Jāārstē bailes no minoritāšu konvencijas 2

Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību ir viens no Eiropas Padomes pamatdokumentiem, ko ratificējušas 34 valstis, bet Latvija tām kavējas pievienoties, kaut parakstījusi konvenciju jau 1995. gada 11. maijā. Vilcināšanās iemesli apspriesti EP informācijas centra rīkotajā diskusijā, kas mazināja bailes no konvencijas, izanalizējot tās ratifikācijas sekas, un nedaudz nogludināja ceļu ratifikācijai.

Iesaki citiem:
Balsojam 255x203
Foto:© AFI

Pagājušā gada beigās EP Parlamentārā asambleja veica monitoringu par Latvijas saistībām, iestājoties organizācijā. Latvija tika "mudināta" ratificēt konvenciju, jo starptautiskajā praksē pieņemts "saprātīgā" laikā pēc parakstīšanas veikt ratifikāciju, bet vairāk nekā seši gadi jau vairs nav "saprātīgs" laiks. Ja konvencija netiks ratificēta, tas neapšaubāmi būs "mīnuss" Latvijai, jo aizvien tiks saņemta kritika gan no EP, gan citām starptautiskām organizācijām.

Pievienojoties konvencijai, valsts var iesniegt deklarācijas un atrunas. Lietuva pievienojusies bez atrunām, Igaunija iesniegusi deklarāciju sakarā ar to, ka konvencijā nav sniegta termina "nacionālā minoritāte" definīcija - Igaunija to attiecina tikai uz pilsoņiem. Šādi, iespējams, varētu rīkoties arī Latvija, taču Igaunija jau saņēmusi kritiku. Grāmatā "Klusā diplomātija darbībā: EDSO Augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos" teikts, ka pēc Igaunijas ratifikācijas Augstais komisārs norādījis, ka daži konvencijas panti attiecas arī uz nepilsoņu tiesībām un ka skaidri jānorāda, ka atruna nepasliktinās nepilsoņu stāvokli.

Lai noskaidrotu ratifikācijas iespējas, EP Informācijas un dokumentācijas centrs lūdza 24 partijas un nevalstiskās organizācijas atbildēt, vai Latvijai ir vēlams ratificēt konvenciju un vai ir jāformulē "nacionālās minoritātes" jēdziens. Saņēmām sešas atbildes. TB/LNNK Saeimas un Rīgas domes frakcija atbildēja noliedzoši, norādot, ka konvencijas ratifikācija "radītu draudus nacionālas vienkopienas valsts pastāvēšanai un kavētu īstenot sabiedrības integrācijas programmu". Ratifikāciju atbalstīja Latvijas ceļa, Tautas partijas un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" Saeimas frakcijas. LC atbalsta Igaunijas ceļu, pie minoritātēm pieskaitot tikai pilsoņus. TP uzsver, ka ratifikācija nedrīkst pasliktināt latviešu valodas statusu (to var nodrošināt: Šveice ir iesniegusi atrunu, ka konvencijas panti par valodu lietošanu jāpiemēro, nekaitējot Konfederācijas un kantonu noteiktajiem principiem par oficiālajām valodām). Savukārt PCTVL uzskata, ka konvencija jāattiecina arī uz nepilsoņiem. Kompromisu iesacīja Rafi Haradžanjans, kurš pārstāv Itas Kozakevičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociāciju, piedāvājot konvenciju attiecināt uz pilsoņiem vai tiem minoritāšu pārstāvjiem, kam ir ilgas (vismaz divas paaudzes), stipras un noturīgas saiknes ar Latviju.

Arī atbildes trūkums izsaka daudz - piemēram, sociāldemokrāti klusēja.

Pēc atbilžu saņemšanas 18. septembrī notika apaļais galds par konvencijas ratifikāciju. Vēstures doktors Leo Dribins izraisīja diskusiju, apgalvodams, ka minoritātes Latvijā sadalāmas divās daļās: jau ilgi Latvijā dzīvojušās un iesakņojušās (piemēram, krievu vecticībnieki) pretstatā padomju okupācijas laikā ieceļojušām minoritātēm (piemēram, daļai no okupācijas laikā iebraukušajiem krieviem). Profesors izstāstīja gadījumu no 80. gados notikušām vecticībnieku kāzām: uz jautājumu, ar ko vecticībnieku meita precas, viņam atbildēts: "Ar padomju cilvēku." (Za kogo višla? - Za sovetskogo.) Profesors domā, ka etniskajām minoritātēm jāintegrējas sabiedrībā, tikai tad uz tām attiecināma konvencijas aizsardzība

Dažkārt konvencija izraisa pārspīlētas cerības. Tā "Čas", informējot par apaļo galdu, apgalvoja, ka "Rīga un Daugavpils turpmāk runāšot krieviski", acīmredzot domājot gan uzrakstus pilsētā, gan saziņas valodu valsts iestādēs. Konvencija tiešām paredz, ka tradicionālie vietvārdi, ielu nosaukumi un citas topogrāfiskās zīmes rakstāmas arī minoritātes valodā "teritorijā, kuru ievērojamā daudzumā apdzīvo personas, kuras pieder pie nacionālās minoritātes, ja ir pietiekams iemesls izvietot" šādus uzrakstus. Diskusija radās par "pietiekamo iemeslu", jo konvencija tikpat labi aizstāv arī vairākuma intereses: minoritātes "ievēro nacionālo likumdošanu un citu personu tiesības, īpaši tādu personu tiesības, kas pieder pie valsts iedzīvotāju vairākuma". Kā uzsvēra vairāki runātāji, pagaidām nav veikti pētījumi, lai noskaidrotu minoritāšu pieprasījumu.

