēdētāja Edgara Jansona izteikumiem.

Iesaki citiem:

1. (citēju Jansonu) Lisabonas līgums ierobežojot Latvijas tiesības brīvi lemt par izstāšanos no ES. Līgumā noteiktais izstāšanās mehānisms nenosaka skaidrus kritērijus — izstāties varētu pēc vienošanās panākšanas par izstāšanās noteikumiem starp ES un konkrēto dalībvalsti un pēc diviem gadiem no brīža, kad dalībvalsts paziņojusi par vēlēšanos izstāties no ES.

Te man ir vairāki iebildumi. Pirmkārt, acīmredzot Jaunie demokrāti vēlas aizmirst, ka Lisabonas līgums pirmo reizi ES vēsturē vispār apraksta izstāšanās iespēju – agrāk tas pamatlīgumos nav definēts, tāpēc daudzi, arī eiroskeptiķi, par šo līguma pantu ir gandarīti. Otrkārt, Jaunie demokrāti sabiezina krāsas, radot pieļāvumu, ka Latvija nevarēs brīvi izstāties no ES, respektīvi, nevarēs vienkārši paņemt uz aizcirst aiz sevis durvis vienā dienā, kad izdomās, ka palikt ES vairs nav intereses – bet, ka būs jāgaida vēl divi gadi! Patiesībā nebūs obligāti jāgaida divi gadi līdz izstāšanās mirklim, jo Lisabonas līguma 50.pants saka, ka visi ES pamatlīgumi uz izstāties gribošo valsti neattieksies pēc diviem gadiem kopš izstāšanās vēlmes paziņošanas ES padomē TIKAI gadījumā, ja neizdodas ātrāk vienoties par izstāšanās līgumu (ir arī atruna, ka izstāšanās var ievilkties, ja konkrētā valsts un ES padome pieņem attiecīgu lēmumu). Treškārt, Jaunie demokrāti sabiezina krāsas un demonstrē visai bērnišķīgu izpratni par ES, uzsverot to, ka ir nepieciešams vienoties par izstāšanās noteikumiem. Nesaprotu, vai Jaunie demokrāti vēlas pateikt, ka valsts, kas grib izstāties no ES, “jālaiž vaļā” bez noteikumiem? Protams, ka par izstāšanās noteikumiem būs jāvienojas, tāpat kā par pievienošanās noteikumiem, jo ir runa par konkrētās valsts saistībām pret ES un citām dalībvalstīm. Līdz šim vienīgais izstāšanās precedents ir Grenlandes izstāšanās 1985.gadā (Grenlande bija Eiropas Ekonomisko Kopienu sastāvā, jo līdz 1979.gadam tā bija Dānijas sastāvā, kas 1973.gadā pievienojās EEK), kad tika runāts par zvejošanas tiesībām Grenlandes ūdeņos – kādi noteikumi būs spēkā tad, kad Grenlandes teritorija vairs nebūtu ES “sastāvā”. Ja runa būtu, piemēram, par Latvijas izstāšanos no ES, tad risināmo jautājumu vidū varētu būt ne tikai zvejošanas tiesības Latvijas teritoriālo ūdeņos, bet arī, piemēram, kā turpināt nodrošināt brīvu personu kustību Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, ja Latvija vairs nav Šengenas zonā, kas notiek ar Latvijas pilsoņiem, kas strādā ES institūcijās (tur strādā tikai ES dalībvalstu pilsoņi), kādi ir budžeta noteikumi, ja, piemēram, Latvija no ES dalības naudas izteiksmē ieguvusi vairāk nekā iemaksājusi ES budžetā, utt. Izstāšanās noteikumi nav mēģinājums noturēt konkrēto valsti ES, bet gan normāla nepieciešamība.

2. (citēju Jansonu) Līgumā ir saskatāmas arī demokrātijas vājināšanās tendences, piemēram, paredzēta jauna balsošanas kārtība, kas balstīta uz vairākuma, nevis consensus principa.

