Jaunākās domas par situāciju Gruzijā 22

Labdien, lasītāji!

Vispirms atvainojos lasītājiem par kļūdainu teikumu vakardienas blogā. Krievija vakar bombardēja nevis Tbilisi kā tādu, bet gan militāru lidlauku pie Tbilisi. Tiem, kuriem tā ir liela atšķirība -- sorry. Tiem, kuri saprot, ka viengala Gruzija tiek bombardēta -- tā tas ir.

Iesaki citiem:

Mulsina Saeimas, vai pareizāk sakot atsevišķu deputātu reakcija. Vakar viens Saeimas Ārlietu komisijas deputāts teica, ka jau pirmdien, tātad rīt, būtu jāsasauc sēde, lai spriestu par situāciju Gruzijā un Latvijas reakciju uz to. Tad komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš pateica, ka pietiks ar ārkārtas sēdi trešdien, vēl nav viss zināms, vispirms jāgaida Eiropas Savienības ārlietu ministru sēde un tur nolemtais. Ak, šis miera mika Bērziņš! Te nāk atmiņā tā dēvētie "bronzas Aļošas" grautiņi Tallinā. Visa pasaule Igaunijai sūtīja atbalsta ziņojumus, vien Bērziņa komisija laiski un mierīgi pētīja, vai komats teikumā būtu liekams šeit vai tur. Gruzija patlaban izmisīgi meklē atbalstu, manuprāt rīt vajadzētu sanākt ne vien Ārlietu komisijai, bet visai Saeimai un nepārprotami paust atbalstu valstij, kura ir Krievijas federācijas uzbrukuma mērķis. Atkārtosim: Krievijas federācijas militāra uzbrukuma mērķis. Uzbrukums suverenai valstij. Elpu aizraujoša iejaukšanās suverenas valsts iekšējās lietās.

Krievijas boss Vlads briesmīgais tikmēr ir paziņojis, ka Gruzija Dienvidosetijā veicot "genocīdu." Tas no cilvēka, kurš kādreiz draudēja čečenus iznīcināt tualetes podā. Piedodiet, atvainojiet, bet boss Vlads ir kretins un viņa komandētās valsts ārpolitika ir kretiniska. Ko īsti boss Vlads saskata Dienvidosetijā? Visnotaļ acīmredzams priekšlikums, ja jau rūpes ir par osetiešiem kā tautu, būtu apvienot Ziemeļosetiju un Dienvidosetiju un izveidot atsevišķu valsti. Oi, bet nē -- tas nozīmētu Krievijai atteikties no daļas savas teritorijas. Un Krievija, kā mēs zinām, prot teritorijas tikai ņemt un zagt, bet ar retiem izņēmumiem (puse neapdzīvotas salas uz upes, kas Krieviju atdala no Ķīnas) atdot gan ne. Acīmredzot boss Vlads un viņa galms uzskata, ka pareizais variants būs dzīvot tāpat tālāk -- neviena neatzīta teritorija, kurā valda neviena neatzīta "valdība", un kuras pelēkajā eksistencē notiek aktīva kontrabanda un cita veida organizēta noziedzība. Vakar bija atsevišķi lasītāji, kuri to noliedza. Viņus es gribētu aicināt palasīt vispirms un tikai tad spriest. Kaut vai aplūkojiet (ja vien protat angļu valodu) šādu linku, tā ir CBC raidorganizācija, tātad -- sabiedriskā televīzija Kanādā: http://www.cbc.ca/world/story/2008/08/08/f-caucasus-quagmire.html. Un tas, protams, nav vienīgais ziņojums par bardaku, kāds ir Dienvidosetijā.

Cik var spriest no ziņām, Gruzijas karaspēks Dienvidosetiju tagad ir pametis, valsts pārstāvis ir teicis, ka tā Tbilisi cer izvairīties no humanitāras katastrofas. Kāda Dienvidosetijas "valdības" pārstāve apgalvoja, ka piektdien notikušā uzbrukuma laikā esot gājuši bojā 1600 civiliedzīvotāju. Gruzijas valdība runā par iespējams 130 bojā gājušajiem. Ja jau Dienvidosetijas krusttēvi Maskavā var melot tā, ka ausis kust, tad padotie Dienvidosetijā laikam var darīt tāpat. Taču joprojām ir un paliek apstāklis, ka tiek apdraudēta Gruzijas valstiskā integriāte. No vienas puses varētu likties, ka Tbilisi būtu prāta darbs no Dienvidosetijas vienkārši atteikties, lai kuļas, kā pati prot. Taču teritorijā ir transporta mezgli un cita veida infrastruktūra. Un vienalga, ko par to domā Krievijas rīcības aizstāvji šajā portālā un citur, Gruzijas starptautiskās robežas nav apstrīdamas un katrā gadījumā nav grozāmas ar militāru spēku. Kārtējo reizi pasaule šķiet pavisam impotenta. Nabaga Gruzija.

