Jānītis, Pēterītis un automātiskais procents 6

Četri argumenti kāpēc nepiekrītu akadēmiķim.

Iesaki citiem:
2780642603 8d2c90e364
Foto:doug88888

Mežonīgā kapitāla laikmeta viena no idejām bija automatizēt visu, lai dzīve ir viegla, bezrūpīga un produktīva. Šīs idejas punctum spilgti manifestējas 1936.gada šedevrā „Modern Time”, kur galvenais varonis tiek sagatavots, pabarots un apbužināts „automātiskā” režīmā pie konveijera lentes. Nav jādomā, tikai griez skrūves. Zināma līdzību var saskatīt budžeta izdevumu kā „automātiska procenta” idejā, kad „sabiedrībā” ir pieprasījums, lai noteikta summa tiktu nolikta „durvju” priekšā, vēlams iesaiņota Lielvārdes jostā, lai ir tautiskāk.

Automātiskās budžeta izdevumu summa ir Latvijā populāra ideja, atgādināsim tikai dažas pēdējās:
1) Izdevumi valsts aizsardzībai ir jāsasniedz 2% no IKP, jo tāds ir solījums NATO;
2) Izdevumi veselības aizsardzībai ir jāsasniedz noteikts procents no IKP, vai kopējiem izdevumiem, jo tā vajag;
3) Izdevumi zinātnei ir jāsasniedz 1,5% no IKP, jo tā rakstīts plānā;
4) Izdevumi zinātnei un izglītībai ir jāpalielina ik gadus par noteiktiem procenta punktiem, jo tā rakstīts likumā;
5) Sporta atbalstam nepieciešams noteikts procents no ieņēmumiem;
6) Kultūrai ir jāsaņem noteikts procents no azartspēļu nodokļa;
7) Pašvaldībām nepieciešams noteikts procents no iedzīvotāju ienākuma nodokļa;
8) Ceļu infrastruktūras sakārtošanai ik gadus ir jāsaņem noteikts procents no iemaksām ceļu fondā;
9) Vides aizsardzības pasākumus jāfinansē proporcionāli iegūtajiem nodokļiem no dabas resursu izmantošanas;
10) Atlīdzībai (tādai un tādai grupai) ir jābūt sasaistītai ar vidējās darba samaksas izmaiņām.

Visus diskursus nosaukt un atcerēties ir grūti, bet kopīgais ir vēlme pēc automātiskā, mehāniska, birokrātiskā procesa, kad notikums – nauda, iestājas neatkarīgi no laika apstākļiem, tāpēc „ka tā rakstīts likumā”. Iespējams, ka pirmajā mirklī šāda pieeja šķiet pievilcīga. Ir atrasts „atskaites punkts” lēmumu pieņemšanas telpā. Vienmēr var atsaukties uz citu valstu pieredzi vai ekspertu ieteikumiem. Ir izdevumu paredzamības „excelis” un izsekojamība. Var „uzzīmēt” vēsturisko līkni un „salīdzināt” ar līdzīgām situācijām. Protams, šāda pieeja ir noderīga publiskā argumentācijā, jo maksimāli vienkāršo situāciju un tā ir saprotama arī nespeciālistam. Nekas tik vienkārši un skaidri neuzrunā, kā skolas laika piemērs – Jānītim ir trīs āboli, bet Pēterītim tikai divi. Kuram ir vairāk ābolu? Kļūdīšanās iespējas ir nelielas, jo matemātiski atbildot, ekonomiskie apsvērumi nav būtiski. Tomēr, lai izbojātu saldās atmiņas no pirmās klases, mēģināšu argumentēt „automātiskā procenta” ļauno iedabu.

Pirmkārt, automātisks izdevumu palielinājums neuzliek pienākumu strādāt kvalitatīvi un lietderīgi izmantot piešķirto resursus, jo tie „pienākas pēc likuma”. Tādējādi publiskajā pārvaldē (t.i. vietā, kur privātai jomai raksturīgā konkurence ir ierobežota) tiek būtiski vājinātas resursu lietderīgas izmantošanas uzraudzības funkcijas. Tiek atcelti „dabiskie” kontroles un lietderības uzraudzības mehānismi. Piemēram, Lielbritānijā, valsts pārvaldības jomā izdevumiem ir ”automātiskais samazinājums” – par noteiktu procentu tiek samazināti izdevumi, t.s. „produktivitātes dividende”. Šajā valstī uzskata, ka ik gadus valsts pārvaldei ir jāstrādā produktīvāk un tāpēc jāsamazina izdevumi par nelielu procentu.

