"Jaunā laika" atbildes uz jautājumiem par vēlēšanu programmu 0

1. Kādus konkrētus pasākumus JL deputāti veiks Eiropas Parlamentā, lai nodrošinātu latviešu valodas papildu nostiprināšanu?

Iesaki citiem:
Logo fons

Jau pašreiz Eiropas Parlamenta plenārsēdēs un komiteju sēdēs deputātiem ir garantētas tiesības izteikties latviešu valodā, proti, ir iespējams runāt visās oficiālajās Eiropas Savienības dalībvalstu valodās. Arī oficiālie dokumenti ir (un arī turpmāk būs) pieejami latviski. Šāda valodu daudzveidība ir saglabāta arī ES Konstitucionālā līguma projektā.

Jautājums ir par to, vai mūsu valsts pārstāvji, lai cik labi prastu kādu no plaši lietotajām ES valodām, šīs tiesības izmantos. Ir jāapzinās, ka te ir runa par principiem. Partijas Jaunais laiks deputāti skaidri apzinās šo situāciju un apņemas konsekventi lietot latviešu valodu. Mūsu valsts valoda noteikti ir jāiesaista dalībvalstu savstarpējo valodu apguves projektos.

Pirmkārt un galvenokārt - latviešu valodas statuss ir jānostiprina pašmājās, lai valoda un tās prasme kļūtu par Latvijas sabiedrības vienotāju. Lai to realizētu ir nepieciešama izglītošana un informēšana, kā arī konsekventa latviešu valodas kvalitātes paaugstināšana. Partija Jaunais laiks atbalstīs papildus līdzekļu piešķiršanu projektiem latviešu valodas attīstībai.

2. Kā JL deputāti Eiropas Parlamentā nodrošinās uzņēmēju informēšanu par pieejamajiem ES fondiem un citām atbalsta shēmām?

Partija Jaunais laiks savā Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmā ekonomikas un finanšu jomā noteikusi, ka atbalstīs mazos un vidējos uzņēmējus, aizsargājot to intereses un nodrošinot informēšanu par pieejamiem Eiropas fondiem un citām atbalsta shēmām. Vēl atrodoties finanšu ministra amatā, V.Dombrovskis personīgi iesaistījās un sekoja, lai sabiedrībai tiktu sniegta informācija gan par struktūrfondu ieviešanas gaitu Latvijā, gan par konkrētiem pieejamiem fondiem noteiktām nozarēm. Tika organizēti īpaši semināri uzņēmējiem, medijiem, pašvaldību pārstāvjiem un citiem interesentiem, rīkotas diskusijas ar sociālajiem partneriem nacionālā līmenī, izveidota īpaša struktūrfondu informācijas mājas lapa un īstenota virkne citu komunikācijas pasākumu.

Jau šobrīd partijas Jaunais laiks Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti tiekas ar uzņēmējiem visā Latvijā, lai informētu par ES finansējuma saņemšanas iespējām. Tā kā Eiropas Parlamenta deputāti nedēļas nogalēs atradīsies Latvijā, tad arī turpmāk tiks rīkoti šādi pasākumi , lai nodrošinātu uzņēmējus ar jaunāko informāciju par pieejamiem Eiropas fondiem un citām atbalsta shēmām.

3. Cik lielas ES budžeta daļas ir jāuzskata par “pienācīgu” novirzīšanai kohēzijas un strukturālajiem fondiem? Par cik tā atšķiras no pašreizējām budžeta proporcijām un uz kuru budžeta sadaļu rēķina tā būtu jāpalielina?

Šobrīd strukturālajiem un kohēzijas fondam novirzāmie līdzekļi sastāda trešdaļu no visa ES budžeta. Partija Jaunais laiks uzskata, ka pienācīga ES budžeta daļa, kas novirzāma šiem mērķiem turpmāk, ir procentuāli vismaz tikpat liela, tomēr iespēju robežās ir jācīnās par šīs proporcijas palielināšanu aptuveni 34% - 36% apmērā no ES kopējā budžeta. Latvijas interesēs ir panākt lielākas budžeta proporcijas piešķiršanu tieši ES budžeta 1b sadaļā “Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai”, jo no šīs pozīcijas jaunās ES dalībvalstis, tai skaitā Latvija, saņems vairāk līdzekļu nekā no pārējām budžeta pozīcijām, kurās pieeja ir vienāda visām dalībvalstīm. Piedevām, vecās dalībvalstis jau ir attīstījušas savus ES finanšu līdzekļu piesaistes mehānismus, kamēr jaunās vēl tikai sāks apgūt iemaņas šo līdzekļu piesaistē.