Jauku visiem dienu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (22) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dons 17.08.2008 12:45
Kur varētu iepazīties ar Soču līguma tekstu? Paskiet, kurš zin.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

17 gads 13.08.2008 08:48
Irāna.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

OPEC 11.08.2008 21:42
Redz kā ir,kam tā nafta un gāze ir,tas drīkst...Un kam to gāzi un naftu dikti vajag,tie neiebilst,lai tik kRIEVIJA bumbo.Nomainīt kādu režīmu tuvajās ārzemēs...sīkums,kā divus pirkstus ap***t.KURŠ NĀKAMAIS???????

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

17 gads 11.08.2008 09:10
Īsi un skaidri,Gruzijai,vai precīzāk Saakašvili ir dots uzdevums-veikt izlūkošanu ar kauju,lai redzētu kā un cik ātri ir spējīgi reaģēt Krievijas militārie spēki.Kam tas ir vajadzīgs?Ar pirkstu nerādīšu,bet visi zin ka USA.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pekkonens 11.08.2008 02:53
krievijai izsenis ir grūti klājies... Vienmēr nācies aizstāvēties.Piemēram Ziemas karu izraisīja somu baltgvardu agresija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Osetiins 10.08.2008 19:19
es nesaku ka gruzija nebija neatkariiga, paldies par sho piebildi, ja tu apskatiies 1918 - 1921 teritoriju tad tajaa nav dienvidosetijas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Osetiinam 10.08.2008 19:18
Gruzija bija neatkarīga valsts no 1918. līdz 1921. g. Nebija gluži tā, ka tā iznira no PSRS.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vakardiena lasiitaajs Osetiins 10.08.2008 19:07
man ir paveicies es saprotu arii anglju valodu un citeeto rakstu izlasiiju ar interesi!
manupraat, shis raksts apliecina to, ka PSRS bija pozitiiva ietekme regjionaa - rakstaa tachu ir mineets ka etniskaas tiirishanas saakaas peec PSRS sabrukuma un taas bija sekas gruziinu nacionaalismam kas veeleejaas domineet paar sho siiko teritoriju kuru apdziivo osetiini, kurus gruziini veelas paartaisiit par gruziiniem, bet redz osetiini maitas nav ar mieru!
shis raksts atklaaj arii interesantu detalju par gruzijas teritoriaalo vienotiibu - Gruzija atskjiriibaa no latvijas ir jauna valsts un taas teritorija pamatojas uz Gruzijas PSR teritoriju. Savukaart kaa var izlasiit rakstaa tad tieshi padomju laikos dienvidosetija tika iekljauta Gruzijas PSR. Sanaak gruziinu nacionaalisms nevar iztikt bez padomju mantojuma...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Daavids 10.08.2008 18:49
kameer spriezham par kara veshanu tikmeer kaada zinja: ko sarunaajushi shajaa sakaraa Bushs + Sarkozii (cit no Le Monde 9 aug) ...plein respect de la souveraineté et de l'intégrité territoriale de la Géorgie", et le "rétablissement de la situation qui prévalait antérieurement sur le terrain, qui implique le retrait des forces russes et géorgiennes sur leurs positions antérieures, avec des formules d'accompagnement international". aptuvens tulkojums:
jaanodroshina gruzijas teritoriaalaa integritaate un suverenitaate un jaatjauno situaacija kaada taa bija pirms konflikta, krievijas un gruzijas speekiem jaatkaapjas ieprieksheejaas poziicijaas un jaatjauno starptautisko speeku (vai NVS?) liidzdaliiba regjionaa...
manupraat shis pazinjojums ir pretruniigs vismaz no gruzijas viedoklja : jaatjauno teritoriaalaa integritaate (lieliski!) gruzijas un krievijas speekiem jaatkaapjas ieprieksheejaas poziicijaas un jaatgriezhas miera noveerottajiem, proti, ieprieksheejaa staavoklja atjaunoshana - sanaak ka gruzijas integrittate saglabaajas deklaraaciju liimenii un tai nebuus faktiskas kontroles paar regjionu... cik zinaams starptautiskaas tiesiibaas prieksnoteikums valsts varai un valsts pastaaveshanai kaa taadai ir taas efektivitaate, proti, nav vajadziiga atziishana pietiek ka valsts pastaav. Ja lietas atgriezhas ieprieksheejaa staavoklii vai nevarees teikt arvien vairaak ka gruzija ir izgaasuies savaa tieksmee kontroleet sho teritoriju un faktiski Osetija ir kljuvusi par valsti pat ja to neviens neatziist?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Daavids 10.08.2008 18:31
neapsaubaami tev ir absoluuta taisniiba ka viss ir atkariigs no faktiem, kaa arii (vairs) nav striida par civiliedziivotaaju aizsardziibu. tomeer manupraat tevis teiktajam vajadzeetu dazhus papildinaajumus:
1 ir noteikta (normatiiva un principiaala ne tikai faktiska) atskjiriiba starp gadiijumu kad militaaru objektu izmantot civiliedziivotaaji (piem. osetiinu "mieriigais" civilais gans skjeerso strateegjiski svariigu tiltu ar 200 aitaam un gruziini sho tiltu "nones" - un gadiijumu kad snaiperi shauj no skolas. Pirmajaa gadiijumaa uzbruceejam ir jaaiveertee proporcionalitaate un uzbrukuma lietderiigums (vai nevar pagaidiit kameer gans un aitas paariet paari, jo tilti principaa nav militaari tos izmanto dazaadaam vajadziibaam tos sauc par jauktajiem meerkjiem (mixed targets/ objets à double usage).
Snaipera gadiijumaa kas shauj no skolas, jau pats snaiperis paarkaapj humanitaaraas tiesiibas, jo kaujaas iesaistiitaas puses nedriikst sleepties aiz civiliedziivotaajiem / civiliem objektiem - tas notika piem. Iraakas kara laikaa kad Iraakas armija bija izvietojusi pretlidmasiinu lelgabalus uuz taadu kaa ziepniekkalna/purvciema dziivojamo maaju jumtiem. Shajaa gadiijumaa uzbrukt pretii var (tachu arii tikai tad ja tas ir sameeriigi)