Var izteikt piesardzīgi optimistisku prognozi, ka apaļais galds mazināja bailes no konvencijas, izanalizējot tās ratifikācijas sekas, un nedaudz tika nogludināts ceļš ratifikācijai. Kā teica Cilvēktiesību un etnisko studiju centra vadītājs Nils Muižnieks, labāk risināt minoritāšu jautājumus šīs starptautiskās konvencijas ietvaros, nevis ieslīgt neauglīgos strīdos, vai Latvija ir līdzīga Maķedonijai.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Redzijs 01.10.2001 11:27
Protams, ka Eiropas Padomes pārstāvja uzdevums ir aizstāvēt sava darbadevēja intereses, tātad aģitēt par Nacionālo minoritāšu konvenciju un tās ratifikācijas nepieciešamību. Es pat brīnos, kāpēc Krastiņa kungs līdz šim bijis tik mazaktīvs un nav izteicis viedokli kaut vai tobrīd, kad minētās konvencijas ratifikācija tika appriesta Saeimā. Pēdējā laika notikumi liek domāt, ka no EP ir dots kāds signāls aktualizēt šo jautājumu.

Uz katru lietu var paskatīties no divām pusēm, un Nacionālo minoritāšu konvencija ir tipisks piemērs. U. Krastiņš gan minējis, ka konvenciju ratificējušas 34 valstis, apelējis pie tā, ka to izdarījušas arī Igaunija un Lietuva, turklāt pēdējā bez jebkādām atrunām attiecinājusi to uz visām minoritātēm. Taču rakstā es nekur neatrodu faktu, ka konvenciju vispār nav parakstījušas Francija un Beļģija (par šo valstu nozīmi Eiropā būtu grūti strīdēties, pietiek atcerēties, kurās pilsētās darbojas pašas EP un ES galvenās institūcijas), konvenciju nav ratificējušas Nīderlande, Grieķija, Portugāle, Luksemburga. Vācija šo konvenciju padarījusi faktiski nelietojamu, jo par minoritātēm atzinusi tikai sorbus, čigānus un frīzus, un arī tikai tos, kuriem ir Vācijas pilsonība. Tātad par to, ka "Eiropa mūs nesapratīs" šoreiz nav jēgas runāt, var runāt tikai par dubultmorāli, kad kāds spiež darīt to, kas pašam nepatīk.

Otrs aspekts, cik svarīga Nacionālo minoritāšu konvencijas ratifikācija Latvijai būtu no iekšpolitiskā viedokļa ir vēl sarežģītāks. Skaidrs, ka minoritāšu kultūras attīstībai tas neko būtisku nedotu. Vai ukraiņu bērnu deju kolektīvs vai čigānu folkloras ansamblis turpinās uzstāties neatkarīgi no tā vai būs tāda koncvencija vai nebūs. To atzīst arī paši minoritāšu pārstāvji, viņiem daudz svarīgāks būtu valsts finasiāls atbalsts. Cita lieta, ka daži politiskie spēki izmantojot liberālās konvencijas normas varētu sākt "spiest" uz divvalodību, ielu nosaukumiem krievu valodā, lielāku krievu valodas īpatsvaru televīzijā, par radio nemaz nerunājot - tur jau tagad valodas likums konsekventi tiek pārkāpts. Daudz grūtāk tad būtu īstenot iecerēto Izglītības reformu, kas paredz pāreju uz bilingviālo apmācību skolās ar krievu valodu un tā šo uzskaitījumu varētu turpināt. Ratifikācija vienkārši radītu liekus satricinājumus, par ko atkal varētu priecāties abu pušu radikāļi. Vai mums to tik ļoti vajag, kaut kāda Eiropas Padomes pievilktā ķeksīša, vai pensionētā Maksa van der Stula uzslavas dēļ? Nepietika jau ar referendumu par pilsonību un mītiņiem par Valodas likumu? Labi, ka pagaidām viss ritējis daudzmaz miermīlīgi - minoritātes neviens nav apspiedis un arī to pārstāvji, izņemot Ždanokas tipa bļāvējus, īpašu neapmierinātību nav izteikuši. Tad ko?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 28.09.2001 15:52
Man shkjiet ,ka no papiira lapas jeb no teksta ,kas uz taas,neviens nebaidaas.Autors jau pats netieshi atklaaj sho t.s. bailju pamatu.Galvenaas bazhas raisa iespeejamaas sekas ,kas vareetu rasties gadiijumaa ,ja shis dokuments tiek ratificeets LR Saeimaa.Jebkursh dokuments savu reaalo dziivi dziivo tikai taa interpretaacijaas un no taam gan var sagaidiit probleemas.Interpretaaciju mozaiika ir spilgti ieziimeeta shajaa rakstaa.Taa kaa nav jaaarstee bailes no konvencijas ,ir jaaprognozee iespeejamaas interpretaacijas un sociaalaas aktivitaates ,ko taas vareetu rosinaat.

Saistītie raksti