Raksts

Jaunais laiks un vecais populisms


Datums:
13. augusts, 2002


Autori

Sandris Točs


Jokojot kāds nesen man jautāja – vai tas, ka politiķi savas programmas sauc par priekšvēlēšanu programmām, nozīmē, ka pēc vēlēšanām viņiem būs vēl kādas īpašas pēcvēlēšanu programmas, par kurām sabiedrībai pirms vēlēšanām labāk nestāstīt? Jaunā laika priekšvēlēšanu programma mudina domāt, ka skeptiskais vēlētājs ir bijis ļoti tuvs patiesībai.

Jaunais laiks ir labēja partija. Jaunajam laikam ir labējs līderis. Jaunajam laikam ir labēja programma. Taču 4000 zīmju priekšvēlēšanu programma Jaunajam laikam sanākusi kreisi populistiska. Bēdīgi, bet partijas pilnajā programmā un priekšvēlēšanu programmā solītais bieži atšķiras.

Kā tas gadījies kā ne, bet, piemēram, priekšvēlēšanu programmā Jaunais laiks ar plašu žestu sola visiem, ka «Valsts Tavu veselību apdrošinās bez maksas», kamēr Jaunā laika pilnajā programmā nekas tāds nav atrodams. Tur tiek runāts vairs tikai «par bērnu, invalīdu un maznodrošināto apdrošināšanu no valsts budžeta dotācijām». Pārējiem paredzēta obligātā veselības apdrošināšana.

Skaistas esejas stilā sacerētajā priekšvēlēšanu programmā Jaunais laiks sludina: «Tavi bērni saņems izglītību neatkarīgi no Taviem ienākumiem.»

Pilnajā programmā Jaunais laiks paredzējis bezmaksas augstākās izglītības likvidāciju un runā tikai par obligātu pamatizglītību (!).

Tas nav nekāds brīnums, jo Jaunais laiks savas pilnās programmas ievadā deklarē klasisku labēji liberālu ideoloģiju ar tādiem postulātiem kā «tikai minimāli nepieciešamā kopprodukta daļa tiks pārdalīta caur budžetu» un «valsts minimāli jauksies saimnieciskajos un sabiedriskajos procesos.» Tik drosmīgi atklāti deklarētu labēju ideoloģiju Latvijas politisko partiju programmās grūti atrast.

Tik atklāti tas neskan pat par liberāļiem uzskatītā Latvijas ceļa 1993. gada programmas variantā, nemaz nerunājot par krietni populistiskāko Tautas partiju, kuras programmas vienmēr bijušas nekas vairāk kā PR produkts.

Diemžēl Einara Repšes labējā drosme kā nebijusi izkūp partijas priekšvēlēšanu programmā, ko raksturo tukšs populisms un frāzes, kā «vara Latvijā beidzot piederēs tautai» un «likumam Latvijā būs reāla vara». Jebkuras partijas programmās, protams, sastopams populisms, taču Tautas partijas vai Latvijas ceļa priekšvēlēšanu programmas, salīdzinot ar Jauno laiku, šķiet konkrētuma paraugs.

«Jaunais laiks maksimāli atbalstīs Tavu ģimeni, un pabalsti bērniem tiks regulāri paaugstināti,» rakstīts Jaunā laika priekšvēlēšanu programmā.

Pilnajā programmā varam lasīt, ka bērnu pabalsts līdz 1999. gadam dzimušajiem bērniem ar nākamo gadu tiks palielināts līdz pieciem latiem, bet ar 2004. gada janvāri palielināts vēl par veseliem piecdesmit santīmiem. Tātad piecdesmit santīmi gadā pie bērnu pabalsta ir «maksimāls atbalsts Tavai ģimenei» Jaunā laika izpratnē.

Skaidrs, ka apzināti par Jauno laiku var nobalsot vienīgi nodrošināts pilsonis, kam no valsts neko nevajag, ja nu vienīgi, lai liek mierā. Skaidrs, ka Latvijā šādu pilsoņu diemžēl nav daudz, tāpēc pilnīgi skaidrs ir arī Repšes populisms.