miera uztureetaaji
Romas statuuta 8 pants, vairs neizkjir vai miera uztureetaaji ir vai nav saistiiti ar ANO (tiesa shii nozieguma priekstece ir ANO 94 g. Konvencija , kas attiecaas tikai uz ANO personaalu). Miera uztureetaaji un humanitaaras misijas bauda aizsardziibu taadeelj ka taas veic ceelu misiju un konfliktos ir biezhi daudz neaizsargaataaki par pashiem civiliedziivotaajiem.
Turklaat diez vai shai konfliktaa miera uzturetaaji zaudeeja savu aizsardziibu, jo saakoties konfliktam tos evakueeja un nomainiija ar krievijas armijas regulaarajaam vieniibaam kas neapshaubaami ir kaujinieki...

taa tas ir, shii ir joma kur skjiet visss ir vienkaarshi (piem nedriikst slepkavot civiliedziivotajus tikai taapeec ka vinji ir "ienadnieki" ) un no otras puses sarezgjiiti (ja nu "netiishaam" nonesaas viens dziivojamais rajons?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Garamgajejs 10.08.2008 18:02
Re civiliedzīvotāji.

Man šķiet, ka starp mums nav strīda par to, ka civiliedzivotaji visos konfliktos ir pelnijusi aizsardzibu; atvainojos, ja neprecīzi izteicu savu sākotnējo tēzi. Personas, kas tieši iesaistās konfliktā, zaudē civiliedzīvotāja statusa aizsardzību, un tos var tieši targetot. Personas, kas neiesaistās konfliktā, nezaudē civiliedzīvotāja statusa aizsardzību, un tos nevar tiesi targetot. Easy and straightforward, pat ja dazados rezimos mes lidz tam aizejam pa dazadiem celiem. Taja pasa laika, starptautiskas humanitaras tiesibas neaizliedz netiesi nogalinat civiliedzivotajus, ja tas ir samerigi saistiba ar legitima militara merka iznicinasanu.

Klasiskas faktikas situacijas -- (a) DO separatists sauj pa gruzinu, gruzins sauj atpakal un to nogalina: fine by law; (b) DO iedzivotajs aplej pukes, vina dzivokli ieskrien gruzins, izdzer puku udeni un vinu nosauj: not fine by law; (c) DO iedzivotajs aplej pukes, un no blakus dzivokla loga separatistu snaiperu rota sauj uz gruziniem, uz ko gruzini atbild, nonesot visu stavu, taja skaita puku aplejeju: fact-sensitive jautajums, vai tas ir samerigs uzbrukums vai ne, visdrizak ja. Tiesi tadel man skiet, ka tiesibu argumenti pa lielam aizved pie tam pasam normam, kuras ir japiemero loti faktiski kompleksos un individualizejamos apstaklos, kas ir tikusi daudz diskuteti Izraela, Kosova un abos Irakas karos: vai var iznicinat moseju vai baznicu, ja no tas sauj snaiperi? vai var iznicinat butisku militaru tiltu, ja pa to parvietojas ari civiliedzivotaji? vai var iznicinat tiltu, ja uz ta ir human shields? Vai ir svarigi, vai tie ir brivpratigi vai ne? Ko darit, ja snaiperi sauj no skolas / slimnicas? Ko darit, ja militarpersonas izvieto sev prieksa civiliedzivotaju human shields? ir miljoniem iespejamo situaciju, kuras kardinalie sameriguma un noskirtibas principi var dazadi izspeleties. Pavisam noteikti ir neapdomigi izdarit sweeping secinajumu pec vienas puses militara konflikta laika sniegta pazinojuma.

