Raksts

“Jaunais laiks”: Nu kā var visu nesolīt?


Datums:
01. marts, 2005


Autori

Gatis Puriņš


Foto: G. Dieziņš

JL ieceru izklāstā nav konkrētu prioritāšu, bet atrodams viss, ko parasti sola visiem. Gan "samazināt birokrātu varu", gan nodrošināt "labvēlīgus dzīves apstākļus katram" – tātad, gan liberālisma minimālo valsti, gan sociāldemokrātisku egalitārismu.

No panākumiem pašvaldību vēlēšanās, jo īpaši Rīgā, lielā mērā būs atkarīgs, vai “Jaunais laiks” (JL) aizies pa populistiskajām partijām Latvijā tradicionālo taku, vai arī spēs kļūt par meinstrīma politisko spēku. Partijas priekšvēlēšanu programma, mūsuprāt, varētu liecināt par JL zināmu brieduma pakāpi – proti, lai arī tēvs vēl nav nogalināts, tomēr, vismaz Rīgas priekšvēlēšanu programmā, priekšplānā ir izvirzīta māte. Mēs bijām patiešām patīkami pārsteigti, ka Einars Repše programmā ir minēts tikai vienu reizi un arī tad kā kāda mitoloģiska būtne – aizgājuša zelta laikmeta valdības, kas ļāvusi Jutai Strīķei apkarot korupciju, predikāts. Arī “tumsas spēki” un “vecie blēži” ir pametuši JL programmu un, šķiet, korupcijas pieminēšana apsēstības dēļ ir kļuvusi tikai par tradicionālas priekšvēlēšanu retorikas sastāvdaļu.

Programmas pamatsadaļa ir atvēlēta JL iecerēto veikumu izklāstam. Tomēr tajā nav konkrētu prioritāšu, bet ir atrodams pilnīgi viss, ko parasti sola visiem. No vienas puses, rīdziniekiem sola “samazināt birokrātu varu”, no otras puses, sola nodrošināt “labvēlīgus dzīves apstākļus katram”. Tādējādi JL cenšas vienlaicīgi piedāvāt gan tradicionālo liberālisma minimālās valsts ideju, gan sociāldemokrātu ideju par vispārēju egalitārismu. Protams, tā ir pasaulē izplatīta parādība, ka politiskās partijas zaudē savu ideoloģisko identitāti labēji-kreisā dalījuma skalā, taču, mūsuprāt, egalitārisms un birokrātija ir nešķirams pāris, un nevar uzturēt vienu, apkarojot otru.

Līdzīgi citiem politiskajiem spēkiem, arī JL, solot finansēt katra rīdzinieka vēlmēm un vajadzībām atbilstošas programmas, ir pieticīgs finansējuma avotu atklāšanā. Taču, iespējams, tas nemaz nav vajadzīgs, jo, kā jau savulaik norādījis tēvs dibinātājs, galvenais ir solīt. Lai arī nav zināms, kur JL ņems līdzekļus pēc solītās nodokļu atlaižu ieviešanas, tomēr mēs varam būt droši, ka “pašvaldības īpašumu sabiedrības interesēs pārvaldīs atklātā atlasē iecelti profesionāļi”. Protams, kādam var rasties jautājums, kas gan ir “atklāta atlase”. Taču neatkarīgi no tā, vai tas ir konkurss vai publiski izsludināta svešo aizstāšana ar savējiem, ir skaidrs, ka JL, nākot pie varas, turpinās iepriekšējās birokrātijas nomaiņas tradīciju. Lai kā arī būtu, mums ir cerības, ka kārtējās “zelta rokas” atrisinās visas mūsu problēmas.

Tomēr ir lieta, kas atšķir JL no citiem solītājiem – ne vārda par veselības aprūpi! Taču tas ir arī saprotami. Pirmkārt, kā mēs zinām no Saeimas priekšvēlēšanu solījumiem, JL, atrodoties pozīcijā, “divkāršos veselības aprūpes budžetu, un šī nauda nepazudīs birokrātu kabinetos”, tādējādi Rīgas domei šim jautājumam nav jāvelta ekskluzīvas rūpes. Otrkārt, lai taču, galu galā, kaut ko izdara arī Andri.

Turklāt JL gadījumā ir nevietā pārlieku aizrauties ar partijas uzstādījumu ķidāšanu, jo patieso programmu varēs rakstīt ikviens rīdzinieks, kurā “publiski paustam” viedoklim būs “izšķiroša nozīme”. JL deputāti nebūs vieni un “pārvaldīs pilsētu kopā ar ikvienu rīdzinieku”. Bažas rada tikai formulējums “publiski pausts viedoklis”. Cerams, tas neizpaudīsies kā orveliskas pārvaldes minūtes, kuru laikā pilsētnieki varēs paust atbalstu partijas kursam.

Taču varbūt mūsu šaubas ir nevietā, jo JL sola Rīgu pārvaldīt “izzinot sabiedrības vēlmes”, un tas varētu nozīmēt – partiju ir sasniegušas baumas, ka pastāv arī no providences izredzētajiem neatkarīgi viedokļi, kurus vajadzētu izpētīt. Lai gan savulaik Repšes valdība vispārējā taupības režīma ietvaros atteicās no valsts līdzekļu šķērdēšanas tautas viedokļa noskaidrošanai, tomēr augšminētais apsolījums varētu iezvanīt jaunus laikus vismaz Latvijas biologu un partijas attiecībās – ne velti JL ir apņēmies finansēt “putnu, augu un dzīvnieku daudzveidības saglabāšanu”. Vēl atliktu JL spert tikai vienu soli, lai atzītu, ka daudzveidība un no Partijas atšķirīgi viedokļi var pastāvēt arī cilvēku vidū…

__________________

Jaunā laika vēlētāja profils

No gandrīz tūkstoša Rīgas balstiesīgajiem iedzīvotājiem gadumijā par “Jauno laiku” pašvaldību vēlēšanās bija gatavi balsot 14% “Latvijas Faktu” aptaujāto rīdzinieku. Visticamāk, ka 12.martā par Jauno laiku nobalsos

  • vīrietis (51,4%),
  • rīdzinieks vecumā no 18-24 gadiem (22,9%),
  • latvietis (97,1%)
  • ar vidējo vai nepabeigtu augstāko izglītību (64,3%),
  • kura ģimenē ir divi cilvēki (32,9%)
  • un kuram nav bērnu līdz 15 gadu vecumam (71,4%),
  • kurš dzīvo Latgales priekšpilsētā (32,9%)
  • norādījis, ka mēnesī nopelna 121 un vairāk latus (36,1%)
  • un uzskata sevi par piederīgu sabiedrības slānim zemāk par vidusšķiru (34,3%).
  • Tie rīdzinieki, kuri 12.marta pašvaldību vēlēšanās ir nolēmuši balsot par “Jauno laiku”, kā alternatīvu izvēli biežāk ir nosaukuši savienību “Latvijas ceļš”, apvienību “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Tautas partiju. Savukārt “Jauno laiku” kā alternatīvu izvēli visbiežāk ir nosaukuši LSDSP un TB/LNNK vēlētāji.

    ____________________________


    LSDSP: Nevienam es Rīgas nedodu…

    PCTVL: Mūs’ lokmotīvs uz priekšu iet, tam komūnā ir pieturviet’

    TB/LNNK: Gaidot brīnumu pie Daugavas

    TP: Jūs mūs esat pelnījuši

    TSP: Seši soļi un Puškins


    Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

    Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!