Runājot par to, uz kā rēķina varētu tikt palielināta ES budžeta daļa, kas novirzāma strukturālajiem un kohēzijas fondam, jāatzīmē divas pozīcijas. Pirmkārt, strauji pieaug ES budžeta proporcija sadaļai 4 “ES kā globālais partneris”, kurai varētu pielīdzināt līdz šim ES budžeta struktūrā atrodamo sadaļu “Ārējā rīcība”. Šobrīd šiem mērķiem tiek novirzīti 5% budžeta, bet nākamajā finanšu perspektīvā runa ir jau par 9%. Otrkārt, varētu būt runa par nākamās finanšu perspektīvas sadaļas 1a “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” proporcijas samazināšanu, jo visticamāk vecās dalībvalstis būs daudz veiksmīgākas šo finanšu līdzekļu apguvē, ņemot vērā to ilgstošo pieredzi salīdzinājumā ar jaunajām dalībvalstīm.


4. Kādas ES iespējas JL plāno izmantot, lai īpaši uzlabotu lauku iedzīvotāju dzīves apstākļus?

Partija Jaunais laiks iestāsies par to, lai veterinārajā un fitosanitārajā sektorā principiāli tiktu nodrošināta tādu direktīvu ieviešana, kas nemazinātu Latvijas zemnieku konkurētspēju attiecībā pret pārējo ES dalībvalstu zemniekiem. Tiks turpināts darbs, lai mūsu zemnieki saņemtu līdzvērtīgas subsīdijas ar pārējo dalībvalstu zemniekiem.

Jāpiesaista Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi, lai nodrošinātu tālāku Latvijas lauku vides attīstību, tādā veidā mazinot sociālo atstumtību lauku rajonos. Partija Jaunais laiks uzskata, ka no Eiropas Savienības izglītības fondiem ir jāpiesaista papildus līdzekļi Latvijas lauku skolām un Latvijas lauksaimniecības universitātei, Eiropas izglītības līmeņa nodrošināšanai lauksaimniecības jomā Latvijā.

5. Kā JL piedāvātā dabas piesārņošanas “reālā” kompensācija atšķirsies no patreiz spēkā esošās kārtības?

Partija Jaunais laiks stingri iestāsies par "jau apstiprināto" vides aizsardzības prasību
ievērošanu gan Latvijā, gan citās ES dalībvalstīs, jo vides prasību
ievērošana ir vienlīdzīgas konkurences nosacījums. Uz patreizējo brīdi likumi, regulējoši šo jomu, ir pieņemti, tagad ir jānodrošina to efektīva ievērošana un realizācija. Ir jānosargā Latvijas dabas vērtības, lai mūs nepiemeklētu Rietumvalstu (Holandes, Dānijas, Vācijas) noplicinātības un urbanizācijas liktenis. Pakāpeniski ir jāpalielina vides kvalitātes standarti Eiropas Savienībā, jo Latvijas vides kvalitāte jau tagad ir augstāka par vidējo Eiropā.

6. Kā JL deputāti Eiropas Parlamentā plāno pievērsties demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā?

Sociālo jautājumu risināšana ir katras valsts kompetencē. Partijas Jaunais laiks Eiropas Parlamenta deputāti iesaistīsies darbā, lai veicinātu efektīvu ES rīcību demogrāfisko jautājumu risināšanā, tai skaitā arī darbība Eiropas Parlamenta Iedzīvotāju ilgspējīgas attīstības un reproduktīvās veselības darba grupā. Mēs atbalstām Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas nosaka, ka EP “rekomendē dalībvalstu valdībām nodrošināt pieeju daudzpusīgai, zinātniski pamatotai un viegli saprotamai informācijai, kā arī konsultēšanai par seksuālo un reproduktīvo veselību”. Ir jāuzsver arī dažādu sabiedrisko organizāciju par demogrāfiskās attīstības jautājumiem loma, kurās strādā visu ES valstu nacionālo valstu un arī Eiropas Parlamenta deputāti, lemjot un izstrādājot kopīgu stratēģiju un vadlīnijas šīs jomas jautājumu risināšanai.

Atbildes sagatavoja partijas Jaunais laiks Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Citi autora darbi