Re miera uzturētāji.

Ir jāņem vērā, ka konkrētie uzturētāji nav tradicionālās zilās kaskas. Tie nav ANO spēki. Tie nav pat ANO Ch VIII autorizeti speki, ka Abhazija. Tie ir atbilstosi Gruzijas-Krievijas Socu ligumam izveidoti Joint Peace Keeping Forces. Tas ir to vienigais juridiskais pamats atrasties Gruzijas teritorija. Talak ir law of treaties jautajums: Gruzija ir atkartoti noradijusi, ka Krievija parkapj so ligumu, nostajoties DO puse, bet es nezinu, vai Gruzija to ir denonsejusi otras puses butiska parkapuma del vai ne. Arguably, ja Gruzijas viedoklis ir pareizs un Krievijas miera uzturetaji ir iesaistijusies konflikta, tie ir zaudejusi savu priviligeto statusu un kluvusi par kombatantiem / algotniem (?). Turklat seit ari ir dazadi faktu jautajumi: vai uzbrukums Cinvali bija uzbrukums miera uzturetajiem tiesi, vai miera uzturetaji pasi uzbruka Gruzijas spekiem etc.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Daavids 10.08.2008 17:41
nevar piekrist ka ieksheejaa militaaraa konfliktaa civiliedziivotaaji zaudee aizsardziibu!
tavs citaatais II protokal pants nosaka to pashu principu kas tiek piemeerots arii starptautiskaa konfliktaa, proti, ja civiliedziivotaaji iesaistaas konfliktaa (iesaistiishanaas noziimee piemeeram neesaat ierochus, shaut , izlikt sleepnjus utt utjp) taatad civiliedziivotaaji kas neiesaistaas konfliktaa nezaudee ne mazaakaa meeraa aizsardziibu. tam nav noziimes kaada tipa konflikts tas ir.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zanis 10.08.2008 17:31
Manupraat nav shaubu par to ka tas bija starptautisks militaars konflikts jau tad Gruzija uzbruka Chinvali uzbrukums , jo kaa jau teicu pietiek uzbrukt citas valsts speekiem, taatad veel jo vairaak ja uzbruuk vairaaku valstu speekiem kopaa (NVS shai gadiijumaa) taad tas ir starptautisks konflikts par excellence. Tas pats ir arii ANO speeku gadiijumaa - ANO mira uztureetaaji paarstaav starptautisko sabiedriibu taatad visas tautas kopaa, liida ar to tas nemaz nevar buut ieksheejs konflikts (skat piem Eric David les principes du droit des conflits armées)
2 man ir iebilde uz to ka tu saki ka ka taappec ka ieksheejaa mil. konfliktaa nav kaujinieku tad tas noziimee ka civiliedziivotaaji kopumaa zaudee aizsardziibu (jebkuraa gadiijumaa romas stauuta 8 pants arii ieksheeja konflikta gadiijuma aizliedz uzbrukt civil iedziivotaajiem. Taatad atskjiriiba starp civil/militaarajiem pastaav arii ieksheeja konfliktaa.
Cita lieta ir taa ka ieksheejo konfliktos biezhi notiek preteejais, puses neatziist (iipashi valsts vara) neatziist kaujiniekus par kaujiniekiem (jo vinji piemeeram nenesaa formasteerpus) un liidz ar to atsakaas vinjiem piemeerot normas kas aizliedz tiesaat karaguusteknjus par piedaliishanos militaaraa konfliktaa (kas ir aizliegts ja navv militaars konflikts, lai cik tas paradoksaali neskaneetu). tommer 4as Zen. konv. papildonosais 1977 gada juunija II protokols neaizliedz puseem ieksheeja konfliktaa iztureeties atziit otru pusi par kaujiniekiem... taadeelj ieksheejaa konfliktaa civiliedzivotaaji ir aizsargaati taadaa pashaa meeraa ikaa starptautiskaa konfliktaa, atskjiriibas vareetu buutu pashu kaujinieku tiesiskajaa aizsardziibaa...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Garamgajejs 10.08.2008 17:08
Zani,

Atbildēju Jūsu tēzēm iepriekšējā komentā. Sorry par neprecīzo formulējumu, protams, aizsardzība principā pastāv militārā konfliktā. Vairāk gribēju teikt, ka civiliedzīvotāja jēdziens tiek interpretēts kontekstā ar humanitārajām tiesībām, tādēļ personas, kuras ir iespējams tārgetēt IHL kontekstā, visdrīzāk nebūtu civiliedzīvotāji npc izpratnē.