Otrkārt, automātiska izdevumu attiecināšana pret IKP vai kādu konkrētu ieņēmumu pozīciju „labi” darbojas izaugsmes gados. Situācija strauji mainās krīzes un citu,neparedzētu „ekonomiskā klimata” izmaiņu gadījumā. Ja gadījumā „automātiskā palielinājuma” gados ir uzņemtas papildus saistības, kuru uzturēšanas izdevumi ir jāfinansē, vai jānodrošina atlīdzība „treknajos gados” radītājām papildus štata vietām, – tas rada „tektonisku” neapmierinātību attiecīgajā sabiedrības grupā. Automātiskais procents īpaši smagus jokus izspēlē nekontrolējot to „izgulsnēšanos” nozarē. Spilgtā atmiņā ir notikumi ar ārstu darba samaksu, kad pieprasītais un piešķirtais resurss tika „aizinvestēts” citās izdevumu pozīcijās un tā sekas joprojām jūtamas nozarē. Nemaz nemēģināšu aprakstīt, kas notiek gadījumā, kad šis arguments sastopas ar vēl „dzelžaināku”, - bet mēs taču tik daudz jau esam ieguldījuši. Un tāpēc turpinām „investēt”, jo bail „atzīties un norakstīt” neveiksmes.

Treškārt, automātisks izdevumu palielinājums neuzrunā konkrētās nozares vajadzības. Stratēģiskās un attīstības procesam būtiskās nozarēs, lai nenokavētu „investīciju iespēju logu” īslaicīgi resursi ir nepieciešami pat vairāk nekā „likumā” tas ir noteikts. Sastopoties ar reāliem militāriem apdraudējumiem, neviena nācija neuzdot jautājumu – vai attiecīgā summa atbilst iekšzemes kopproduktam. Lai nodrošinātu reformas, piemēram, augstākās izglītības jomā, īslaicīgi ir jāfinansē „reformu dividende”. Šajā gadījumā nozarei piešķirtais kopējais apjoms noteikti būtiski pārsniegs „ar likumu noteikto” īpatsvaru. Piemēram, lai zinātne gūtu nepieciešamo inovāciju vilkmi, ieguldījumiem „pareizajās vietās” ir jābūt pietiekamiem un efektīviem, nevis normatīvi noteiktiem. Pretējā gadījumā, sagaidāmais efekts no investīciju atdeves būs nepietiekams. Automātiskais un inkrementāls izdevumu palielinājums šājā gadījumā būs līdzekļu izšķērdēšana.

Ceturtkārt, izdevumu palielinājumu ir jāargumentē un jāpierāda demokrātisku diskusiju procesa ietvaros. Solījums automātiski finansēt veicina meritokrātisku procesu attīstību, kad finansējumu saņem pēc pagātnes nopelniem vai „viena kritērija”. Tas liedz iespēju attīstīties un, galvenais, attīstīties jaunām idejām un risinājumiem. Hipotētisks piemērs. Pieņemsim, ka esam kādā nozarē atraduši un aprobējuši risinājumu, veikuši „sociālu eksperimentu” kā ar pieejamiem vai mazākiem resursiem panākt būtiskus uzlabojumus sabiedrības veselības stāvoklī. Esam konstatējuši, ka atbalstot jaunatnes sportu, būtiski samazinās sirds un asinsvadu slimību īpatsvars. Tātad intervences loģika saka, ka vajadzētu samazināt finansējumu veselībai un palielināt aktīva dzīves veida popularizēšanu, bet „likums” saka, - jāfinansē ir veselības aprūpe, cīnoties ar sekām ko izraisa mazkustīgs dzīvesveids. Argumentācijas un diskusiju neesamība samazina pieņemto lēmumu kvalitāti. Argumentācijai un diskusijai ir jābūt ikdienas darba sastāvdaļai, nevis „pašsaprotamai lietai”.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Valerijs Sturis

