Ir pagājuši divarpus mēneši kopš Tautas sapulces, kas noveda pie sabiedrības atbrīvošanas no Kalvīša virsvadības. Ko mēs esam dabūjuši vietā?

Apputējušu otro ešelonu, kura jēga un mērķis nav skaidra. Valdības vadītājs rada iespaidu, ka mēģina vadīt valsti kā risnot teksta uzdevmus matemātikā – tekstam maza jēga, bet cipari neskaidri.

Ko mums piedāvā pārējās runājošās galvas svarīgākajos amatos?

Veselības ministrs nav spējis no ārsta un slimnīcas vadītāja čībām izkāpt, piedāvā biznesa plānu savējiem, ne politisku risinājumu. Tautu pie kases, kaut ko slimnīcai, kaut ko dakterītim, kaut ko kronim un visiem labi. Īpaši labi īpaši turīgiem pacientiem, kuriem “pateicības” galvenais efekts – pateicīga ārsta pateicīgs acu skats – nemaz nav vajadzīgs. Pagaidām idejas iedzīvināšana ir piebremzēta, pūšot visas NVO pieejamās publiskās bazūnes vienlaicīgi. Cik ilgi? Cik nopietni?

Aizsardzības ministrs dibināšot kavalēriju. Gan jau kā vēl analogā tehnoloģija būs arī kopīgās operācijās ar NATO partneriem izmantojama..

Iekšlietu ministrs pirmajās darba dienās nevis par pasūtījuma slepkavām (tagad arī čigāni no melleņu lasīšanas Slīteres mežos par slepkvaniekiem pārorientējušies, viss skaidrs) interesējas, bet gan sāk lietussargu cenas vētīt. Izrādās 200 personas, kas 26 tūkstošus saziedojušas neesot tās īstās. Nerunāsim nemaz par legālo pamatu šādām IeM pārbaudēm demokrātiskā valstī, jo ir vēl trakāk – korupcija par daudz tiekot apkarota.

Ziniet, būtu latvju tik cik poļu, mēs sen visas pasaules avīžu pirmās lapas apdzīvotu ar karikatūrām uz Rīgas fona. Dvīņu valdība bija smieklīga visiem citiem, bet ne pašiem poļiem. Cik ilgi mums vēl šo neprātu pārciest?! Nu nevar būt, ka mani ministri manā vārdā šādus lēmumus pieņem un šādi rīkojas! Es nevienu no trim pieminētajiem savam ļoti liesajam īpašumam klāt nelaistu, bet viņi mūsu kopīgos miljonus dala!

Kur šeit ir izeja?