Attiecībā uz necessity: tas ir jēdziens, kas atstāj ļoti daudz rīcības brīvības pusēm. Kādēļ Krievijai bija jāsagrābj Groznija? Kādēļ Gruzijai bija jāsagrābj Cinhvali? Es teiktu, ka seperātiskās provinces galvaspilsēta ir militāri centrāls mērķis, prezumatīvi esot gan militārs, gan stratēģisks objekts, gan arī politiski būtiska vieta, kuras sagrābšana pēc iespējas ātrāk varētu izbeigt karu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Garamgajejs 10.08.2008 17:02
Daavid,

Re noziegumi pret cilvēci -- es neprecīzi izteicos, paldies par norādi. Protams, mūsdienu startautiskajās tiesībās Nirnbergas militārā konflikta nexus prasība ir pazudusi. Ko es gribēju teikt, ir, ka noziegumi pret cilvēci ir uzbrukumi 'civiliedzīvotājiem', un militārā konflikta kontekstā 'civiliedzīvotāji' tiek interpretēti kontekstā ar humanitaro tiesibu normam: starptautiska konflikta kombatants nebūtu civiliedzīvotājs, ne-starptautiska konflikta atbilstosi AP II 13(3) pantam konflikta iesaistita persona zaude civiliedzivotaja aizsardzibu (un var tikt targeteta). Ka es lasu ICTY praksi, tas nozime, ka militārā konfliktā iesaistītu personu nogalinasana ir interpretējama pēc jus in bello normām. Kas ir zinama mera logiski, jo jus in bello dod tiesibas nogalinat pretejas puses kombatantu, vai ari ieks ne-starptautiska konflikta (kur kombatanta statusa nav), konflikta iesaistitu civiliedzivotaju, kas ir zaudejusi tiesibas uz civiliedzivotaja statusa sniegti aizsardzibu. Ja mes lasam ICTY praksi, noziegumi pret cilveci ir pamata tikusi piemeroti situacijam arpus konkreta konflikta (Tadic, Kunarac nak prata). Tadel primara piemerojama norma tomer butu jus in bello, un tikai pēc tam mēs varam izsecināt, kuru personu nogalināšana ir bijusi tiesiska, un kura nē. Vienas personas nogalināšana var būt tiesiska, jo viņš ir bijis kombatants vai militārā konfliktā iesaistīta persona, citas tādēļ, ka viņs ir samērīgs collateral damage etc. Šeit saiet kopā vairāki lex specialis, tādēļ reasonable people may disagree, bet vismaz man galvā sistēma šādi arī izskatās.

Re jus in bello -- pilnībā piekritu Tavai tezei par Common Article 3 un par parazu tiesibam. Sobrid pie rokas nav ICRC kopojuma, bet cik es atceros no Henckaerta un Dosveldas-Bekas stastita un citiem komentiem, ir sapratigi uzskatit (iznemot, ja esi ASV State Department :)), ka aizsardziba liela mera ir unificeta, it ipasi attieciba uz tadam elementaram lietam ka civiliedzivotaju targetosana.

Es neesmu pilniba parliecinats par to, vai pirms Krievijas iejaukšanaš tas bija starptautisks konflikts. Miera uzturētāju ESAMĪBA per se nepadaritu konfliktu par starptautisku. Par uzbrukumu miera uzturētājiem es izteicu savas šaubas jus ad bellum sadaļā: tie nebija Krievijas spēki per se, bet Krievijas daļa no Joint Peace Keeping Force. Man arī nav pilnīgi skaidrs statuss attiecībā uz uzbrukumiem personām miera spēku sastāvā -- būtu nedaudz absurdi, ja, teiksim, uzbrūkot ANO miera spēkiem, valsts būtu militārā konfliktā ar 10-am valstu, no kurām šīs personas nāk? Bet šajā jautājumā man nav noteikta viedokļa, vairāk šaubas par situācijas viennozīmīgumu.

Jebkurā gadījumā, lai kādas tiesības tiek piemērotas, mēs atnākam uz tām pašām normām: nedrīkst tieši uzbruktu c-iedzīvotājiem, kas nav iesaistīti konfliktā. Un es turpinu uzskatīt, ka tas ir ļoti fact-sensitive jautājums, ko mēs nevaram a priori atbildēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zhanis 10.08.2008 16:47
tachu es piekriitu ka vajag zinaat konkreetus faktus, es savu analiizi balstiiju tajaa, ka Chinvali atradaas civiliedziivotaaji + krievijas miera uztureetaaji. Aciimredzot es aizmirsu ka tur iespeejams atradaas arii pashi osetiinu kaujinieki ... tachu pat shaadaa gadiijumaa, jaajautaa kaadu gan militaaru prieksrociibu (nécessité militaire/military necessity) buutu panaakusi? proti vai shaadu uzbrukumu var attaisnot,
ja taa padomaa taisniiiba ir, diezin vai tie noziegumi pret cilveeci, tachu tie nav noziegumi pret cilveeci nevis taapeec ka civiliedziivotaaji nebuutu aizsargaati !!! (pret noziegumiem pret cilveeci jebkursh ir aizsargaats) bet driizaak gan taapeec ka shis veel nebija masveidiigs un sistemaatisks uzbrukums, iipashi ja jau pilseeta atradaas arii kaadi osetiinu kaujinieki...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Daavids 10.08.2008 16:37
par otro komentaaru es nevaru piekrist? kaa var teikt ka civiliedziivotaaji nav aizsargaati??? Civiliedziivotaaji vienmeer ir aizsargaati arii pret savas valsts nodariijumiem - ruandas genociidaa vispaar nebvija militaraa konflikta, ne ieksheeja ne aareeja un pret Tutsi tautiibu tika pastraadaats genociids un noziegumi pret cilveeci. Sho divu noziegumu gadiijumaa nav vajadziigs lai pastaaveetu militaars konflikts. mil Konflikts ir vajadziigs tikai kara noziegumu gadiijumaa.
Buutu eertaaka diskusija ja lietotu mazaak saaiisinaajumus no anglju valodas - tos ne visi saprot, un arii man ir gruutiibas tos atshifreet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Daavids 10.08.2008 16:32
par jus ad bellum ok, varbuut tev ir taisniiba, bet jus in bello tev ir paaraak formalizeejosha izpratne:

sho konfliktu par starptautisku padara jau tas vien ka dienvidosetijaa atradaas krievijas miera uztureetaaji. nav jaauzbruuk citai valstij, pietiek uzbrukt citai armijai.
otrkaart pat ja shis nebuutu starptautisks militaars konflikts (kas shobriid par taadu noteikti ir kljuvis) tad tas noteikti ir ieksheejs militaars konflikts (skat romas stauuta 8 panta ottaa paragraafa punktus kas attiecas uz ieksheejiem militaariem konfliktiem) Muusdienaas ieksheejos militaaros konfliktus jau sen piemeero ne tikai Zeneevas konvencijaam kopeejo 3 pantu , bet arii staprtautiskaaas parazhas kuras iipashi attistija dienvidslaavija un ruandas tribuanaalu prakse. , proti 1995 gada Tadica spriedumaa tribunaals noteica ka civiliedziivotaaji ieksheeja konflikta gadiijumaa bauda gandriiz simetrisku aizsardziibu kaa ja tas buutu starptautisks konflikts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Garamgajejs 10.08.2008 16:23
Zani,

Negribu būt pedants, bet pretendējot uz intelektuālu elītismu un lietojot latīņu terminoloģiju, vajadzētu to lietot pareizi: jus ad bellum, nevis bello.

Jus ad bellum

Man nešķiet, ka šajā gadījumā ANO Statūtu 2(4) kaut kāda veidā ierobežotu Gruziju. Gruzija-DO ir identiska Krievijas-Čečenijas situācijai: abos gadījumos centrāla valsts vara veic militāru operāciju pret de facto pastāvošu, bet de jure starptautiski neatzītu valsti. Tiesības netikt pakļautam uzbrukumam ir tikai valstīm ANO Statūtu izpratnē; ne Čečenija, ne DO tādas nav; ergo, starptautiskajās attiecībās piemērojamā ANO Statūtu norma ir neattiecināma uz šo situāciju. Protams, nav izslēgts, ka Gruzija ir pārkāpusi kādas citas normas (Soču līgums par pamieru nāk prātā, lai gan no Gruzija ilglaicīgās kritikas par Krievijas pārkāpumiem varētu secināt, ka tā uzskata līgumu par terminētu otras puses būtisku pārkāpumu dēļ), tomēr tas per se nedotu Krievijai tiesības lietot spēku. Šajā gadījumā nepastāv ANO DP CH VII mandāts, tā kā DO nav valsts, Krievija nevar izlietot kolektīvo pašaizsardzību, un jautājums par to, vai uzbrukums pilsoņiem ārpus teritorijas ir pamats pašaizsardzībai, ir vienmēr bijis ļoti pretrunīgs un šķietami runā pretī ANO Statūtu tekstam un valstu praksei. Krievijas arguments par tiesībām lietot spēku 'miera radīšanai' ir mulsinošs: tas neatbilst nevienai no ANO Statūtu opcijām, un ņemot vērā 2(4) jus cogens raksturu un ANO Statutu 103.pantu, valstis nevarētu pielīgt sev tiesības pretrunā šīm normām.

Jus in bello

Tā kā starp Gruziju un DO jus ad bellum nav piemērojamas, jākrīt ir arī Jūsu sākotnējai jus in bello analīzei. 1949.gada konvencijas ir piemērojamas tikai starptautiskā militārā konfliktā, tādēļ konkrētajā situācijā ir piemērojams tikai Common Article 3 un 1975.gada Otrais Papildus Protokols. Non-International Armed Coflicts vispār neparedz tādu jēdzienu kā kombatants. Atbilstoši protokola 13.pantam,

'Art 13. Protection of the civilian population

1. The civilian population and individual civilians shall enjoy general protection against the dangers arising from military operations. To give effect to this protection, the following rules shall be observed in all circumstances.