Latvija ir vienīgā pārejas valsts Eiropā, kurā kopš padomju sociālisma sabrukuma un neatkarības atjaunošanas nav noticis kreisais pagrieziens.

Nav noticis nevis tāpēc, ka Latvijas sabiedrībā trūktu kreisu noskaņojumu, bet tāpēc, ka pie varas esošie ir mācējuši katrās vēlēšanās radīt aizvien jaunas varas partijas, kas ar harismātisku līderu, dažādu manipulāciju un populisma palīdzību gūst vēlētāju atbalstu. Bijušā Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes Jaunais laiks šajā ziņā nav nekas jauns. Zīmīgi, ka pat priekšvēlēšanu programmā Jaunais laiks neko jaunu piedāvāt nespēj. Un nebūs nekas jauns, ka Jaunajam laikam tas netraucēs gūt gluži pieklājīgu rezultātu šajās vēlēšanās, jo cilvēki priekšvēlēšanu programmām tāpat netic.

Diemžēl tas var nodrošināt labus rezultātus tikai vienās vēlēšanās. Protesta balsotājs, uz kuru cer Repše, nav pastāvīgs. Nākamajās vēlēšanās viņš jau tāpat protestēs pret nu jau veco Jauno laiku. 9. Saeimas vēlēšanām vajadzēs atkal jaunu Jauno laiku un jaunu «Repši». Vai būs nepieciešama arī jauna programma? Elektorāts, uz kuru cer Jaunais laiks, šķiet, partiju programmas nelasa.

***

1. Cik liels ir narkomānu skaits Latvijā?

2. Kā jūs domājat aizstāvēt Latvijas zemnieku intereses ES?

Einars Repše:

1. Precīzu skaitli es nezinu, bet vispārējās tendences ir satraucošas. Narkomānu skaita pieauguma līkne ir strauji kāpjoša, turklāt pieaug stipro narkotiku, piemēram, heroīna izplatība. Satraucoši ir arī tas, ka caur Latviju faktiski netraucēti plūst narkotiku tranzīts. Un te ir jādomā ne tikai par starptautisko sabiedrību, kas no tā cieš, jo ir skaidrs, ka liela daļa no šeit ievestajām narkotikām mēģina realizēt Latvijas tirgū.

2. Attiecībā par lauksaimnieku interešu aizstāvību jāmin daudz diskutētie jautājumi par lauksaimniecības ražošanas kvotām, subsīdijām un tiešajiem maksājumiem. Diemžēl sarunās ar Eiropas Savienību esam jau finiša taisnē un atrodamies tādā situācijā, kādu sagādājusi līdzšinējā valdība. Pozitīvi, ka sabiedrības spiediena rezultātā par šiem jautājumiem tiek diskutēts. Absolūti noraidāmi ir priekšlikumi par zemākām ražošanas kvotām, nekā līdzšinējais ražošanas līmenis. Attiecībā uz subsīdijām un tiešajiem maksājumiem pozīcija ir pilnīgi skaidra – mūsu zemniekiem jābūt vienlīdzīgiem ražošanas nosacījumiem.

Māris Gulbis:

1. Viena lieta ir reģistrētie narkomāni, cita – patiesā narkomānijas izplatība Latvijā. Domāju, ka mūsu valstī ir vismaz 10 tūkstoši narkomānu. Man ir četri bērni, un mani satrauc situācija, ka pastāv visiem zināmas narkotiku izplatības vietas, bet policija pret tām nevēršas. Ar šādu bezdarbību narkotiku izplatība faktiski tiek atbalstīta.

2. Pirmkārt, jāpalielina ražošanas kvotas latviešu zemniekiem un jāpanāk līdzvērtīgi ražošanas nosacījumi. Otrkārt, ir jāatbalsta biokultūras ražošana. Man ir zināmi labi piemēri, kā zemnieki šādā veidā veiksmīgi saimnieko, audzējot vēžus.

Uzziņa

Latvijas Narkoloģijas centra uzskaitē patlaban ir ap 4000 narkomānu, bet to kopējais skaits valstī – ap 20–30 tūkstoši.


Laiks patiesām vērtībām


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!