Atslēgvārdi:

Jaunais laiks grib pakļaut IT biznesu 0

"Neatkarīgā rīta avīze", 13.02.2003.

Iesaki citiem:

Informācijas sabiedrības birojs ieplānots kā kontrolējoša un uzraugoša institūcija pār IT biznesa nozari.

Informācijas sabiedrības birojs ieplānots kā kontrolējoša un uzraugoša institūcija pār IT biznesa nozari

Informācijas sabiedrības biroja (ISB) izveides koncepcijas projekts liecina, ka šīs jaunveidojamās valstiskās institūcijas patiesais mērķis ir pārņemt kontroli pār informācijas tehnoloģiju (IT) biznesu un koncentrēt to partijas Jaunais laiks rokās, liecina Neatkarīgās rīcībā nonākušie dokumenti.

Analizējot gan koncepcijas projektu, gan ISB galvenā koordinatora premjera Einara Repšes ārštata padomnieka Viestura Šutko teikto, kļūst skaidrs, ka ISB ieplānots kā kontrolējoša un uzraugoša institūcija pār IT biznesa nozari. Kā zināms, IT biznesa projektus dāsni finansē valsts – līdz šim tie ik gadus no budžeta saņēmuši ap 15–20 miljonus latu. Vēlme kontrolēt, uzraudzīt vai kaut ko «auditēt» (V. Šutko formulējums) varētu liecināt par vēlmi izbeigt brīvas konkurences attīstības periodu šajā biznesa nozarē. Koncepcijā tāpat nav slēpts, ka tālāks ISB mērķis ir kontrole pār «centralizētu sabiedrisko iepirkumu e-jautājumos». Šāda kontrole tiks panākta, pārņemot sabiedriskā iepirkuma funkcijas no ministrijām, kā arī kontrolējot un pārraugot pat pašvaldību īstenotos e-projektus.

Šobrīd e-projektus kontrolē vismaz trīs ministrijas – Ekonomikas (atbildīga par valsts investīciju programmu), Satiksmes (atbildīga par informātikas un sakaru nozarēm) un Finansu ministriju (atbildīga par valsts budžetu).

Koncepcijā pievērsta uzmanība Valsts informācijas tīkla aģentūrai (VITA). Tiek plānots VITA privatizēt, bet daļu tās funkciju un resursu (nav zināms, vai ar to jāsaprot infrastruktūras, naudas līdzekļi vai citi īpašumi) nodot ISB.

Cita starpā koncepcijā atrodama arī starptautiska mēroga lielummānija – vēlme koordinēt NATO budžetu. Proti, koncepcijas autori uzskata, ka IT pakalpojumi Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas iestādēm, kurām drošības apsvērumu dēļ nav iespējams piesaistīt privāto sektoru, finansējums «jāparedz no NATO budžeta».

Visas aptaujātās amatpersonas, arī V. Šutko, uzsvēra, ka ideja par ISB izveidi pieder partijai Jaunais laiks. Turklāt koncepcijā paredzēts, ka ISB tiks pakļauts tieši Ministru prezidentam, kurš, kā zināms, šobrīd ir Jaunā laika pārstāvis.

Vēl interesantāks ir koncepcijas pielikums, kurā parādītas tās autoru izraudzītās IT projektu prioritātes 2003.–2007. gada valsts budžetos. Zīmīgi, ka koncepcijas autori par prioritāti neuzskata naudas piešķiršanu pašvaldību un izglītības IT projektiem. Apbrīnojami, bet Izglītības un zinātnes ministrijai un Aizsardzības ministrijai šajā premjera padomnieku iniciētajā sarakstā vispār nav atvēlēts ne santīms. Valsts vienotajai bibliotēku informācijas sistēmai 2003. gadā atvēlēti tikai 2400 lati, Vides aizsardzības ministrijai – 2300 lati.

Turpretī lielas naudas paredzētas VID informatizācijai, kurai jau arī iepriekš valsts ir iztērējusi milzīgus līdzekļus (lai gan valstī izsludināta atklātība valsts institūciju darbā, precīzas summas Neatkarīgajai pagaidām nav izdevies noskaidrot). VID informatizāciju veic akciju sabiedrība Dati, kuras vadītājs ir Jaunā laika atbalstītājs un regulārais sponsors Valdis Lokenbahs. IT projektiem VID 2003. gadā paredzēts 612 000 latu; 2004. gadā – 2 miljoni; 2005. gadā – 507 000 latu; 2006. gadā – 220 000 latu, bet 2007. gadā – 1,75 miljoni latu.

Vislielākās summas 2003. gadā paredzētas Iekšlietu ministrijas (3 miljoni latu), Zemkopības ministrijas (2,4 miljoni latu) un Valsts zemes dienesta (880 000 latu) IT projektiem.

365 000 latu paredzēti arī Ekonomikas ministrijas IT projektiem. Premjera padomnieki par prioritāriem ir nosaukuši šādus projektus: Ekonomikas ministrijas lokālā datoru tīkla pilnīgāka izmantošana (!?), Ekonomikas ministrijas informācijas sistēmu sadarbības vides izveide u. tml. Iespējams, ka šādu projektu bīdīšana saistīta ar V. Šutko personīgajām simpātijām pret ekonomikas ministra komandu. Proti, V. Šutko savulaik bija valdes loceklis un viceprezidents Lainbankā, kuras prezidents savukārt bija Vilis Dambiņš – pašreizējā ekonomikas ministra galvenā padomnieka Viestura Koziola tuvs draugs. Lai arī V. Koziols darbojas pie Pirmās partijas ministra, viņš ir arī Jaunā laika sponsors.

Finansu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace, vaicāta, kādēļ 2003. gada budžeta pieteikumu klāstā ISB prioritāšu sarakstā nav pašvaldību un izglītības IT projekti, atbildēja: «Šos projektus ir atlasījusi Informācijas sabiedrības biroja veidošanas darba grupa, nevis Finansu ministrija.»

Savukārt premjera palīgs Dans Titavs teica: «Pats ISB projekts ir vēl tikai projekta stadijā, tādēļ par to ir pāragri spriest.» Viņš gan piebilda, ka budžeta nauda pamatā jau ir sadalīta.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733