2. The civilian population as such, as well as individual civilians, shall not be the object of attack. Acts or threats of violence the primary purpose of which is to spread terror among the civilian population are prohibited.

3. Civilians shall enjoy the protection afforded by this part, unless and for such time as they take a direct part in hostilities.'

Šeit mēs esam klasiskajā debatē: civiliedzīvotājus tieši nogalināt nedrīkst, bet nav aizliegta civiliedzīvotāju netieša bojāeja, ja tā ir samērīga ar militāram mērķim nodarītiem zaudējumiem. Tā ir ad hoc faktu sensitīva debate, un arguments, ka runa ir par pilsētu, is neither this way or that way: Jums būtu taisnība, ja pilsētā nebūtu nevienas militārpersonas, kas cīnītos pret Gruziju (kas acīmredzami neatbilst faktiem); citādāk mums ir jāizvērtē katra situācija atsevišķi: vai DO spēki slēpās dzīvojamās ēkās etc., vai DO spēku mītnes bija starp ēkām etc. Ir iespējams uzmodelēt dažādas situācijas, un nezinot katrus konkrētos faktus, mēs nevaram dot tam a priori novērtējumu.

Protams, starp Gruziju un Krieviju šobrīd pastāv good old IAC ar visām četrām Ženēvas konvencijām.

Re miera uzturētāji: principā Jums ir taisnība, bet šiet ir tādi dīvaini miera uzturētāji, radīti uz Soču divpusēja līguma pamata. Tie nav ANO ĢA vai DP pilnvaroti, tie nav pat reģionālas organizācijas pilnvaroti (kā NVS Abhāzijā). Turklāt, kā jau es iepriekš teicu, nav skaidrs, vai Soču līgums ir spēkā, jo Gruzija uzskata, ka Krievija to ir daudzkārtīgi pārkāpusi. Enivei, ja miera uzturētāji iziet ārpus sava mandāta un sāk enforcot mieru vai nostājas vienas puses pusē, viņi prima facie zaudē savu IHL sniegto aizsardzību un kļūst par good old combatants.

Re lidlauks: piekrītu no jus in bello viedokļa, bet tas ir problemātiski no jus ad bellum viedokļa. As above, vienīgais arguments par labu Krievijas spēka lietošanai, kas nav pilnīgi muļķīgs, balstītos miera uzturētāju pašaizsardzībā. Es teiktu, ka šo skaitā nelielo cilvēku aizsardzībai ir nevajadzīgi un nesamērigi bombardēt visu Gruzijas teritoriju.