No ekonomiskās puses man simpātiskāka ir skotu-austriešu skolu, bet kā teicu atzīstu arī keinsiānismu, bet līdz noteiktai robežai. Ja runājam par pielūgsmes objektiem - tad N.Talebs un D.Hjūms, - tātad ja vajadzētu pozicionēties "ideoloģijā" tad - vairāk empīriķis. Tāds nu tas ticības apliecinājums. Bet ja diskutējam par Grīnspens/Bernanke, piekrītu ka Bens atslābināja monetāro, bet tas tikai nozīmēja to ka tagad visas pasaules ekonomikas skatās uz USA un pie sevis klusi dungo "drukā, drukā, drukā, tikai neapstājies, drukā, drukā". Empīrika saka ka mums jau tā 80% ir virtuālās naudas, tāpēc arī "printeri" reizi pa reizei ir jāizslēdz, neskatoties ne uz kādu ideoloģiju. Kā teicis klasiķis - var čakarēt visus, bet īsu laiku, vai dažus un garu laiku, bet nevar čakarēt visus un ilgu laiku ;-) Un kā ar Baltkrievijas monetāro 2.0? bez komentiem ;-)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Valerijs Sturis

Nu Bernankes gadījums nav par ekonomiku, bet par to kā cilvēciski "skaisti aiziet", t.i. ar USA ekonomikas labiem radītājiem, lai turpmākās dienas vadītu siltā vietiņā. Jau pagājuša atskaitē visi no Fed'a gaidīja "drukas mašīnas apturēšanu". Paskatīsimies, kas nāks Bernankes vietā un kā tās problēmas risināsies, būs jautri. Ne velti jau 2010.g. prognozēju, ka 2014.g. otrā puse būs jautri notikumi pasaul's ekonomikā. Nenoliedzu, ka ir situācijas, kad naudas emisija (ierobežota un precīzi mērķēta laika un telpā) var palīdzēt veselīgai ekonomikai atkopties, bet parasti tas darbojas lokāli, ne globāli un tādās ekonomikās, kas ir energoresursu pašpietiekamas ar pietiekami lielu industrijas sastāvdaļu. Pat vislielālie kensiānisti atzīst ka ekonomikas stimulēšanai ir ierobežojumi, t.i. "paģiru lāpīšanu" nevajag sajaukt ar jaunas dropes sākumu. Tad "drukas" efekts nostrādā. Papētiet Baltkrieviju, kā tā šobrīd gatavojas otrajai devalvācijai - 1,5 gadus bija silti un labi, bet tagad ne visai ;-) traktori aizņēmuši visu rūpnīcas teritoriju. Bet idejas ir, še dažas - atbalsts inovāciju procesam un ideju komercializēšanai, mērķēta un masīva izaugsmes centru ražošanas infrastruktūras attīstība, zinātne un profesionālā izglītība, importa, īpaši energo samazināšana un energoefektivu projektu attīstība. Varētu turpināt, bet tā jau cita sarunas tēma

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ekonomists

Bernanke jau nomainīja Grīnspenu tieši ar ideju atslābināt Fed monetāro politiku. Tā kā ar aiziešanu te nav nekāda sakara, vēl jo vairāk tāpēc, ka FED atbild ne tikai par inflāciju kā ECB un LB, bet arī par valsts tautsaimniecības stāvokli. Tas, ka jums patīk lietot libertāriešu metaforas ("paģiru lāpīšana" utt.), tad tas liecina, ka esat viens no šīs sektas un atļaušos citēt I. Kažoku "Kad vēlmi noskaidrot patiesību sāk pārmākt ideoloģiskas pozicionēšanās - tas ir bīstams mirklis."

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Stasis Līvijs

Vai nu drukāt (emitēt) naudu bez preču seguma vai nedrukāt.Tāds ir jautājums.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Valerijs Sturis

drukāšana nepalīdzēs, tas ir pampera efekts - sākumā silti un labi, pēc tām - ne visai ;-)))

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ekonomists

V. Stūrim. Lietojot šāda līmeņa metaforas kļūst skaidrs, ka aiz pseidozinātniskas fasādes nekādu ideju nav. ASV Fed Bena Bernankes vadībā milzu apjomos (80 miljardus USD mēnesī) emitē naudu jau vairākus gadus un neviens nopietns oponents neatļaujas runāt par pamperiem utt. Naudas emisija ir viena no atzītākajām ekonomiskās stimulēšanas metodēm un tikai šaura libertāriešu (neoliberāļu) sekta to pasludinājusi par nāves grēku.