Foto: G. Dieziņš
Vērojot Latvijas sabiedrībā notiekošās pārmaiņas, jāsecina, ka līdzās tradicionālai sievietes identitātei ir parādījusies jauna – lietišķā sieviete. Viņa dodas strādāt nevis iztikas, ģimenes budžeta līdzekļu papildināšanas un sociālās vides pārmaiņu dēļ, bet gan ar skaidri apzinātu mērķi veidot savu karjeru un gūt panākumus. Līdzīgi kā vīriešiem, darba panākumi kļūst par viņas jaunās identitātes sastāvdaļu.
Sievietes aktīvāka iesaistīšanās publiskajā dzīvē izmaina arī viņas atspoguļojumu masu medijos. Pētot jaunās sievišķības parādīšanos un tās atšķirīgās interpretācijas Rīgas, Kurzemes un Latgales reģionu laikrakstos, kas iznāk latviešu un krievu valodā, ir redzamas gan specifiskas vietējās nianses, gan atšķirīgais un kopīgais, kas novērojams visiem medijos konstruētajiem lietišķās sievietes tēliem[1].
Visiem aplūkotajiem medijiem kopīgs ir tas, ka galvenais atlases kritērijs lietišķās sievietes intervēšanai ir viņas sasniegtie panākumi un laikrakstu attiecīgo rubriku rāmji, nevis sievietes tautība. Tas liecina par mediju vienādu ieinteresētību visās uzņēmējvides dalībniecēs, neizceļot nevienu etnisko grupu.
“Dienas Bizness”: pašaizliedzīgās darbinieces
Laikrakstā “Dienas Bizness” lietišķās sievietes tēls tiek balstīts uz viņas sekmīgumu, izceļot sievietes izglītību un spēju līdztiesīgi darboties pat tradicionālās vīriešu darbības sfērās – ražošanā, ieroču tirdzniecībā, finansēs. Tēlos ir saskatāmas trīs atšķirīgas lietišķo sieviešu grupas:
sievietes, kas transformē un kvalitatīvi uzlabo sieviešu dzimtes sociālistiskos modeļus. Par centrālo elementu kļuvusi upurēšanās darbam, “ziedojot” sevi un savas privātās dzīves daļu. Darbā pavadītais nenormētais laiks un milzīgā slodze, pēc pašu sieviešu domām padara viņas par labākajām un sabiedrībā atzītākajām panākumu guvējām un ļauj pierādīt vīriešu dzimtei savu spēju darboties vīriešu pieņemtajā darba vidē, saskaņā ar viņu likumiem;
sievietes, kas pārņēmušas Rietumeiropas biznesa modeļus. Viena no tām ir uzņēmuma vadītāja kā uzņēmuma seja jeb preču zīme, taču tādu bija mazākums;
sievietes, kas radījušas jaunas pašreprezentācijas formas, pielāgojoties Latvijas uzņēmējvides kontekstam. Sākotnējais brīvā tirgus laiks bija vienlīdzīgi grūts abām dzimtēm, un Latvijas uzņēmējvide neļauj akli kopēt Rietumeiropas biznesa vadīšanas stilu, jo tas var nedarboties. Kāda intervētā saka: “Tāda situācija, kāda ir Rietumeiropā, pie mums vēl nebūs ilgi. Ka, teiksim, vari atstāt uzņēmumu un kaut kur aizbraukt, lai viss pats rit savu gaitu… atslābināties nevar ne mirkli.”[2]. Uzņēmēja Elita Mīlgrāve laikrakstā norāda, ka “mazā un vidējā biznesā bez ellīga darba, neatlaidības un ziedošanās nekas nevar sanākt.”[3]
Dažādas “Dienas Biznesā” intervētas sievietes piešķir dažādu svarīguma pakāpi sievišķībai. Vienas grib, lai pret viņām tiek piemēroti tie paši kritēriji, kas pret vīriešiem, un sievišķības zaudēšana tiek skaidrota ar pārliecību, ka tai nemaz nav priekšrocību un vietas darījumu pasaulē. Citas izmanto savu ārējo sievišķību biznesa mērķu īstenošanai.
Neskatoties uz tik atšķirīgiem uzskatiem, tas netraucē abu grupu sievietēm rūpēties par savu ārējo sievišķību.
Jāsecina, ka “Dienas biznesa” lietišķās sievietes panākumi ir nežēlīga un pašaizliedzīga darba rezultāts, kā dēļ viņa ir zaudējusi daļu no tradicionālās sievišķības. Darbs pārtop par sievietes dzīves neatņemamu daļu, kas turpina nodarbināt viņas prātu arī ārpus darba laika, prasa enerģiju un vienlaikus dāvina apmierinājumu un gandarījumu.