Daavd,

Es nebūtu tik kategorisks. ICTY ir interpretējis civiliedzīvotāja jēdzienu saistībā ar humanitārājām tiesībām, un ja indivīds nebauda starptautisko tiesību aizsardzību šajā kontekstā, tad tas nevarētu būt par noziegumu pret cilvēci upuris. Apstāklis, ka Gruzija veic operāciju savā teritorijā pret noteiktu pilsētu, kurā personas ir ar noteiktu pilsonību / piederību, nepadara to par npc vai genocīdu, līdzīgi kā Krievijas uzbrukums Groznijai per se nepadara to par npc vai genocīdu, lai gan lielākā daļa iedzīvotāju bija etniskie čečeni. Personas, kas piedalījās militārajā konfliktā, nebaudīja IHL un starptautisko krimināltiesību aizsardzību, tādēļ tās nevar tikt uzskatītas par npc upuriem. Militāro konfliktu kontekstā parasti tiek piemērotas speciālākās normas, kas ir IHL normas, kurām vajadzētu mūs novest pie kara noziegumu jautājuma: as above, mums vajadzētu izanalizēt katru konkrētu faktisku situāciju, lai secinātu, vai civiliedzīvotāju upuri bija nesamērigi saistībā ar militārajā konfliktā iesaistīto personu upuriem. A priori secinājumiem šeit nav vietas. Re genocīds: Braunlijs jau to mēģināja darīt Use of Force lietās ieks ICJ attiecībā uz Kosovu un neviens viņam nepiekrita: nevajag attiecināt militāro konfliktu transedējošās normas uz pavisam konkrētu mundane IHL situačiju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Daavds Zumelsteins no Tel Avivas 10.08.2008 15:53
protams par genociidu diezin vai var runaat, tachu no otras puses Gruzija patieshaam ir veiksui etniskaas tiiriishanas shajos regjionos 90 gadu saakumaa.
Arii tagad uzbrukums Chinvali kur dziivo 90 procenti krievijas iedziivotaaji neapshaubaami ir uzbrukums civiliedziivotaajiem balstoties uz vinju nacionalo piederiibu (piederiiba Krievijas naacijai pilsoniibas deelj), taadeejaadi tas driizaak ir noziegums pret cilveeci (un noteikti kara noziegums, kaa mineets citaa komentaaraa); Noziegums pret cilveeci atskjiras no genociida ar to genociida gadiijumaa jaapaarleicinaas ka noziedzniekam (piemeeram, Gruzijas prezidentam Saakashvili, kursh aciimredzot ir atbildiiigs par uzbrukumu Chinvali) jaabuut nodomam izniicinaat osetiinus kaa taadus pilniibaa vai dalju no tiem; Noziegums pret cilveeci savukaart ir jebkursh masveida vai plaabnots uzbrukums jebkurai civiliedziivotaaju grupai, nogalinot, paverdzinot izvarojot utt. (skat romas statuta 6 7 un 8 pantu) Njemot veeraa ka Chinvali neapshaubaami bija civiliedziivotaaji un tiem uzbruka Gruzijas armija tos nogalinot, shiis darbiibas atbilst noziegumam pret cilveeci... par ko atbildiiba jaauznjemas tiem kas plaanoja sho uzbrukumu...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zanis Kaapostinjs 10.08.2008 15:38
Krievija vakar bombardēja nevis Tbilisi kā tādu, bet gan militāru lidlauku pie Tbilisi. Tiem, kuriem tā ir liela atšķirība -- sorry. Tiem, kuri saprot, ka viengala Gruzija tiek bombardēta -- tā tas ir.Gribeetu paskaidrot Kaarlim un paareejiem kaada ir atskjiriiba:jebkuru brunjotu konfliktu ir pienjemts iedaliit 2 daljaas :1 jus ad bello (tiesiibas uz karoshanu, proti tiesiibas uzbrukt)2 jus in bello (parazhas kas jaaaieveero karojot, proti ja karsh saacies tad tas veel nenoziimee ka var dariit jebko)Es sheit gribeetu runaat tieshi par otro aspektu tachu saakumaa arii nedaudz par pirmo:jus ad bello :dienvidosetijas situaaacijaa Gruzija saaka konfliktu (un paarkaapa jus ad bello jo kopsh 1945 gada valstis ir atteikushaas no kara veshanas kaa starptautisku attieciibu instrumenta - Ano hartas 2p. 4par. aizliedz karot. Ano hartas 33 p. uzliek par pienaakumu jebkura konflikta gadiijumaa veersties ANO droshiibas padomee (Ko starp citu dariija Krievija uzreiz peec konflikta saakuma). var argumenteet ka tas nekam neder un nav godiigi, bet katrai sevi cienoshai valstij ir jaaieveero starptautiskaas tiesiibas vienalga vai tas ir izdeviigi vai nee. Tagad par kara veshanas parazhaamA kaa veerteet Gruzijas uzbrukumu Chinvali?B kaa veerteet lidlauka bombardeeshanu pie Tbilisi, ko veica Kriecvija:A uzbruukot Chinvali Gruzija ir paarkaapusi 2 staprtautiskas parazhas: pirmkaart ir aizlizgts jebkaaadaa veidaa uzbrukt apdziivotaam vietaam, proti, uzbrukt driikst tikai kaujiniekiem (jeb "les combattants" kaa to deevee 1949 g. 12 aug 4 Zheneevas konvencijas), uzbruukot pilseetai Gruzija ir uzbrukusi civiliedziivotaajiem (turklaat savaa teritorijaa, kura sevi cienosha valsts taa riikojas?)par to liecina upuru skaits no 130 liidz 1600 peec dazhaadiem avotiem - tachu upuru skaits nav svariigs - uzbrukt cciviliedziivotaajiem nedriikst jebkuraa gadiijumaa!otrkaart, Chinvali atradaas miera uztureetaaji. Miera uztureetaaji humanitaaraas tiesiibaas tiek pieliidzinaati civiliedziivotajaiem (tie nav kaujinieki, kas ir regulaaraa armija). Taapeec Gruzija uzbruukot miera uztureetaajiem arii paarkaapa kara veshanas parazhas (muusdienaas taas ir iekljautas starptautiskaas kriminaaltiesas 8 pantaa un tiek sauktas par kara noziegumuiem.treshkaart par uzbrukumu lidlaukam:kara veshanas parazhas aizliedz uzbrukt ne tikai civiliedziivotaajiem bet arii instalaacijaam kura lieto civiliedz, piemeeram slimniicaam) tachiu ir objekti kas var kalpot gan karam gan mieram un taads neapshaubaami ir arii lidlauks, kuru var izmantot gruzijas aviaacija. taadeelj raugotoes no humanitaaraam tiesiibaam lidlauku bombardeeshana ir atljauta ja taa ljauj sasniegt militaarus meerkjus un nav veersta pret civiliedziivotaajiem (arii Izraeela bombardeeja lidlaukus libaanaa un ASV iraakaa, piemeera peec)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 10.08.2008 15:01
melo abas puses, kaarli. taisniiba ir kaut kur pa vidu :)

P.S. tuuliit abhaazijaa saaksies. luuk, to gan jau varees nosaukt par konkreetaako krievijas agresiju.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips