Raksts

Jandāliņš — skandāliņš


Datums:
25. jūlijs, 2012


Autori

Anda Rožukalne


Foto: tiny.turk

Nopietnākais materiāls bija Maijas Silovas „pētījums”, pilnīgi visiem „Jaunā viļņa” dalībniekiem pajautājot: „Vai esat apmierināti ar savu kārtas numuru?”

Par šo festivālu visu zinām! Vai tiešām? Tādā gadījumā esam starp tiem, kuri par notikumiem spriež pēc ļoti nedaudzām pazīmēm — slavenību atbrauks-neatbrauks vai uzģērba-noģērba spēlītes un aktuāliem politiskiem akcentiņiem.

Daudz ziņu medijos, daudz viedokļu un milzīgi TV koncertu tiešraižu reitingi. Tāds ir nule sācies „Jaunais vilnis”, kuru pieklājas izlamāt, jo skaidrs, ka festivāls ir tīrākais mēsls, ko var attaisnot vien pasākuma viesu Jūrmalai nestie ienākumi. Gadi ripo, festivāls notiek, bet stāstos par to grūti atrast atšķirības. Ak, jā, Pugačova Jaltā nevis Jūrmalā! Mediji iesprūduši pašu noteiktajās šī festivāla atspoguļojuma robežās. Nolēmu apkopot visu, ko par „Jauno vilni” neuzzinām.

Meklēju, neatradu

„Jaunais vilnis” Latvijā iebrāžas bez jebkāda konteksta, it kā ap to grieztos pasaule, it kā citu festivālu nebūtu. Kur ir salīdzinājums, festivāla kvalitātes vērtējums, tā formāta unikalitāte? Kā gan varam saprast — pie mums notiek kas īpašs vai mūs regulāri kacina, liekot sajūsmināties par dažu cilvēku atvaļinājuma ainiņām Jūrmalā? Festivāla kvalitātes attīstība arī ir būtiska — kā veicas Krievijas izklaides biznesa top menedžeriem, vai tie spēj ko jaunu, vai viņu meistarība aug?

Mūziku festivālā „Jaunais vilnis” piedāvā gan Krievijas dažādu paaudžu zvaigznes, gan arī muzikālus priekšnesumus sniedz konkursa dalībnieki. Spožu, pasauli ovācijās ceļošu mūziķu zemē un daudzu gudru, akadēmiski iedvesmotu, muzikologu valstī dzīvojot, jādomā, ka ļoti interesanta varētu būt festivālā skanošās mūzikas analīze. Protams, ar kontekstu — par mūzikas stiliem, par izpildītāju balsu niansēm, par skatuvisko šarmu, par interpretāciju un muzikālajām ietekmēm. Šaubos, vai tas ir zem profesionāļu goda, jo tomēr šo visu dzird ļoti daudz cilvēku.

Kāpēc klausīties pašu koncerta dalībnieku galīgi tukšos tekstus? Varētu parunāt par mūziku, vai ne?

Kāpēc mani tas interesē? Jo „Jaunajā vilnī” nav tikai glamūra drēbītes, saliktas tajās kaitinoši neizšķirotajās ziņu portālu fotomapēs, kurās pie attēloto cilvēku sejām neviens nav papūlējies pielikt vārdus. „Jaunajā vilnī” skan ļoti dažāda mūzika, katru vakaru ir citāds koncerts. Katru gadu festivālā ir īpaši viesi — pasaulē zināmi mūziķi. Šogad dziedās Boriss Grebenščikovs, par kura uzstāšanās noniecinājumu viens otrs no Latvijas faniem varētu pat izkauties. Kāpēc klausīties pašu koncerta dalībnieku galīgi tukšos tekstus par to, „cik šovakar lielisks vakars!”, kādu piedāvā tā saucamās „Jaunā viļņa” dienasgrāmatas? Varētu parunāt par mūziku, vai ne? Jegors Jerohomovičs taču visai spraigi „Izklaidē” raksta par Madonnas un citu pasaules mūziķu piedāvājumu, kas redzēts klātienē. Man tas šķiet svarīgi un interesanti. Lūk, jaunākais piemērs par Gēteborgas festivālu Way out West[ 1 ].

Ja pajautātu cilvēkiem, kuri kaut ko saprot no mūzikas, esmu pārliecināta, tā būtu laba iespēja ieraudzīt „Jauno vilni” citām acīm. Vismaz atrastu saprātīgu pamatojumu tik bieži atkārtotajiem festivāla vērtējumiem. Es meklēju, neatradu. Nezinu, vai šādi jautājumi kādam tika uzdoti. Ja zināt, kur to var uzzināt, dodiet ziņu! Teikšu paldies!

Kur šeit ir tualete?