Arī šis pants ir ikdienas nepieciešamības vadīts - vienprātība 27 valstu vidū ir visai liels izaicinājums. Tomēr nevienu valsti ES ar varu netur, tur valstis ir iestājušās brīvprātīgi un, lai sadarbotos. Bet Jaunajiem demokrātiem acīmredzot šķiet, ka tas tā nav, līdz ar to viņi nepieņem iespēju, ka ES dalībvalstis ir ieinteresētas izvairīties no tādas situācijas, kad, pateicoties kvalificētajam balsu vairākumam, kāda valsts vai valstis tiks “uzmestas” jeb pārbalsotas. Patiesībā, tā kā ES valstis iestājas brīvprātīgi un tāpēc, ka vēlas sadarboties, tās arī nevēlas iznīcināt sadarbības garu, kas tiktu darīts, ja tiktu radīti tādi noteikumi, kuri regulāri pārbalso vienu vai vairākas valstis. Konsensusa meklēšanas centieni arī turpmāk pastāvēs. Bet, runājot par demokrātijas vājināšanās tendencēm, iesaku palasīt Lisabonas līguma pantus par Eiropas Parlamenta lomas palielināšanos, par normu, ka tiek sasaistītas EP vēlēšanas ar Eiropas Komisijas sastāva veidošanu, par pilsoņu iniciatīvu, par nacionālo parlamentu lomu subsidiaritātes principa pārbaudē, utt. Un tad parunāsim par to, vai te ir demokrātijas vājināšanās vai nē.

3. (citēju Jansonu) Līgums maina balsošanas kārtību, kas mazajām ES dalībvalstīm ir neizdevīgāk. Faktiski pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā par Latvijas likteni jebkurā jomā lemtu citas valstis, nevis Latvijas iedzīvotāji.

Lisabonas līgums ievieš tā saukto dubulto balsu vairākumu, kad lēmums ES padomē un ES ministru padomē tiek pieņemts ar 55% dalībvalstu un 65% iedzīvotāju atbalstu. Šajā sistēmā katrai valstij ir viena balss un savi iedzīvotāji, respektīvi, Vācijai ir lielāks svars tāpēc, ka tai ir 80 miljoni iedzīvotāju nevis 2 miljoni iedzīvotāju kā Latvijai. Toties visām valstīm – gan Vācijai, gan Latvijai – ir vienāds balsu skaits: tikai viena balss. Tas nozīmē, ka lielās valstis nevarēs pārbalsot mazās valstis – jo nepietiks nepieciešamo balsu skaits (ar Vācijas, Francijas, Itālijas, Polijas, Spānijas un Lielbritānijas balsīm nepietiks, lai savāktu 55% dalībvalstu balsu). Tāpat tas nozīmē, ka mazās valstis nevarēs pārbalsot lielās, jo tām nepietiek iedzīvotāju skaits (visas mazās valstis kopā ņemot, nesanāks 65% iedzīvotāju atbalsts). Lisabonas līguma dubultais balsu vairākums ir ilgi pārdomāta kalkulācija un, salīdzinot ar Nicas līgumu (kas ir spēkā šobrīd, kamēr nestājas spēkā Lisabonas līgums, kur dubulto balsu vairākumu plānots ieviest ar 2014.gadu), Latvijai Lisabonas līguma modelis ir daudz izdevīgāks, jo palielina Latvijas nozīmi. Ja Jaunie demokrāti būtu iepazinušies ar pētnieku kalkulācijām par valstu nozīmi, tad varbūt nāktu pie cita secinājuma. Taču, ja šis arguments balstās vienīgi faktā, ka vairs nepastāv vienprātības princips – respektīvi, ka katrai ES dalībvalstij vairs visos jautājumos nav veto tiesības – tad, kā jau teicu iepriekšējā punktā, valstis nav ieinteresētas radīt nesaskaņas savā starpā, un balsošanas modelis ir normāla nepieciešamība ES, kurā ir 27 valstis, nevis 6 kā ES pirmsākumos.

4. (citēju Jansonu) Dalībvalstīm vairs nebūtu tiesību vienlaikus uz vienu ES komisāru katrai (tiktu noteikts rotācijas princips).

Jā, bet Jaunie demokrāti acīmredzot labāk gribētu Komisiju ar 30 un vairāk komisāriem, no kuriem dažiem nav nopietnu kompetenču, bet nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta? Turklāt valstu intereses taču tiek pārstāvētas starpvaldību institūcijās – ES padomē un ES ministru padomē, bet Eiropas Komisijā drīkst strādāt tikai kopīgās ES interesēs, kuru aizstāvēšanai svarīga ir ekspertīze noteiktajā jautājumā un iesaistīto pušu (arī Latvijas interešu grupu) viedokļu noskaidrošana, lai varētu nākt klajā ar pēc iespējas izvērtētāku ES likumdošanas priekšlikumu.

5. (citēju Jansonu) ES būtu kopēja ārpolitika, drošības politika un enerģētikas politika.

Te Jaunie demokrāti varētu gribēt paskatīties sabiedriskās domas datus par, tai skaitā savu potenciālo vēlētāju prasībām par spēcīgāku ES, tai skaitā ārpolitikā, drošības politikā un enerģētikas politikā. Redzot, ka daudzi ES iedzīvotāji (arī Latvijā) vēlas redzēt spēcīgāku ES lomu šajos jautājumos, vai nesanāk cirst zaru, uz kura paši sēž?

Noslēgumā – interesanti, kāpēc Jaunie demokrāti par pamatu referenduma nepieciešamībai ņem Satversmes 101.pantu, nevis Satversmes 68.pantu, kas nosaka - “ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.” Jaunie demokrāti varētu mēģināt pierādīt, ka Lisabonas līgums būtiski maina Latvijas dalības ES nosacījumus, un tāpēc ratifikācijai bija jānotiek caur referendumu, nevis Saeimā. Bet acīmredzot partijas pārstāvjiem trūkst argumentu, lai mēģinātu tā apgalvot – jo, vērtējot šos izteikumus, man nerodas pārliecība, ka pārstāvji ir lasījuši pašu Lisabonas līgumu…

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (7) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

hmm 03.11.2008 13:22
Veiko Spolītis bija tas jokdaris, kas nedēļu pirms Eiroparlamenta vēlēšanām uzbrūkot eiroskeptiķiem politika.lv apgalvoja, ka Zviedrijas Junlistan neesot pat reģistrēta (Junilistan dabūja 15 % un 3 vietas EP). Tādi mums tie eirooptimistu eksperti - visu "kā vajag" sarakstīs, lai tikai eiroskeptiķiem ieriebtu. Agrāk tādi komunistiem kalpoja, tagad Briselei.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA 25.09.2008 12:57
Par absurdumu ar demokrātijas veicināšanu - Jums taisnība. Bet es mēģināju atbildēt uz argumentu, ka valstij tiek atņemtas veto tiesības, kas ir tipisks starpvaldību teorijas atbalstītāju (daudz eiroskeptiķi ir tieši tādi) uzskats, ka valstu nacionālās intereses nosaka ES integrāciju un nevar radīt situāciju, kurā viena valsts tiek pārbalsota.

; - Satversmes tiesai netika iesniegta prasība saistībā 68.pantu (kur būtu jāpierāda, ka Lisabonas līgums veic būtiskās izmaiņas ES dalības nosacījumos Latvijai), bet gan saistībā ar 101.pantu par pilsoņu tiesībām iesaistīties valsts pārvaldē.

Kalvim - jautājums par to, vai Lisabonas līgumu vajadzēja Latvijā ratificēt ar referenduma palīdzību vai caur Saeimu, nav gluži mana bloga tēma, un nevaru viennozīmīgi atbildēt par labu vienam no diviem variantiem. BET runājot par iztāšanās noteikumiem - manuprāt, ir tikai taisnīgi, ka ES nav jānodarbojas ar labdarību un ka tiek izvērtēti arī finansiālie ieguvumi un ieguldījumi dalībvalstī. Taču tā kā tādu īstu izstāšanās precedentu mums nav, tad atliek gaidīt kādu gadījumu, lai secinātu, par ko tieši būtu šīs izstāšanās no ES sarunas. Skaidrs, ka neturpinātos ES atbalsts lauksaimniekiem, struktūrfondi, utt... Par dubulto balsu vairākumu - jāatceras arī tā sauktais bloķējošais mazākums - četras valstis var bloķēt lēmumu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Raimonds Zauls 25.09.2008 00:51
citēju Jansonu) Līgumā ir saskatāmas arī demokrātijas vājināšanās tendences, piemēram, paredzēta jauna balsošanas kārtība, kas balstīta uz vairākuma, nevis consensus principa.