“Бизнес & Балтия”: “dzelzs lēdijas” ar šarmu
Laikrakstā konstruētās sieviešu identitātes pārstāv divas grupas:
sievietes, kas modernizējušas padomju laika strādājošās sievietes dzīves modeli, papildinot to ar ideoloģisko mātes, pavarda sargātājas lomu un “dzelzs lēdijas” stereotipa elementiem;
sievietes, kas uzdrīkstējušās iejaukties vīriešu publiskajā sfērā vai darboties tur savu vīru uzraudzībā. Šī aizbildniecība norāda uz sabiedrības pieņemto modeli, ka sieviete “piestrādā” un palīdz vīrietim ģimenes biznesā.
Izglītības tēma intervētajām sievietēm ir mazsvarīga vai arī medijs nav ieinteresēts par to rakstīt, jo tas pēc viņu domām nav obligāts lietišķā cilvēka dzīves stila atribūts.
Ārējais izskats un dzīves veids ieņem nozīmīgu vietu veiksmīgas lietišķās sievietes modelī. Laikraksta žurnāliste raksta: “Sekmīgs bizness ne tikai izmainīja viņas sociālo stāvokli, bet arī dzīvi. Tagad Vīksnu ģimene dzīvo privātmājā, viņa kļuva par pirmo īpašnieci Audi TT, kuru pasūtīja pēc kataloga. Viņa vairs nestāv pie plīts, bet ar lielu prieku ēd vīra gatavotos gardumus.”[4] Līdzīgi kā vienā no “Dienas Biznesa” konstrukcijām, ārējā sievišķība tiek kopta un veiksmīgi izmantota biznesa ieceru īstenošanai.
“B&B” redzamajā lietišķajā sievietē vienlaicīgi sadzīvo vairākas sievietes ar dažādiem kontekstiem atbilstošiem uzvedības modeļiem. Vīrišķīgās rakstura īpašības un uzvedība sader ar ārējo izteikti sievišķīgo šarmu un komunikācijas paraugiem.
“Kurzemes Vārds”: izaugsme bez ģimeniskuma upurēšanas
Šajā medijā projicētie tēli daļēji līdzinās iepriekš aplūkoto laikrakstu lietišķās sievietes konstrukcijām, kur vienu identitāti ietekmē no sociālisma aizgūtais un modernizētais triecienniece tēls, bet citu nosaka sievietes vēlēšanas un nepieciešamība virzīties uz priekšu un pilnveidoties ārpus viņas galvenās darbības jomas, proti, ģimenes.
Izglītība ieņem vienu no galvenajām vietām lietišķās sievietes konstruēšanā. “Kursi deva apziņu, ka es neesmu viena ar savām idejām, vēlmēm un gribu strādāt. Arī citas sievietes strādā, dara, kļūdās, mācās un grib tajā nopietnajā biznesā kaut ko izdarīt. Tas iedrošina un dod apziņu, ka viss tevī pašā atrodams, lai spētu un veiktu vēl vairāk”, laikrakstam saka Rita Rozentāle, mēbeļu salona “Zunda” vadītāja.[5] Izglītība ir ceļš ne tikai profesijas apgūšanai, bet arī profesionālās kvalifikācijas vairošanai un prestiža celšanai sabiedrības acīs. “Viņai bija liela vēlēšanās nevis vienkārši kļūt par frizieri, bet mācīties, lai apgūtu psiholoģiskās zināšanas un veiksmīgu saskarsmi ar klientu”, par mērķtiecīgo optimisti Oksanu raksta žurnāliste.[6]
Izsakoties par darba nozīmi sieviešu dzīvē, tas tiek pielīdzināts spēcīgai kaislei, dzīves veidam un otrajām mājām. Tas norāda uz sieviešu lielo apzinīgumu un atbildības sajūtu, kā arī piesaisti darbam kā mīlestības objektam, kurā viņas ieliek daļu savas sirds. Tomēr sevis apliecināšana vīriešu vidū prasa vīriešu rituālu pieņemšanu un ievērošanu.