Atvainojiet, cik zinu, tad šā gada festivāla likteni noteica mūziķu tualete. Ne velti par to runāja festivāla tēvs un veidotājs Igors Krutojs festivāla atklāšanas preses konferencē[ 2 ]. Visi uzzināja, ka situācija uzlabojusies, lai gan izteikums par Stīvu Vonderu, kurš nevēlētos atgūt redzi tik sliktu labierīcību dēļ, bija cinisma kalngals. Kas tieši ir labāk aizkulišu tualetēs? Vai tagad problēmas beigušās? Visi laimīgi! Esat tur bijuši, izmēģinājuši? Kurš un cik par to samaksāja? Kurš par to visu atbild un kā rīkojās? Konkrētu ziņu nav. Pienākusi vienīgi informācija, ka par festivāla nākotni lems vēlāk. Smieklīgi!

Neviens nepajautā, nepalasa dokumentus, nepaseko rīcībai, lai gan šāds festivāls nozīmē milzu organizāciju.

Tāpat kā mūzikas vērtējums, arī festivāla organizācijas jautājumi nojaušami vien no pašu iesaistīto citātu drupatām. Vai „Jaunais vilnis” „pakļauj” Jūrmalas domi? Varbūt dome un festivāls ir lietišķi sadarbības partneri? Arī to nav iespējams noskaidrot, jo neviens nepajautā, nepalasa dokumentus, nepaseko rīcībai, lai gan šāds festivāls nozīmē milzu organizāciju. Ne jau tualetes vien varētu būt atsevišķs sarunas temats.

Festivāls kā festivāls

Iedomājos, vai „Jaunajam vilnim” nav izveidojusies kāda īpašā šī festivāla medijos atspoguļošanas metode. Savas īpatnības, protams, ir, jo Krievijas bagāto ierašanos tomēr nevar palaist garām. Bija interesants Igora Krutoja personības apraksts žurnālā „Ir”. Bija vispusīgs Jūrmalas uzņēmēju festivāla cenu veidošanas pieredzes apkopojums „Sestdienā”. Arī jūtīgo jautājumu par to, ka Krievijas pārstāvji rosās Latvijas pludmalē, ieplāno savas ballītes Daugavas krastmalā un tikai titros latviski tulko visu notiekošo, esam apsprieduši no sirds. Portālu izklaides slejas vai lūzt no ziņām, kas atbraucis un kas vēl atbrauks. Vienādas aģentūras LETA ziņas rotē ziņu portālos, tādu pašu fokusu piedāvā sabiedriskā televīzija „Panorāmā”[ 3 ]. Daudz neatšķiras arī krievu un latviešu mediji, tikai krievu portālos informācijas ir vairāk, un krievu avīzes par „Jauno Vilni” raksta priecīgāk, ar neslēptu sajūsmu. Ļoti plaši „Jauno vilni” parāda portāls Mixneews.lv, kas nelaiž garām arī politiķu festivālam veltītās rupjības[ 4 ]. Visjaukākās ir MixTV intervijas ar festivāla dalībniekiem — tās vismaz nav daļa no „Jaunā viļņa” vienveidīgās informācijas plūsmas.

Tomēr pēc būtības skats uz „Jauno vilni” neatšķiras no attieksmes pret pārējiem festivāliem — trūkst pamatotu vērtējumu, nav izpratnes pilnas diskusijas par festivāla jēgu un trūkst konteksta. Tāpēc festivāli paiet un tuvojas no jauna, bet īsti nav saprotams, kas tajos svarīgākais un kāda ir to nozīme un kvalitāte.

Nesaku, ka glamūra ziņas un bagātnieku izklaides hronika ir lieka. Bet apnicis. Gribas ko vairāk.

Kādā ziņā lasīju, ka Latvijā šovasar notiek vienpadsmit festivāli. Tikko bija „Positivus”, senā mūzika un country skaņas Bauskā, tūlīt sāksies „Pestivāls” Mežaparkā un pārsteidzoši koncerti Cēsu mākslas festivālā. Ko tas viss nozīmē? Kam un kāpēc vajadzīgs?

Nesaku, ka glamūra ziņas un bagātnieku izklaides hronika ir lieka. Bet apnicis. Gribas ko vairāk. Varbūt tāpēc, ka uzmanība zūd, ik gadus ap „Jauno Vilni” izvēršas kāds mazs skandāliņš-jandāliņš? Kā šogad ar diskotēku 11. novembra krastmalā vai Raimonda Paula nihilistisko attieksmi pret paša ilgi loloto pasākumu.

Tieši tāpēc, ka informācijas tik daudz, bet tā ļoti vienāda, es ļoti šaubos, vai kaut ko zinu par šo pasākumu. Šaubos arī, vai citi zina, jo nopietnākais materiāls par „Jauno vilni” bija Maijas Silovas „pētījums” festivāla dienasgrāmatā LNT, pilnīgi visiem sešpadsmit dalībniekiem pēc uzstāšanās kārtības izlozes pajautājot: „Vai esat apmierināti ar savu kārtas numuru?”


Latvijas Ginekologu asociācija ir pret sirdspukstu klausīšanās ieceri, Diena


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!