Nerunaajot jau par iesniedzeeju nezinaashanu zheel ka arii raksta autore nepamana shiis fraazes absurdumu. Tieshi otraadi kad izlemj vairaakums tad arii ir demokraatija. Probleema ir citur starp valstu attieciibaas nevar paarnest ieksheejas sisteemas modeli vienmeer princips ir bijis viena valsts viena balss, EK un tagad ES ir iznjeemums no shii principa un tieshi otraadi ienes demokraatiju, proti, vairaakuma varu arii starpvalstu attieciibaas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

; 24.09.2008 23:46
Labums būs vismaz tāds, ka kļūs skaidrs, ko nozīmē "būtiskās izmaiņas", jo tiesai būs tas kaut kā jāinterpretē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 24.09.2008 21:59
Daces iebildumi neatspoguļo jautājuma būtību - par Lisabonas līgumu BIJA IESPĒJAMS rīkot referendumu; pienākums kaut ko pamatot gulstas uz tiem, kuri referendumu nevēlas. Teiksim, viņi var mēģināt pierādīt, ka Lisabonas līgums būtiski nemainītu Latvijas dalības ES nosacījumus. Kā redzam no Dublinas piemēra, referendumā tautas griba var ievērojami atšķirties no tā, kā tautas gribu izprot valdošie politiķi. Vai tad visus būtiskos jautājumus var uzticēt izlemt Brigmaņa, Šķēles un Šlesera koalīcijai, kas sēž Saeimā? Viņi ir gatavi jebko izdarīt, kas ir labi dažiem oligarhiem.

Cita lieta ir tā, ka Latvijā likumdošana par referendumiem nav labi sakārtota. Atkarībā no tā, kā izvirzīts jautājums referendumā, nepiekritēju pusei ir viegli noraut kvorumu. Ko darīt tad, ja uz referendumu par konstitucionālu līgumu ierastos kādi 300 tūkstoši vēlētāju un 200 tūkstoši balsotu PRET un pārējie 100 tūkstoši PAR? Vai referendums skaitītos nenoticis un mēs "pēc noklusēšanas" pievienojamies līgumam? Vai arī būtu jāprasa vienkāršs vairākums, kurš nobalsojis PAR pievienošanos līgumam.

Piebildes Daces piebildēm :
(1) "... kādi ir budžeta noteikumi, ja, piemēram, Latvija no ES dalības naudas izteiksmē ieguvusi vairāk nekā iemaksājusi ES budžetā, utt."
====
Ja tā tiešām būtu, to varētu uzskatīt par "parādu verdzību" - pie šādiem uzstādījumiem Latvija un dažas citas nabadzīgās ES valstis nekad no ES nevarēs izstāties.

(2) "Lisabonas līgums ievieš tā saukto dubulto balsu vairākumu, kad lēmums ES padomē un ES ministru padomē tiek pieņemts ar 55% dalībvalstu un 65% iedzīvotāju atbalstu."
======
Tā tas ir, bet tieši paredzētie dažādie sliekšņi (attiecīgi 55% un 65%) ir izdevīgāki valstīm, kurās ir daudz iedzīvotāju. Kādēļ neiztikt ar daudz dabiskāk definētu "divkāršo vairākumu" (t.i. 50% no valstu skaita un 50% no pārstāvēto iedzīvotāju skaita)? Daudzos gadījumos, piemēram, ieviešot sankcijas pret Krieviju, tieši dažas lielās Rietumeiropas valstis (izņemot varbūt Angliju) visvairāk bremzē lietas... T.i. sanāk, ka Vācijas/Francijas/Itālijas blokam faktiski ir veto tiesības uz lēmumu pieņemšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

veiko spolītis 24.09.2008 20:40
Paldies Dace par ātru un precīzu ATBILDI! LABI PADARĪTS!!

Citi autora darbi
7595930098 1188c7be29 z

Life with Donald Trump 1 Autors:Dace Akule

Uzticesanas vienna konference

Par uzticēšanos 66 Autors:Dace Akule

Peru akmeni

Par globāli būtisko 1 Autors:Dace Akule

Kaleidoskops 1

Par sarežģīto pasauli 1 Autors:Dace Akule

Bilde peru

Par Peru 5 Autors:Dace Akule

11825959 10153434773260306 6968551125438830656 n

Par AirBaltic 17 Autors:Dace Akule