“Vīriešiem ir tā pieņemts, ka viņi satiekoties vispirms sarokojas un tikai tad uzsāk sarunu. Sievietēm šādu rituālu nav, un , kad no rīta kāds no kolēģiem ienāca salonā un spieda roku pārējiem puišiem, es samulsusi nesapratu, kā man rīkoties, bet tad sadūšojos un arī stiepu pretī sveicienam savu roku, sak, arī es šeit esmu, stāsta Iveta. Tā viņa šajā vīriešu pasaulē ielauzusies, bet joprojām rītu sāk ar vīrišķīgo sarokošanos,” laikraksts iepazīstina ar veiksmīgu automašīnu tirgotāju.[7]
Lai kļūtu pamanīta un pieņemta, tiek izmantoti vīriešiem raksturīgie ieradumi, kas ilustratīvi demonstrē vīriešu un sieviešu saskarsmes normu atšķirības. “Vispār ir interesanti vērot, kā dzīve rit vīriešu pasaulē, kā viņi risina problēmas, piemēram, cits uz citu kliedzot gandrīz līdz kautiņam. Sievietes pēc tādiem strīdiem gadiem nerunātu un vērptu intrigas vēl ilgi un dikti, bet viņiem tas ir ikdienišķs strīds, un pēc stundas viss atkal kārtībā.”, atzīst intervētā sieviete.[8]
Kurzemes laikraksts izceļas ar savām stiprajām ģimeniskām tradīcijām, sekmīgu Liepājas patriotu atspoguļošanu, izglītības un personīgās darba izaugsmes popularizēšanu. Atzīstot sievietes tiesības uz sevis pilnveidošanu un pašrealizēšanos darbā, kā arī vīriešu nelielu iesaistīšanos mājas darbos, laikraksts vienlaikus stingri paliek pie sievietes dzīves tradicionālo prioritāšu un vērtību hierarhijas, kur centrālo vietu ieņem ģimene un bērni.
“Миллион”: tavs trumpis ir izskats
Laikraksta uzmanības centrā ir nonākusi ārējā sievišķība – viens no veidiem, kā kļūt slavenai un veiksmīgai. Izglītības tēma parādās tikai dažos rakstos sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā un izvirzītajām jaunajām prasībām. Sieviešu mājas pienākumu izpilde ir veids, kā medijs izceļ sievietes tēlu, izrādot savu labvēlīgumu un atzinību. “Mājas saimniecībā nav nekā, ko Valentīna nemācētu darīt: viņa skaisti tamborē, šuj drēbes sev un bērniem, garšīgi gatavo ēst un var pat dzīvoklī uztaisīt remontu” [9], laikraksts uzslavē kādu savu varoni par čaklumu, bet cita gūst atzinību par mājīguma kopšanu: “Galvenais Ritas dzīvē ir ģimene, mīļotais un mīlošais vīrs, divi bērni. Viņa “saviem “vīriešiem izveidoja tik mājīgo ligzdu, kurā vienmēr ir labi, viegli un mierīgi”.[10]
Laikrakstos “Kurzemes Vārds” un “Миллион” paradās attiecīgā novada sieviešu aktuālās problēmas. Piemēram, Latgales darba tirgus sliktā situācija neveicina sieviešu aktīvu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. “Миллион” materiālu rāmji strikti definē pamatu sievietes vērtību skalai, kurā galveno lomu spēlē ģimene un bērni. Vienīgā laikrakstā piedāvātā karjeras iespēja sievietēm ir piedalīšanās skaistumkonkursos, galvenais atlases kritērijs – vizuālā seksualitāte.
Tava iespēja izvēlēties
Noslēgumā gribu uzsvērt, ka sievišķās identitātes transformācija Latvijā ir cieši saistīta ar sociālekonomiskajiem un kulturālajiem aspektiem. Sabiedrības etniskā sašķeltība palēnina šo izmaiņu procesus, un diemžēl pašu sieviešu šaubas vai taisnošanās par savām jaunajām izvēlēm tikai nostiprina sabiedrības konservatīvo nostāju un attālina sievietes no viņu izvirzītajiem mērķiem. Tomēr droši var teikt, ka līdztekus tradicionālajām dzimšu attiecībām un identitāšu modeļiem Latvijas sabiedrībā top jaunas femīnās identitātes. Šī daudzveidība nodrošina viedokļu dažādību un izvēles iespējas atkarībā no pašas sievietes vēlēšanās mainīt sevi un savu dzīvi.
____________________
[1] Raksts balstās uz autores izstrādāto maģistra darbu “Lietišķās sievietes konstrukcija Rīgas un Latvijas novadu laikrakstos (2001-2003)”, kura ietvaros ir analizētas četru laikrakstu publikācijas – “Dienas Biznesa”; “Бизнес & Балтия”, “Kurzemes Vārda” un “Миллион”.
[2] Dienas Bizness. 2003. gada 6. jūnijs.
[3] Dienas Bizness. 2002. gada 26. jūlijs.
[4] Бизнес & Балтия. 2003. gada 24. janvāris.
[5] Kurzemes Vārds. 2002. gada 19. jūlijs.
[6] Kurzemes Vārds. 2002. gada 18. maijs.
[7] Kurzemes Vārds. 2003. gada 12. aprīlis.
[8] Turpat.
[9] Миллион. 2002. gada 28. februārī.
[10] Миллион. 2003. gada 21. augustā.
Šī publikācija ir tapusi projekta “Masu mediju loma varas pārdalē” ietvaros, kas finansēts no “Eiropas Kopienas Dzimumu līdztiesības pamatstratēģijas 2001.-2005. gadam” līdzekļiem, bet Eiropas Komisija nav atbildīga par autora pausto viedokli un darba tālāko izmantošanu.